Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

OIK reformai ir izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Andris Oskars Brutāns, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā. "Valmieras stikla šķiedra", iesaistoties diskusijā par OIK maksājuma diferenciāciju, pauž atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Latvijas valdības lēmums ar šī gada 1.janvāri ieviest diferencēto OIK maksājumu ir pozitīvs signāls visai rūpniecības nozarei. "Valmieras stikla šķiedras" gadījumā tas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot ilgtermiņa darbību Latvijā, un ne tikai. Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi. Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai.

Energoresursu cenām ir kritiska nozīme Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai ārvalstu tirgos. "Valmieras stikla šķiedra" ir energoietilpīgs un energointensīvs uzņēmums, kam ražošana strādā ar jaudīgu pieslēgumu 365 dienas gadā bez brīvdienām un svētku dienām. Energoresursu cenām rūpniecībai Latvijā, tai skaitā arī "Valmieras stikla šķiedrai" ir kritiska nozīme. OIK reformas īstenošana ļāvusi uzņēmumam plānoti veikt ražošanas iekārtu pārbūvi un domāt par uzņēmuma izaugsmi. "Valmieras stikla šķiedrai" ir četras stikla kausēšanas krāsnis Valmierā, kas nepārtraukti strādā astoņus gadus. Pēc šī termiņa ir jāveic krāsns remonts, pārbūve. Tuvākajos gados lielākajai no stikla kausēšanas krāsnīm ir plānota šī pārbūve, bet, elektroenerģijas izmaksām esot līdzšinējā līmenī, uzņēmuma akcionāriem un uzraudzības padomei būtu jāpieņem sarežģīts lēmums par šīs krāsns atjaunošanas lietderību Valmierā, jo stikla kausēšanas procesos energoresursiem ir būtiska nozīme.

Neveicot stikla kausēšanas krāsns pārbūvi, mums būtu jāzaudē vismaz 200 darba vietas, un attiecīgi proporcionāli samazinātos arī mūsu pasūtījumi preču un pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, ietekmējot viņu biznesu. Tāds liktenis jau piemeklējis mūsu lielākā akcionāra rūpnīcu Vācijā, kur divu stikla kausēšanas krāšņu vietā, pašreiz darbojas vairs tikai viena krāsns, jo daudzi resursi tur ir kļuvuši par dārgiem. Taču, pateicoties līdzšinējās valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) politikai, varam domāt par uzņēmuma izaugsmi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieauga par 8,5%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2017.gadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 8,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 8,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - arī par 8,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 18,5%.

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaugusi par 5,5%. Ražošanas apmēri apstrādes rūpniecībā pieauga par 7,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 14,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,5%.

Būtisks rūpniecības produkcijas apmēru pieaugums, salīdzinot ar 2016.gada decembri, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 41,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 38,9%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 30,2% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 8,9%. Nozīmīgs produkcijas izlaides kāpums bija arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 21,8%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 12,9% un pārtikas produktu ražošanā - par 3,2%.

Lasīt vairāk

02. Būvmateriālu ražotāji: OIK reforma veicinājusi konkurētspēju ārējos tirgos

Elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, jau sniegusi jūtamus konkurētspējas ieguvumus vienam no Latvijas lielākajiem rūpniekiem - "Cemex" - un līdz ar to arī tautsaimniecībai kopumā, informēja Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Pateicoties elektroenerģijas cenas samazinājumam, Latvijas cementa ražotājs "Cemex" izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum. Cementa ražošana ir viena no energointensīvākajām rūpnieciskās ražošanas jomām. Cementa rūpnīcā Brocēnos ražošana notiek visu diennakti un gandrīz visu gadu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvars veido 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām un aptuveni 17% no kopējā izmaksu portfeļa. Asociācija skaidroja, ka OIK slogs padara šo Latvijas ražotni nekonkurētspējīgu eksporta tirgos, kur uzņēmums realizē 70% no saražotā apjoma. Laika posmā no 2011.gada līdz 2017.gadam ražotāja OIK maksājumi Latvijā sasniedz aptuveni 19 miljonus eiro. Tas ievērojami ietekmēja arī gala produkcijas cenu un līdz ar to investora lēmumus par ražošanas valsts izvēli.

Zviedrijā patlaban tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa. Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus "Cemex" joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu "Cemex" rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka - 37%.

Lasīt vairāk

03. EM: Energoefektivitātes pasākumi samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro

Uzņēmumu īstenotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai ilgtermiņā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, informēja Ekonomikas ministrija (EM). Vienlaikus energoefektivitātes pasākumi nodrošinājuši energoresursu racionālu izmantošanu, kas sekmē gan pašu uzņēmumu, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā, norādīja EM.

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, 2016.gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, vienlaikus informējot EM par paveikto.

Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka energopārvaldības sistēmu ieviesuši vai energoauditu veikuši 149 lielie uzņēmumi, kas vienlaikus ir lielie elektroenerģijas patērētāji, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (MWh).

Lasīt vairāk

04. "KVV Liepājas metalurga" velmētavas kustamo mantu iegādājies Austrijas uzņēmums "Smart Stahl"

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH". Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA "Tolmets" un SIA "FeLM".

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.
Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem "KVV Liepājas metalurga" darbiniekiem. "Smart Stahl Gmbh" menedžeris Peters Foltins gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Austrijas resursā "firmenabc.at" pieejamā informācija liecina, ka "Smart Stahl GmbH" dibināta 2017.gada aprīlī ar 35 000 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā kompānija "Segoa Ventures Limited". "Smart Stahl Gmbh" raksturota kā holdinga uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu, tirdzniecību, vadības un datoru pakalpojumiem. Velmētavas iekārtas, iespējams, iegādājies Volgogradas metalurģijas kombināta "Sarkanais oktobris" īpašnieks, Krievijas miljardieris Dmitrijs Gerasimenko, kurš esot patiesais labuma guvējs Kiprā reģistrētajai pastkastītes kompānijai "Segoa Ventures Limited", kurai pieder pērn aprīlī dibināts uzņēmums no Austrijas "Smart Stahl"

Lasīt vairāk

05. "Citadele": Ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji Latvijā noskaņojuma ziņā jūtas vislabāk

Ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji Latvijā citu nozaru vidū joprojām noskaņojuma ziņā jūtas vislabāk. Arī pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie saglabā optimismu, bet ir piesardzīgāki, liecina jaunākā "Citadele Index" pētījuma rezultāti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka ceturto ceturksni pēc kārtas "Citadele Index" vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, tostarp pēdējā ceturksnī indeksa vērtība bija 51,34 punkti.

Vienlaikus decembrī/janvārī "Citadele Index" vērtība ir nedaudz samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Lai gan ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji joprojām jūtas vislabāk, kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie saglabā optimismu, bet ir piesardzīgāki, tirgotāju un būvnieku noskaņojums gan ceturkšņa laikā ir nedaudz pasliktinājies, informēja Āboliņš. Pēc viņa sacītā, optimistiskāk noskaņotie uzņēmēji ir Rīgā un Pierīgā, kam seko uzņēmēji Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē un Latgalē, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pasaules tirgi veicina izaugsmi

Apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. "Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11,9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū – par 4,3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008. gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016. gadā – jau

Nozares neveiksmes

Algu kāpums vājina konkurētspēju

Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā. Pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Energoefektīvai ražošanai pieejami 38,3 miljoni eiro
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā KF finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Jādomā par investīcijām jaudās
Nākotnes izaugsmei apstrādes rūpniecības nozarēs šķēršļus varētu likt ražošanas kapacitāte. Elektrisko iekārtu ražošanas jaudu noslodze ir par 5,1 procentpunktu augstāka nekā pirmskrīzes periodā (2005.–2007. gadā vidēji), kamēr automobiļu un piekabju ražošanā – par 10,2 procentpunktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopumā noslodze palielinājusies par vidēji 2,4 procentpunktiem. Augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas sauc pēc investīcijām, bet – vai uzņēmēji to var atļauties? Uzņēmumu finanšu dati rāda, ka šogad uzņēmumu peļņa apstrādes rūpniecībā kopumā bija gandrīz par trešdaļu augstāka nekā pēdējos piecos gados vidēji. Ir skaidrs, ka ne visas apstrādes rūpniecības nozares redz šādu pieaugumu (dažās ir novērojams samazinājums), taču, saglabājoties spēcīgam pieprasījumam, apstrādes rūpnieku finansiālā situācija uzlabosies, tā ļaujot domāt par investīcijām.

Būs jāceļ produktivitāte
Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 261 1 258 1 249
Darbinieku skaits, tūkst. 36 34 34
Peļņa, milj. EUR 64 99 74
Rentabilitāte, % 2.17 3.46 2.51
Apgrozījums, milj. EUR 2 957 2 858 2 940
Apgrozījuma izmaiņas -7.60 -3.37 65.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, EAST METAL, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 795 371 12 994 0.72% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 15.07.2015 līdz 31.12.2016
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 279 358 11.26 7 855 2.81% 259
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 101 413 -1.79 2 440 2.41% 1085
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 53 351 9.24 1 895 3.55% 549
5. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 49 110 53.72 927 1.89% 692
6. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 44 070 -10.24 -1 942 -4.41% 253
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 40 048 1.84 4 468 11.16% 144
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 35 674 13.79 859 2.41% 197
9. LAUMA FABRICS, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA
Ziemeļu 19, Liepāja, LV-3405 T. 63447302
Tekstilizstrādājumu ražošana 32 349 10.8 2 585 7.99% 434
10. AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, SIA
Aviācijas 34, Jelgava, LV-3004 T. 63012200
Mašīnbūve 30 700 2.81 5 235 17.05% 220

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Šogad nozarē gaidāms ražošanas un eksporta pieaugums vismaz par 10%

Šogad asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi un ražošanas apjomi noteikti būs auguši vismaz par 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksporta apjomi pieauguši par 18%, bet ražošanas apjomi – par 15%. Izteikts pieaugums sākās jau no šā gada pirmā ceturkšņa. Pagaidām nevaru prognozēt, vai šāds pieaugums saglabāsies līdz gada beigām. Tiks skaisti kā gada pirmajā pusē nebūs, jo jau jūlijā pret jūniju bija neliela lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Eksports pusgadā audzis par 13%

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie lasīt tālāk