Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Skats uz eksporta iespējām mazliet cerīgāks

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja

Pēdējo nedēļu laikā situācija pārtikas nozarē ir stabilizējusies salīdzinājumā ar pirmajām divām nedēļām kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ir grūtāk sakārtot loģistiku, jāiepērk izejmateriāli iepriekš, lai nodrošinātos nākamajiem diviem, trim un četriem mēnešiem. Nevar zināt, cik lieli vīrusa uzliesmojumi kādā no valstīm būs un kādi ierobežojumi tajās varētu stāties spēkā. Tas iesaldē uzņēmumu naudu. HoReCa sektorā joprojām situācija nemainīga - ir kritums. Tāpēc atzinīgi vērtējams valdības lēmums pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem no valsts budžeta sniegt atbalstu gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. To varēs piešķirt, ja pretendentam šā gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25 % vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo peirodu 2019.gadā, ko apliecinās zvērināta revidenta atzinums.
Pievienotās vērtības produktu apgrozījums krīt, pērk pirmās nepieciešamības preces. Taču, no otras puses, ja sākumā eksports pilnībā nobremzējās, jo katrai valstij bija savi individuālie ierobežojumi un loģistika bija pilnīgi haotiska, tad tagad daudz maz ir skaidrība. Ja iepriekš šoferis varēja pavadīt pat divas, trīs dienas, lai tiktu pāri robežai, tad tagad tās ir divas, trīs stundas. Tas palīdz sākt reāli strādāt uz eksportu. Bez šaubām, eksportējam produktus ar garāku derīguma termiņu atbilstoši esošajām līgumsaistībām, jo pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas Latvijas uzņēmumi deva priekšroku vietējā tirgus nodrošināšanai ar pārtiku, tagad vietējo tirgu esam piepildījuši un tālāk turpinām lēnā garā nodrošināt pasūtījumus arī uz ārzemēm - gan uz tuvajām kaimiņvalstīm, gan tālākiem tirgiem. Ir grūti pateikt, vai kādi tirgi pilnībā apsīkuši, tas jāskatās individuāli, ar ko konkrētais uzņēmums attiecīgajā valstī sadarbojas. Kādam uzņēmumam individuāli varētu iet labāk, kādam - sliktāk. Latvijas pārtikas uzņēmumi kopumā eksportēja uz visas pasaules valstīm. Par reālo situāciju eksportā varēs spriest pēc pusgada rezultātu saņemšanas, bet varbūt tendences iezīmēs jau piecu mēnešu rezultāti. Tagad gan vēl ir pāragri.
Būtisks ir arī atbalsts pārtikas ražotājiem par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem. Ražotāji tam var pieteikties par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, ja tie bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir pārtraukts mācību process klātienē. Programmu "Skolas piens" slēdza tūlīt pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas. Bērnudārziem un skolām bija saražoti ātri bojājošies pārtikas produkti, kurus nebija iespēja realizēt citur, radot zaudējumus ražotājiem.
Zemkopības ministrijā ir izveidota krīzes vadības grupa, kurā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji, tirgotāji, pārtikas ražotāji diskutējām par šiem jautājumiem. Mēs aktīvi komunicējām, ko kādā veidā, kā labāk atbalstīt. Mēs gribējām, lai atbalsta arī izejvielu iepirkumus, jo tās drošības pēc jāiepērk ilgākam laikam, un tas iesaldē naudu, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ kaut kādā mērā cieš visas pārtikas apakšnozares. Nevar teikt, ka tikai piena pārstrāde. Jo cieš arī uzņēmumi, kas ražoja gatavo produkciju HoReCa segmentam, jo šo produkciju tagad nevienam nevajag. Pārtikas nozare nav pilnībā "nobrukusi" kā kultūras sektors vai sabiedriskās ēdināšanas sfēra. Taču arī pārtikas sektoram nepieciešams atbalsts, lai, pirmkārt, vienmēr būtu pārtika. Otrkārt, mums jāsargā pārtikas nozare kā eksportējošā nozare, jo starp eksportējošajām nozarēm Latvijā tā ierindojas otrajā vietā pēc kokrūpniecības. Tāpēc, lai raudzītos tālejoši uz priekšu, atbalstam ir jābūt kā drošajai aizmugurei - ja eksports nenotiek, varam saņemt atbalstu un turpināt to tālāk attīstīt pēc krīzes.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Daļa pārtikas ražotāju apturējuši atsevišķu ražošanas līniju darbību

Lai arī Latvijas pārtikas ražotāji ir guvuši mācību no iepriekšējās krīzes un operatīvi reaģēja uz pašreizējo situāciju, tostarp pārskatot izdevumus, daļai Latvijas pārtikas ražotāju ārkārtējās situācijas ietekmes uz pasūtījumiem dēļ nācies apturēt dažu ražošanas līniju darbību.
Tāpat daļai Latvijas pārtikas ražotāju - mazajiem uzņēmumiem nozarē - nācies slēgt tiem piederošās tirdzniecības vietas un tamdēļ samazināt darbinieku skaitu vai šī iemesla dēļ pārprofilēt strādājošos citam darbam.

Lasīt vairāk

02. Par veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem pērn atzītas divas "Latvijas maiznieka" maizes un "Lido" alus

"Nielsen", izmantojot pārdošanas rādītājus valsts mazumtirdzniecības tīklos un izvērtējot patērētāju viedokli noskaidrojis, ka patērētāji pērn no jauno ātrās aprites produktu klāsta ar pimo vietu novērtēja un titulu "Gada Jaunais Produkts 2019" piešķīra "Latvijas maiznieks" līnijas "Latvijas Graudu" saldskābmaizei ar diedzētiem graudiem un sēklām, bet otro vietu - šīs pašas līnijas rupjmaizei ar diedzētiem graudiem un sēklām. Trešo vietu Latvijā veiksmīgāko jaunumu trijniekā izcīnīja ēdinātajā "Lido" ražotais alus "Lido Speciālais".
"Nielsen" katru gadu analizē un izvērtē pārtikas un mājsaimniecības preču svarīgāko kategoriju 20 grupas.
Pirmajā posmā katrā kategorijā tiek izraudzīti trīs pieprasītākie jaunie produkti. Otrajā posmā pircēji nosaka produktus, kas visvairāk atbilst tendencēm - vai produkts ticis pamanīts, iegādāts, novērtēts un vai iegādāts atkārtoti. Gadā uzvarējušo produktu nosaka indekss, kas izveidots, balstoties uz objektīviem apgrozījuma datiem, kā arī individuālu klientu novērtējumu.

Lasīt vairāk

03. "Dobeles dzirnavnieks" noslēdzis bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūras izveides pirmo kārtu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" noslēdzis bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūras būvniecības pirmo kārtu. Investējot 8,7 miljonus eiro, uzņēmums ekspluatācijā nodevis 19 bioloģiski audzētu graudu glabāšanas silosus un ar tiem saistītās tehnoloģiskās iekārtas, uzbūvējis ēkas bioloģisko graudu pieņemšanai un priekšattīrīšanai, kā arī uzstādījis graudu kalti.
Patlaban kompānija sākusi projekta attīstības otro kārtu - investējot 10 miljonus eiro, līdz gada beigām plānots izbūvēt bioloģiski audzētu graudaugu pārslu ražotni.
Kompānijā norāda, ka "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus nav ietekmējusi saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība.
Uzņēmums paredz, ka pēc bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveides projekta īstenošanas vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu.

Lasīt vairāk

04. Pārtikas cenas turpina kāpt

Pārtikas cenas turpina kāpt, kas ir izaicinājums, jo sabiedrības maksātspēja ekonomiskās situācijas dēļ pasliktinās. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotajiem datiem šā gada aprīlī salīdzinājumā ar janvāri, lielākais cenu pieaugums novērots citroniem, kuru cena pieauga par 57,5% jeb 1,04 eiro un maksāja vidēji 2,85 eiro kilogramā.
Savukārt lielākais cenu kritums novērots pelēkajiem zirņiem. Salīdzinot janvāri ar aprīli, pelēko zirņu cena samazinājusies par 27,9% jeb 0,5 eiro un veidoja vidēji 1,29 eiro par kilogramu.
No piena produktiem lielākais cenu pieaugums novērots 180 gramu 9% biezpienam - cena pieauga par 18,9% jeb 0,2 eiro un bija 1,26 eiro. Par 16,7% jeb 0,16 eiro pieaugusi kefīra "Baltais" cena un bija 1,12 eiro litrā. Tam seko biezpiena sieriņš "Kārums", kura cenu pieaugums ir 5,4% jeb 0,02 eiro apmērā un veidoja vidēji 0,39 eiro.

Lasīt vairāk

05. Pārtikas ražotājiem rezervē atbalstu

Valdība atbalstījusi 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu to uzņēmumu likviditāti.
Tostarp valdība nolēma pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem no valsts budžeta sniegt atbalstu gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. To varēs piešķirt, ja pretendentam šā gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25% salīdzinājumā ar attiecīgo peirodu 2019.gadā, ko apliecinās zvērināta revidenta atzinums.
Tāpat pārtikas ražotājiem ir iespēja saņemt arī atbalstu par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem. Ražotāji tam var pieteikties par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, ja tie bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir pārtraukts mācību process klātienē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug eksporta tirgi

Kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4–5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6–8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016. gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi palielina savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija

Nozares neveiksmes

Alkohola ražošanas apmēri samazinās

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016. gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 2,73%, raudzēto dzērienu līdz 6% grupā – par 8,3%, pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 3,13%. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apjomi sešos mēnešos samazinājušies par 2,99%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Vienojas samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāku un lielāku efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei
Lauku atbalsts dienests 21. augustā sācis pieņemt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākumos "Inovācija", "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde". Pasākumā "Inovācija" pieejamais publiskais finansējums ir divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Konkurence starp pārtikas ražotājiem ir sīva
Gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos starp pārtikas ražotājiem ir ļoti sīva konkurence. Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Taču katru gadu vidēji pieci gaļas pārstrādes nozares uzņēmumi piesaka maksātnespēju, atstājot lielus nodokļu parādus un parādus piegādātājiem, lai vēlāk ražošanu turpinātu ar tām pašām iekārtām, tajās pašās telpās, ar tiem pašiem darbiniekiem un vadību. Normatīvie akti šo problēmu nerisina. Nozarē problēma ir arī aplokšņu algas. Arī Latvijas maizes tirgus patlaban ir ļoti piesātināts, un konkurence tajā ir ļoti nopietna. Tāpat diezgan spēcīga konkurence Latvijā ir arī sviestmaižu un kulinārijas segmentos, ko pastiprina mazumtirgotāji, kuri ar savu privātās preču zīmes produkciju aizņem arvien lielāku daļu no kopējā piedāvājuma. Arī piena pārstrādātāju vidū turpina pieaugt konkurence par labāko izejvielu. Līdzīgi konkurence augusi arī starp citiem pārtikas ražotājiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 383 377 360
Darbinieku skaits, tūkst. 22 20 19
Peļņa, milj. EUR 29 14 20
Rentabilitāte, % 1.66 0.88 1.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 763 1 600 1 536
Apgrozījuma izmaiņas -2.83 -9.28 -3.95
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 89 771 -8.87 2 713 3.02% 238
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 739 -9.25 -582 -0.71% 680
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 720 2.61 7 509 9.92% 626
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 58 319 8.54 -611 -1.05% 338
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 57 752 -7.81 1 177 2.04% 311
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 47 314 6.14 2 785 5.89% 202
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 130 -1.66 599 1.30% 217
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 33 679 -5.92 655 1.94% 206
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Rīga, Valmieras iela 2, LV-1009
Piena pārstrāde, pārtika 32 635 7.48 564 1.73% 221
Notiek reorganizācijas process (07.11.2019)
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 31 686 5.24 1 500 4.73% 239

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Šī vasara ir bijusi raksturīga ar lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Jaunu tirgu iekarošana

Latvijas kontekstā runājot, galvenās tendences pārtikas nozarē ir saistītas ar jaunu tirgu iekarošanu – eksporta attīstību. Proti, uzņēmumi investē arvien vairāk resursu, lai radītu jaunus un inovatīvus produktus, uzlabotu darba efektivitāti un atrastu jaunus noieta tirgus. Šo aktivitāšu realizēšanai uzņēmēji izmanto gan savus finanšu resursus, gan ļoti aktīvi arī no Eiropas Savienības (ES) pieejamos līdzekļus. Domāju, ka šis ir laiks, kad mūsu uzņēmumi strauji mainās – tie kļūst arvien lasīt tālāk