Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nozares uzņēmumi arvien vairāk saskaras ar produkcijas realizācijas problēmām

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš

Līdz pat 2020. gada februārim situāciju mašīnbūves un metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju pirmkārt jau Eiropā.
Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji. Nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi, vienlaikus cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad būtiskākie jautājumi ir, lai būtu mazāk iesaldēto līdzekļu visos posmos un vienlaikus būtu gatavi situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs. Jāņem vērā, ka pēdējos trīs gadus nozarē ir bijusi stabila un strauja izaugsme – 2017.gadā par 11%, 2018. gadā par 14% un 2019. gadā par 8%, turklāt operatīvie statistikas dati uzrāda, ka 2020. gada pirmajos divos mēnešos pret attiecīgo 2019. gada periodu bija 8,9% apgrozījuma pieaugums, bet, kāda būs bijusi vīrusa ietekme, to rādīs laiks.
Neskatoties uz relatīvi aktīvo darbību pašlaik, pastāv ievērojami riski nozares uzņēmumu darbībai tuvākajā laikā. Nozares specifika ir tā, ka vairums uzņēmumu specializējas industriāla pielietojuma produkcijas ražošanā, un pēc būtības apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar iekārtām, tehnoloģijām un komplektējošām daļām. Līdz ar to, nozares izaugsme ir lielā mērā atkarīga no situācijas eksporta tirgos un nozarēs, kuras patērē nozares ražoto produkciju.

Arvien vairāk klientu Eiropā slēdz ražotnes un nepieņem produkciju, vai arī vispārējās ažiotāžas iespaidā maina investīciju plānus, atsakoties no jaunu iekārtu iegādes. Nozare kopumā turpina darboties, cik nu tas esošajā situācijā ir iespējams. Lielā mērā situāciju nosaka konkrētā uzņēmuma sadarbības partneri – galvenie klienti un piegādātāji.
Tiem, kuriem kāds no atslēgas klientiem vai piegādātājiem ārvalstīs ir apturējis darbu, nekas cits neatliek kā doties dīkstāvē. Uzņēmumiem, kuriem ir plašāks klientu portfelis, ir lielākas iespējas sadalīt risku un turpināt darbu vismaz daļēji. Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ. Atšķirībā no autobūves, to rezerves daļu un servisu tirgus savu darbu cenšas turpināt. No Eiropas pienāk signāli par to, ka lēnām autobūve atjaunosies, un tas nozīmē, ka arī Latvijas ražotājiem jābūt gataviem atsākt darbu un piegādes, taču par to, kā tas izskatīsies realitātē, pašlaik ir grūti spriest.
Liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka nebūs straujš apjomu kritums. Pagaidām šajās valstīs ir mazāk ierobežojumu un mazāk apgrūtināta pasūtījumu izpilde
Nozares specifika ir sazarotās piegāžu ķēdes un kooperācija gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Situācijās, kad ir globāli satricinājumi, neizbēgami atsevišķu uzņēmumu finanšu problēmas un kavēti maksājumi atstāj iespaidu uz pārējiem piegādes ķēdes dalībniekiem.
Jau tagad vairāki nozares uzņēmumi ir pārgājuši uz priekšapmaksas sistēmu. Šeit būtisks ir atbalsts garantiju veidā un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" iesaiste, lai uzņēmumiem netiktu bloķēta naudas plūsma saistībā ar problēmām piegādes ķēdes posmos. Tāpat ir svarīgi, lai pārejošas krīzes apstākļos, kad objektīvu iemeslu dēļ uzņēmumiem ir radušās naudas plūsmas problēmas, netiktu piemērotas sankcijas no banku sektora.
Pagaidām asociācijas rīcībā nav informācija par kolektīvām atlaišanām, tomēr atsevišķos uzņēmumos ir sākts dīkstāves režīms. Ir signāli, ka līdzīga situācija tuvākajā laikā būs vēl vairākos nozares uzņēmumos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Jaunā nacionālā Industriālās politikas plāna mērķis ir palielināt eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunas nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru mērķis ir palielināt eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā.
Pamatnostādnes patlaban ir izstrādes stadijā un tās vēl tiek saskaņotas. Jaunizstrādātās pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Pamatnostādņu virsmērķis ir 2030.gadā eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā, kā arī izdevumu apmēru pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem eiro gadā.
EM norādīja, ka Latvijas ražotājiem ir jāattīsta ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. "Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un zemais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem. Darbaspēka resursu pārkvalificēšanas un pārejas process uz augstākas produktivitātes nozarēm notiek, taču ir lēns," piebilda ministrijā.
Vienlaikus EM atzina, ka Latvijas ekonomikas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta valsts intervence, lai mazinātu ar resursu pārdales procesu saistītās izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju.
"Galvenais ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks ir produktivitātē balstīta konkurētspēja, kuras paaugstināšanai ir nepieciešama konkrēta rīcība piecos galvenajos virzienos - investīcijās, inovācijās, cilvēkkapitālā, uzņēmējdarbības vidē un eksportspējas pieaugumā," uzsvēra ministrijā.
Jauno pamatnostādņu īstenošanas finanšu instrumenti būs Eiropas Savienības fondi, valsts budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti.
2019.gadā Latvija eksportēja preces 12,794 miljardu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

02. Rūpniecības produkcijas izlaide divos mēnešos Latvijā samazinājusies par 1,8%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,7%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 13,8%.
2020.gada februārī, salīdzinot ar 2019.gada februāri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 0,8%. To ietekmēja kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 7%, bet apstrādes rūpniecībā bija kritums par 0,9%.
Apstrādes rūpniecībā lielākais izlaides kritums, salīdzinot ar 2019.gada februāri, bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 18%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 8,3% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 6,1%.
Tāpat ražošanas apmērs samazinājās divām no trim pēc īpatsvara lielākajām nozarēm: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā, uzrādot samazinājumu attiecīgi par 1,3% un 0,1%.
Lielākais ražošanas apmēra pieaugums bija papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 21,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 10,7% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 8,3%. Pēc īpatsvara trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - produkcijas apmērs pieauga par 5,8%.
2020.gada februārī, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3%. Tostarp ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1%, apstrādes rūpniecībā - par 2,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 9,9%.

Lasīt vairāk

03. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā martā samazinājās par 1,7%

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad martā, salīdzinot ar 2019.gada martu, samazinājies par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2020.gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu ir samazinājies par 1,7%, bet eksportētajai produkcijai par - 1,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 2,4%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 1%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka būtiskākā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Cenu paaugstinošā ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.
Savukārt šogad martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nav mainījies.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā palielinājies par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai cenu līmenis samazinājies par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis mēneša laikā saruka par 0,3%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Lasīt vairāk

04. Ražošanas uzņēmumi var pieteikt projektus progresīvas ražošanas attīstībai

Līdz šī gada 1.decembrim, ražošanas uzņēmumi var pieteikt projektus progresīvas ražošanas attīstībai, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Līdz 1.decembrim ir atvērts pētniecības un inovāciju atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" projektu konkurss "Eiropas atbalsta un apmācību programmas ražošanas attīstīšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem", kura budžets ir 5,7 miljoni eiro.
Konkursa finansētajiem projektiem būs iespēja stiprināt mazu un vidējo uzņēmumu (MVU) ražošanas konkurētspēju, nodrošinot vieglāku piekļuvi Eiropas mēroga konsultācijām un zināšanām, kā arī apmācības programmām par progresīvo ražošanu.
VIAA norāda, ka pakalpojumiem, kurus sniedz MVU, jābūt atkarīgiem no to uzņēmējdarbības vajadzībām, un ieviešanai jābūt elastīgai un ātrai, lai labāk tiktu galā ar jauninājumiem progresīvās ražošanas jomā un MVU prasībām.
Vienlaikus aģentūra atklāj, ka tikai nedaudzas sabiedrības iniciatīvas mūsdienās piedāvā konsultatīvos pakalpojumus ražošanas MVU, lai tiem palīdzētu novērtēt progresīvu ražošanas ieguldījumu veikšanu un izmantotu progresīvus ražošanas risinājumus, tāpēc šī iniciatīva palīdzēs ražošanas uzņēmumiem virzīties uz nākamās paaudzes rūpniecību ar konkurētspējīgāku, viedāku un ilgtspējīgāku ražošanu.

Lasīt vairāk

05. Ekspluatācijā nodota "Laimas" jaunā ražotne Ādažos

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, apsteidzot plānoto būvniecības grafiku par gandrīz mēnesi, informēja konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražotāja "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" un zīmolu "Spilva" un "Gutta" īpašnieka "Orkla Foods Latvija" apvienotajā kompānijā "Orkla Latvija".
"Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons atzīmēja, ka, būvējot jauno "Laimas" ražotni, bija iespēja radīt ēku, kas ir pielāgota ražošanas tehnoloģijām, nevis ražošanas tehnoloģijas pielāgot ēkai. Jaunajā "Laimas" ražotnē Ādažos būs arī moderna produktu attīstības laboratorija.
Tāpat kompānijā atzīmēja, ka līdz ar ražotnes nodošanu ekspluatācijā sāksies ražošanas līniju pārcelšana, uzstādīšana un testa produktu ražošana, kas pagaidām ir atlikta, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli un ieviestos drošības pasākumus, bet tiks īstenota, tiklīdz tas būs iespējams.
"Orkla Latvija" pārstāvji arī norādīja, ka jaunā ražotne sniegs uzņēmumam izaugsmes iespējas, paverot plašas sadarbības iespējas ar citiem "Orkla" grupas uzņēmumiem. Plānots, ka ražotnē būs nodarbināti vairāk nekā 100 strādājošo.
Līdz ar jaunās fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī.
2019.gada 17.aprīlī "Orkla Latvija" vadība parakstīja 8,9 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Merks" par "Laimas" ražotnes celtniecību Ādažos. Būvniecība sākās 2019.gada 24.aprīlī.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pasaules tirgi veicina izaugsmi

Apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā laikā lielā mērā notikusi, pateicoties globālajai izaugsmei. "Globālajā vidē tik tiešām redzama atkopšanās, un to pierāda arī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījuma rezultāti. Pirmajā pusgadā apgrozījums eksportā kāpis par 11,9%, kamēr apgrozījums vietējā tirgū – par 4,3%. Tā daļa no apstrādes rūpniecības apgrozījuma, kas tiek eksportēta, kopš 2008. gada augusi par gandrīz 15 procentpunktiem. Ja pirms 10 gadiem tā bija apmēram puse, tad 2016. gadā – jau

Nozares neveiksmes

Algu kāpums vājina konkurētspēju

Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā. Pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Energoefektīvai ražošanai pieejami 38,3 miljoni eiro
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā KF finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Jādomā par investīcijām jaudās
Nākotnes izaugsmei apstrādes rūpniecības nozarēs šķēršļus varētu likt ražošanas kapacitāte. Elektrisko iekārtu ražošanas jaudu noslodze ir par 5,1 procentpunktu augstāka nekā pirmskrīzes periodā (2005.–2007. gadā vidēji), kamēr automobiļu un piekabju ražošanā – par 10,2 procentpunktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecībā kopumā noslodze palielinājusies par vidēji 2,4 procentpunktiem. Augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas sauc pēc investīcijām, bet – vai uzņēmēji to var atļauties? Uzņēmumu finanšu dati rāda, ka šogad uzņēmumu peļņa apstrādes rūpniecībā kopumā bija gandrīz par trešdaļu augstāka nekā pēdējos piecos gados vidēji. Ir skaidrs, ka ne visas apstrādes rūpniecības nozares redz šādu pieaugumu (dažās ir novērojams samazinājums), taču, saglabājoties spēcīgam pieprasījumam, apstrādes rūpnieku finansiālā situācija uzlabosies, tā ļaujot domāt par investīcijām.

Būs jāceļ produktivitāte
Pie straujākas būvniecības izaugsmes darbinieku trūkums arī apstrādes rūpniecībā kļūs arvien aktuālāka problēma. Nāksies agresīvāk cīnīties par darbiniekiem, straujāk ceļot algas un piedāvājot labākus darba apstākļus. Tas ir pozitīvi nodarbinātajiem, taču uzņēmumu cenu konkurētspējai tas par labu nenāks. Lai gan vilkme eksporta tirgos ir tā, kas šobrīd balsta apstrādes attīstību, ar globālā pieprasījuma pieaugumu vien nepietiek. Lai atbildētu uz nākotnes izaicinājumiem, nāksies celt produktivitāti.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 261 1 258 1 249
Darbinieku skaits, tūkst. 36 34 34
Peļņa, milj. EUR 64 99 74
Rentabilitāte, % 2.17 3.46 2.51
Apgrozījums, milj. EUR 2 957 2 858 2 940
Apgrozījuma izmaiņas -7.60 -3.37 65.72
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, EAST METAL, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 795 371 12 994 0.72% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 15.07.2015 līdz 31.12.2016
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 279 358 11.26 7 855 2.81% 259
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 101 413 -1.79 2 440 2.41% 1085
Uzsākts maksātnespējas process
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 53 351 9.24 1 895 3.55% 549
5. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 49 110 53.72 927 1.89% 692
6. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 44 070 -10.24 -1 942 -4.41% 253
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 40 048 1.84 4 468 11.16% 144
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 35 674 13.79 859 2.41% 197
9. LAUMA FABRICS, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA
Ziemeļu 19, Liepāja, LV-3405 T. 63447302
Tekstilizstrādājumu ražošana 32 349 10.8 2 585 7.99% 434
10. AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, SIA
Aviācijas 34, Jelgava, LV-3004 T. 63012200
Mašīnbūve 30 700 2.81 5 235 17.05% 220

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Šogad nozarē gaidāms ražošanas un eksporta pieaugums vismaz par 10%

Šogad asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi un ražošanas apjomi noteikti būs auguši vismaz par 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksporta apjomi pieauguši par 18%, bet ražošanas apjomi – par 15%. Izteikts pieaugums sākās jau no šā gada pirmā ceturkšņa. Pagaidām nevaru prognozēt, vai šāds pieaugums saglabāsies līdz gada beigām. Tiks skaisti kā gada pirmajā pusē nebūs, jo jau jūlijā pret jūniju bija neliela lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Eksports pusgadā audzis par 13%

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie lasīt tālāk