Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nopietni jāgatavojas darbam pieaugošas konkurences apstākļos

Harijs Panke, "Rīgas piena kombināts" ("Food Union" grupa) padomes priekšsēdētāja vietnieks

Šis gads un situācija piena nozarē Latvijā ir neatņemama sastāvdaļa no Eiropas un pasaules piensaimniecības notikumiem aizvadītajā piecgadē. Gan pasaulē, gan Eiropā saražotā piena apjoms pieaug. Ārī Baltijā šajā periodā pienu saražo vairāk, tādējādi kopumā vērojamas pozitīvas piensaimniecības nozares attīstības tendences, lai arī laikā no 2013. līdz 2018.gadam piena pārstrādes produktu tirgus konjunktūra bija stipri svārstīgāka un nozares dalībniekiem apgrūtinošāka. Statistika liecina, ka vidējais saražotā piena apjoma pieauguma temps šajā laikā bija 2% gadā.
2018. gada pirmajā pusē vairākām valstīm pat izdevies kāpināt izaugsmi vēl būtiskāk. Tā, piemēram, Vācija, Polija un Itālija, kā arī mūsu kaimiņi igauņi spējuši palielināt saražotā piena daudzumu pat par 3,8%. Domāju, ka tas lielā mērā ir skaidrojams ar igauņiem raksturīgo stratēģisko pieeju piena nozares attīstībai ilgtermiņā, kas balstīta saimniekošanas efektivitātē un ilgtermiņa attiecību veidošanā starp partneriem.
Arī Latvijas piensaimniecības nozare attīstās pareizajā virzienā. Mūsu zemnieku saimnieciskā darbība kļūst pārdomātāka un efektīvāka, un līdz ar to arī rezultatīvāka. Tas lielā mērā notiek pateicoties tam, ka nozarē pamazām koncentrējas ļoti labi izglītotu un motivētu profesionāļu. Līdztekus šobrīd turpinās arī piena ražošanas koncentrācija, kas ir ļoti labi. Proti, aizvien spēcīgāk vērojama tendence, ka no vienas puses samazinās govju un saimniecību skaits, bet no otras – fermās, kas mērķtiecīgi turpina savu attīstību, palielinās ganāmpulka apjoms un pieaug produktivitāte.
Pēdējo piecu gadu laikā arī Latvijā piena ražošanas pieaugums ir 2% gadā, kas, manuprāt, nozīmē, ka līdzšinējie apstākļi piensaimniekiem ir bijuši labi ražošanas veicināšanai ilgtermiņā, lai arī īstermiņā pārbaudījumi bija gana sarežģīti un pēdējo gadu tempu ir mazinājuši.
Apkopojot visu augstāk minēto, gribu uzsvērt, ka arī uz piensaimniecības nozares nākotnes sasniedzamajiem mērķiem un rīcības stratēģiju vajadzētu skatīties nevis lokāli un īstermiņā, bet gan pasaules mērogā, vērtējot globālus procesus vismaz nākamo piecu gadu kontekstā.
Piena pārstrādes iespējas gluži kā nozare kopumā, manuprāt, ir jāskata ilgtermiņā. Pastāv uzskats, ka pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē ilgtermiņā varētu palielināties apmēram par 1% gadā. Līdz šim piena ražošana augusi straujāk, un patēriņš tika nodrošināts pateicoties vairākiem faktoriem – gan nevienmērīgiem ekonomiskas aktivitātes pieaugumu periodiem dažādos reģionos, un līdz ar to aktīvākiem pirkšanas-pārdošanas periodiem, gan produktu mākslīgu uzkrājumu veidošanas programmām. Tāpat jāpiemin arī dažādas īstermiņa tirgus starpnieku manipulācijas, kas atsevišķiem nozares dalībniekiem bieži mēdz beigties ar smagiem ieguldīto resursu zaudējumiem.
Rezumējot, mūsu noskaņojums ir nopietni gatavoties darbam pieaugošas konkurences apstākļos. Noskaņoties nozares dalībnieku savstarpējo sadarbības saišu ilgtermiņa izturības un elastības veicināšanai, visu darbību efektivizēšanai ar virzību uz visas nozares pozīciju noturēšanu un kopīgu attīstību ilgtermiņā.
Lai arī piena iepirkums Latvijā krītas, gribu arī te saskatīt pozitīvas tendences. 2017. gadā maijā un septembrī ražotāji pārstrādei pārdeva apmēram 72 000 tonnas svaigpiena, bet vasaras mēnešos (jūnijā, jūlijā un augustā) par aptuveni 6-7 tūkst. tonnu vairāk. Šogad visu vasaru stabili 72 000 tonnu katru mēnesi, bez svārstībām un, kas ir īpaši nozīmīgi, šo apjomu nodrošināja par 6 000 mazāks kopējais Latvijas ganāmpulks.
Iespējams, ka ir samazinājies to saimniecību īpatsvars, kuru darba rezultāti vairāk saistīti ar dabīgiem sezonāliem barības resursiem un mazāk ar mērķtiecīgu profesionāli audzētu, glabātu un sagatavotu barību, kas piena lopu ražību ļauj vienmērīgāk izlīdzināt visa gada garumā. Droši vien arī klimatiskie apstākļi ir iespaidojuši kopējā piena apjoma kritumu. Parasti pēc šāda veida grūtībām piena ražošanas nozare vairāk koncentrējas profesionālāko zemnieku rokās, un agrāk vai vēlāk apjomi atgriežas ar uzviju. Spilgts piemērs bija pirms krīzes 2007. un 2011. gads, kad gandrīz uz pusi mazāk saimniecību spēja saražot to pašu apjomu un jau pēc pāris gadiem par 100 000 t vairāk.
Kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu. Arvien svarīgāka nozīme nozares labvēlīgai attīstībai būs darbības, kas balstās uz zinātnes atziņām par mūsu iespējamām priekšrocībām, attīstītāko valstu pieredzi un zinātnisku metodiku, kā to pielietot, kā arī gudru atbalsta līdzekļu sadali starp nozares dalībniekiem. Ja arī kopējais saražotā piena apjoms īstermiņā krīt, bet esošais koncentrējas saimniecībās, kuras stabilizējas uz zinātnes, profesionalitātes un efektivitātes pamatiem, tad arī tas ir labi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu "Izlietot līdz…", gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…". Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz...", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Izmaiņas iecerētas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.

Lasīt vairāk

02. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Būvniecības uzņēums "Merks", kas ir daļa no "Merko Ehitus" grupas, sācis tirdzniecības uzņēmuma "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecību, kurā "Lidl Latvija" plāno ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.
Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu kā Lietuvā, kur to ir 39, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali.
Kopumā 2,5 gadu laikā Vācijas zemo cenu veikalu tīkls "Lidl" biznesa attīstībā Latvijā plāno ieguldīt līdzīgu investīciju apmēru, kāds šajā laika periodā ieguldīts Lietuvā, un tie ir vairāk nekā 125 miljoni eiro,
Pagaidām "Lidl" pārstāvji neatklāj, cik konkrēti no "Lidl" veikaliem atradīsies Rīgā un cik reģionos. Patlaban uzņēmumam rit sarunu process ar vairākiem zemes īpašniekiem, "Lidl" jau ir desmit vietas, kur atvērt veikalus Latvijā, bet šis skaitlis var mainīties, jo sarunas turpinās.

Lasīt vairāk

03. No 2019.gada veikalos aizliegs bezmaksas plastmasas maisiņus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz no 2019.gada veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.
Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.
Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.
Likumā nav noteikta plastmasas maisiņu maksa, kuru iepakotāji būs tiesīgi prasīt.

Lasīt vairāk

04. ZM plāno rosināt samazināt PVN likmi arī gaļai, pienam, maizei un zivīm

Zemkopības ministrija (ZM) plāno rosināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt arī gaļai, pienam, maizei un zivīm, kas ir pārtikas produktu grupas, kurā, samazinot PVN, izdotos dot nopietnu atspērienu ražotājiem, un to noteikti izjustu katrs patērētājs. ZM mērķis ir veicināt Latvijā ražotu, kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību veikalos un atbalstīt vietējos ražotājus.
ZM plāno rosināt samazinātās PVN likmes ieviešanu augstāk minētājiem pārtikas produktiem tikai pēc rūpīga izvērtējuma, kā tas ietekmēs valsts budžetu. Pagaidām konkrēts laiks, kad samazināto PVN likmi ieviesīs arī citām svaigo pārtikas produktu grupām, netiek nosaukts, taču tas varētu notikt ātrāk nekā 2020.gadā, līdz kuram ir spēkā samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Tikmēr amazinātās PVN likmes ieviešanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām rezultāti ir labāki nekā sākotnēji prognozēts. Aktuālie Valsts ieņēmumu dienesta (VID), zemnieku un mazumtirdzniecības tīkla dati rāda pozitīvo ietekmi. Piemēram, PVN ieņēmumi valsts budžetā no augļu un dārzeņu nozares šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn auguši par gandrīz 13 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kad PVN likme bija 21%.
Arī mazumtirgotāja "Rimi Latvia" dati liecina, ka Latvijā audzētas kukurūzas pārdošanas apjomi septembrī auguši četras reizes, bet tās cena sarukusi par 39%. Augļu un ogu segmentā septembrī rudens avenes pārdotas septiņas reizes vairāk nekā pērn, bet vēlās Latvijas rudens zemenes - piecas reizes vairāk nekā pērn, ābolu pārdošanas apmēri pieauguši par 36%, bet to cena ir sarukusi par 20%.

Lasīt vairāk

05. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izveidojusi Pārtikas komiteju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome 11.oktobrī atbalstījusi Pārtikas komitejas izveidi, kas turpmāk strādās pie nozares regulējumu izstrādes Latvijas un Eiropas līmenī.
LTRK arī aicina Latvijas pārtikas ražotājus aktīvi iesaistīties un kļūt par komitejas locekļiem, lai kopā veidotu LTRK nostāju un viedokļus dažādos jautājumos.
Pārtikas komiteja darbosies LTRK Eksporta padomes ietvaros, apvienojot lielākos pārtikas ražotājus Latvijā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug eksporta tirgi

Kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4–5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6–8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016. gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi palielina savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija

Nozares neveiksmes

Alkohola ražošanas apmēri samazinās

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016. gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 2,73%, raudzēto dzērienu līdz 6% grupā – par 8,3%, pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 3,13%. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apjomi sešos mēnešos samazinājušies par 2,99%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Vienojas samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāku un lielāku efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei
Lauku atbalsts dienests 21. augustā sācis pieņemt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākumos "Inovācija", "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde". Pasākumā "Inovācija" pieejamais publiskais finansējums ir divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Konkurence starp pārtikas ražotājiem ir sīva
Gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos starp pārtikas ražotājiem ir ļoti sīva konkurence. Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Taču katru gadu vidēji pieci gaļas pārstrādes nozares uzņēmumi piesaka maksātnespēju, atstājot lielus nodokļu parādus un parādus piegādātājiem, lai vēlāk ražošanu turpinātu ar tām pašām iekārtām, tajās pašās telpās, ar tiem pašiem darbiniekiem un vadību. Normatīvie akti šo problēmu nerisina. Nozarē problēma ir arī aplokšņu algas. Arī Latvijas maizes tirgus patlaban ir ļoti piesātināts, un konkurence tajā ir ļoti nopietna. Tāpat diezgan spēcīga konkurence Latvijā ir arī sviestmaižu un kulinārijas segmentos, ko pastiprina mazumtirgotāji, kuri ar savu privātās preču zīmes produkciju aizņem arvien lielāku daļu no kopējā piedāvājuma. Arī piena pārstrādātāju vidū turpina pieaugt konkurence par labāko izejvielu. Līdzīgi konkurence augusi arī starp citiem pārtikas ražotājiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 383 377 360
Darbinieku skaits, tūkst. 22 20 19
Peļņa, milj. EUR 29 14 20
Rentabilitāte, % 1.66 0.88 1.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 763 1 600 1 536
Apgrozījuma izmaiņas -2.83 -9.28 -3.95
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 89 771 -8.87 2 713 3.02% 238
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 739 -9.25 -582 -0.71% 680
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 720 2.61 7 509 9.92% 626
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 58 319 8.54 -611 -1.05% 338
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 57 752 -7.81 1 177 2.04% 311
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 47 314 6.14 2 785 5.89% 202
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 130 -1.66 599 1.30% 217
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 33 679 -5.92 655 1.94% 206
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 32 635 7.48 564 1.73% 221
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 31 686 5.24 1 500 4.73% 239

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Šī vasara ir bijusi raksturīga ar lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Jaunu tirgu iekarošana

Latvijas kontekstā runājot, galvenās tendences pārtikas nozarē ir saistītas ar jaunu tirgu iekarošanu – eksporta attīstību. Proti, uzņēmumi investē arvien vairāk resursu, lai radītu jaunus un inovatīvus produktus, uzlabotu darba efektivitāti un atrastu jaunus noieta tirgus. Šo aktivitāšu realizēšanai uzņēmēji izmanto gan savus finanšu resursus, gan ļoti aktīvi arī no Eiropas Savienības (ES) pieejamos līdzekļus. Domāju, ka šis ir laiks, kad mūsu uzņēmumi strauji mainās – tie kļūst arvien lasīt tālāk