Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jāaizliedz apsardzes kompānijām algot apakšuzņēmējus

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs

DNKA ar vēstuli ir vērsusies pie virknes valsts tiesībsargājošo institūciju un politikas veidotājiem, piemēram, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas u.c., lai pievērstu to uzmanību uz apakšuzņēmēju piesaistīšanu apsardzes pakalpojumu sniegšanā. Rakstīt aicinājumu asociāciju pamudināja fakts, ka publiskajā telpā tika izplatīta informācija par apsardzes uzņēmumu SIA "Koblenz", kura apakšuzņēmumam SIA "Termolate" nodokļu parāds sasniedzis teju 219 000 eiro, un tas izmantojis vēl citu apakšuzņēmumu, kas darbiniekiem nav izmaksājis algas vairāku mēnešu garumā.

Minētais gadījums uzskatāmi parāda, ka nesakārtoto likumu un uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē pēc būtības sekmē to, ka apsardzes darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu un tiek pārkāptas viņu darba tiesiskās attiecības. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Īpaši aktuāli šis ir publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik tajos cena ir galvenais kritērijs, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu un algu rēķina. Diemžēl līdz šim veiktie grozījumi nav devuši cerētos rezultātus.

DNKA uzskata, ka apakšuzņēmumu izmantošana, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, ir nepamatota un tikai veicina ēnu ekonomiku valstī. Tā vietā, lai fiziskās apsardzes nodrošināšanā izmantotu apakšuzņēmumus, uzņēmumam jāpieņem darbā papildu darbinieki, lai spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Izmantojot apakšuzņēmumu shēmas, notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un pārsvarā gadījumu apakšuzņēmumi tiek likvidēti pēc nodokļu parāda aprēķina un problēmu rašanās. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests arī iepriekš norādījis, ka apakšuzņēmumu izmantošana fiziskajā apsardzē rada būtiskas riskus nodokļu maksāšanai.

Apsardzes nozare ir viena no licencētajām jomām, kurai piemērots īpašs regulējums, līdz ar to svarīgi ieviest stingrākas prasības, lai izvairītos no nelikumīgām darbībām, novērstu nodokļu aizplūšanu no valsts budžeta un nodrošinātu adekvātas darba tiesiskās attiecības darbiniekiem. Sabiedriskās drošības interesēs ir nepieciešams spert radikālus soļus, lai pārtrauktu apsardzes nozarē valdošo tiesisko nihilismu, kas ir novedis pie acīmredzamas nesodāmības sajūtas un klajas ņirgāšanās par valsti.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valsts aktīvāk apkaros ēnu ekonomiku apsardzes jomā

Neskatoties uz to, ka jau 2016.gadā tika pieņemts regulējums, kas paredzēja sakārtot apsardzes nozari, Finanšu ministrija (FM) sarunās ar nozari secinājusi, ka ēnu ekonomikas straujākai apkarošanai apsardzes nozarē būtu jāievieš vienots komersantu reģistrs.

FM norādīja, ka reģistrs būs līdzīgs kā būvniecības nozarē un ar tā palīdzību plānots noteikt, kurā brīdī un kur atrodas konkrētais apsardzes uzņēmums. Šāds risinājums nepieciešams, lai izskaustu situācijas, kad ar vieniem un tiem pašiem resursiem vienlaikus iespējams atrasties vairākos objektos.

No Valsts ieņēmumu dienesta datiem secināms, ka apsardzes nozarē pastāv ēnu ekonomikas pazīmes, jo vidēji virs 40% strādājošajiem apsardzes nozarē tiek maksātas minimālās darba algas vai zemākas par minimālo darba algu. Tāpēc FM rosina veidot apsardzes komersantu reģistru, izvērtēt apsardzes nozares licencēšanas un sertifikācijas jautājumus, kā arī vērtēt darba laika uzskaites kontroles jautājumus.

Lasīt vairāk

02. "Eco Baltia vide" vietā sadzīves atkritumu izvešanu astoņos Latvijas piejūras novados nodrošinās "Piejūra"

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" pārtraucis atkritumu izvešanu astoņos Latvijas piejūras novados - Tukuma, Talsu, Kandavas, Engures, Mērsraga, Rojas, Jaunpils un Dundagas.

Turpmākos septiņus gadus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu minētajos novados nodrošinās deviņu pašvaldību SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" ("Piejūra").

Iepriekš iegādātos "Eco Baltia vide" priekšapmaksas sadzīves atkritumu maisus "Piejūra" vāks līdz šā gada 30.jūnijam.

Lasīt vairāk

03. Latvijas kosmētikas ražotāju eksporta apjomi var sasniegt 30 miljonu eiro apmērā

Tuvākajos pāris gados Latvijas kosmētikas ražotāju eksporta apjomi augs un nostabilizēsies 25-30 miljonu eiro robežās, prognozē Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA).

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka vietējie kosmētikas ražotāji gadā eksportē produkciju aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā un to eksporta apjoms ik gadu pieaug par aptuveni 5%.

Galvenie eksporta partneri ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, taču pērn strauji audzis eksports uz trešajām pasaules valstīm, atsevišķiem uzņēmumiem kāpjot pat par 60-70%. Tiesa, Latvijas kosmētikas ražotāju iekļūšanai trešo valstu tirgos ir nepieciešami lielāki resursi, kā arī zināšanas par attiecīgo valstu kultūru.

Lasīt vairāk

04. "Clean R" apgrozījums pērn audzis par 12,6%

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Clean R" apgrozījums pērn pieauga par 12,6%, salīdzinot ar 2016.gadu, sasniedzot 36,55 miljonus eiro, savukārt peļņa dubultojās un bija 3,37 miljoni eiro.

Uzņēmumam pērn apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt, kāpinot produktivitāti un paplašinot tirgus daļu visos darbības segmentos. Pērn "Clean R" noslēdza ilgtermiņa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar vairākām Latvijas pašvaldībām.

Pērn veikta arī uzņēmuma reorganizācija, kuras rezultātā poligona "Getliņi" teritorijā esošā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca nodalīta kā atsevišķs meitasuzņēmums - SIA "Vides resursu centrs".

Lasīt vairāk

05. Vairāki valsts pārvaldes vides projekti saņem 695 607 eiro

Starp 23 valsts pārvaldes izstrādātiem nozares vides projektiem konkursa rezultātā sadalīti 695 307 eiro. Vislielākā daļa jeb 220 179 eiro piešķirti deviņiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektiem. Tostarp bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas paplašināšanai un pilnveidošanai novirzīti 40 000 eiro, bet 35 000 eiro paredzēti metodiskajam atbalstam zaļā iepirkuma piemērošanā.

Tāpat 30 000 eiro VARAM piešķirti projekta "Ūdenssaimniecības datu aktualizācija aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu (CE) no 2000 līdz 10 000" īstenošanai.

Kopumā 220 048 eiro novirzīti septiņiem Valsts vides dienesta pieteiktajiem projektiem. Sabukārt 188 124 eiro atbalsts tiks pieciem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektiem. Vismazākā konkursa finansējuma daļa jeb 67 256 eiro piešķirti Latvijas Dabas muzejam.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Caur asociāciju popularizēs kosmētikas nozari

2017. gada aprīlī vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji dibināja Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācijas mērķi ir gana ambiciozi, tomēr reālisti un nozarei nepieciešami – veidot Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēlu, uzsvērt produktu kvalitāti, kā arī izglītot par vietējās kosmētikas īpašībām.

Nozares neveiksmes

Jezga ar nelegālajiem atkritumiem

Šovasar pēc plaša ugunsgrēka nelegālā atkritumu glabāšanas vietā Jūrmalā tika konstatēti “robi” atkritumu glabāšanas kontroles jomā. Pēc negadījuma Jūrmalā atklājās arī nelegālas nolietu riepu novietnes. Eksperti jau norādījuši pēc iespējas ātrāk normatīvajos aktos būtu jānodala valsts, atkritumu apsaimniekotāja, uzglabātāja, importētāja un pārvadātāja atbildība, kā arī jāpaplašina un jāizvērš sodu un sankciju klāsts, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā. Par nozari atbildīgā ministrija jau

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

14,68 miljoni eiro ES naudas tiks atkritumu dalītas savākšanas projektiem
Šogad atkritumu apsaimniekošanas nozarei dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšanai kopumā pieejami 14 683 363 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums ir 5 139 177 eiro, bet nacionālais finansējums – vismaz 9 544 186 eiro. Ar minēto finansējumu iecerēts atbalstīt projektus, kas plāno attīstīt atkritumu dalītas savākšanas sistēmu un veicināt materiālu otrreizēju izmantošanu. Atbalstu saņems gan šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu izveidei un pilnveidošanai, gan arī savākšanas maršrutu izveidei.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 15 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem līdz pat 2018. gada beigām no Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 15 miljoni eiro. Finansiālais atbalsts tiks sniegts projektiem, kuru ietvaros paredzēts izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas un esošu pārstrādes iekārtu jaudu palielināšanu saimnieciskās darbības veicēju produkcijas dažādošanai ar atkritumu pārstrādes produktiem, kas līdz šim nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām vispārējā ražošanas procesā. Finansējums tiks piešķirts par tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Izaicinājumi nozarē

Šķēršļi zaļā iepirkuma veicināšanai
Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) 15% finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 628 661 644
Darbinieku skaits, tūkst. 19 21 21
Peļņa, milj. EUR 20 18 18
Rentabilitāte, % 1.97 1.95 2.20
Apgrozījums, milj. EUR 995 941 832
Apgrozījuma izmaiņas 7.71 -5.38 -11.62
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 95 454 -34.3 1 620 1.70% 96
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 32 397 56.14 1 684 5.20% 1503
3. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 283 1.29 238 1.12% 22
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 420 0.87 535 2.90% 136
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 15 346 -15.92 119 0.78% 7
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 14 879 8.25 200 1.35% 1075
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 14 197 8.48 594 4.19% 96
8. AURUM INVEST, SIA
Elizabetes 2-217, Rīga, LV-1010 T. 29235889
Juvelierizstrādājumu uzpirkšana 13 219 194.37 48 0.37% 5
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 10 469 -23 3 0.03% 20
10. SANEKSS, SIA
Rīga, Tukuma iela 3-12, LV-1002
Metāllūžņi 10 282 9.6 44 0.43% 12

Viedokļi

Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Vērojama izaugsme un nostiprinās pašapziņa

Kosmētikas tirgus Latvijā un arī citviet pasaulē turpina attīstīties. Mūsu novērojumi liecina, ka Latvijā patēriņš pieaug, tirgus ir pozitīvi noskaņots un ir redzama iespēja izaugsmei. Tajā pašā laikā ir jānorāda, ka vadošo Latvijas kosmētikas ražotāju pamata tirgus nav Latvija, jo aptuveni 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts, kas norāda ne tikai uz lielu eksporta potenciālu šai nozarei, bet arī Latvijas ražotāju augsto kvalitāti. Kopumā 2017. gads nozarei bijis izaugsmes un pašapziņas lasīt tālāk

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē kļuvis vieglāk piesaistīt darbiniekus

2017. gads sākās ar jaunām izmaiņām Apsardzes darbības likumā, kas tika pieņemtas jau 2014. gadā. Jaunās prasības paredz jauna veida licences un speciālas prasības vadības centriem. Visiem apsardzes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, ja tie vēlējās turpināt savu darbību, bija jāizņem jaunās licences. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri vēlējās sniegt arī tehniskās apsardzes pakalpojumus, bija jāuzlabo savi vadības centri atbilstoši jaunajām prasībām. Pēc Valsts policijas datiem – uz septembri lasīt tālāk