Medicīna un farmācija 
Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska
Vairumtirgotājiem un aptiekām nāksies investēt ES Viltoto zāļu direktīvas prasību ieviešanā
Kestutis Dubinka, zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma “Tamro Latvija” vadītājs 21.08.2018Nākamajā gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Viltoto zāļu direktīva, kas, pirmkārt, domāta pacientiem, lai novērstu iespēju, ka tie iegādājas viltotas zāles. Turklāt Latvija jau ir pabeigusi pieslēgšanos Eiropas Zāļu verificēšanas sistēmai. Industrija jau ir paziņojusi, ka lielākā daļa ieviešanas izmaksu ir segtas no ražotāju puses un tā ir tiesa. Taču tas pamatā attiecas uz jaunajām prasībām atbilstoša medikamentu iepakojuma ieviešanā, uz kura norādīts sērijas ID numurs. Turklāt jāuzsver, ka tas attieksies tikai uz medikamentiem, nevis uz pārtikas piedevām, kosmētiku un citām precēm, kuras arī pārdod aptiekās. Investīcijas būs nepieciešamas arī no vairumtirgotāju un aptieku puses. Taču mērķis ir, lai pacienti justos daudz drošāk.
Baltijas valstīs zāļu viltojumi līdz šim nav bijusi vērā ņemama problēma, tomēr tā ir problēma lielākos tirgos. Ikvienam biznesam galvenā problēma ir sagatavoties izmaiņām laicīgi, lai būtu pietiekami ilgs laiks adaptācijai. Kā piemēru varu minēt tās pašas kompensējamo medikamentu cenu izmaiņas. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad mums šīs cenas ir jāmaina visur - vairumtirdzniecībā, visās mūsu aptiekās. Vienas dienas laikā to nav iespējams paveikt. Tādēļ mēs vēlētos, lai šādas un līdzīgas izmaiņas tiek pieņemtas savlaicīgi, dodot pietiekami daudz sagatavošanās laika biznesam, lai var mainīt cenas, samazināt krājumus un veikt citas izmaiņas, izvairoties no negatīvām sekām.
Runājot par kompensējamo zāļu sistēmu, ir jāizvērtē, vai cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm palīdz kopējai sistēmas darbībai. Ja tiek veiktas šāda rakstura izmaiņas, tad parasti tas ietekmē diezgan lielu cilvēku skaitu. Nesens piemērs ir Lietuva, kur jauns kompensējamo medikamentu cenu saraksts stājās spēkā 1.jūlijā. No kompensējamo zāļu saraksta tika izslēgti 366 preparāti, un tas ietekmē aptuveni 200 000 pacientu, jo viņiem ir jāmaina savas ierastās zāles uz kādu citu preparātu, kas ir izaicinājums. Ārsti ir stāstījuši, ka dažkārt, mainot ierastās zāles, piemērotākā jauna preparāta atrašana un pielāgošanās tam var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Tieši tādēļ visām izmaiņām ir jābūt labi apsvērtām un izvērtētām, kā arī lemšanā ir jāiesaista eksperti. Vienlaikus cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm var mudināt starptautiskos zāļu ražotājus lemt par Latvijas tirgus atstāšanu. Jāsaprot, ka mūsu tirgus ir mazs un tādēļ arī pārdošanas apjomi ir mazi. Ja medikamenti tiek ražoti mazam tirgum, tas vienmēr ir dārgāk, nekā tos ražot lielam tirgum. Tādēļ daži ražotāji var sākt vērtēt, vai tas viņiem atmaksājas vai nē.
Vērtējot konkurenci medikamentu tirgū Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, tad katrā atsevišķajā tirgū tā ir smaga. Tomēr konkurence ir vēlama un palīdz mums kļūt labākiem, sniegt labākus pakalpojumus mazumtirgotājiem un pacientiem. Savukārt, kas attiecas uz cenām tirgū kopumā, tad farmācija vispār ir ļoti regulēta. Gan vairumtirgotāji, gan aptiekas ir ierobežotas tajā, kādus uzcenojumus produktiem var uzlikt, jo to nosaka likums. Mēs nedrīkstam uzlikt cenu, kura neatbilst noteikumiem.
Vērtējot e-veselības sistēmas darbību Latvijā, pirmie mēneši pēc tās ieviešanas radīja izaicinājumus un bija daudz sūdzību, ka daudz kas nestrādā tā, kā tam būtu jāstrādā. Taču ir jāsaprot, ka tā ir ļoti komplicēta sistēma, kurā ir jāapvieno daudzas iesaistītās puses. Tādēļ ir iespējams, ka ir radušās kļūdas, par kādiem jautājumiem nav padomāts utt. Taču kopumā tas ir ļoti labs projekts, kuram ir jāsniedz ieguvumi visiem - ārstiem, pacientiem un aptiekām. Tādēļ mums ir jābūt pacietīgiem. Savukārt no atbildīgajiem vēlētos sagaidīt ātrāku reakciju uz dažādiem jautājumiem, kuri parādās, diskusijas un problēmu risinājumus.
