Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pārtikas ražošanas sfērā šim gadam nevajadzētu būt sliktākam par iepriekšējo

Aigars Balodis, ogu un augļu pārstrādes uzņēmuma "Puratos Latvia" "Puratos Latvia" vadītājs

Ceram, ka šogad nodokļu likumdošanā nebūs izmaiņu, un iztiksim bez daudzām konsultācijām, lai uzņēmuma īpašniekiem paskaidrotu, ko īsti nozīmē nodokļu izmaiņas attiecībā uz atlagojumiem un ciām lietām. Līdz šim ir neatņemams process mūsu valstī ir gada beigās visos iespējamos veidos mainīt nodokļu likumdošanu, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus. Cerams, ka šogad nodokļu politikā būs stabilitāte.

Runājot par pēdējā laikā nozarē saasinājušos problēmu - darbaspēka trūkumu, uzskatu, ka darbaspēka netrūkst, ja par to maksā. Mēs nekautrējamies saviem darbiniekiem maksāt labu atalgojumu, un, šķiet, tāpēc mums netrūkst darbinieku.

Daļa ražošanas procesu mums ir automatizēti, taču tajos procesos, kur ir nepieciešams roku darbaspēks, mēs mākam piesaistīt darbiniekus. Kā risinājumu darbaspēka problēmām Latvijā neredzam zemi izglītota darbaspēka, kurš nerunā latviešu valodā, ievešanu no ārvalstīm. Mēs vienmēr meklējam labākus, gudrākus speciālistus, bet visiem šiem speciālistiem ir jārunā latviešu valodā. Savukārt ar strādnieku piesaisti mums nekad nav bijušas problēmas. Varbūt tāpēc, ka mēs viņiem nemaksājam minimālo algu valstī, bet mēs maksājam godīgi, taisnīgi sadalītu samaksu par labi padarītu darbu. Ja darbinieks savu darbu nevar padarīt labi, viņš pie mums nestrādā.

Pārtikas ražošanas nozarē kopumā situācija lēnām uzlabojas. Cilvēki par pārtiku netērē mazāk naudas, viņi tērē vairāk, iegādājoties kvalitatīvu pārtiku. Joprojām kā nozare mākam labi eksportēt un atgūties pēc visām krīzēm. Tāpēc, es domāju, ka situācijai nozarē nevajadzētu pasliktināties, ja vien nodokļu politika Latvijā nepadarīs pārtikas ražotājus eksportā nekonkurētspējīgus.

Domāju, ka šis ir labs laiks investīcijām, viss ir atkarīgs no uzņēmēju spējas ieraudzīt realizācijas tirgus un mākas pārdot produkciju. Tiem, kas nemāk realizēt saražoto, piemērota laika investīcijām nav bijis arī agrāk. Būtiski, ka pastāv izaugsmes iespējas ārējos tirgos.

Joprojām eksporta tirgos mēs redzam vairāk iespēju nekā ierobežojumu, kas ir iemesls tam, kāpēc investējam jaunas ražošanas iekārtas iegādē. Eksporta tirgos vēl varam augt, bet brīvo ražošanas jaudu trūkums ir iemesls, kāpēc neattīstāmies straujāk.

Izejvielu cenu ziņā ir līdzīga situācija, kāda tā ir bijusi pēdējos desmit gados. Daļa izejvielu ir kļuvušas dārgākas, daļa lētākas. No savas puses ar partneriem vienmēr godīgi esam apsēdušies pie galda un pārrunājuši izmaiņas. Nevaram ietekmēt to, ko mūsu spēkos nav mainīt, taču no savas puses varam būt atvērti pret saviem partneriem. Ja mūsu produkcijas izejvielu pieejamība ir atkarīga no laika apstākļiem, pielāgojamies tam. Ja kaut kas kļūst pārlieku dārgs, to varbūt iegādājamies mazāk. Taču ir arī izejvielas, kas kļūst lētākas. Ikvienam klientam ir iespēja izvēlēties, kuras izejvielas iegādāties un izmantot.

Ja nepadodamies, atrodam pareizos produktus, ko piedāvāt pareizajiem klientiem, varam augt un attīstīties arī vietējā tirgū. Protams, klients joprojām ir prasīgs – viņš vēlas iegādāties kvalitatīvu produktu par zemāku cenu, bet mums vienmēr ir iespēja izvēlēties un veidot savu darbu tādā veidā, lai mēs atrastu visiem klientiem vajadzīgo.

Konkurence joprojām vērtējama pozitīvi. Tā neļauj snaust, mums jāturpina augt. Latvijas tirgū arī turpina ienākt iekšā jauni lielveikali, kaut kur notiek tirgus pārdale, bet Latvijas patērētājs ir izvēlīgs un izvēlas kvalitatīvu produkciju, vēlas ēst veselīgi lietot uzturā pārtikas produktus bez konservantiem. Vienlaikus patērētājs vairāk pelna un ir gatavs vairāk tērēt par kvalitatīvo pārtiku. Tajā pašā laikā vienmēr būs arī klienti, kuriem ir svarīga cena, nekas cits.

Ienākt zemo ķēžu veikaliem Latvijā, ir tirgus segmentācija – joprojām būs klienti, kas dos priekšroku kvalitatīvai produkcijai, un joprojām būs klienti, kas iegādāsies pārtiku, tikai vadoties pēc zemākās cenas. Šādu tirdzniecības tīklu ienākšana palielinās izvēles iespējas iegādāties kaut ko par zemāku cenu. Iegūs patērētāji un tie ražotāji, kas mācēs piedāvāt kvalitatīvu produktu un dažādām klientu kategorijām attiecīgi pielāgot savus produktus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports pērn audzis

Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports pagājušajā gadā ir palielinājies par 464,4 miljoniem eiro jeb 21,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pēc "Eurostat" datiem sagatavotais pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ārējās tirdzniecības pārskats par 2017.gadu.

ZM norāda, ka 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība ir palielinājusies straujāk nekā importa vērtība - eksports audzis par 464,4 miljoniem eiro jeb 21,3%, bet imports - par 428,6 miljoniem eiro jeb 19,2%.

Ņemot vērā eksporta un importa vērtības kāpumu, 2017.gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva. Pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā eksports uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja lielāko daļu - 55% - produktu Latvija realizēja ES iekšējā tirgū un 45% produktu eksportēja uz trešajām valstīm.

Kopumā Latvija pērn eksportēja pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus uz 153 pasaules valsti. Nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2017.gadā tika eksportēti 23% no kopējās attiecīgo produktu eksporta vērtības, bija Krievija, kurp eksportēto preču vērtība pērn palielinājās par 58% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvija pērn pārtikas un lauksaimniecības produktus realizēja arī visās 27 ES valstīs, starp kurām nozīmīgākā bija Lietuva, aizņemot 30% no kopējās attiecīgo produktu realizācijas vērtības ES valstīs.

Lasīt vairāk

02. Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3%

Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

"Pagājušais gads bija ar augšupejošu līkni un arī 2018.gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā ir ar augšupejošu līkni. Nozares apgrozījums šogad teorētiski varētu būt ne ļoti, bet nedaudz mazāks kā pērn, tomēr 3% vidējais pieaugums ir reāls," teica Krūzītis.

Viņš piebilda, ka pārtikas mazumtirdzniecības attīstību sekmē algu pieaugums un kopējā valsts ekonomikas izaugsme.

Pēc Krūzīša teiktā, nozares galvenie izaicinājumi šogad ir precīzi strādāt izvēlētājā tirgus nišā un būt labākajiem cenu segmentā. "Eiropā izteikta ir moderni tradicionālā tirdzniecība, kur cilvēks zina, ka nāk pēc pievienotās vērtības un cena ir pievienotā vērtība. Tāpat Eiropā ir izteikts atsevišķs segments - zemo cenu veikali. (..) Latvijā joprojām ir iespējas attīstīties tradicionāli modernajā segmentā," viņš sacīja.

Asociācijas izpilddirektors piebilda, ka negatīvi vērtējama tā saucamā kases aparātu reforma, kas bremzē inovācijas, jo prasa lielus ieguldījumus.

Lasīt vairāk

03. Sviesta cena ES februārī ir nedaudz pieaugusi, savukārt Latvijā tā turpināja kristies

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Lasīt vairāk

04. Vairākās ES valstīs nonākusi ar listeriozi piesārņota saldētās kukurūzas partija; Latvijai tā nav piegādāta

Somijas pārtikas apriti uzraugošais dienests šā gada sākumā Eiropas Savienības (ES) Ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF) ziņojis par ar listeriozi piesārņotu saldētās kukurūzas partiju, kura Latvijā nav nonākusi, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD).

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova pastāstīja, ka ražotājs produkta marķējumā nebija nepārprotami norādījis, ka produkts obligāti termiski jāapstrādā pirms lietošanas uzturā, tāpēc patērētājs varēja kļūdaini secināt, ka šo produktu var izmantot, piemēram, kā piedevu salātiem bez termiskās apstrādes. Latvijā piesārņotā produktu partija nav nonākusi, lai gan tā tika piegādāta citām tuvējām valstīm - Polijai, Somijai, Ungārijai un Igaunijai.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja skaidroja, ka listeriozes izraisītājs ir baktērija "Listeria monocytogenes". Listērijas ir plaši sastopamas dabā - ūdenī, augsnē, kā arī atrodamas uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz pat septiņiem gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot, listērijas iet bojā trīs minūšu laikā.

Marčenkova atgādināja, ka listērijas spēj intensīvi vairoties gaļā 4-6 grādu temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par "ledusskapja mikroorganismu". Infekcijas avots ir slimi, bet dažreiz arī praktiski veseli, infekcijas nēsātāji - grauzēji, mājlopi, mājdzīvnieki un arī mājputni. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot uzturā piesārņotus dzīvnieku izcelsmes produktus, ieelpojot putekļus, kas satur ierosinātāju. Tāpat ir iespējama augļa inficēšanās caur placentu no mātes, kura slimo ar listeriozi. Bīstamākā šī slimība esot grūtniecēm, maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.

Lasīt vairāk

05. PVD šogad 80% veikto pārbaužu konstatē neatbilstības "zaļā iepirkuma" prasībām

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad veicis vairāk nekā desmit pārbaudes par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izmantoto produktu atbilstību "zaļā iepirkuma" prasībām un aptuveni 80% veikto pārbaužu daļa produktu bija prasībām neatbilstoši, sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Esam uzsākuši pārbaudes un diemžēl situācija ir tāda, ka 80% no šīm pārbaudēm konstatējām "zaļā iepirkuma" prasību pārkāpumus," teica Balodis, uzsverot, ka ne visi piegādātie produkti pārkāpumu gadījumos bija neatbilstoši prasībām, bet tikai daļa no tiem. Pozitīvi, ka situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Latvijas produkti pēc PVD novērojumiem "zaļajā iepirkumā" parādās vairāk nekā iepriekš.

Balodis gan atzina, ka arī šogad veiktajās pārbaudēs PVD konstatējis tādus pārkāpumus, kā piemēram, no Latvijas uzņēmuma iegūtu sertifikāciju par vietējās gaļas piegādi iepirkuma konkursa vajadzībām, lai gan realitātē piegādāta, piemēram, Polijas gaļa. Viņš gan atzina, ka arī paši ražotāji ne vienmēr var nodrošināt pietiekošus liellopu gaļas piegādes apmērus, lai piegādātāji varētu nodrošināt iepirkumu.

Viņš piebilda, ka PVD pārbaudes turpināsies. Tomēr tā kā šogad nav apstiprināta Zemkopības ministrijas izstrādātā jaunā politikas iniciatīva 2018. gadam, kas "zaļā iepirkuma" kontrolei ēdināšanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumos paredzēja finansējumu PVD inspektoriem virsstundu darba apmaksai, kontroles neizdosies veikt sākotnēji plānotajā apmērā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug eksporta tirgi

Kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4–5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6–8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016. gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi palielina savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija

Nozares neveiksmes

Alkohola ražošanas apmēri samazinās

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016. gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 2,73%, raudzēto dzērienu līdz 6% grupā – par 8,3%, pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 3,13%. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apjomi sešos mēnešos samazinājušies par 2,99%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Vienojas samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāku un lielāku efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei
Lauku atbalsts dienests 21. augustā sācis pieņemt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākumos "Inovācija", "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde". Pasākumā "Inovācija" pieejamais publiskais finansējums ir divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Konkurence starp pārtikas ražotājiem ir sīva
Gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos starp pārtikas ražotājiem ir ļoti sīva konkurence. Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Taču katru gadu vidēji pieci gaļas pārstrādes nozares uzņēmumi piesaka maksātnespēju, atstājot lielus nodokļu parādus un parādus piegādātājiem, lai vēlāk ražošanu turpinātu ar tām pašām iekārtām, tajās pašās telpās, ar tiem pašiem darbiniekiem un vadību. Normatīvie akti šo problēmu nerisina. Nozarē problēma ir arī aplokšņu algas. Arī Latvijas maizes tirgus patlaban ir ļoti piesātināts, un konkurence tajā ir ļoti nopietna. Tāpat diezgan spēcīga konkurence Latvijā ir arī sviestmaižu un kulinārijas segmentos, ko pastiprina mazumtirgotāji, kuri ar savu privātās preču zīmes produkciju aizņem arvien lielāku daļu no kopējā piedāvājuma. Arī piena pārstrādātāju vidū turpina pieaugt konkurence par labāko izejvielu. Līdzīgi konkurence augusi arī starp citiem pārtikas ražotājiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 383 377 360
Darbinieku skaits, tūkst. 22 20 19
Peļņa, milj. EUR 29 14 20
Rentabilitāte, % 1.66 0.88 1.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 763 1 600 1 536
Apgrozījuma izmaiņas -2.83 -9.28 -3.95
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 89 771 -8.87 2 713 3.02% 238
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 739 -9.25 -582 -0.71% 680
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 720 2.61 7 509 9.92% 626
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 58 319 8.54 -611 -1.05% 338
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 57 752 -7.81 1 177 2.04% 311
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 47 314 6.14 2 785 5.89% 202
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 130 -1.66 599 1.30% 217
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 33 679 -5.92 655 1.94% 206
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 32 635 7.48 564 1.73% 221
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 31 686 5.24 1 500 4.73% 239

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Šī vasara ir bijusi raksturīga ar lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Jaunu tirgu iekarošana

Latvijas kontekstā runājot, galvenās tendences pārtikas nozarē ir saistītas ar jaunu tirgu iekarošanu – eksporta attīstību. Proti, uzņēmumi investē arvien vairāk resursu, lai radītu jaunus un inovatīvus produktus, uzlabotu darba efektivitāti un atrastu jaunus noieta tirgus. Šo aktivitāšu realizēšanai uzņēmēji izmanto gan savus finanšu resursus, gan ļoti aktīvi arī no Eiropas Savienības (ES) pieejamos līdzekļus. Domāju, ka šis ir laiks, kad mūsu uzņēmumi strauji mainās – tie kļūst arvien lasīt tālāk