Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pērn metālapstrādes eksports varētu būt audzis par 18-20%

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016.gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%.

Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009.gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme līdz “Liepājas metalurgs” pārtrauca ražošanu. Ja analizējam situāciju apakšnozarēs, vienīgā joma, kur no 2015.gada ir vērojama lejupslīde, ir metālu ražošana. Taču kopumā metālapstrādes nozares attīstības līkne šobrīd ir augšupejoša. Pārējās apakšnozares vairāk vai mazāk attīstās. Protams, vienam vai otram ik pa laikam ir kritums, piemēram, citu transportlīdzekļu ražošanas jomai. Piemēram, smaga situācija bija “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”, un lielie spēlētāji var ieviest būtiskas svārstības nozarē. Taču pašlaik situācija kopumā attīstās diezgan pozitīvi.

Visticamāk, ka kopējie eksporta pieauguma apjomi pērn būs bijuši 18-20% robežās. Mūsu nozarē parasti jūlijā, augustā ir kritums, tas ir periods, kad vecajās Eiropas valstīs ir atvaļinājumu periods. Gatavo metāla izstrādājumu ražošanā astoņos mēnešos pieaugums apjoma ziņā bijis 17%. Šajā apakšnozarē ir visvairāk strādājošo un tajā tiek saražota lielākā daļa nozares kopprodukta.
Tāpat liels pieaugums astoņos mēnešos ir bijis elektrisko iekārtu ražošanā – 23%. Šajā kategorijā liels spēlētājs ir “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca”. Iepriekš viņiem bija liels kritums un nācās samazināt darbinieku skaitu, taču pašlaik viņiem sokas labi, lai gan izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Esam aptaujājuši nozares dalībniekus par to, kas, viņuprāt, šobrīd lielākās nozares problēmas, un aptuveni 60% uzņēmumu ir norādījuši, ka kvalificēta darbaspēka trūkums šobrīd ir aktuālākais jautājums. It sevišķi mums trūkst inženiertehniskā personāla – aptuveni 600-700 inženieru. Un nav kur viņus ņemt. Tādus sagatavo Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kā arī koledžas līmenī Vidzemes augstskola un Rīgas Tehniskā koledža.

Mēs visi runājam par to, ka vajag izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību. Taču lielākā daļa – 60-70% - nozares uzņēmumu veic kooperāciju piegādes, kam nav augstākā pievienotā vērtībā, lai gan tas arī ir sarežģīts darbs. Ražojam sarežģītas detaļas autorūpniecībai un citām nozarēm, bet pievienotā vērtība ir augstāka tam galaproduktam, kas aiziet tirgū. Un kas rada augsti pievienoto vērtību? Inženieri. Jāstrādā pašam vai kopā ar zinātniekiem. Ja tev ir produkts, kas šobrīd tirgū ir pieprasīts, nevari sēdēt pašapmierinātībā, ir jāturpina attīstīties. Nākamajā gadā tie paši Ķīnas kolēģi var nolikt tev priekšā tādu pašu vai labāku produktu. Tāpēc ir vajadzīgi inženiertehniskie darbinieki – konstruktori, tehnologi utt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide 11 mēnešos Latvijā bija par 8,7% lielāka

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 8,7% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 8,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 9,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18,8%.

2017.gada novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 3,6%. Tostarp ražošanas apmēri pieauga apstrādes rūpniecībā - par 9,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 24,3%, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 11,8%, samazinoties elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, salīdzinot ar 2016.gada novembri, produkcijas apmērs pieaudzis visās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 2,2%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,8%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 26,8%).

Lielākais izlaides kāpums bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 39%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 30,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 19,6% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 18,8%.

Lasīt vairāk

02. Turpmāku apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums

Turpmāko apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums, informēja Finanšu ministrijā (FM). Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, ir sarukušas par 25,4%, kritumam turpinoties arī pērn - 2017.gada trīs ceturkšņos par 7,4%.

Aktīvāka investēšana ražošanas modernizēšanā un efektivitātes paaugstināšanā daļēji risinātu gan darbaspēka pieejamības jautājumu, gan nodrošinātu papildus ražošanas jaudas izlaides apjomu kāpināšanai. Līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, tai skaitā arī ražošanas attīstībai, ir pieejami 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda ietvaros, kas varētu būt nozīmīgs atbalsts un iedrošinājums rūpniekiem paplašināt vai modernizēt ražošanu, prognozēja ministrijā.

FM piebilda, ka liela daļa uzņēmumu spēj piesaistīt arī cita veida finansējumu, piemēram, sadarbojoties ar komercbankām. "Iespējas ir vairākas, ir jāspēj tās saskatīt un izmantot, dažreiz arī jāuzdrošinās riskēt," uzsvēra ministrijas eksperti.

Lasīt vairāk

03. Kosmētikas ražotājs "Stenders" plāno paplašināt ražotni Latvijā

Kosmētikas ražotājas SIA "Stenders" jaunieceltās vadības primārais uzdevums būs uzņēmuma finanšu situācijas sakārtošana, taču plānots arī paplašināt ražotni Latvijā, pastāstīja "Stenders" valdes loceklis Jans Gans.

"Mūsu primārais uzdevums tagad ir sakārtot finanšu situāciju, lai uzņēmums spētu turpināt darbību ar pilnu jaudu. Esam dzirdējuši, ka cilvēki satraucas par to, ka produkti tagad tiks ražoti Ķīnā. Varam visus nomierināt, jo tas būtu absolūti neloģisks solis. Ražošana ir un paliks Latvijā, plānojam to pat paplašināt, nodrošinot arī jaunas darba vietas," atzīmēja Gans. Jaunās vadības mērķis ir palīdzēt zīmolam "Stenders" globālajā attīstībā, saglabājot zīmola izcelsmi.

""Stenders" ir un paliks uzņēmums, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē kopā ar zīmola un produkta konkurētspējīgajām vērtībām ārvalstu tirgos, tajā skaitā Ķīnā," skaidroja Gans. Par "Stenders" vienīgo īpašnieku kļuvis Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums "CICC Ehealthcare Investment Fund". No 2.oktobra "Stenders" valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Ķīnas pilsone Vu Sja (Wu Xia), bet par valdes locekļiem - Ķīnas pilsoņi Jans Gans (Yang Gang) un Džao Jans (Zhao Yang).

Lasīt vairāk

04. "Chocolette Confectionary" šokolādes rūpnīcā plānots ražot līdz 5000 tonnu produkcijas gadā

"Chocolette Confectionary" šokolādes rūpnīcā Jelgavā plānots ražot līdz 5000 tonnu produkcijas gadā. 5000 tonnu ražošanas apjoms gan netiks sasniegt uzreiz, jo pirmajā gadā plānots saražot ap 1000 tonnu. Jaunā rūpnīca ir viena no modernākajām, dabai draudzīgākajām un sociāli atbildīgākajām šokolādes rūpnīcām Eiropā.

Pašlaik ražotnē nodarbināti 57 cilvēki, bet līdz 2017.gada beigām darbinieku skaitu plānots palielināt līdz 100. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Londonā. Pašlaik uzņēmums ražo šokolādes tāfelītes ar četrām dažādām garšām, kā arī šokolādes konfektes. Šokolāde jau pieejama Baltijas, Skandināvijas, Vācijas tirgos, un jau tuvākajā laikā to paredzēts eksportēt uz Āzijas, Amerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Šokolādes "RED" ražotājs SIA "Chocolette Confectionary" dibināta 2016.gada maijā. Uzņēmums ražotni Jelgavā nolēmis atvērt Latvijas izdevīgā loģistikas koridora, kā arī valdības atbalstošās attieksmes un kvalificēto darbinieku dēļ. "Chocolette Confectionary" tiek ražota inovatīva šokolāde "RED" bez cukura ar pazeminātu enerģētisko vērtību. Paredzēts, ka Latvijā ražotā šokolāde pamatā tiks eksportēta.

Lasīt vairāk

05. Ieguldot 10 miljonus eiro, Rīgā top ugunsdrošības un dūmu vārstu ražotne

Ieguldot 10 miljonus eiro, Bukaišu ielā 1, Rīgā, tiek būvēta uzņēmuma SIA "Amalva Baltija" viena no lielākajām "Komfovent" produkcijas ražotnēm Baltijā, kurā taps ugunsdrošības un dūmu vārsti. Objekta kopējā platība būs 7000 kvadrātmetru un tajā nodarbinās apmēram 60 darbinieku.

Būvobjektā ir pabeigti zemes darbi, veikti pamatu betonēšanas darbi un konstrukciju montāža. Visi pamati zem kolonnām ir iebetonēti un daļēji veikta grunts atpakaļ aizbēršana zem grīdas. Kopumā samontētas 90% dzelzsbetona kolonnas un 30% pārsegumu. Jaunajā ražotnē saražotā produkcija lielā mērā būs paredzēta realizācijai Zviedrijā, Vācijā un Francijā, taču tā būs pieejama arī vietējā tirgū.

Jaunajā ražotnē ražos triju dažādu ugunsdrošības klašu vārstus un to ražošanā izmantos sertificētus materiālus ar atbilstības deklarācijām. "Komfovent" preču zīme tiek izmantota visām Lietuvas uzņēmuma "Amalva" ražotajām vēdināšanas iekārtām - vēdināšanas sistēmām un ierīcēm.1999.gadā "Amalva" izveidoja meitasuzņēmumu Rīgā "Amalva Baltija", kurā ir noliktavas, tirdzniecības struktūrvienība un ražošanas cehs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pasaules tirgi veicina izaugsmi

Apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. "Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11,9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū – par 4,3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008. gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016. gadā – jau

Nozares neveiksmes

Algu kāpums vājina konkurētspēju

Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā. Pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Energoefektīvai ražošanai pieejami 38,3 miljoni eiro
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā KF finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Jādomā par investīcijām jaudās
Nākotnes izaugsmei apstrādes rūpniecības nozarēs šķēršļus varētu likt ražošanas kapacitāte. Elektrisko iekārtu ražošanas jaudu noslodze ir par 5,1 procentpunktu augstāka nekā pirmskrīzes periodā (2005.–2007. gadā vidēji), kamēr automobiļu un piekabju ražošanā – par 10,2 procentpunktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopumā noslodze palielinājusies par vidēji 2,4 procentpunktiem. Augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas sauc pēc investīcijām, bet – vai uzņēmēji to var atļauties? Uzņēmumu finanšu dati rāda, ka šogad uzņēmumu peļņa apstrādes rūpniecībā kopumā bija gandrīz par trešdaļu augstāka nekā pēdējos piecos gados vidēji. Ir skaidrs, ka ne visas apstrādes rūpniecības nozares redz šādu pieaugumu (dažās ir novērojams samazinājums), taču, saglabājoties spēcīgam pieprasījumam, apstrādes rūpnieku finansiālā situācija uzlabosies, tā ļaujot domāt par investīcijām.

Būs jāceļ produktivitāte
Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 261 1 258 1 249
Darbinieku skaits, tūkst. 36 34 34
Peļņa, milj. EUR 64 99 74
Rentabilitāte, % 2.17 3.46 2.51
Apgrozījums, milj. EUR 2 957 2 858 2 940
Apgrozījuma izmaiņas -7.60 -3.37 65.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, EAST METAL, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 795 371 12 994 0.72% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 15.07.2015 līdz 31.12.2016
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 279 358 11.26 7 855 2.81% 259
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 101 413 -1.79 2 440 2.41% 1085
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 53 351 9.24 1 895 3.55% 549
5. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 49 110 53.72 927 1.89% 692
6. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 44 070 -10.24 -1 942 -4.41% 253
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 40 048 1.84 4 468 11.16% 144
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 35 674 13.79 859 2.41% 197
9. LAUMA FABRICS, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA
Ziemeļu 19, Liepāja, LV-3405 T. 63447302
Tekstilizstrādājumu ražošana 32 349 10.8 2 585 7.99% 434
10. AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, SIA
Aviācijas 34, Jelgava, LV-3004 T. 63012200
Mašīnbūve 30 700 2.81 5 235 17.05% 220

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Šogad nozarē gaidāms ražošanas un eksporta pieaugums vismaz par 10%

Šogad asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi un ražošanas apjomi noteikti būs auguši vismaz par 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksporta apjomi pieauguši par 18%, bet ražošanas apjomi – par 15%. Izteikts pieaugums sākās jau no šā gada pirmā ceturkšņa. Pagaidām nevaru prognozēt, vai šāds pieaugums saglabāsies līdz gada beigām. Tiks skaisti kā gada pirmajā pusē nebūs, jo jau jūlijā pret jūniju bija neliela lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Eksports pusgadā audzis par 13%

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie lasīt tālāk