Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Veco riepu uzkrājuma pārstrādē jābūt ilgtermiņa risinājumiem

Tīna Lūse, Latvijas riepu apsaimniekošanas asociācijas valdes locekle

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. Latvijā ir uzkrāti pietiekami lieli nepārstrādātu veco riepu krājumi, lai būtu jāsāk domāt par ilgtermiņa risinājumiem. Turklāt nozarei nav iebildumu pret stingrākiem nosacījumiem riepu apsaimniekošanā, jo riepas ir videi kaitīga prece.

Riepu nelegālais imports varētu veidot ap 20-30% no riepu tirgus. Problēma rodas tādēļ, ka šo riepu importētāji nemaksā dabas resursu nodokli. Visiem importētājiem ir jāizvēlas, vai nu maksāt dabas resursu nodokli, kas pašlaik ir 660 eiro par riepu tonnu, vai noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmām un maksāt par to, ka riepas tālāk tiks apsaimniekotas atbilstoši visiem vides aizsardzības nosacījumiem. Tas, protams, palielina riepu cenu. Sistēma darbojas tā, ka ražotājam ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek pēc šīs videi kaitīgās preces lietošanas beigām.

Normatīvu līmenī sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, bet problēmas pašlaik rodas divās jomās. No vienas puses tā ir uzraudzība. Ražotāju atbildības sistēmām katru gadu ir jāsniedz atskaites, kā tās izpilda plānus. Valsts struktūrām ir iespēja gan šos rezultātus analizēt, gan uzdot jautājumus, kā tiek veikta atkritumu reģenerācija, ko apsaimniekotājs ar riepām ir izdarījis. No otras puses, arī uzņēmējiem ir jāuzņemas sava atbildības daļa par to, kā sistēma kopumā funkcionē. Tomēr Latvijas tirgus ir mazs un ražotāju atbildības sistēmu nav daudz. Tādēļ, ja uzņēmējs šajā jomā darbojas, tas lielus resursus neprasa.

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunā nodrošinājuma sistēma riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš vēlēsies nodaroties ar riepu apsaimniekošanu, būs jāiesniedz neatsaucama un neapstrīdama bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija, kuru garantijas izsniedzējam būs pienākums īstenot pēc pirmā Valsts vides dienesta pieprasījuma. Līdz ar to, ja atkārtosies situācijas ar nelegālu riepu uzkrājumu veidošanos, valstij būs līdzekļi, par kuriem organizēt riepu pārstrādi. Ir cerība, ka šī sistēma no tirgus izstums šaubīgus uzņēmumus, kuriem nav skaidra biznesa plāna.

Latvijā gadā vidēji tiek ievestas aptuveni 16 000 tonnas riepu. Tas nozīmē, ka nolietoto riepu uzkrājums nu jau ir aptuveni trīs gadu ieveduma apjomā. Turklāt katru gadu veidojas jauns uzkrājums. Uz to ir jālūkojas arī vides kontekstā, jo riepa jau dabīgā veidā nesadalās un līdz ar to nekur nepazudīs. Līdz ar to ir kaitīgo izgarojumu un ugunsbīstamības risks. Riepu pārstrāde maksā vidēji 80-100 eiro tonnā. Līdz ar to ir iespējams aprēķināt, ka šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrāde vien jau maksā vairākus miljonus eiro. Tas ir arī rādītājs, cik maksā tas, ja atkritumu apsaimniekošanas sistēma netiek pienācīgi uzraudzīta. Ja runājam par pārstrādes iespējām Latvijā, tad jaudas ir plānots palielināt, un katra gada nolietoto riepu apjomu varēs pārstrādāt arī tepat Latvijā. Taču šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrādē būs jādomā par ilgtermiņa risinājumu, jo viena gada laikā to izdarīt nav iespējams.

Riepu savākšanā prasības varētu padarīt stingrākas. Piemēram, pašlaik ir paredzēts, ka riepu savākšanā ir jāsasniedz 65% no ievestā apjoma, jo, lietojot riepas nodilst, un tādēļ nolietotas riepas, kuras jāsavāc, ir vieglākas nekā jaunās riepas, kuras Latvijā ieved. Šī norma būtu jāpalielina līdz aptuveni 75%. Noteikti būtu jāiedzīvina arī zaļā iepirkuma princips, par kuru runā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tieši tas ir veids, kā reāli nonākt pie aprites ekonomikas. Nevis izvēloties lētāko produktu, bet gan domājot, vai precē ir izmantoti pārstrādāti materiāli un kā varēs pārstrādāt jau šo preci. Ilgtermiņā tas mums visiem nes labumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EK ierosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi. EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas.

Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.

Lasīt vairāk

02. Tirgū darbu sāk jauns atkritumu apsaimniekotājs - "Latvijas zaļais fonds"

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē sākusi darboties Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma - SIA "Latvijas zaļais fonds", kas nodrošina izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanu, un pāris gadu laikā Latvija pašvaldībās plāno izvietot vairāk nekā 10 000 atkritumu šķirošanas konteineru.

"Latvijas zaļais fonds" nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tostarp atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei, kā arī 100% atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa maksājuma un konsultācijas par ilgtspējīgiem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā.

"Latvijas zaļā fonda" izveidotajā jaunajā ražotāju atbildības sistēmā no šā gada 1.jūlija iesaistījušies vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu.

Lasīt vairāk

03. Latvijas iedzīvotāju ikgadējie kosmētikai atvēlētie tēriņi ir viszemākie Eiropā

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas dati.

Tāpat, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

Līdzīgi kā Eiropā, Latvijā vadošā produktu kategorija ir ādas kopšanas līdzekļi, bet mazāku īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Lasīt vairāk

04. "Eugesta un partneri" apgrozījums pērn samazinājās par 1,4%

Kosmētikas, sadzīves ķīmijas preču, pārtikas un arī dzērienu produktu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Eugesta un partneri" pagājušajā gadā strādāja ar 64,019 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 15,1% - līdz 962 380 eiro.

Aizvadītais gads "Eugesta un partneri" bija ļoti dinamisks - tirgus attīstījās un mainījās gan klientu, gan piegādātāju pusē. Aizvadītā gada finanšu rezultātus ietekmēja nodokļu reforma, kura ieviesa papildus izmaksas programmas pielāgojumiem gan tiešo nodokļu piemērošanā un aprēķināšanā, gan mainot uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību.

Pērn uzņēmumā notika vadības komandas maiņa un jaunā vadības komanda ieviesa jauninājumus informācijas tehnoloģiju jomā un izmaiņas struktūrā, pielāgojot tās mūsdienu tendencēm.

Lasīt vairāk

05. "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn pieauga par 8,6%

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas SIA "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn bija 6,425 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tās konsolidētie zaudējumi pieauga par 42,5% un bija 131 759 eiro.

Tikmēr paša uzņēmuma apgrozījums pērn bija 6,205 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tā zaudējumi pieauga par 67,5% un bija 93 770 eiro. "ZAAO" grupas, tostarp mātesuzņēmuma darbība aizvadītajā gadā īstenota pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem ar pašvaldībām, kas vērsti uz ērtākas un pieejamākas, kā arī videi draudzīgākas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību.

Vienlaikus tika turpināta pakalpojumu attīstība, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Caur asociāciju popularizēs kosmētikas nozari

2017. gada aprīlī vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji dibināja Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācijas mērķi ir gana ambiciozi, tomēr reālisti un nozarei nepieciešami – veidot Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēlu, uzsvērt produktu kvalitāti, kā arī izglītot par vietējās kosmētikas īpašībām.

Nozares neveiksmes

Jezga ar nelegālajiem atkritumiem

Šovasar pēc plaša ugunsgrēka nelegālā atkritumu glabāšanas vietā Jūrmalā tika konstatēti “robi” atkritumu glabāšanas kontroles jomā. Pēc negadījuma Jūrmalā atklājās arī nelegālas nolietu riepu novietnes. Eksperti jau norādījuši pēc iespējas ātrāk normatīvajos aktos būtu jānodala valsts, atkritumu apsaimniekotāja, uzglabātāja, importētāja un pārvadātāja atbildība, kā arī jāpaplašina un jāizvērš sodu un sankciju klāsts, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā. Par nozari atbildīgā ministrija jau

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

14,68 miljoni eiro ES naudas tiks atkritumu dalītas savākšanas projektiem
Šogad atkritumu apsaimniekošanas nozarei dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšanai kopumā pieejami 14 683 363 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums ir 5 139 177 eiro, bet nacionālais finansējums – vismaz 9 544 186 eiro. Ar minēto finansējumu iecerēts atbalstīt projektus, kas plāno attīstīt atkritumu dalītas savākšanas sistēmu un veicināt materiālu otrreizēju izmantošanu. Atbalstu saņems gan šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu izveidei un pilnveidošanai, gan arī savākšanas maršrutu izveidei.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 15 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem līdz pat 2018. gada beigām no Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 15 miljoni eiro. Finansiālais atbalsts tiks sniegts projektiem, kuru ietvaros paredzēts izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas un esošu pārstrādes iekārtu jaudu palielināšanu saimnieciskās darbības veicēju produkcijas dažādošanai ar atkritumu pārstrādes produktiem, kas līdz šim nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām vispārējā ražošanas procesā. Finansējums tiks piešķirts par tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Izaicinājumi nozarē

Šķēršļi zaļā iepirkuma veicināšanai
Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) 15% finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 628 661 644
Darbinieku skaits, tūkst. 19 21 21
Peļņa, milj. EUR 20 18 18
Rentabilitāte, % 1.97 1.95 2.20
Apgrozījums, milj. EUR 995 941 832
Apgrozījuma izmaiņas 7.71 -5.38 -11.62
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 95 454 -34.3 1 620 1.70% 96
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 32 397 56.14 1 684 5.20% 1503
3. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 283 1.29 238 1.12% 22
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 420 0.87 535 2.90% 136
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 15 346 -15.92 119 0.78% 7
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 14 879 8.25 200 1.35% 1075
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 14 197 8.48 594 4.19% 96
8. AURUM INVEST, SIA
Elizabetes 2-217, Rīga, LV-1010 T. 29235889
Juvelierizstrādājumu uzpirkšana 13 219 194.37 48 0.37% 5
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 10 469 -23 3 0.03% 20
10. SANEKSS, SIA
Rīga, Tukuma iela 3-12, LV-1002
Metāllūžņi 10 282 9.6 44 0.43% 12

Viedokļi

Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Vērojama izaugsme un nostiprinās pašapziņa

Kosmētikas tirgus Latvijā un arī citviet pasaulē turpina attīstīties. Mūsu novērojumi liecina, ka Latvijā patēriņš pieaug, tirgus ir pozitīvi noskaņots un ir redzama iespēja izaugsmei. Tajā pašā laikā ir jānorāda, ka vadošo Latvijas kosmētikas ražotāju pamata tirgus nav Latvija, jo aptuveni 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts, kas norāda ne tikai uz lielu eksporta potenciālu šai nozarei, bet arī Latvijas ražotāju augsto kvalitāti. Kopumā 2017. gads nozarei bijis izaugsmes un pašapziņas lasīt tālāk

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē kļuvis vieglāk piesaistīt darbiniekus

2017. gads sākās ar jaunām izmaiņām Apsardzes darbības likumā, kas tika pieņemtas jau 2014. gadā. Jaunās prasības paredz jauna veida licences un speciālas prasības vadības centriem. Visiem apsardzes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, ja tie vēlējās turpināt savu darbību, bija jāizņem jaunās licences. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri vēlējās sniegt arī tehniskās apsardzes pakalpojumus, bija jāuzlabo savi vadības centri atbilstoši jaunajām prasībām. Pēc Valsts policijas datiem – uz septembri lasīt tālāk