Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ja nepieciešama steidzama atbilde – arī interneta laikmetā zvana uzziņu dienestam

Kaspars Ozoliņš, "Helio Media" izpilddirektors

Neskatoties uz to, ka informatīvo pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās un mūsdienās informāciju iegūt var ne vien zvanot, bet arī internetā, lietotnēs un citos veidos, jautājumi cilvēkiem būs vienmēr. Ja kādreiz cilvēki zvanīja, lai uzzinātu pareizu pulksteņa laiku, tad patlaban viņi zvana vai internetā galvenokārt meklē kontaktus un informāciju par satiksmi un brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Tendences rāda, ka, neskatoties uz dažādām iespējām pašiem internetā meklēt atbildes uz jautājumiem, arvien ir daļa cilvēku, kas priekšroku dod iespējai sazvanīt uzziņu dienestu. Tādēļ līdzās salīdzinoši jauniem risinājumiem, piemēram, uzziņu informācijas pieejamībai interneta vietnē “1188.lv”, joprojām ir pieprasīts arī 1188 uzziņu zvans.
Iedzīvotājiem nozīmīgi ātri un ērti saņemt informāciju brīžos, kad nepieciešams steidzams un neatliekams risinājums, piemēram, kontaktinformācija naktī dežurējošai zobārstniecībai vai citai ārstniecības iestādei, taksometra pakalpojumu sniedzēju, autoservisu, avārijas dienestu, kā arī banku valsts iestāžu un citu sadzīves pakalpojumu kontakti. Šīs ir nozares, kas 2018. gadā ir piedzīvojušas pat būtisku pieaugumu pieprasījumā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Internetā ir pieejama ļoti daudz informācijas, taču tajā jāspēj orientēties un atšķirt vajadzīgais un lietderīgais no liekā, kas var aizņemt ilgāku laiku. Šādos brīžos cilvēki visbiežāk izvēlas iespēju piezvanīt uzziņu tālrunim, lai atbildi iegūtu uzreiz.
Uzziņu dienestā 1188 saņemtajos zvanos iedzīvotāji lielākoties taujā pēc biznesa uzziņām – uzņēmumu kontaktiem, darba laiku, sniegtajiem pakalpojumiem. Šādi jautājumi sastāda apmēram 80% no kopējā zvanu apjoma uz informatīvo tālruni. Nākamā lielākā informatīvo jautājumu grupa ir informācija par satiksmi un izklaidi.
Arvien vairāk klientiem ir nozīmīga arī pakalpojumu ērta pieejamība tieši interneta vidē. 2018. gada jūlijā 1188.lv bija astotā apmeklētākā lapa Latvijā, ar teju 387 000 apmeklētāju, liecina “Gemius” dati. Turklāt visvairāk apmeklējumu bijuši tieši no mobilajiem tālruņiem, kas apliecina ērtas, mobilajiem ekrāniem pielāgotas lapas un to lietotnes, nozīmību.
Interneta vidē, tāpat kā telefonsarunās, vienas no pieprasītākajām ir taksometru nozares un medicīnas uzņēmumu uzziņas. Taču tieši interneta lapas 1188.lv apmeklējumā ir redzams apmeklējuma pieaugums plašākam nozaru lokam – pieaug interese par informāciju, kas prasa lielāku iedziļināšanos, piemēram, informācija par izglītības iestādēm, kursiem, grāmatvedības un finanšu pakalpojumiem u.c.
Esam secinājuši, ka klienti no uzziņu dienesta gaida ko vairāk kā klasisku informāciju par uzņēmumu darba laikiem. Tādēļ 1188.lv piedāvājam arī informatīvas publikācijas un padomu rakstus. Šobrīd redzam, ka cilvēkus vairāk interesē tēmas par veselību un skaistumkopšanu, ģimeni, bērniem. Šo materiālu lasītāju skaits ar katru mēnesi palielinās, pierādot, ka šāda satura izveide ir pareizs solis un to ir vērts attīstīt. Mūsu ikdienas paradumi mainās un laika gaitā tiem līdzi ir mainījies arī 1188 uzziņu dienests.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. NEPLP no bijušās Latvijas Radio valdes vēlas piedzīt aptuveni 33 000 eiro

Latvijas Radio kapitāldaļu turētāju sapulcē pieņemts lēmums vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi par radio nodarīto zaudējumu solidāru atlīdzību, žurnālistiem sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.
NEPLP pieņemts lēmums vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio bijušo valdi - Aldi Pauliņu, Sigitu Roķi un Uldi Lavrinoviču par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu.
Prasības summa ir 33 193,41 eiro. Prasība tiek celta saistībā ar Latvijas Radio nodarītajiem zaudējumiem, būtiskām grāmatvedības un personāldatu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu.
Roķe šādu prasību neizprot, aģentūrai LETA norādot, ka nav skaidrs, par kādiem valdes radītiem zaudējumiem NEPLP vēlas tiesāties.
NEPLP lēmums par vēršanos tiesā sekojis pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas NEPLP un sabiedriskajos medijos, Latvijas Radio atklājot virkni nepilnību, kas notikušas laika posmā no 2016. līdz 2017.gadam.

Lasīt vairāk

02. Revīzijā atklāj sabiedriskajam pasūtījumam piešķirto 20 miljonu eiro sliktu pārvaldību

Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta. 2017.gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) - 14,5 miljoni eiro.
Revīzijas iestādē uzsvēra, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no LTV un Latvijas Radio. Valsts kontrole uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.
Abiem sabiedriskajiem medijiem - LTV un Latvijas Radio - ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV - atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Kas, Valsts kontroles ieskatā, neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.
Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017.gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un - sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm - mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.

Lasīt vairāk

03. Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" televīzijas auditorijas mērījumu dati.
Pāvesta vizītes dienā Latvijā, 24.septembrī, vairāk nekā 290 000 jeb 15,3% TV skatītāju vēroja kādu no pāvesta vizītei veltītajām tiešraidēm - no pāvesta ierašanās lidostā, sagaidīšanas pie Rīgas pils, ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa un dievnamu apmeklējumiem.
"Kantar TNS" mediju klientu direktors Oskars Rumpēters skaidroja, ka vidēji visvairāk skatītā bija kanāla LTV1 pārraide "Pāvests Francisks Latvijā. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles apmeklējums", kuru vēroja 115 300 jeb 6,1% televīzijas skatītāju. Vairums pārraižu, kas bija veltītas pāvesta vizītei, ierindojas arī starp septembra TOP20 skatītākajām programmām.
"Kantar TNS" mediju pētījumu vadītāja Lina Petraitiene norādīja, ka pāvesta vizītes pārraides vislielāko uzmanību no trim Baltijas valstīm saņēma Lietuvā. Pāvests palika Lietuvā ilgāk, televīzija vairāk sekoja līdzi viņa apmeklējumiem, un turklāt katoļticība šeit ir dominējošā reliģija. Lietuvā kopumā 1,138 miljoni jeb 42,3% skatītāju vēroja pāvesta vizītes pārraides. Translācija no laukuma pie prezidenta pils pāvesta vizītes pirmās dienas pēcpusdienā sasniedza visaugstāko reitingu - 11,4%.
Katrā valstī pāvesta vizīti pārraidīja sabiedriskie televīzijas kanāli - LTV1 Latvijā, LRT un LRT Kultura Lietuvā, ETV un ETV+ Igaunijā.
Ministru kabinets Latvijas Televīzijai bija piešķīris 105 500 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanai - tiešraides un tehnisko risinājumu nodrošināšanai.
Latvijas Televīzijas 2018.gada budžetā pāvesta vizītes atspoguļošanai finansējums netika paredzēts, jo par šādu vizīti vēl nebija zināms. "Līdz ar to lūgta atsevišķa dotācija šī sabiedriski nozīmīgā notikuma pilnvērtīgai un pēc iespējas plašākai atspoguļošanai," viņa skaidroja.

Lasīt vairāk

04. Iepriekš brīdinātus žurnālistus varēs krimināli sodīt par nepublicējamu materiālu izplatīšanu

Līdz ar tiesībām iepazīties ar daļu no krimināllietām, iepriekš brīdinātiem žurnālistiem paredzēts kriminālsods par nepublicējamu materiālu izplatīšanu, paredz pieņemtie grozījumi Krimināllikumā.
Saeima septembrī galīgajā lasījumā pieņēma saistītos likuma grozījumus, kas piešķir tiesības žurnālistiem iepazīties ar daļu no materiāliem uz personu nereabilitējoša pamata pabeigtajās krimināllietās.
Pieņemtie saistītie grozījumi Krimināllikumā nosaka kriminālatbildību iepriekš par kriminālatbildību brīdinātām personām saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu. Par to paredzēts sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varēs vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Attiecīgai tiesu sistēmas vai tiesībsargājošās iestādes amatpersonai atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu.
Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs īpašu kategoriju personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Lasīt vairāk

05. Par "Radio SWH" trešo līdzīpašnieku kļūs "Media Support"

Austrijā reģistrētajai firmai "Baltic News Network GmbH" piederošais SIA "Media Support" pārpērk Tatjanai Tolstajai piederošās "Radio SWH" 80% kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par trešo uzņēmuma līdzīpašnieku, atzina uzņēmuma vadītājs Jānis Šipkēvics.
Viņš sacīja, ka tā notiek jebkurā biznesā un arī ar mediju jomu saistītajā, līdz ar to "Radio SWH" būs jauns trešais līdzīpašnieks, bet pārējie divi akcionāri nemainās. Uz jautājumu, vai uzņēmuma darbībā ir gaidāmas pārmaiņas, Šipkēvics atbildēja, ka vadības līmenī nekas nemainās un valde turpina strādāt, tāpat kā strādājusi.
Par jauno "Radio SWH" īpašnieku, visticamāk, kļuvis SIA "Media Support", kura vienīgais valdes loceklis ir Aivars Gobiņš, kas ieņem amatus vēl 25, pārsvarā Ventspils, uzņēmumos, kas saistīti ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze".
Kā norādīja laikraksts, kaut arī ticis runāts par diviem iespējamajiem "Radio SWH" pārpirkšanas pretendentiem, visticamākais raidstacijas kontrolpaketes pircējs ir Austrijā reģistrētajai firmai "Baltic News Network GmbH" piederošais "Media Support".
"Media Support" galvenais darbības veids ir informatīvie pakalpojumi, un tas uztur vietni "Baltie News Network". "Izskanējis, ka caur to ["Media Support"] finansēta arī Artusa Kaimiņa "Suņu būda"," raksta "Latvijas Avīze".
Atbilstoši laikraksta rīcībā esošajai informācijai, "Media Support" par 2,2 miljoniem eiro iegādājies Tatjanai Tolstajai piederošās 80% kapitāldaļas. Pašreizējais uzņēmuma vadītājs Jānis Šipkēvics paliekot mazākuma akcionārs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Providence Equity Partners" iegādājas "MTG"

ASV investīciju kompānija “Providence Equity Partners” šā gada martā par 115 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas mediju koncerna “MTG Broadcasting AB” raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs. Ministru kabinets (MK) šā gada jūlijā piešķīra atļauju "Providence Equity Partners" Lietuvas uzņēmumam "BITE Lietuva" iegūt izšķirošu ietekmi MTG ietilpstošajos Latvijas mediju uzņēmumos "TV 3 Latvia", "Latvijas neatkarīgā televīzija" un "Star FM". Ņemot vērā, ka tie ir nozīmīgi nacionālās drošības

Nozares neveiksmes

NEPLP konkurss multimediālās mūzikas platformas izveidei cieš neveiksmi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valstij atdevusi 130 000 eiro, kas atbilstoši Saeimas lēmumam tika piešķirti multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanai. Konkursā par uzvarētāju atzītais "Radio SWH" atteicās veidot platformu, jo autoratlīdzību maksājumi, kas trīs gadu periodā būtu jāmaksā par audio kanālu autortiesībām, veidotu aptuveni pusi no kopējā platformai atvēlētā finansējuma, padarot projekta īstenošanu neiespējamu. Gan

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

VKKF medijiem piešķir 490 000 eiro sabiedriski nozīmīga satura veidošanai
Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada aprīlī konkursā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vairāku Latvijas mediju projektu īstenošanai sadalīja 490 000 eiro. Vienlaikus daļa nozares pārstāvju iebilda pret konkursa rezultātiem, aicinot tos anulēt, jo, viņuprāt, konkursam atvēlētais finansējums tika piešķirts šaurai pietuvināto pretendentu grupai. Tomēr toreizējais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka konkursa finansējums bija paredzēts galvenokārt komercmedijiem un katrā konkursa kategorijā par uzvarētājiem tika izvēlēti tikai kvalitatīvākie projekti.

Izaicinājumi nozarē

Cīņa pret viltus ziņām
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāls kļuvis jautājums par nepatiesas informācijas jeb viltus ziņu izplatību publiskajā telpā. Pieaugot pseidoziņu izplatībai, valsts par vienu no mediju politikas prioritātēm izvirzījusi iedzīvotāju, tostarp jauniešu un nozares pārstāvju, medijpratības veicināšanu. Līdz ar to Kultūras ministrijas īstenotajiem medijpratības veicināšanas pasākumiem 2017. gadā budžeta projektā atvēlēti 40 248 eiro, 2018. gadā – 20 218 eiro, 2019. gadā – 9718 eiro, bet 2020. gadā – 41 718 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā
Ilgi apspriestais jautājums par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus drīzumā varētu tikt īstenots, jo septembra sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) prezentēja četrus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai gadījumā, ja tie tirgu neatstāj. Komisijas sēdē klātesošie nozares pārstāvji atbalstīja scenārijus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vairākumam sliecoties par labu tam, ka reklāmas tirgu 2019.gadā pirmais pamet Latvijas Radio, kam 2020.gadā sekotu Latvijas Televīzija. Pēc KM aprēķiniem, šāda scenārija īstenošanai valsts budžetā būtu kopumā nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Drukāto mediju tirgus stabilitātei svarīgs valsts atbalsts
Drukāto mediju tirgus pēdējo gadu laikā nokļuvis neapskaužamā situācijā, jo tam trūkst pietiekama finansējuma tā dzīvotspējas nodrošināšanai. Preses izdevēju pārstāvji kā galveno drukāto izdevumu konkurētspējas trūkumu uzsver institucionālā atbalsta neesamību. Kaut arī valsts rīko dažādus konkursus mediju atbalstam, tiem atvēlētais finansējums paredzēts satura veidošanai. Tomēr preses izdevēji uzskata, ka satura veidošana bez vietas, kur to ievietot, ir bezjēdzīga, tādēļ viņu ieskatā ir nepieciešams domāt par preses subsidēšanas modeļiem, jo drukāto mediju dzīvotspēja ir ne tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 733 722 698
Darbinieku skaits, tūkst. 15 15 15
Peļņa, milj. EUR 35 22 27
Rentabilitāte, % 4.91 3.07 3.53
Apgrozījums, milj. EUR 721 732 751
Apgrozījuma izmaiņas 2.40 1.50 2.61
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RUNWAY, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 20 274 20.81 624 3.08% 165
2. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 672 -0.01 -7 -0.04% 487
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 16 969 -0.4 3 093 18.23% 170
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 420 -1.81 -214 -1.39% 10
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 466 4.74 659 4.90% 311
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 169 -0.11 800 6.57% 220
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 11 614 149.09 -13 -0.11% 34
8. SERVIOD, SIA
Rīga, Stabu iela 19 - 23, LV-1011
Reklāma 10 275 -15 12 0.11% 29
Uzsākts maksātnespējas process
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 10 095 0.38 151 1.49% 44
10. Medialead group, SIA
Rīga, Mūkusalas iela 42, LV-1004
Reklāma 9 033 -12.14 1 0.01% 6

Viedokļi

Autors: Ieva Stūre

Mainās instrumenti

Pirmkārt, izmaiņas komunikācijas nozarē vistiešāk ietekmē izmaiņas sabiedrības informācijas patēriņa paradumos. Ja agrāk sabiedrisko attiecību aģentūru pamatpakalpojums bija rakstītais teksts, piemēram, preses relīzes, bukletu, mājaslapu teksti, tad to nomaina virsraksti, fotoattēli, videomateriāli un infografikas. Līdz ar to sabiedrisko attiecību aģentūras turpina jau iepriekšējos gados iesākto – stiprina prasmes vizuālās informācijas pasniegšanā. Dažādas aģentūras to risina atšķirīgi – lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Digitālie risinājumi apgrūtina tirgus izaugsmes noteikšanu, iepirkumi grauj konkurenci

Kopumā reklāmas tirgus Latvijā aug ļoti lēni, jo globālo tendenču un digitalizācijas ietekmē auditorijas arvien vairāk pievēršas satura un informācijas patēriņam mobilajās ierīcēs un internetā, tādējādi reklāmdevēju nauda, kas agrāk palika Latvijā, vienkārši aizplūst. Šī tendence novērojama visos tirgos, jo “Google” un “Facebook” rīcībā esošie globālie resursi ļoti vienkārši piesaista reklāmdevēju naudu. Līdz ar to lokālajiem medijiem ir ļoti liela konkurence par to naudu, kas ir šeit, un ir lasīt tālāk