Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Digitālais saturs ir nākotnes perspektīva

Sergejs Ņesterovs, Latvijas Televīzijas valdes loceklis programmu attīstības jautājumos

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas Televīzija sasniegusi vēl nebijušu popularitāti - LTV1 nekad agrāk piecos no septiņiem mēnešiem nav bijis skatītākais televīzijas kanāls. Ņemot vērā šī gada plašo sporta notikumu klāstu - Pasaules čempionātu hokejā un FIFA Pasaules kausa izcīņu futbolā - arī LTV7 rādītāji ir bijuši augsti, turklāt varam secināt, ka ir izdevies uzrunāt arī grūti sasniedzamu auditoriju, jo maijā LTV7 bija otrais skatītākais kanāls auditorijā no 15 līdz 34 gadu vecumam.

Runājot par lineārās televīzijas nozari kopumā, Latvijā situācija nav iepriecinoša. Krītas gan skatīšanās apjoms, gan lielo kanālu skatīšanās laiks. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati rāda, ka Latvijā ir viens no straujākajiem televīzijas skatīšanās laika kritumiem Eiropā. Kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2017.gadā bija trīs stundas un 38 minūtes, Latvijā tas bija vien divas stundas un 57 minūtes. Lielajiem kanāliem (LTV1, TV3, PBK, LNT, NTV Mir Baltic, RTR Planeta Baltija) jūlijā gada griezumā skatīšanās laika daļa samazinājusies par 8,3 %, tomēr par spīti negatīvajām tendencēm LTV1 šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, spējis palielināt savu skatīšanās laika daļu par 12 %.

Protams, līdz ar lineārās televīzijas popularitātes kritumu, pieaug televīzijas satura patēriņš interneta vidē. “TNS Digital 2018” pētījuma dati norāda, ka katru dienu internetā televīzijas raidījumus, filmas vai citu video saturu skatās 48,4% Latvijas iedzīvotāju. Arī dati par LTV lielāko notikumu tiešraidēm internetā rāda, ka arvien lielākai daļai skatītāju internets kļūst par galveno TV satura skatīšanās platformu. Tā, piemēram, Latvijas hokeja izlases spēles Pasaules čempionātā sabiedrisko mediju satura atskaņotājā “Replsy.lv” skatījās vairāk nekā 40 000 skatītāju. Šāds skatītāju daudzums ir salīdzināms ar populāru raidījumu auditoriju pie lineārās televīzijas ekrāniem.

Gan “Replay.lv”, gan “Lsm.lv” portālos lielu popularitāti ieguva arī Dziesmu un deju svētku un Pasaules čempionāta futbolā pārraides. Savukārt maijā portāls “Lsm.lv” pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē ļāva pārsniedza 500 000 unikālo mēneša apmeklētāju robežu.
Protams, jāatzīmē arī sociālo mediju platformu ietekmes pieaugums, kas jaunas pieejas auditorijas sasniegšanā liek meklēt arī televīzijām. Šobrīd LTV 15 “Facebook” konti mēnesī kopā sasniedz vairāk kā piecus miljonus lietotāju, bet “Youtube” kontu mēneša skatījumu skaits ir nedaudz zem diviem miljoniem.

Digitālā satura veidošana sociālo mediju platformām ir viens no nākotnes nozīmīgākajiem attīstības virzieniem, jo mainīt auditoriju mediju lietošanas paradumus un likt tām ar jaunu sparu pievērsties lineārās televīzijas patēriņam nav iespējams.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. “All Media Baltics” kanāli HD kvalitātē

Mediju grupas “All Media Baltics” (“AM Baltics”) Latvijā visi TV kanāli – TV3, LNT, 3+, TV6, Kanāls 2 – kopš vasaras pieejami HD jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē.

“Mēs esam patiesi gandarīti, ka varam iepriecināt mūsu uzticamos skatītājus. Visu mūsu kanā-lu raidīšana HD kvalitātē ir būtisks lēciens televīzijas skatīšanās pieredzē, kas tagad ir piee-jams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kura operators piedāvā mūsu grupas kanālus. Turpmāk ikviens skatītājs varēs baudīt neticami krāšņu attēlu un dzidru skaņu,” saka “AM Baltics” vadī-tāja Latvijā Baiba Zūzena.

“AM Baltics” Latvijā HD kvalitātē nodrošinās gan kanālu pārraidīšanas signālu, gan arī saturu. Turpmāk viss Latvijā ražotais oriģinālsaturs tiks veidots HD kvalitātē, tādā kvalitātē būs arī iepirktās filmas un raidījumi. Jāatzīst gan, ka daudzas skatītāju iemīļotās “vecās labās” kinofilmas vēl joprojām būs SD kvalitātē, jo HD kvalitātē nav pieejamas.

Lasīt vairāk

02. Pētījums: Pērn grāmatizdevniecības nozarē vairāki līderi

Pērn 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veidoja izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", "Latvijas Mediji" un "Jumava" izdevumi, liecina informatīvā pakalpojuma sniedzēja "Lursoft" pētījums par 2017.gadu.

"Apgāds Zvaigzne ABC" pērn izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedza 28% no kopējās grāmatu tirāžas, "Latvijas Mediji" izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veidoja 12% no kopējās tirāžas, bet "Jumava" - 147 grāmatas, kuru tirāža veidoja 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.

Pērn izdotas 2185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, savukārt grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Pētījuma dati atklāj, ka grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem astoņi reģistrēti aizvadītajā gadā. No jaunpienācējiem pirmais darbības gads vissekmīgākais bijis "Avantis Publishing". Pirmajā darbības gadā uzņēmums apgrozījis 109 883 eiro un nopelnījis 23 248 eiro.
Kā liecina pētījuma dati, pēdējos gados nozares kopējais apgrozījums saglabājies teju nemainīgs. Grāmatizdevēju apgrozījums 2016.gadā bija 21,54 miljoni eiro, bet, ņemot vērā, ka visi uzņēmumi nav iesnieguši savu finanšu pārskatus, patlaban 2017.gada apgrozījuma rezultāti sasniedz 20,47 miljonus eiro.

Atšķirībā no nozares kopējā apgrozījuma, pērn nozares peļņa piedzīvoja kritumu. Pētījuma dati liecina, ka grāmatizdevēju 2016.gada kopējā peļņa bija 617 640 eiro, bet 2017.gada pašreizējo peļņu veido 180 610 eiro. Pērn ar peļņu strādāja 45 grāmatizdevēji.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka pērn "Apgāds Zvaigzne ABC" nodarbināja 314 darbiniekus, "Lielvārds" - 29, "Jumava" - 17 darbiniekus, savukārt "Izdevniecība RaKa" un "Apgāds "Kontinents"" katrs nodarbināja 12 darbiniekus.

Lasīt vairāk

03. HBO saturs arī Latvijā

No augusta Latvijā telekomunikācijas uzņēmuma "Lattelecom" un mobilo sakaru operato-ra "Latvijas mobilais telefons" (LMT) platformās pieejams ASV izklaides televīzijas zīmola "HBO" saturs, aģentūru LETA informēja "Lattelecom" un LMT pārstāvji.

Izklaides televīzijas zīmolā ietilpst seriāli kā "Troņu spēle", "Lielie mazie meli", "Mežonīgo rietumu pasaule", "Asi priekšmeti", "Īsts detektīvs", kā arī daudzi citi seriāli un filmas.

Sadarbībā ar partneriem visiem seriāliem būs pieejami latviešu valodas subtitri, savukārt "Troņu spēle", "Lielie mazie meli" un "Mežonīgo rietumu pasaule" būs arī ierunāti latviešu valodā. Tāpat visam saturam būs pieejams audio celiņš krievu valodā.

"Lattelecom" piedāvājumā "HBO" seriāli un filmas būs vērojamas lietotnē "Shortcut", kas pieejama arī interaktīvajā televīzijā "Helio iTV' un "Interaktīvajā TV", savukārt "LMT" to no-drošinās "Mājas viedtelevīzijā".

Lasīt vairāk

04. Nākotnē “Printful Latvia” ieguldīs tehnoloģiju attīstībā

Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma "Draugiem Group" drukas ārpakalpojumu uzņēmums "Printful Latvia" tehnoloģiju attīstībā ieguldīs 1,1 miljonu eiro, informēja "Draugiem group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Līdz šī gada beigām ieguldījumu apjoms "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" Latvijas ražotnē, no kuras eksportē uz Eiropas un Āzijas tirgiem, sasniegs 1,6 miljonus eiro.

Līdz šim "Printful Latvia" ražošanas un tehnoloģiju attīstībā ieguldīts jau 1,1 miljons eiro, un tādējādi kopējā ieguldījumu summa sasniedz vairāk nekā 2,7 miljonus eiro. Ražotnē patlaban strādā 19 speciālisti, un līdz gada beigām plānots piesaistīt vēl 20 apdrukas, apģērbu, apavu un dizaina priekšmetu ražošanas speciālistus.

Patlaban kompānijas pakalpojumus izvēlas 600 000 e-komercijas veikalu, un prioritārais mērķis ir iegūt vadošās tirgus pozīcijas Eiropā un Āzijā.

Lasīt vairāk

05. “Latvijas Neatkarīgā televīzija” juridiski pievienosies “All Media Latvia”

Mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieki pieņēmuši lēmumu pievienot komerciālo televīziju "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT) mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia", informēja mediju grupas "All Media Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Melne.

Lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu grupas uzņēmumu pārvaldību un turpinātu attīstīt mūsdienīgu Eiropas līmeņa multiplatformu mediju uzņēmumu. Plānots, ka LNT pievienošanas juridiskais process noslēgsies 2018.gada beigās.

Pievienošanas procesa rezultātā LNT saistības pāries "All Media Latvia", un turpmāk "All Media Latvia" nodrošinās televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls 2" un 3+, kā arī Latvijas video portāla "TVPlay" un ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv" darbību Latvijā.

"All Media Latvia" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena sacīja, ka uzņēmumu apvienošanas rezultāts neietekmēs televīzijas kanālu darbību.

Melne informēja, ka arī turpmāk ziņas TV3 un LNT kanālos veidos divas atsevišķas komandas. Katra ziņu komanda radīs savam kanālam unikālu saturu, izmantojot vienotu, multiplatformu satura ražošanai atbilstošu infrastruktūru, ko nodrošinās moderns tehniskais aprīkojums un efektīvs, mūsdienīgam mediju uzņēmumam atbilstošs satura ražošanas process.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Providence Equity Partners" iegādājas "MTG"

ASV investīciju kompānija “Providence Equity Partners” šā gada martā par 115 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas mediju koncerna “MTG Broadcasting AB” raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs. Ministru kabinets (MK) šā gada jūlijā piešķīra atļauju "Providence Equity Partners" Lietuvas uzņēmumam "BITE Lietuva" iegūt izšķirošu ietekmi MTG ietilpstošajos Latvijas mediju uzņēmumos "TV 3 Latvia", "Latvijas neatkarīgā televīzija" un "Star FM". Ņemot vērā, ka tie ir nozīmīgi nacionālās drošības

Nozares neveiksmes

NEPLP konkurss multimediālās mūzikas platformas izveidei cieš neveiksmi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valstij atdevusi 130 000 eiro, kas atbilstoši Saeimas lēmumam tika piešķirti multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanai. Konkursā par uzvarētāju atzītais "Radio SWH" atteicās veidot platformu, jo autoratlīdzību maksājumi, kas trīs gadu periodā būtu jāmaksā par audio kanālu autortiesībām, veidotu aptuveni pusi no kopējā platformai atvēlētā finansējuma, padarot projekta īstenošanu neiespējamu. Gan

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

VKKF medijiem piešķir 490 000 eiro sabiedriski nozīmīga satura veidošanai
Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada aprīlī konkursā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vairāku Latvijas mediju projektu īstenošanai sadalīja 490 000 eiro. Vienlaikus daļa nozares pārstāvju iebilda pret konkursa rezultātiem, aicinot tos anulēt, jo, viņuprāt, konkursam atvēlētais finansējums tika piešķirts šaurai pietuvināto pretendentu grupai. Tomēr toreizējais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka konkursa finansējums bija paredzēts galvenokārt komercmedijiem un katrā konkursa kategorijā par uzvarētājiem tika izvēlēti tikai kvalitatīvākie projekti.

Izaicinājumi nozarē

Cīņa pret viltus ziņām
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāls kļuvis jautājums par nepatiesas informācijas jeb viltus ziņu izplatību publiskajā telpā. Pieaugot pseidoziņu izplatībai, valsts par vienu no mediju politikas prioritātēm izvirzījusi iedzīvotāju, tostarp jauniešu un nozares pārstāvju, medijpratības veicināšanu. Līdz ar to Kultūras ministrijas īstenotajiem medijpratības veicināšanas pasākumiem 2017. gadā budžeta projektā atvēlēti 40 248 eiro, 2018. gadā – 20 218 eiro, 2019. gadā – 9718 eiro, bet 2020. gadā – 41 718 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā
Ilgi apspriestais jautājums par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus drīzumā varētu tikt īstenots, jo septembra sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) prezentēja četrus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai gadījumā, ja tie tirgu neatstāj. Komisijas sēdē klātesošie nozares pārstāvji atbalstīja scenārijus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vairākumam sliecoties par labu tam, ka reklāmas tirgu 2019.gadā pirmais pamet Latvijas Radio, kam 2020.gadā sekotu Latvijas Televīzija. Pēc KM aprēķiniem, šāda scenārija īstenošanai valsts budžetā būtu kopumā nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Drukāto mediju tirgus stabilitātei svarīgs valsts atbalsts
Drukāto mediju tirgus pēdējo gadu laikā nokļuvis neapskaužamā situācijā, jo tam trūkst pietiekama finansējuma tā dzīvotspējas nodrošināšanai. Preses izdevēju pārstāvji kā galveno drukāto izdevumu konkurētspējas trūkumu uzsver institucionālā atbalsta neesamību. Kaut arī valsts rīko dažādus konkursus mediju atbalstam, tiem atvēlētais finansējums paredzēts satura veidošanai. Tomēr preses izdevēji uzskata, ka satura veidošana bez vietas, kur to ievietot, ir bezjēdzīga, tādēļ viņu ieskatā ir nepieciešams domāt par preses subsidēšanas modeļiem, jo drukāto mediju dzīvotspēja ir ne tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 733 722 698
Darbinieku skaits, tūkst. 15 15 15
Peļņa, milj. EUR 35 22 27
Rentabilitāte, % 4.91 3.07 3.53
Apgrozījums, milj. EUR 721 732 751
Apgrozījuma izmaiņas 2.40 1.50 2.61
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RUNWAY, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 20 274 20.81 624 3.08% 165
2. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 672 -0.01 -7 -0.04% 487
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 16 969 -0.4 3 093 18.23% 170
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 420 -1.81 -214 -1.39% 10
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 466 4.74 659 4.90% 311
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 169 -0.11 800 6.57% 220
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 11 614 149.09 -13 -0.11% 34
8. SERVIOD, SIA
Rīga, Stabu iela 19 - 23, LV-1011
Reklāma 10 275 -15 12 0.11% 29
Uzsākts maksātnespējas process
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 10 095 0.38 151 1.49% 44
10. Medialead group, SIA
Rīga, Mūkusalas iela 42, LV-1004
Reklāma 9 033 -12.14 1 0.01% 6

Viedokļi

Autors: Ieva Stūre

Mainās instrumenti

Pirmkārt, izmaiņas komunikācijas nozarē vistiešāk ietekmē izmaiņas sabiedrības informācijas patēriņa paradumos. Ja agrāk sabiedrisko attiecību aģentūru pamatpakalpojums bija rakstītais teksts, piemēram, preses relīzes, bukletu, mājaslapu teksti, tad to nomaina virsraksti, fotoattēli, videomateriāli un infografikas. Līdz ar to sabiedrisko attiecību aģentūras turpina jau iepriekšējos gados iesākto – stiprina prasmes vizuālās informācijas pasniegšanā. Dažādas aģentūras to risina atšķirīgi – lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Digitālie risinājumi apgrūtina tirgus izaugsmes noteikšanu, iepirkumi grauj konkurenci

Kopumā reklāmas tirgus Latvijā aug ļoti lēni, jo globālo tendenču un digitalizācijas ietekmē auditorijas arvien vairāk pievēršas satura un informācijas patēriņam mobilajās ierīcēs un internetā, tādējādi reklāmdevēju nauda, kas agrāk palika Latvijā, vienkārši aizplūst. Šī tendence novērojama visos tirgos, jo “Google” un “Facebook” rīcībā esošie globālie resursi ļoti vienkārši piesaista reklāmdevēju naudu. Līdz ar to lokālajiem medijiem ir ļoti liela konkurence par to naudu, kas ir šeit, un ir lasīt tālāk