Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Rūpniecība piestāj Šķirotavā

Pēteris Strautiņš, „Luminor” ekonomists

Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis un gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un komentāra otrajā daļā skaidroju vienu no galvenajiem iemesliem, vispirms aplūkojot svarīgākos notikumus apakšnozarēs.

Mašīnisti pārspēj paši sevi

Jau daudzkārt ir novērots un atzīmēts, ka mašīnbūve pēdējo 2-3 gadu laikā ir bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Piebildīšu, galvenās lokomotīves lomu tā spēlēs vēl vismaz tikpat ilgi, visdrīzāk daudz ilgāk. Augusts bija īpaši sekmīgs mēnesis elektrisko iekārto ražotājiem, ko var dēvēt arī par elektrotehnisko rūpniecību. Tajā ražošana mēneša laikā auga par 15,1%, gada pieaugumam sasniedzot 42,3%. Šādas krasas svārstības rūpniecībā mēdz notikt gan lielu pasūtījumu izpildes dēļ, gan tāpēc, ka atvaļinājumu grafiki dažādos gados atšķiras.

Daudz informatīvāks skaitlis, kas ir vidējais pieaugums pirmajos astoņos mēnešos, ir 18,5%, šādu tempu nozare sasniedza un pārsniedza arī divos iepriekšējos gados. Jau simtos miljonu mērāmai nozarei ilgstoši augot par 20% gadā, agri vai vēlu situācija, tā teikt, kļūst nopietna. Auto detaļu ražošana šogad vidēji augusi vēl straujāk, par 30,4%. Ja pērn galvenais paātrinājuma “vilcējs” bija „Bucher Municipal”, tad tagad par tādu kļūst un pāris gadus būs „AKG Termotechnik”. Elektronikā šogad pieklusums (+1,7%), bet pilsētā runā, ka nozares galvenā uzņēmuma nākotnes plāni ir ļoti iespaidīgi.

Pēc ļoti lielā kāpuma jūlijā likumsakarīga bija kokapstrādes bremzēšanās līdz 6,3%, nozarei šogad vidēji joprojām augot straujāk (par 4,7%) par ilgākā laikā noturamo tempu, pateicoties augstajām produktu cenām. Ir pazīmes, ka vājinās mājokļu bums ASV, tur krīt zāģmateriālu cenas, kas varētu ietekmēt situāciju pasaulē kopumā. Sagaidāms, ka lielākā atšķirība apstrādes rūpniecībā starp šo un nākamo gadu būs pārtikas pārstrādes atgriešanās pie izaugsmes (šogad pagaidām kritums par 2,0%) un kokapstrādes piebremzēšanās, turpretim mašīnbūvei, kā arī ķīmijai (šogad līdz šim +14,1%) turpinot attīstības sprintu.

Labklājību nevar nodrukāt

Viena no šogad vilšanos sagādājušajām nozarēm ir poligrāfija, kurā izlaide šogad varētu samazināties par apmēram 4%. Tas gan seko neparasti straujam pieaugumam par 6,6% pērn.

Runājot par nozares lielajiem uzņēmumiem, to stāvokli kopumā varētu raksturot kā augšupvērstu stabilitāti. Avīžu, žurnālu un grāmatu patēriņš Latvijā turpina samazināties par 5-10% gadā, bet aug eksports, kā arī iepakojuma un reklāmu patēriņš mājas tirgū.

Iespējams, ka statistikas datos redzamo ražošanas kritumu izskaidro notikumi nozares mazāko spēlētāju vidū. Daļa tipogrāfiju ir drīzāk īstermiņa biznesa projekti, kas balstās uz lielo algu atšķirību Latvijā un Ziemeļvalstīs un ļoti zemām īres cenām viduvējas kvalitātes telpām nomaļās vietās. Bieži šajos uzņēmumos izmanto lietotas iekārtas, kas ir nopirktas lēti, taču var vēl ražot kvalitatīvus produktus, jo īpaši, ja tuvumā ir cilvēki ar zelta rokām, kuri saprot, kurā brīdī un kura skrūve ir jāpievelk ciešāk.

Šie uzņēmumi ir gudri izmantojuši tirgū pieejamās iespējas, radot eksportspējīgus produktus ar nelieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Taču darba un ražošanas telpu tirgus mainās. Daļa censoņu spēs pielāgoties izmaiņām, daļa nākotnē darīs kaut ko citu. Šādu pārmaiņu tuvošanās bija nojaušama jau iepriekš, šogad tās paātrina cenas kāpums papīram, lielākajai izmaksu pozīcijai šajā nozarē. Atsevišķiem papīra veidiem cenas kāpušas pat par 20-30%. Ne vienmēr ir iespējams tūlīt pārnest šo izmaksu kāpumu uz klientiem, jo īpaši situācijā, kad dažas Ziemeļvalstīs vēl strādājošās tipogrāfijas par prioritāti noteikušas maksimālu ražošanas jaudu noslodzi.

Līdzīgas darbaspēka izmaksu radītas konkurētspējas problēmas ir redzamas arī daļā pārtikas pārstrādes un vieglās rūpniecības, kuru rādītāji šobrīd nav spoži. Taču lielākajā daļā rūpniecības nozaru ir spilgti līderi, kuri gatavi virzīt to attīstību nākotnē.

Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb “shake-out”, bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide astoņos mēnešos Latvijā pieaugusi par 2,9%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad astoņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 2,9% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 3,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,7%. 2018.gada augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās audzis par 6,5%. Tostarp apstrādes rūpniecībā pieaugums bijis par 3,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 16,9%. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.

Lasīt vairāk

02. Kompetences centriem no ES fondiem pieejami 37 miljoni eiro

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri - sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabojot esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.

Lasīt vairāk

03. Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no ES fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro

Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no Eiropas Savienības (ES) fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro, paredz Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums plānots ne mazāk kā 25 443 922 eiro, ko sadalīs vienādās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem, proti, 5 088 784 eiro katram reģionam. Savukārt finansējuma saņēmēji nodrošinās privāto finansējumu vismaz 21 750 000 eiro apmērā. EM informēja, ka pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir veicināt komersantu, kas darbojas tautsaimniecības nozarēs viedās specializācijas jomās vai apstrādes rūpniecībā, paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot ražošanas ēku izveidi reģionos.

Lasīt vairāk

04. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā augustā - par 5,7% augstākas nekā pirms gada

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, pieaudzis par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas minētajā laika periodā ir augušas par 7,7%, bet eksportētajai produkcijai - par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm, kā arī eksportam uz ārpus eirozonas valstīm ražotājcenas gada laikā augušas par 3,9%. Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, kā arī gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumos. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. 2018.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā audzis par 1%.

Lasīt vairāk

05. Liepājā uzņēmums "Trelleborg" veido riteņu disku ražošanas centru

SIA "Trelleborg Wheel Systems Liepāja" 2018.gada beigās plāno pabeigt ražošanas paplašināšanas projektu, veidojot riteņu disku ražotnes centru, informēja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā. Tikšanās laikā ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu (Liepājas partija) uzņēmuma vadība norādījusi, ka, izvērtējot līdzšinējo ražotnes darbību, ir izstrādāts plāns ne tikai paplašināt uzņēmuma ražotnes telpas Liepājā, bet galvenokārt radīt unikālu izcilības centru augstas kvalitātes disku ražošanai, kuri paredzēti profesionālam lauksaimniecības, mežsaimniecības un dārzkopības tirgum. Saistībā ar uzņēmuma attīstības plāniem "Trelleborg Wheel Systems" tuvāko divu gadu laikā Liepājā plāno papildus nodarbināt vairāk nekā 100 darbiniekus, piedāvājot apmācības iespējas Liepājas rūpnīcā. Uzņēmums jau 11 gadus strādā Liepājas Biznesa centrā. "Trelleborg Wheel Systems", kas ir daļa no "Trelleborg" grupas, ir vadošais globālais riepu un disku piegādātājs lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnām, materiālu pārvietošanas, celtniecības transportlīdzekļiem, motocikliem, velosipēdiem un citiem speciālajiem transporta segmentiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pasaules tirgi veicina izaugsmi

Apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. "Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11,9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū – par 4,3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008. gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016. gadā – jau

Nozares neveiksmes

Algu kāpums vājina konkurētspēju

Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā. Pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Energoefektīvai ražošanai pieejami 38,3 miljoni eiro
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā KF finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Jādomā par investīcijām jaudās
Nākotnes izaugsmei apstrādes rūpniecības nozarēs šķēršļus varētu likt ražošanas kapacitāte. Elektrisko iekārtu ražošanas jaudu noslodze ir par 5,1 procentpunktu augstāka nekā pirmskrīzes periodā (2005.–2007. gadā vidēji), kamēr automobiļu un piekabju ražošanā – par 10,2 procentpunktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopumā noslodze palielinājusies par vidēji 2,4 procentpunktiem. Augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas sauc pēc investīcijām, bet – vai uzņēmēji to var atļauties? Uzņēmumu finanšu dati rāda, ka šogad uzņēmumu peļņa apstrādes rūpniecībā kopumā bija gandrīz par trešdaļu augstāka nekā pēdējos piecos gados vidēji. Ir skaidrs, ka ne visas apstrādes rūpniecības nozares redz šādu pieaugumu (dažās ir novērojams samazinājums), taču, saglabājoties spēcīgam pieprasījumam, apstrādes rūpnieku finansiālā situācija uzlabosies, tā ļaujot domāt par investīcijām.

Būs jāceļ produktivitāte
Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 261 1 258 1 249
Darbinieku skaits, tūkst. 36 34 34
Peļņa, milj. EUR 64 99 74
Rentabilitāte, % 2.17 3.46 2.51
Apgrozījums, milj. EUR 2 957 2 858 2 940
Apgrozījuma izmaiņas -7.60 -3.37 65.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, EAST METAL, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 795 371 12 994 0.72% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 15.07.2015 līdz 31.12.2016
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 279 358 11.26 7 855 2.81% 259
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 101 413 -1.79 2 440 2.41% 1085
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 53 351 9.24 1 895 3.55% 549
5. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 49 110 53.72 927 1.89% 692
6. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 44 070 -10.24 -1 942 -4.41% 253
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 40 048 1.84 4 468 11.16% 144
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 35 674 13.79 859 2.41% 197
9. LAUMA FABRICS, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA
Ziemeļu 19, Liepāja, LV-3405 T. 63447302
Tekstilizstrādājumu ražošana 32 349 10.8 2 585 7.99% 434
10. AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, SIA
Aviācijas 34, Jelgava, LV-3004 T. 63012200
Mašīnbūve 30 700 2.81 5 235 17.05% 220

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Šogad nozarē gaidāms ražošanas un eksporta pieaugums vismaz par 10%

Šogad asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi un ražošanas apjomi noteikti būs auguši vismaz par 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksporta apjomi pieauguši par 18%, bet ražošanas apjomi – par 15%. Izteikts pieaugums sākās jau no šā gada pirmā ceturkšņa. Pagaidām nevaru prognozēt, vai šāds pieaugums saglabāsies līdz gada beigām. Tiks skaisti kā gada pirmajā pusē nebūs, jo jau jūlijā pret jūniju bija neliela lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Eksports pusgadā audzis par 13%

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie lasīt tālāk