Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Latvijas pārtikas nozarē 2017.gads aizvadīts ar plus zīmi

Ināra Šure, LPUF padomes priekšsēdētāja

2017.gads kopumā aizvadīts ar plus zīmi, lai gan aktualizējis atsevišķus izaicinājumus, ar kuriem uzņēmēji sastopas jau tagad un noteikti daudz vairāk saskarsies 2018. gadā.

Viennozīmīgi, ka 2017.gada pozitīvākais notikums ir eksporta pieaugums Latvijas pārtikas ražošanas nozarē - kāpums ir par vairāk nekā 20%. Latvijas pārtikas uzņēmumi jau vairākus gadus ļoti smagi un mērķtiecīgi strādā, lai iekarotu jaunus tirgus, un tas dod rezultātus. Esam sasnieguši jau pirmskrīzes līmeni un mēs ļoti ceram, ka 2017.gadā importa - eksporta bilance pārtikas ražošanas industrijā atkal būs pozitīva. Tad arī varēsim droši teikt, ka pārtikas ražošanas industrija ir spējusi pārorientēt savu ražošanu no Krievijas un citu valstu tirgiem, lai gan tas, protams, ir prasījis arī zināmus zaudējus, jo atsevišķi uzņēmumi pārorientēties nav spējuši.

Tāpat noteikti var atzīmēt, ka pārtikas ražošanas uzņēmēji šajā gadā ir tupinājuši aktīvi investēt savā attīstībā - gan ražošanas iekārtu un procesu modernizācijā, gan arī jaunu produku izstrādē. Šīs investīcijas, protams, labi atspoguļojas šī gada eksporta rādītājos, jo bez investīcijām eksporta tirgus iekarot nevar.

Tajā pašā laikā 2017.gadā strauji sāk aktualizēties darbaspēka jautājums un 2018. gadā tas noteikti būs izaicinājums numur viens. Šobrīd par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālakajos reģionos. Turklāt reālā situācija rāda, ka Latvijas uzņēmumiem trūkst zemākā - vidējā līmeņa darbinieku, kuru piesaiste šobrīd ir ļoti sarežģīta un dārga, jo viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz Latvijas vidējā alga, neskatoties uz to, kāda līmeņa speciālists viņš ir.

Darbaspēka trūkums rada vairākas problēmas - tas atstāj iespaidu uz ražošanas kapacitāti un eskporta apjoma nodrošināšanu, kā arī būtiski iespaido atlagojuma līmeni, jo šobrīd darbaspēka izmaksas aug daudz straujāk nekā darbinieku produktivitāte. Pārtikas ražotāji gan pēdējos gados savu produktivitātes līmeni, investējot tehnoloģijās, ir paaugstinājuši par aptuveni 16%, taču tas tik un tā netiek līdzi atalgojuma pieaugumam. Līdz ar to 2018. gadā pārtikas ražotājiem būs jādomā, kur atrast darbiniekus un kā sabalansēt atalgojuma līmeņa pieaugumu ar produktivitāti, lai saglabātu savu konkurētspēju un spētu turpināt eksporta attīstību. No valdības savukārt sagaidām, ka tā mainīs spēkā esošos noteikumus, lai primāri atvieglotu sezonas darbaspēka ievešanu Latvijā, kas ļautu uzņēmumiem turpināt iesāktos darbus pie produktivitātes celšanas un daļēji novērstu draudošo darbaspēka krīzi.

Visbeidzot 2018. gads nesīs izmaiņas nodokļu politikā – gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu atcelšanā, gan 0% likme reinvestētai peļņai noteikti būs ieguvums uzņēmējiem, jo apgrozībā paliks vairāk brīvo līdzekļu. Mēs ļoti ceram, ka valdība turpinās konstruktīvi tālāk strādāt pie nodokļu reformas, piemēram, paplašinot nozaru klāstu kurām piemērot reverso PVN ar pārtikas indsutriju, tādējādi veicinot godīgu konkurenci.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Piemēro samazināto 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par Pievienotās vērtības nodokli (PVN), nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) padomes priekšsēdētājs Valdis Turlais un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs pērn 19.oktobrī parakstīja sadarbības memorandu par samazinātās 5% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Viens no sadarbības memoranda nosacījumiem paredz LPTA un LTA nodrošināt, ka to biedri, nosakot cenu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, no 2018.gada 1.janvāra piemēros samazināto 5% likmi līdzšinējās 21% likmes vietā. Tādējādi tiks aizsargāta patērētāju pirktspēja un veicināts Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu noiets.

Lasīt vairāk

02. Latvijā nav konstatētas problēmas ar atšķirīgu pārtikas kvalitāti

Pārtikas un veterinārā (PVD) dienesta pērn veiktās pārtikas produktu sastāva analīzes, kas īstenotas pēc saņemtajiem patērētāju iesniegumiem, neliecina, ka Latvijā tiktu piedāvāta sliktākas kvalitātes pārtika un citi produkti nekā Rietumeiropas valstīs. PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas - dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā nav.

Zemkopības ministrijā pieļāva, ka Latvijā atšķirībā no citām reģiona valstīm nav konstatētas problēmas saistībā zemākas kvalitātes pārtikas piegādi, varētu būt skaidrojams ar citas metodoloģijas izvēli pārtikas produktu izpētē.

Tāpēc Zemkopības ministrija jau ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) sniegt informāciju par to, ar kādu metodoloģiju citās reģiona valstīs ir pētīta tur pieejamo produktu atbilstība citviet Rietumeiropā tirgotajiem, lai metodoloģijas varētu salīdzināt un lemt par tālāko rīcību.

Tikmēr Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta veikts pētījums uzrādījis atšķirīgu viena un tā paša zīmola pārtikas preču sastāvu 23 no 33 pārbaudītajām Lietuvā un Vācijā tirgotām precēm. Tāpēc Lietuvas parlamentā pērn oktobrī tika izveidota īpaša komisija, kurai uzdots noskaidrot, kādēļ atšķiras Lietuvā un citās ES valstīs tirgoto viena zīmola pārtikas preču sastāvs, vai tādējādi netiek pārkāptas patērētāju tiesības un vai tajā nav konstatējamas negodprātības pazīmes. Paredzēts, ka šis darbs komisijai jāpaveic līdz šā gada 10.martam.

Lai problēmu risinātu, Eiropas Komisija pieņēmusi vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm efektīvāk izmantot spēkā esošos tiesību aktus Eiropas Savienības pārtikas un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai konstatētu un novērstu nepamatotus "dubultos" standartus.

Jautājums par atšķirīgu pārtikas kvalitāti Austrumeiropā un Centrāleiropā aktualizējās pēc tam, kad Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES teikto, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs, lai gan viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē.

Lasīt vairāk

03. Latvijā pārtikas rūpniecībā aktualizējas darbaspēka trūkums

Pārtikas nozarē Latvijā arvien vairāk aktualizējas darbaspēja trūkums. Saskaņā ar nozares aplēsēm katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē.

Tas saistīts ar dramatisko ar darbaspējīgo cilvēku skaita samazināšanos Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Situācija ik gadu kļūstot sliktāka un pārtikas nozare ik gadu izjūt darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie pārtikas ražotāji uzņēmumi.

Tamdēļ vietējie pārtikas uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuriem ir filiāles citās Baltijas valstīs, var pārcelt ražošanu no Latvijas turp darbaspēka trūkuma dēļ. Vēl viens drauds darbaspēka trūkumam ir investīciju apjomu kritums, jo uzņēmumu akcionāri nav gatavi investēt uzņēmumā darbaspēka nepieejamības dēļ. Tā rezultātā var veidoties uzņēmumu ražošanas līniju dīkstāve - jau pašlaik nokomplektēt maiņas ir grūti, dažreiz pat neiespējami.

Risinājums pārtikas ražotāju ieskatā Latvijā būtu paplašināt profesiju sarakstu, lai atvieglotu dažāda līmeņa darbinieku ievešanu, tāpēc jāveic izmaiņas attiecīgajā Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā. Tāpat būtu jāmaina Uzturēšanās atļauju noteikumi, nosakot, ka viesstrādniekiem no trešajām valstīm jāmaksā vismaz minimālā vai nozares vidējā alga līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Nepieciešams vienkāršot ievestā darbaspēka prasības un pieredzi, jo uzņēmumos apmāca jebkuru jaunu darbinieku.

Lasīt vairāk

04. Pērn pieauguši Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmēri

Latvijas pārtikas ražošanas nozarē eksports pērn ir pieaudzis par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas saistīts ar Latvijas pārtikas uzņēmumu vairākus gadus ilgo smago un mērķtiecīgo darbu, lai iekarotu jaunus tirgus.

Pastāv cerība, ka pagājušajā gada importa - eksporta bilance pārtikas ražošanas industrijā atkal būs pozitīva. Ja tas izdosies, varēs droši apgalvot, ka pārtikas ražošanas industrija ir spējusi pārorientēt savu ražošanu no Krievijas un citu valstu tirgiem, lai gan tas ir prasījis arī zināmus zaudējumus, jo atsevišķi uzņēmumi pārorientēties nav spējuši.

Tāpat pārtikas ražošanas uzņēmēji pērn turpināja aktīvi investēt attīstībā - gan ražošanas iekārtu un procesu modernizācijā, gan arī jaunu produktu izstrādē. Investīcijas atspoguļojas pērnā gada eksporta rādītājos, jo eksporta tirgus nevar iekarot bez investīcijām.

Lasīt vairāk

05. Mazumtirgotāji plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas

Vairāki mazumtirdzniecības tīkli Latvijā nākotnē plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas.

Tostarp mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" izveidojis memorandu, kurā par savu mērķi izvirzījis no 2025.gada pārdot tikai ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas. Memorandā minēts, ka pieaugot pircēju un uzņēmēju izpratnei par atbildīgu rīcību, arī tirgus virzās uz arvien ilgtspējīgāku tirdzniecību.

Savukārt "Maxima Grupe" izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos turētu vistu olas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. "Maxima Grupe" sprostos turētu vistu olu tirdzniecību plāno pārtraukt pakāpeniski. Sākotnēji paredzams brīvos apstākļos turētu vistu olu pieprasījuma un piedāvājuma pieaugums, izglītojoša kampaņa un cieša sadarbība ar ražotājiem, valsts iestādēm un citām interešu grupām.

Lielveikalu tīkls "Sky" atteicies no sprostos dētu olu tirdzniecības bez pārejas perioda.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" iepriekš rīkojusi vairākus piketus pie mazumtirdzniecības tīkla "Rimi" veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības. Kā norādīja biedrībā, publiska kampaņa pret "Rimi" tika sākta pēc mēnešiem ilga dialoga ar veikalu ķēdes pārstāvjiem, kura gaitā tie atteicās spert konkrētus soļus, lai uzlabotu dējējvistu dzīves apstākļus.

""Rimi" savā korporatīvajā sociālās atbildības politikā apgalvo, ka gādā par to, lai dzīvniekiem tiktu nodrošināti draudzīgi apstākļi, kuros tie var paust savu dabisko uzvedību. Pilnīgi pretēji šiem apgalvojumiem, "Rimi" turpina tirgot un pat kā sava zīmola produktu apzīmēt sprostos dētas olas, kas saistās ar sevišķi zemu dzīvnieku labturības līmeni," pērn norādīja biedrības valdes locekle Katrīna Krīgere.

Pērn, 1.augustā Lietuvas dzīvnieku aizstāvības organizācija "Tušti narvai" publicēja video materiālus no dējējvistu fermām Lietuvā, kurās ražotās olas tiekot pārdotas arī Latvijā ar "Rimi" privāto preču zīmi. Video materiālos, kas esot iegūti šovasar vistu fermās Ausienišķu un Kaušēnu ciematos, redzamas dējējvistas ar apspalvojuma trūkumu, ievainojumiem un parazītiem, kā arī nāves gadījumi fermā. Vienlaikus Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests nekonstatēja pārkāpumus uzņēmuma "Kaušēnu paukštynas" ražotnē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug eksporta tirgi

Kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4–5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6–8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016. gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi palielina savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija

Nozares neveiksmes

Alkohola ražošanas apmēri samazinās

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016. gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 2,73%, raudzēto dzērienu līdz 6% grupā – par 8,3%, pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 3,13%. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apjomi sešos mēnešos samazinājušies par 2,99%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Vienojas samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāku un lielāku efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei
Lauku atbalsts dienests 21. augustā sācis pieņemt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākumos "Inovācija", "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde". Pasākumā "Inovācija" pieejamais publiskais finansējums ir divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Konkurence starp pārtikas ražotājiem ir sīva
Gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos starp pārtikas ražotājiem ir ļoti sīva konkurence. Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Taču katru gadu vidēji pieci gaļas pārstrādes nozares uzņēmumi piesaka maksātnespēju, atstājot lielus nodokļu parādus un parādus piegādātājiem, lai vēlāk ražošanu turpinātu ar tām pašām iekārtām, tajās pašās telpās, ar tiem pašiem darbiniekiem un vadību. Normatīvie akti šo problēmu nerisina. Nozarē problēma ir arī aplokšņu algas. Arī Latvijas maizes tirgus patlaban ir ļoti piesātināts, un konkurence tajā ir ļoti nopietna. Tāpat diezgan spēcīga konkurence Latvijā ir arī sviestmaižu un kulinārijas segmentos, ko pastiprina mazumtirgotāji, kuri ar savu privātās preču zīmes produkciju aizņem arvien lielāku daļu no kopējā piedāvājuma. Arī piena pārstrādātāju vidū turpina pieaugt konkurence par labāko izejvielu. Līdzīgi konkurence augusi arī starp citiem pārtikas ražotājiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 383 377 360
Darbinieku skaits, tūkst. 22 20 19
Peļņa, milj. EUR 29 14 20
Rentabilitāte, % 1.66 0.88 1.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 763 1 600 1 536
Apgrozījuma izmaiņas -2.83 -9.28 -3.95
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 89 771 -8.87 2 713 3.02% 238
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 739 -9.25 -582 -0.71% 680
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 720 2.61 7 509 9.92% 626
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 58 319 8.54 -611 -1.05% 338
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 57 752 -7.81 1 177 2.04% 311
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 47 314 6.14 2 785 5.89% 202
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 130 -1.66 599 1.30% 217
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 33 679 -5.92 655 1.94% 206
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 32 635 7.48 564 1.73% 221
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 31 686 5.24 1 500 4.73% 239

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Šī vasara ir bijusi raksturīga ar lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Jaunu tirgu iekarošana

Latvijas kontekstā runājot, galvenās tendences pārtikas nozarē ir saistītas ar jaunu tirgu iekarošanu – eksporta attīstību. Proti, uzņēmumi investē arvien vairāk resursu, lai radītu jaunus un inovatīvus produktus, uzlabotu darba efektivitāti un atrastu jaunus noieta tirgus. Šo aktivitāšu realizēšanai uzņēmēji izmanto gan savus finanšu resursus, gan ļoti aktīvi arī no Eiropas Savienības (ES) pieejamos līdzekļus. Domāju, ka šis ir laiks, kad mūsu uzņēmumi strauji mainās – tie kļūst arvien lasīt tālāk