Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Esam atkarīgi no notiekošā ārpus valsts robežām

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru.

Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - sieram cenas svārstās, vājpiena pulvera cena ir nedaudz pieaugusi. Tās ir tendences, bet nav zināms, kā un kurā brīdī tās, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēs situāciju piena tirgū.

Pārstrādei iepirktā piena apjoms kopš gada sākuma ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtiski tas ir samazinājies tieši kopš laika, kad parādījās karstuma un sausuma efekts, kas notika maija beigās jūnijā, jūlijā un turpinās joprojām. No tā ciešam visi. Normālā vasarā citus gadus, sevišķi jūlijā un augustā, piena ražošanas apmērs ir lielāks nekā citus mēnešus, taču tagad sezonalitāte nav jūtama un tas ir mazāks pārmērīgi ilgstošā karstuma dēļ.

Nevaram teikt, ka būtiski mainās slaucamo govju skaits - tam arī ir tendence nedaudz samazināties. Tomēr, ja skatāmies kopumā, tad uz ražīguma pieauguma, efektivitātes rēķina, kopējam piena ražošanas apmēram nav pamata šogad būtiski mainīsies. Slaucamo govju skaits nedaudz samazinās, toties aug produktivitāte, vidējais izslaukums no vienas govs, kompensējot slaucamo govju skaita kritumu.

Jā, mums piena pārstrādātājiem ir grūtāk, tāpēc ka piena apjoms tiešām ir mazāks nekā mēs bijām iedomājušies un plānojām, bet, izskatās, ka šis brīdis iet uz beigām un karstās dienas šogad drīz būs aiz muguras. Taču vidēji piena produktu ražošanas apmēri nav būtiski samazinājušies. Pieprasījums vietējā tirgū tiek pilnībā apmierināts, eksporta pasūtījumus pildām. Ja citus gadus to pienu, kas vasarā paliek pāri no vietējā tirgū patērētā, pārstrādājām piena pulverī, tad šogad mēs to darām mazāk.

Arvien vairāk atsevišķi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu Igaunijā. Kādam izdodas arī kaut ko nopirkt Lietuvā. Katrs pērk un pārdod, kur viņam ir izdevīgāk konkrētajā brīdī, atbilstoši brīvā tirgus principiem. Daudzi zemnieki mēģina pārmest pārstrādei, kāpēc neatbalsta vietējos ražotājus. Taču, pērkot pienu Igaunijā, nenākas to "lasīt" pa piecām līdz desmit saimniecībām kā Latvijā, bet visu nepieciešamo apmēru nopērkam uzreiz ar pārliecību, ka tam ir laba kvalitāte un to var izmantot kā izejvielu jebkuru piena produktu ražošanā.

Komentējot nākotnes tendences var likties, pienam jākļūst dārgākam vispārējā cenu kāpuma dēļ. Tā var būt, bet jāraugās, kas notiek pasaulē, kur ir pilnīgi cita situācija nekā Latvijā. Eiropas Savienībā piena ražošanas apmērs, neraugoties uz plūdiem pērn un sausumu, šogad pirmajā pusgadā ir palielinājies. Tas notiek arī citur pasaulē un te iestājas tā situācija, ka mēs kā maza valsts, kas saražo 0,6% no ES pārstrādei iepirktā piena apmēra, neesam liels spēlētājs. Ja pasaulē šo produktu pietiek, sviesta cena krīt un piena pulvera cena nekāpj, tad arī nav pamata izmaiņām. Esam atkarīgi gan no situācijas eksporta tirgos, gan no piena cenas, ko pārdod kā svaigpienu ārpus Latvijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Turpina spriest par depozīta sistēmas ieviešanu

Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību rosināt izveidot Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma kopīgu depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada, savukārt Latvijā sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēji, vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.

Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka ir pāragri runāt par Latvijas un Igaunijas apvienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas dibināšanu, jo valdības līmenī nav panākta viennozīmīga vienošanās par depozīta sistēmas ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Vēl aizvien nerimst diskusijas par depozīta sistēmas dzīvotspēju, tās ieviešanas izaicinājumiem un riskiem, kā arī potenciālo ieguldījumu apjomu pret sasniedzamiem rezultātiem. Uzņēmēji arī norāda, ka būtu jāizvērtē ekonomiskais ieguvums no šādas sitēmas ieviešanas.

Lasīt vairāk

02. Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts.

Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām kā pārtikas tehnologs, inženieris.

Lasīt vairāk

03. Atbalsts programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendentiem

Atbalsta programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām plāno neizmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam.

Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti.

Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam (LAD) informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. Latvijā nodotā piena apmērs turpina sarukt

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs jūlijā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju ir samazinājies par 8,16% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 820 tonnas.

Arī slaucamo govju skaits šogad jūlijā līdzīgi kā visus iepriekšējos šā gada mēnešus turpināja sarukt. Šogad jūlijā valstī bija reģistrētas 149 749 slaucamās govis, kas ir par 3,07% mazāk nekā 2017.gada jūlijā, kad valstī bija reģistrētas 154 491 slaucamās govis.

No kopējā slaucamo govju skaita Latvijā pienu piegādei šogad jūlijā realizēja 131 007, kas ir par 4,21% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

05. Āgenskalna tirgus atsācis āra tirdzniecību

Āgenskalna tirgus 3.augustā atsācis pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai katru dienu, izņemot pirmdienas.

No 7.augusta tirgošanās āra teritorijā notiks ikdienā - no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 7.30 līdz 19, tirgum no jauna pulcējot zemniekus, amatniekus, mājražotājus, kafejnīcas un restorānus izbraukumā, un dodot tiem iespēju kļūt pieejamiem plašai publikai.

Turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju šogad maijā ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA "Kalnciema iela". Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug eksporta tirgi

Kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4–5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6–8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016. gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi palielina savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija

Nozares neveiksmes

Alkohola ražošanas apmēri samazinās

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016. gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 2,73%, raudzēto dzērienu līdz 6% grupā – par 8,3%, pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 3,13%. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apjomi sešos mēnešos samazinājušies par 2,99%.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Vienojas samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem
Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāku un lielāku efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Pieejams atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei
Lauku atbalsts dienests 21. augustā sācis pieņemt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam pasākumos "Inovācija", "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde". Pasākumā "Inovācija" pieejamais publiskais finansējums ir divi miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Konkurence starp pārtikas ražotājiem ir sīva
Gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos starp pārtikas ražotājiem ir ļoti sīva konkurence. Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu. Taču katru gadu vidēji pieci gaļas pārstrādes nozares uzņēmumi piesaka maksātnespēju, atstājot lielus nodokļu parādus un parādus piegādātājiem, lai vēlāk ražošanu turpinātu ar tām pašām iekārtām, tajās pašās telpās, ar tiem pašiem darbiniekiem un vadību. Normatīvie akti šo problēmu nerisina. Nozarē problēma ir arī aplokšņu algas. Arī Latvijas maizes tirgus patlaban ir ļoti piesātināts, un konkurence tajā ir ļoti nopietna. Tāpat diezgan spēcīga konkurence Latvijā ir arī sviestmaižu un kulinārijas segmentos, ko pastiprina mazumtirgotāji, kuri ar savu privātās preču zīmes produkciju aizņem arvien lielāku daļu no kopējā piedāvājuma. Arī piena pārstrādātāju vidū turpina pieaugt konkurence par labāko izejvielu. Līdzīgi konkurence augusi arī starp citiem pārtikas ražotājiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 383 377 360
Darbinieku skaits, tūkst. 22 20 19
Peļņa, milj. EUR 29 14 20
Rentabilitāte, % 1.66 0.88 1.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 763 1 600 1 536
Apgrozījuma izmaiņas -2.83 -9.28 -3.95
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 89 771 -8.87 2 713 3.02% 238
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 81 739 -9.25 -582 -0.71% 680
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 75 720 2.61 7 509 9.92% 626
4. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 58 319 8.54 -611 -1.05% 338
5. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 57 752 -7.81 1 177 2.04% 311
6. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 47 314 6.14 2 785 5.89% 202
7. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 130 -1.66 599 1.30% 217
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 33 679 -5.92 655 1.94% 206
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 32 635 7.48 564 1.73% 221
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 31 686 5.24 1 500 4.73% 239

Viedokļi

Autors: Jānis Šolks

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Šī vasara ir bijusi raksturīga ar lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Jaunu tirgu iekarošana

Latvijas kontekstā runājot, galvenās tendences pārtikas nozarē ir saistītas ar jaunu tirgu iekarošanu – eksporta attīstību. Proti, uzņēmumi investē arvien vairāk resursu, lai radītu jaunus un inovatīvus produktus, uzlabotu darba efektivitāti un atrastu jaunus noieta tirgus. Šo aktivitāšu realizēšanai uzņēmēji izmanto gan savus finanšu resursus, gan ļoti aktīvi arī no Eiropas Savienības (ES) pieejamos līdzekļus. Domāju, ka šis ir laiks, kad mūsu uzņēmumi strauji mainās – tie kļūst arvien lasīt tālāk