Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs

Budžetā neieņemtie nodokļi sarūk par miljonu

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017.gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016.gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2% - sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā. Ēnu ekonomikas samazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem. Iepriekšējā gadā asociācija aktīvi sadarbojās ar nozari uzraugošajām institūcijām, lai rastu risinājumus problēmām, un var redzēt, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

Stingrāk jāvēršas pret apakšuzņēmēju shēmām

Šajā pusgadā asociācija centās pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē.
Īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlās uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. Uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2017.gadā 50,8% apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas.

Nepieciešams nozares reģistrs

Vēl viena apsardzes nozares problēma ir ārkārtīgs necaurspīdīgums, jo trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Šī problēma ir risināma, ņemot piemēru no citām nozarēm, un līdzīgi kā būvniecībā, kur darbojas Būvkomersantu reģistrs, izveidojot apsardzes komersantu reģistru, kas piedāvātu informāciju par komersantu, tā nodarbinātām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību un to pieļautajiem noteikumu pārkāpumiem.

Jāparaksta nozares ģenerālvienošanās

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina aktīvi virzīt nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, kas nepieciešami, lai ģenerālvienošanos noslēgtu. Ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. Mūsu ieskatā, vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Sākusies virzība uz depozītsistemas ieviešanu

Saeima sāk skatīt likumprojektus, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Šā gada 4.jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi. Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.

Lasīt vairāk

02. 2021.gadā ES būs aizliegta vienreizlietojamu galda piederumu tirdzniecība

Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu un citu priekšmetu tirdzniecību. Šie priekšmeti veido vairāk nekā 70% jūras piegružojuma. Plānots, ka vienreizlietojamu plastmasas galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmu kociņu tirdzniecība ES tiktu aizliegta no 2021.gada. EK ierosināto aizliedzamo preču sarakstu EP deputāti papildinājuši ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, oksonoārdāmas plastmasas priekšmetiem un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Lai aizliegums stātos spēkā, EP par to sarunās jāvienojas ar dalībvalstīm.

Lasīt vairāk

03. Skaistumkopšanas jomā nosaka higiēnas prasības

Valdība apstiprināja jaunus noteikumus "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kuros atmestas novecojušas un neaktuālas prasības, kā arī noteiktas jaunas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem. Viena no izmaiņām ir aizliegums izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas instrumentu sterilizācijas procesa nodrošināšanai. Tāpat noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanās riska instrumentu iedalījums, kā arī detalizētākas prasības instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas. Noteikumi nosaka, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējam būs arī pienākums informēt patērētāju par iespējamiem riskiem veselībai. Tāpat turpmāk pakalpojuma sniedzējam pirms augsta riska pakalpojuma sniegšanas jauniešiem būs jāpārliecinās par viņu vecumu, kā arī jāsaņem vecāku piekrišanu pakalpojuma saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. "E Daugava" varēs paplašināt darbību Ozolnieku novadā

Valsts vides dienests (VVD) izsniedzis atļauju bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmuma SIA "E Daugava" darbības paplašināšanai Ozolnieku novadā ar nosacījumu līdz 2020.gadam izpildīt vides aizsardzības prasību nodrošināšanas un tīrākās ražošanas plānu. Kopumā "E Daugava" plāno investēt divus miljonus eiro ražotnes paplašināšanai Ozolnieku novada Salgales pagastā, radot iedzīvotājiem 18 jaunas darba vietas. Kompānija plāno paplašināties jau kopš 2014.gada, kad tika sākta ietekmes uz vides novērtējuma procedūra. Uzņēmuma plānoto darbību ir izskatījis arī Vides pārraudzības valsts birojs un devis pozitīvu atzinumu jau pērn. Lai realizētu ražotnes paplašināšanu un saņemtu atļauju no VVD, tika savākti vairāk nekā 190 iedzīvotāju paraksti.

Lasīt vairāk

05. Izveidots jauns atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums „AJ Power Recycling”

Enerģētikas uzņēmums SIA "AJ Power" līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai izveidojis arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "AJ Power Recycling". Plānots, ka uzņēmums apsaimniekos izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi. "AJ Power Recycling" izveidei ieguldīti 100 000 eiro, bet tuvākajā laikā plānots ieguldīt vēl 200 000 eiro. Līdzās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, "AJ Power Recycling" līdzdarbosies arī atkritumu savākšanas infrastruktūras attīstībā, piedāvās seminārus grāmatvedības speciālistiem par jaunumiem dabas resursu nodokļa likumdošanas jautājumos un uzskaitē, kā arī izglītos sabiedrību atkritumu šķirošanas jautājumos.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Caur asociāciju popularizēs kosmētikas nozari

2017. gada aprīlī vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji dibināja Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācijas mērķi ir gana ambiciozi, tomēr reālisti un nozarei nepieciešami – veidot Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēlu, uzsvērt produktu kvalitāti, kā arī izglītot par vietējās kosmētikas īpašībām.

Nozares neveiksmes

Jezga ar nelegālajiem atkritumiem

Šovasar pēc plaša ugunsgrēka nelegālā atkritumu glabāšanas vietā Jūrmalā tika konstatēti “robi” atkritumu glabāšanas kontroles jomā. Pēc negadījuma Jūrmalā atklājās arī nelegālas nolietu riepu novietnes. Eksperti jau norādījuši pēc iespējas ātrāk normatīvajos aktos būtu jānodala valsts, atkritumu apsaimniekotāja, uzglabātāja, importētāja un pārvadātāja atbildība, kā arī jāpaplašina un jāizvērš sodu un sankciju klāsts, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā. Par nozari atbildīgā ministrija jau

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

14,68 miljoni eiro ES naudas tiks atkritumu dalītas savākšanas projektiem
Šogad atkritumu apsaimniekošanas nozarei dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšanai kopumā pieejami 14 683 363 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums ir 5 139 177 eiro, bet nacionālais finansējums – vismaz 9 544 186 eiro. Ar minēto finansējumu iecerēts atbalstīt projektus, kas plāno attīstīt atkritumu dalītas savākšanas sistēmu un veicināt materiālu otrreizēju izmantošanu. Atbalstu saņems gan šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu izveidei un pilnveidošanai, gan arī savākšanas maršrutu izveidei.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 15 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem līdz pat 2018. gada beigām no Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 15 miljoni eiro. Finansiālais atbalsts tiks sniegts projektiem, kuru ietvaros paredzēts izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas un esošu pārstrādes iekārtu jaudu palielināšanu saimnieciskās darbības veicēju produkcijas dažādošanai ar atkritumu pārstrādes produktiem, kas līdz šim nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām vispārējā ražošanas procesā. Finansējums tiks piešķirts par tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Izaicinājumi nozarē

Šķēršļi zaļā iepirkuma veicināšanai
Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) 15% finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 628 661 644
Darbinieku skaits, tūkst. 19 21 21
Peļņa, milj. EUR 20 18 18
Rentabilitāte, % 1.97 1.95 2.20
Apgrozījums, milj. EUR 995 941 832
Apgrozījuma izmaiņas 7.71 -5.38 -11.62
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 95 454 -34.3 1 620 1.70% 96
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 32 397 56.14 1 684 5.20% 1503
3. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 283 1.29 238 1.12% 22
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 420 0.87 535 2.90% 136
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 15 346 -15.92 119 0.78% 7
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 14 879 8.25 200 1.35% 1075
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 14 197 8.48 594 4.19% 96
8. AURUM INVEST, SIA
Elizabetes 2-217, Rīga, LV-1010 T. 29235889
Juvelierizstrādājumu uzpirkšana 13 219 194.37 48 0.37% 5
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 10 469 -23 3 0.03% 20
10. SANEKSS, SIA
Rīga, Tukuma iela 3-12, LV-1002
Metāllūžņi 10 282 9.6 44 0.43% 12

Viedokļi

Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Vērojama izaugsme un nostiprinās pašapziņa

Kosmētikas tirgus Latvijā un arī citviet pasaulē turpina attīstīties. Mūsu novērojumi liecina, ka Latvijā patēriņš pieaug, tirgus ir pozitīvi noskaņots un ir redzama iespēja izaugsmei. Tajā pašā laikā ir jānorāda, ka vadošo Latvijas kosmētikas ražotāju pamata tirgus nav Latvija, jo aptuveni 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts, kas norāda ne tikai uz lielu eksporta potenciālu šai nozarei, bet arī Latvijas ražotāju augsto kvalitāti. Kopumā 2017. gads nozarei bijis izaugsmes un pašapziņas lasīt tālāk

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē kļuvis vieglāk piesaistīt darbiniekus

2017. gads sākās ar jaunām izmaiņām Apsardzes darbības likumā, kas tika pieņemtas jau 2014. gadā. Jaunās prasības paredz jauna veida licences un speciālas prasības vadības centriem. Visiem apsardzes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, ja tie vēlējās turpināt savu darbību, bija jāizņem jaunās licences. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri vēlējās sniegt arī tehniskās apsardzes pakalpojumus, bija jāuzlabo savi vadības centri atbilstoši jaunajām prasībām. Pēc Valsts policijas datiem – uz septembri lasīt tālāk