Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Piesaistīt jaunāku auditoriju

Una Klapkalne, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja

Kopumā ņemot, Latvijas Radio pagājušais gads nav bijis viegls administratīvajā ziņā, jo gada laikā noticis ļoti daudz pārmaiņu vadībā, un tas nekad nav ne viegli, ne vienkārši, pat ja mainās no laba uz vēl labāku un uz pavisam labu. Tas, iespējams, varbūt arī nebija šis gadījums, bet tā vai citādi situācija ir sarežģīta, jo īpaši tādēļ, ka jaunā valde savas funkcijas sāka pildīt gada beigās, kad ir jābūt gataviem gan plāniem, gan budžetam nākamajam gadam, un tie ir jāveido jauniem cilvēkiem, kuri tikko ir ienākuši uzņēmumā un nav iepazinušies ar līdzšinējo darbību. Tā situācija nebija un joprojām nav ne viegla, ne patīkama visām pusēm - ne uzņēmuma darbiniekiem, ne jaunajai valdei, kurai jāmēģina šo darbību vērst uz konstruktīvāku.

"Kantar TNS" [2017.gada regulārā Radio auditorijas pētījuma] rudens dati parāda, ka Latvijas Radio, protams, ir ietekmīgākais medijs radio tirgū. Mums par to šaubu nav. Auditorijas dati ir ļoti stabili, un šī vieta ir laba. Tas, kas droši vien pilnīgi visiem medijiem ir problemātisks jautājums, nevis tikai radio kā tādam, - kā piesaistīt jaunāku auditoriju un kā veidot tradīciju vai paradumu tomēr patērēt arī lineāro mediju. Tā ir, manuprāt, lieta, ar ko šobrīd cīnās pilnīgi visā pasaulē visi mediji. Latvijas Radio nav izņēmums, mēs par to domājam. Protams, sociālie tīkli un satura piedāvāšana pēc pieprasījuma - tas ir risinājums, bet tajā pašā laikā, protams, mums gribētos veicināt savu klausītāju izvēli klausīties arī lineāro radio.

Vienmēr gribas, lai auditorija būtu vēl lielāka. Par to nav, manuprāt, jautājumu. Un par jaunāko auditoriju - tas jau ir skaidrāks par skaidru, ka tas ir tas, uz ko ir jāstrādā praktiski visiem medijiem. Pretējā gadījumā mums visiem dzīve beigsies neatkarīgi no tā, vai tie ir komercmediji vai sabiedriskie - ja neviens mūs nepatērēs, nebūs cilvēku, kuriem šie mediji ir vajadzīgi, tad diemžēl mūsu eksistence arī beidzas.

Man negribētos, ka saistībā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus mēs būtu tāds eksperimenta "trusītis". Es tomēr gribētu, lai mēs to darītu vienlaikus. Cik tālu es saprotu - tas, protams, ir politisks lēmums, un jautājuma tālāka virzība varētu būt 2020. vai 2021.gadā. Šobrīd mēs esam iesnieguši savus aprēķinus pēc līdzīgas metodes, kā televīzija veica šo aprēķinu, un attiecīgi tas jau tālāk ir Saeimas jautājums. Protams, bez kompensējošiem mehānismiem tas nav iespējams, jo tīri fiziski šo līdzekļu tomēr nepietiek.

Saistībā ar sabiedrisko mediju iespējamo apvienošanu tādai tīri mehāniskai apvienošanai parasti nav jēgas. Protams, tad ir jāskata jautājums par to, kādas ir sinerģijas. Savulaik bija izstrādāta koncepcija par šo jautājumu, es to arī lasīju. Jebkurai sistēmai ir plusi un mīnusi, un, protams, šobrīd neviens īsti tā strādājis pie šī jautājuma tālākas virzības nav. Es domāju, ka, visticamāk, ekonomiskais pamatojums arī ir novecojis. Tā kā vienīgais, ko mēs šobrīd varam darīt, ir maksimāli uzlabot savstarpēju sadarbību sabiedriskā medija ietvaros - gan ar televīziju, gan ar portālu "LSM.LV", un tas arī ir tas, ko mēs darām un darīsim. Bet, kā tas juridiski un tehniski būtu tālāk risināms, ir labs jautājums, jo mēs atduramies gan pret piemērotu telpu trūkumu, gan visu pārējo un pret to, ka nevienam sabiedriskajam medijam šobrīd šī vieta, kur tas atrodas, nav ne sakoptā, ne labā stāvoklī. Tā kā no tāda viedokļa vienota sabiedriskā medija izveides realizācija ir diezgan sarežģīta.

Pie jebkuras apvienošanas priekšrocības parasti ir tādas, ka ir iespēja samazināt administratīvās izmaksas. To visi zina. Arī tehniskās izmaksas un uzturēšanas izmaksas - tas parasti ir pluss pie apvienošanās. Kas varētu būt trūkums tieši Latvijas kontekstā - mēs zaudējam divas ziņu redakcijas, un šī ziņu redakcija kļūst vienota. Var jau arī teikt, ka tā būs spēcīgāka, bet jebkurā gadījumā pie apvienošanas, visticamāk, tad arī šī ziņu redakcija tiek mazināta, un tad tas kopējais labums vai kopējā pievienotā vērtība Latvijas mediju telpai, visticamāk, samazināsies.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. LNB, "Dienas grāmata" un "Zvaigzne ABC" Londonas grāmatu tirgū saņem "Starptautiskās izcilības balvas"

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kā arī izdevniecības "Dienas grāmata" un "Zvaigzne ABC" otrdienas vakarā Londonas grāmatu tirgū katra savā kategorijā saņēma "Starptautisko izcilības balvu 2018".

LNB "Starptautisko izcilības balvu" saņēma kategorijā "Gada bibliotēka", konkurējot ar bibliotēkām no Norvēģijas, Dānijas un Brazīlijas.

"Dienas grāmata" "Starptautisko izcilības balvu" saņēma kategorijā "Baltijas valstu pieaugušo literatūras izdevējs", konkurējot ar "Zvaigzni ABC" un "Alma Littera" no Lietuvas.

Savukārt "Zvaigzne ABC", kura bija nominēta divās balvas kategorijās, tika pie titula "Baltijas valsts mācību grāmatuizdevējs", konkurējot ar izdevniecību "Avita Publishing" no Igaunijas un "Sviesa" no Lietuvas.
"Starptautiskajai izcilības balvai" no Latvijas bija nominēts arī apgāds "Liels un mazs" kategorijā "Baltijas valstu bērnu literatūras izdevējs".

Lasīt vairāk

02. Lasītākie izdevumi pavasarī – “Ieva”, "MK Latvija" un "Privātā Dzīve"

Šā gada pavasarī lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū bija žurnāls "Ieva", laikraksts "MK Latvija" krievu valodā un žurnāls "Privātā Dzīve", liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" apkopotie Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti par 2018.gada pavasari.

Žurnāla "Ieva" vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 10,7% jeb 170 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nedēļas laikrakstu krievu valodā "MK Latvija" – 10,6% jeb 168 000 lasītāju un nedēļas žurnālu "Privātā Dzīve" – 7,6% jeb 120 tūkstoši lasītāju.

Desmit lasītāko periodiskās preses izdevumu vidū šā gada pavasarī vēl ierindojas žurnāls "Ievas Stāsti", kura vienu numuru lasījuši 7,2% jeb 115 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, žurnāls "Kas Jauns" ar 7,2% jeb 115 000 lasītāju, avīzes krievu valodā "MK Latvija" pielikums "Televizor" ar 6,5% jeb 103 000 lasītāju, žurnāls "Ievas Virtuve" ar 5,3% jeb 85 000 lasītāju, "Ilustrētā Pasaules Vēsture" ar 4,9% jeb 79 000 lasītāju, "Ievas Veselība" ar 4,8% jeb 77 000 lasītāju un "Ievas Dārzs" ar 4,7% jeb 75 000 lasītāju.

Vidēji 85% jeb 1,358 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada pavasarī ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem.

"Kantar TNS" mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga atzīmēja, ka lai arī desmit lasītāko preses izdevumu sarindojumā vērojamas nelielas svārstības, tās nav statistiski nozīmīgas, līdz ar to minēto izdevumu auditorija ir stabila. "Pieprasīti ir žurnāli par aktuālām praktiskām tēmām un rakstiem par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Vairākums no lasītākajiem Top 10 preses izdevumiem atspoguļo tēmas, kas ir aktuālas sievietēm, līdz ar to šos žurnālus arī lasa un caurskata vairāk sievietes. Savukārt populārzinātniska satura žurnālu par vēstures notikumiem "Ilustrētā Pasaules Vēsture" nedaudz vairāk lasa vīrieši - 54% no žurnāla auditorijas," uzsvēra Kronberga.

Lasīt vairāk

03. “Lattelecom” izveido produktus apvienojušu zīmolu “Helio”

Telekomunikācijas uzņēmums SIA "Lattelecom" atklāja jaunu zīmolu "Helio", kas turpmāk apvienos televīzijas platformas, seriālu, filmu un tiešraižu lietotni, veidotos televīzijas kanālus un pašu veidoto saturu, "eSporta" līgu, kā arī turpmākos izklaides pakalpojumus, informēja uzņēmumā.

Tāpat "Lattelecom" pieteica jaunu interaktīvo televīziju "HelioiTV", kas no maija beigām pakāpeniski nomainīs līdzšinējo "Lattelecom" interaktīvo televīziju.

"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis sacīja, ka "Helio" izklaides virziena attīstība ir nākošais solis biznesa stratēģijas maiņā. "Līdz šim lepojāmies ar inovatīviem gudro tehnoloģiju risinājumiem. Gada sākumā sevi pieteicām kā tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu. Tagad apņemamies pierādīt, ka esam gatavi būt līderis arī izklaides jomā. Ar "Helio" zīmolu atklājam veselu izklaides ekosistēmu ar solījumu, ka mūsu pakalpojumā ikviens atradīs sev interesantu saturu un ērtāko lietojamību," norādīja Gulbis.

Gulbis sacīja, ka "Helio" nosaukums radīts, lai būtu saprotams un uztverams gan Latvijā, gan starptautiski, domājot par turpmākajām attīstības iespējām arī ārpus Latvijas, piemēram, šogad izveidotā Baltijas "eSporta" līga startē arī Lietuvā un Igaunijā. "Patlaban "Helio" ietilpst plašs televīzijas pakalpojumu klāsts - interaktīvā televīzija, ko jau pavisam drīz nomainīs "Helio iTV", virszemes televīzija, "Shortcut", kā arī reklāmas pakalpojumi, abi "Lattelecom" veidotie kanāli "360TV" un "STV Pirmā!" un Baltijas "eSporta" līga. Attīstot un klientiem piedāvājot jaunus izklaides produktus, tie turpmāk papildinās "Helio" izklaides piedāvājumu," skaidroja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs.

Jaunā interaktīvā televīzija "HelioiTV" būs pieejama televīzijā, viedierīcēs un vēlāk arī datorā. Turklāt visās vidēs skatītais saturs būs saistīts, piemēram, ja filma iesākta skatīties viedtālrunī, mājas televīzijas ekrānā to varēs turpināt skatīties no vietas, kur skatītājs apstājies.

Lasīt vairāk

04. "All Media Baltics" pērn apgrozījuma pieaugums

Mediju grupa "All Media Baltics" (AM Baltics) pērn strādāja ar 25,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās vairākas reizes un bija 115 181 eiro.

Peļņas samazinājums 2017.gadā saistīts ar SIA "All Media Latvia" sastāvā esošā Raidīšanas centra saimnieciskās darbības atdalīšanu un pārdošanu pagājušā gada pavasarī.

Jauno apstākļu dēļ, ko radīja īpašnieka maiņa un uzsāktās vērienīgās investīcijas digitalizācijā, tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā un unikāla satura veidošanā, prognozēts, ka 2018.gadā peļņas rādītāji būtiski uzlabosies.

"AM Baltics" vadītāja Latvijā Baiba Zūzena sacīja, ka kopš pagājušā gada oktobra, kad notika mediju grupas īpašnieku maiņa, ir sācies jauns attīstības posms. "Esam uzsākuši īstenot 10 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, kas palīdzēs mums kļūt vēl konkurētspējīgākiem Baltijas reģionā. Pavisam drīz pabeigsim Baltijas tirgū unikālas vienotas digitālās platformas izveidi, kurai Baltijas valstīs nav līdzvērtīgas alternatīvas. Tāpat turpinām investēt tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā, lai radītu izcilu izklaides pieredzi mūsu skatītājiem," skaidroja "AM Baltics" vadītāja Latvijā.

Lasīt vairāk

05. Maksas televīzijas nelegālo pieslēgumu skaits sarūk

Maksas televīzijas (TV) nelegālo pieslēgumu skaits mājsaimniecībās Latvijā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājies par 20%, liecina biedrības "Par legālu saturu!" un biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes locekļa, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora Arņa Saukas kopīgi veiktais pētījums "Maksas TV nelegālās apraides apjoms Latvijā".

Attiecīgi par 23% jeb 56 000 samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto TV nelegālā pieslēguma pakalpojumus – no 244 000 iedzīvotājiem 2015.gadā līdz 187 000 pērn.

Pagājušajā gadā no kopumā 707 000 mājsaimniecībām, kurās pieejams TV, legālos TV pakalpojumus izmantoja 630 000 mājsaimniecības, bet TV nelegālos pieslēgumus – 80 000 mājsaimniecības. Savukārt 2015.gadā mājsaimniecību skaits, kurās izmantoja nelegālo maksas TV operatoru pakalpojumus, bija par 20% lielāks, sasniedzot 100 000 mājsaimniecību.

Sauka atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā novērotais maksas TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaita samazinājums uzskatāms par ļoti labu tendenci. "Ja ēnu ekonomika ik gadu mazinātos par 20%, tad tur būtu jāceļ pieminekļi politikas veidotājiem," atzīmēja eksperts.

Vienlaikus viņš sacīja, ka nodokļu apmērs, kurus valsts neiekasē no Latvijas mājsaimniecību izmantotajiem nelegālās maksas TV pakalpojumiem, ir 9,6 miljoni eiro. Līdz ar to rodas arī tādi papildu zaudējumi kā darbavietu skaits, ko būtu iespējams īstenot ar minētā līdzekļu apmēra palīdzību, kā arī vairāk tirgus dalībnieku iesaiste maksas TV pakalpojumu jomā.

Pēc Saukas teiktā, pētījumā, ievērojot datu sensitivitāti, tika izmantoti telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom", "Baltcom" un "TV Play Baltics" apkopotā informācija par maksas TV pakalpojumu lietotājiem, tirgus daļu utt. Tāpat tika izmantots "Lattelecom" veiktie "GfK" pētījumi 2015. un 2017.gadā, "Baltcom" veiktā tirgus analīze, kā arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas un Elektronisko sakaru komersantu asociācijas dati.

Biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva uzsvēra, ka 2015.gadā identificēto mājsaimniecību skaits, kas izmanto TV nelegālos pieslēgumu, bija šokējošs. Turklāt atbildības iestādes, pēc viņas teiktā, nebija gatavas minēto jautājumu uzreiz risināt. Tomēr viņa atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību samazinājumā būtisku lomu spēlēja tieši Valsts policijas izteiktā izpratne par problemātiku. Pērn Valsts policija kopumā veikusi 563 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes un sākusi 19 kriminālprocesus, kuru laikā pārtraukta TV satura nelegāla piegāde apmēram 20 000 lietotājiem. Vienlaikus sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta, noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli, kā arī šogad pārtraukta divu interneta tīmekļa vietņu darbība, ko ikdienā izmantoja 27 000 lietotāji.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Providence Equity Partners" iegādājas "MTG"

ASV investīciju kompānija “Providence Equity Partners” šā gada martā par 115 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas mediju koncerna “MTG Broadcasting AB” raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs. Ministru kabinets (MK) šā gada jūlijā piešķīra atļauju "Providence Equity Partners" Lietuvas uzņēmumam "BITE Lietuva" iegūt izšķirošu ietekmi MTG ietilpstošajos Latvijas mediju uzņēmumos "TV 3 Latvia", "Latvijas neatkarīgā televīzija" un "Star FM". Ņemot vērā, ka tie ir nozīmīgi nacionālās drošības

Nozares neveiksmes

NEPLP konkurss multimediālās mūzikas platformas izveidei cieš neveiksmi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valstij atdevusi 130 000 eiro, kas atbilstoši Saeimas lēmumam tika piešķirti multimediālās mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas izveidošanai. Konkursā par uzvarētāju atzītais "Radio SWH" atteicās veidot platformu, jo autoratlīdzību maksājumi, kas trīs gadu periodā būtu jāmaksā par audio kanālu autortiesībām, veidotu aptuveni pusi no kopējā platformai atvēlētā finansējuma, padarot projekta īstenošanu neiespējamu. Gan

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

VKKF medijiem piešķir 490 000 eiro sabiedriski nozīmīga satura veidošanai
Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada aprīlī konkursā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vairāku Latvijas mediju projektu īstenošanai sadalīja 490 000 eiro. Vienlaikus daļa nozares pārstāvju iebilda pret konkursa rezultātiem, aicinot tos anulēt, jo, viņuprāt, konkursam atvēlētais finansējums tika piešķirts šaurai pietuvināto pretendentu grupai. Tomēr toreizējais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka konkursa finansējums bija paredzēts galvenokārt komercmedijiem un katrā konkursa kategorijā par uzvarētājiem tika izvēlēti tikai kvalitatīvākie projekti.

Izaicinājumi nozarē

Cīņa pret viltus ziņām
Pēdējo gadu laikā visā pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāls kļuvis jautājums par nepatiesas informācijas jeb viltus ziņu izplatību publiskajā telpā. Pieaugot pseidoziņu izplatībai, valsts par vienu no mediju politikas prioritātēm izvirzījusi iedzīvotāju, tostarp jauniešu un nozares pārstāvju, medijpratības veicināšanu. Līdz ar to Kultūras ministrijas īstenotajiem medijpratības veicināšanas pasākumiem 2017. gadā budžeta projektā atvēlēti 40 248 eiro, 2018. gadā – 20 218 eiro, 2019. gadā – 9718 eiro, bet 2020. gadā – 41 718 eiro.

Izaicinājumi nozarē

Sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā
Ilgi apspriestais jautājums par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus drīzumā varētu tikt īstenots, jo septembra sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) prezentēja četrus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai gadījumā, ja tie tirgu neatstāj. Komisijas sēdē klātesošie nozares pārstāvji atbalstīja scenārijus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vairākumam sliecoties par labu tam, ka reklāmas tirgu 2019.gadā pirmais pamet Latvijas Radio, kam 2020.gadā sekotu Latvijas Televīzija. Pēc KM aprēķiniem, šāda scenārija īstenošanai valsts budžetā būtu kopumā nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Drukāto mediju tirgus stabilitātei svarīgs valsts atbalsts
Drukāto mediju tirgus pēdējo gadu laikā nokļuvis neapskaužamā situācijā, jo tam trūkst pietiekama finansējuma tā dzīvotspējas nodrošināšanai. Preses izdevēju pārstāvji kā galveno drukāto izdevumu konkurētspējas trūkumu uzsver institucionālā atbalsta neesamību. Kaut arī valsts rīko dažādus konkursus mediju atbalstam, tiem atvēlētais finansējums paredzēts satura veidošanai. Tomēr preses izdevēji uzskata, ka satura veidošana bez vietas, kur to ievietot, ir bezjēdzīga, tādēļ viņu ieskatā ir nepieciešams domāt par preses subsidēšanas modeļiem, jo drukāto mediju dzīvotspēja ir ne tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 733 722 698
Darbinieku skaits, tūkst. 15 15 15
Peļņa, milj. EUR 35 22 27
Rentabilitāte, % 4.91 3.07 3.53
Apgrozījums, milj. EUR 721 732 751
Apgrozījuma izmaiņas 2.40 1.50 2.61
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RUNWAY, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, All Media Latvia, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA, Apgāds Zvaigzne ABC, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 20 274 20.81 624 3.08% 165
2. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 17 672 -0.01 -7 -0.04% 487
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 16 969 -0.4 3 093 18.23% 170
4. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 15 420 -1.81 -214 -1.39% 10
5. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 13 466 4.74 659 4.90% 311
6. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 12 169 -0.11 800 6.57% 220
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 11 614 149.09 -13 -0.11% 34
8. SERVIOD, SIA
Rīga, Stabu iela 19 - 23, LV-1011
Reklāma 10 275 -15 12 0.11% 29
Uzsākts maksātnespējas process
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 10 095 0.38 151 1.49% 44
10. Medialead group, SIA
Rīga, Mūkusalas iela 42, LV-1004
Reklāma 9 033 -12.14 1 0.01% 6

Viedokļi

Autors: Ieva Stūre

Mainās instrumenti

Pirmkārt, izmaiņas komunikācijas nozarē vistiešāk ietekmē izmaiņas sabiedrības informācijas patēriņa paradumos. Ja agrāk sabiedrisko attiecību aģentūru pamatpakalpojums bija rakstītais teksts, piemēram, preses relīzes, bukletu, mājaslapu teksti, tad to nomaina virsraksti, fotoattēli, videomateriāli un infografikas. Līdz ar to sabiedrisko attiecību aģentūras turpina jau iepriekšējos gados iesākto – stiprina prasmes vizuālās informācijas pasniegšanā. Dažādas aģentūras to risina atšķirīgi – lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Digitālie risinājumi apgrūtina tirgus izaugsmes noteikšanu, iepirkumi grauj konkurenci

Kopumā reklāmas tirgus Latvijā aug ļoti lēni, jo globālo tendenču un digitalizācijas ietekmē auditorijas arvien vairāk pievēršas satura un informācijas patēriņam mobilajās ierīcēs un internetā, tādējādi reklāmdevēju nauda, kas agrāk palika Latvijā, vienkārši aizplūst. Šī tendence novērojama visos tirgos, jo “Google” un “Facebook” rīcībā esošie globālie resursi ļoti vienkārši piesaista reklāmdevēju naudu. Līdz ar to lokālajiem medijiem ir ļoti liela konkurence par to naudu, kas ir šeit, un ir lasīt tālāk