Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Satura patēriņa tendences nosaka tehnoloģiju attīstība

Baiba Zūzena, "All Media Latvia" valdes priekšsēdētāja

Aizvadītais gads mediju grupai "All Media Latvia" bija jauna attīstības cēliena gads. Savā veidā gads bija jaunas ēras sākums, jo mainoties uzņēmuma īpašniekiem, pavērās nebijušas iespējas, ko dod gan starptautiska investora solīdā pieredze un zināšanas, gan, protams, arī jauno īpašnieku investīcijas.

Neskatoties uz to, ka MTG Baltijas biznesa pārdošanas darījums tika pabeigts tikai 2017.gada oktobrī, jau decembrī uzsākām īstenot investora "Providence Equity Partners" doto solījumu veikt būtiskus ieguldījumus biznesa attīstībā. Esam aktīvi sākuši strādāt pie viena no vērienīgākajiem jaunajiem projektiem - vienotas digitālās platformas izveides Baltijā, kas ir tikai viens no vairākiem desmit miljonu eiro vērtās investīciju programmas projektiem.

Kopumā pērnais gads, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "All Media Latvia" vērtējams kā stabilas izaugsmes gads, jo mūsu kanāls TV3 turpināja būt par mīlētāko TV skatītāju zīmolu, priecējot ar kvalitatīvu izklaides un ziņu saturu. Savukārt LNT bija ceturtais skatītākais kanāls. Turklāt ik dienu mūsu TV kanālus skatās vidēji 922 000 skatītāju, bet mūsu interneta portālu lietotāju skaits vidēji mēnesī ir teju pusmiljons.

Jau astoņus gadus "All Media Latvia" ir vadošā raidorganizāciju grupa Latvijā. 2017.gads nav izņēmums. Konkurences situācija ir saglabājusies nemainīga salīdzinājumā ar 2016.gadu, savukārt, ja vērtējam satura lietotāju vajadzības un pieprasījumu jeb uzvedības tendences, tad ir skaidrs, ka pēdējos pāris gados ir vērojama parādība, ko varētu nosaukt par "satura sprādzienu". Tas nozīmē, ka patērētāju uzvedību jeb veidu kā viņi patērē saturu nosaka tehnoloģiju attīstība. Tehnoloģijas būtiski palielina iespējas nodrošināt dažāda satura pieejamība jebkurā laikā, vietā un ierīcē, turklāt pārraidīt to ļoti augstā kvalitātē. Tas savukārt noved pie neierobežota daudzuma satura patēriņa. Līdz ar to var teikt, ka digitalizācijai un interaktivitātei satura patērēšanā būs tikai pieaugoša tendence. Tāpēc arī "All Media Latvia" attīstības stratēģija un produktu piedāvājums balstās uz šiem vaļiem – digitalizācija un interaktivitāte.

Minētā tendence satura patēriņā korelē arī ar reklāmas tirgus struktūru. Arī reklāmas tirgū redzama tieši digitālā un dažādu integrēto reklāmas risinājumu segmenta pieaugums, samazinot līdz šim ļoti spēcīgo TV reklāmas segmentu. Visbūtiskākā izaugsme novērojama digitālajā vidē, un svarīgi atzīmēt, ka blakus spēcīgiem vietējiem digitālajiem resursiem, nozīmīgs reklāmas apjoms tiek izvietots starptautiskajos digitālajos medijos, tādos, kā "Facebook", "Youtube", "Google". Sekojoši, vietējiem medijiem jākonkurē ne tikai ar vietējiem, bet arī ar starptautiskajiem medijiem.

2018.gads "All Media Latvia" paies inovāciju ieviešanas un produktu attīstības zīmē, lai mēs varētu sagaidīt Latvijas simtgadi kā spēcīgs vietējais un īsteni mūsdienīgs mediju uzņēmums, kura saturu var baudīt gan planšetē, gan viedtālrunī, gan "smartTV", gan mājas datorā jebkurā diennakts laikā. Mēs strādāsim, lai izveidotu tehnoloģiski augsti attīstītu Eiropas līmeņa mediju uzņēmumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka MTG Baltijas biznesa iegādes darījums nesa līdz stingrus jaunās mediju grupas uzraudzības nosacījumus, ko noteica Konkurences padomes regulējums. Šis regulējums būtiski ietekmēs programmu pārraidīšanas tiesību un reklāmas pārdošanas noteikumus. Tas diemžēl atstās negatīvu ietekmi gan uz reklāmas tirgus attīstību Latvijā, gan arī uz mediju grupas ieņēmumiem 2018.gadā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. MTG kļūst par "All Media Baltics"

Oktobra vidū noslēdzās Zviedrijas mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai "Providence Equity Partners" ("Providence"), līdz ar ko turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs "All Media Baltics".

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

MTG, kas kopš 1998.gada darbojās Latvijā, piederēja telekanāli TV3, TV3+, TV6, LNT, "Kanāls 2" un radiostacija "Star FM", kā arī interneta portāli "Tvplay" un "Skaties". Igaunijā MTG piederēja televīzijas kompānija "Viasat Eesti", televīzijas kanāli TV3, TV6 un TV3+, savukārt Lietuvā MTG piederēja televīzijas kanāli TV3, TV3+, TV6 un "Viasat Sport Baltic". "Providence Equity Partners" Baltijas valstīs pārvalda mobilo telekomunikāciju uzņēmumu grupu "Bite Group", kā arī kontrolē 28,5% Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja "Baltcom" kapitāldaļu, kā arī Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumus "Stream Networks" un "Latnet Serviss".

MTG pavasarī paziņoja, ka pārdod raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs "Providence Equity Partners". Darījums ietver 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro. Lēmums pārdot Baltijas biznesu tika skaidrots ar MTG notiekošajām pārmaiņām, mainot biznesa fokusu no tradicionālas raidorganizācijas uz globālu digitālo izklaides vidi.

Lasīt vairāk

02. Latvijas Radio apstiprināta jauna valde

Par Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētāju oktobra sākumā tika apstiprināta Una Klapkalne, bet par valdes locekli finanšu vadības jautājumos tika apstiprināta Mārīte Tukiša.

Vēlāk, decembrī, par LR valdes locekli programmu attīstības jautājumos tika iecelta Sanita Dika-Bokmeldere.

Stājoties amatā, Klapkalne norādīja, ka jaunās valdes turpmākais darbs ietvers LR budžeta veidošanu, darba samaksas sistēmas sakārtošanu, kā arī darbības plāna izstrādi nākamajiem gadiem, savukārt Tukiša sacīja, ka gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), gan LR galvenais uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Tāpat viņa pauda viedokli, ka gan NEPLP, gan arī LR, ir vienādi mērķi, tādēļ sadarbībā ar padomi nebūs problēmu. Vienlaikus kā vienu no svarīgi risināmajiem jautājumiem Tukiša minēja LR redakcionālās neatkarības un medija uzticamības stiprināšanu, lai publiskajā telpā vairāk nebūtu negatīvu asociāciju un viedokļu par sabiedrisko mediju.

Tikmēr Dika-Bokmeldere savā pirmajā darba dienā LR solīja programmu attīstības stratēģiju izstrādāt tuvāko 100 dienu laikā.

Lasīt vairāk

03. TV3 pērn turpināja būt skatītākais TV kanāls Latvijā

Pērn skatītākais lineārās TV kanāls Latvijā bija TV3, kurš šo vietu ieņem jau septiņus gadus pēc kārtas, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" dati.

Pērn otrs skatītākais kanāls bija LTV1, bet trešais - PBK. Gada laikā pirmais trijnieks nav mainījies kopš 2015.gada.

Saskaņā ar "Kantar TNS" datiem, TV3 skatīšanās laika daļa pērn bija 10,1%, kamēr gadu iepriekš šim kanālam tika veltīti 11%. LTV1 pērn tika veltīti 9,2% no skatīšanās laika, kas ir par 0,3 procenpuntkiem mazāk nekā 2016.gadā, savukārt PBK skatīšanās laika daļa bija 7,6%, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad PBK tika veltīti 9,3% no TV skatīšanās laika.

TV vērošanai ar nobīdi laikā veltīti 6,4% no kopējā TV skatīšanās laika, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā. Pārējai TV skatīšanai veltīti 26,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Viens TV skatītājs pie TV ekrāna aizvadītajā gadā pavadīja vidēji četras stundas un 27 minūtes dienā, kas bija par 21 minūti mazāk nekā 2016.gadā.

Lasīt vairāk

04. Pērn "Google" visvairāk meklētais vārds bija "ss.com"

Interneta meklētājā "Google" pērn meklētākais vārds Latvijā bija "ss.com", kam seko "laikapstākļi" un "skrāpē un laimē".

Vēl populārāko vārdu desmitniekā bija "iPhone 8", "Andelemandele", "Fidget spinner", "Katalonija", "Gripas simptomi", "Despacito" un "Nokia 3310".

Savukārt šogad "Google" interneta meklētājā meklētākie notikumi Latvijā bija "X faktors", kam seko "Eirovīzija" un "Rīgas svētki". Tāpat cilvēkus interesēja "Vēlēšanu rezultāti", "Positivus", "Staro Rīga", "Red Hot Chilli Peppers", "Foo Fighters", "Prāta vētra koncerts 2018" un "Erots".

Runājot par sporta notikumiem, visvairāk Latvijas iedzīvotājus interesējis "EuroBasket", kam seko "Pasaules čempionāts hokejā" un "Vimbldona". Pirmajam trijniekam seko "Aļona Ostapenko", "Mairis Briedis", "Lattelecom maratons", "Mcgregor vs Mayweather", "Mairis Briedis vs Marco Huck", "Mairis Briedis vs Mike Perez", bet meklētāko desmitnieku noslēdz "Kristaps Porziņģis".

Lasīt vairāk

05. Pērn apmeklētākais blogs bija "kursors.lv"

Novembrī apmeklētākais blogs bija tehnoloģiju blogs "kursors.lv" ar 33 600 apmeklētājiem, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma "Gemius" dati.

"Kursors.lv" bija populārākais blogs arī "Gemius" pavasara topā aprīlī un 2016.gada rudens topā novembrī.

Otrajā vietā 2017.gada novembrī ar 11 600 lasītājiem ierindojies auto ziņu blogs "autodroms.lv", apsteidzot izklaidējošo blogu "ebaznica.lv", kuru novembrī apmeklēja 10 800 lasītāju.

Vēl lasītāko blogu pirmajā desmitniekā iekļuvuši "3ade.lv", "topivesels.lv", "garsigalatvija.lv", "mia.lv", "iinuu.lv", "laacz.lv" un "seekthesimple.com".

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Providence Equity Partners" iegādājas "MTG"

ASV investīciju kompānija “Providence Equity Partners” šā gada martā par 115 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas mediju koncerna “MTG Broadcasting AB” raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs. Ministru kabinets (MK) šā gada jūlijā piešķīra atļauju "Providence Equity Partners" Lietuvas uzņēmumam "BITE Lietuva" iegūt izšķirošu ietekmi MTG ietilpstošajos Latvijas mediju uzņēmumos "TV 3 Latvia", "Latvijas neatkarīgā televīzija" un "Star FM". Ņemot vērā, ka tie ir nozīmīgi nacionālās drošības

Nozares neveiksmes

NEPLP konkurss multimediālās mūzikas platformas izveidei cieš neveiksmi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valstij atdevusi 130 000 eiro, kas atbilstoši Saeimas lēmumam tika piešķirti multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanai. Konkursā par uzvarētāju atzītais "Radio SWH" atteicās veidot platformu, jo autoratlīdzību maksājumi, kas trīs gadu periodā būtu jāmaksā par audio kanālu autortiesībām, veidotu aptuveni pusi no kopējā platformai atvēlētā finansējuma, padarot projekta īstenošanu neiespējamu. Gan

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

VKKF medijiem piešķir 490 000 eiro sabiedriski nozīmīga satura veidošanai
Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada aprīlī konkursā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vairāku Latvijas mediju projektu īstenošanai sadalīja 490 000 eiro. Vienlaikus daļa nozares pārstāvju iebilda pret konkursa rezultātiem, aicinot tos anulēt, jo, viņuprāt, konkursam atvēlētais finansējums tika piešķirts šaurai pietuvināto pretendentu grupai. Tomēr toreizējais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka konkursa finansējums bija paredzēts galvenokārt komercmedijiem un katrā konkursa kategorijā par uzvarētājiem tika izvēlēti tikai kvalitatīvākie projekti.

Izaicinājumi nozarē

Cīņa pret viltus ziņām
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāls kļuvis jautājums par nepatiesas informācijas jeb viltus ziņu izplatību publiskajā telpā. Pieaugot pseidoziņu izplatībai, valsts par vienu no mediju politikas prioritātēm izvirzījusi iedzīvotāju, tostarp jauniešu un nozares pārstāvju, medijpratības veicināšanu. Līdz ar to Kultūras ministrijas īstenotajiem medijpratības veicināšanas pasākumiem 2017. gadā budžeta projektā atvēlēti 40 248 eiro, 2018. gadā – 20 218 eiro, 2019. gadā – 9718 eiro, bet 2020. gadā – 41 718 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā
Ilgi apspriestais jautājums par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus drīzumā varētu tikt īstenots, jo septembra sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) prezentēja četrus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai gadījumā, ja tie tirgu neatstāj. Komisijas sēdē klātesošie nozares pārstāvji atbalstīja scenārijus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vairākumam sliecoties par labu tam, ka reklāmas tirgu 2019.gadā pirmais pamet Latvijas Radio, kam 2020.gadā sekotu Latvijas Televīzija. Pēc KM aprēķiniem, šāda scenārija īstenošanai valsts budžetā būtu kopumā nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Drukāto mediju tirgus stabilitātei svarīgs valsts atbalsts
Drukāto mediju tirgus pēdējo gadu laikā nokļuvis neapskaužamā situācijā, jo tam trūkst pietiekama finansējuma tā dzīvotspējas nodrošināšanai. Preses izdevēju pārstāvji kā galveno drukāto izdevumu konkurētspējas trūkumu uzsver institucionālā atbalsta neesamību. Kaut arī valsts rīko dažādus konkursus mediju atbalstam, tiem atvēlētais finansējums paredzēts satura veidošanai. Tomēr preses izdevēji uzskata, ka satura veidošana bez vietas, kur to ievietot, ir bezjēdzīga, tādēļ viņu ieskatā ir nepieciešams domāt par preses subsidēšanas modeļiem, jo drukāto mediju dzīvotspēja ir ne tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 733 722 698
Darbinieku skaits, tūkst. 15 15 15
Peļņa, milj. EUR 35 22 27
Rentabilitāte, % 4.91 3.07 3.53
Apgrozījums, milj. EUR 721 732 751
Apgrozījuma izmaiņas 2.40 1.50 2.61
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RUNWAY, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 20 274 20.81 624 3.08% 165
2. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 672 -0.01 -7 -0.04% 487
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 16 969 -0.4 3 093 18.23% 170
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 420 -1.81 -214 -1.39% 10
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 466 4.74 659 4.90% 311
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 169 -0.11 800 6.57% 220
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 11 614 149.09 -13 -0.11% 34
8. CMS, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 10 275 -15 12 0.11% 29
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 10 095 0.38 151 1.49% 44
10. Medialead group, SIA
Zaļā 1, Rīga, LV-1010 T. 67717171
Reklāma 9 033 -12.14 1 0.01% 6
Uzsākts maksātnespējas process

Viedokļi

Autors: Ieva Stūre

Mainās instrumenti

Pirmkārt, izmaiņas komunikācijas nozarē vistiešāk ietekmē izmaiņas sabiedrības informācijas patēriņa paradumos. Ja agrāk sabiedrisko attiecību aģentūru pamatpakalpojums bija rakstītais teksts, piemēram, preses relīzes, bukletu, mājaslapu teksti, tad to nomaina virsraksti, fotoattēli, videomateriāli un infografikas. Līdz ar to sabiedrisko attiecību aģentūras turpina jau iepriekšējos gados iesākto – stiprina prasmes vizuālās informācijas pasniegšanā. Dažādas aģentūras to risina atšķirīgi – lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Digitālie risinājumi apgrūtina tirgus izaugsmes noteikšanu, iepirkumi grauj konkurenci

Kopumā reklāmas tirgus Latvijā aug ļoti lēni, jo globālo tendenču un digitalizācijas ietekmē auditorijas arvien vairāk pievēršas satura un informācijas patēriņam mobilajās ierīcēs un internetā, tādējādi reklāmdevēju nauda, kas agrāk palika Latvijā, vienkārši aizplūst. Šī tendence novērojama visos tirgos, jo “Google” un “Facebook” rīcībā esošie globālie resursi ļoti vienkārši piesaista reklāmdevēju naudu. Līdz ar to lokālajiem medijiem ir ļoti liela konkurence par to naudu, kas ir šeit, un ir lasīt tālāk