Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus šogad sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums.

Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lielāku moderno tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī konkurētspējas palielināšanu. Viena no iespējām, kā nodrošināt uzņēmuma izaugsmi, ir piedāvāt patērētājiem unikālus produktus. Tie ražotāji, kuri spēs pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un digitālajām tendencēm, iegūs jaunus distribūcijas kanālus un iespēju sasniegt lielāku auditoriju.

Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienībā (ES), farmācijai liels izaicinājums ir cīņa pret zāļu viltojumiem. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 2019. gada februārī spēkā stāsies jaunas ES Viltoto zāļu direktīvas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt pacientus no viltotu zāļu iekļūšanas legālā piegādes ķēdē. Zāļu verifikācijas sistēmas ieviešana jau šogad daudziem farmācijas nozares ražotājiem radīs ievērojamus izdevumus.

Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī ķīmijas un farmācijas nozarē kā kavēklis minams darbinieku trūkums. Tā ir nopietna problēma, jo var kavēt uzņēmumu attīstību ilgtermiņā, tādēļ nozare jau tagad strādā pie tā, lai motivētu jauniešu apgūt eksaktās zinātnes un izvēlēties karjeru ar ķīmiju un farmāciju saistītās nozarēs.

Ķīmiskā ražošana mūsu valstī ir ceturtā lielākā nozare, kurā pērn bija nodarbināti aptuveni 4600 strādājošo. Ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai sniedza arī farmācija. Plānots, ka Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas apjoms 2017.gadā pārsniegs 2016.gada rādītāju – 157,39 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pagājušajā gadā uzņēmumi spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radīt jaunus produktus, kā arī paplašināt savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzīties uz jauniem tirgiem.

Indikatīvais aizvadītā gada ražošanas pieaugums LAĶĪFA uzņēmumiem ir robežās no 4% līdz pat 20%. Tāpat LAĶĪFA biedriem pērn bijuši dažādi nozīmīgi sasniegumi, piemēram, jaunu produktu ražošanas sākšana, kā arī stabilu tirgus pozīciju noturēšana. Lielākā daļa ķīmijas un farmācijas industrijas uzņēmumu šogad plāno apgrozījuma kāpumu. Lai sasniegtu mērķus, tiek investēts gan ražotņu un noliktavu ēku modernizēšanā, gan jaunu iekārtu iegādē, gan pētījumos un inovatīvu produktu izstrādē. Jānorāda, ka viena ķīmijas un farmācijas uzņēmuma ieguldījumi attīstībā svārstās no 20 tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem miljoniem eiro, ja tiek plānots iegādāties jaunu ražošanas iekārtu vai iecerēta ražotnes rekonstrukcija.

Ķīmija un farmācija jau tradicionāli ir tās tautsaimniecības nozares, kuru uzņēmumu produkcija lielākoties paredzēta realizācijai ārvalstīs. Pērn vidēji 83% no saražoto ķīmisko vielu un produktu apjoma tika realizēti ārpus Latvijas robežām. Dati par 2017.gada pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka ķīmisko vielu un produktu ražošanas apgrozījums bija 166,94 miljoni eiro. Salīdzinoši, 2016.gada 12 mēnešos tas bija 184,46 miljoni eiro. Minētais ļauj prognozēt, ka kopējais 2017.gada apgrozījums varētu būt lielāks nekā gadu iepriekš.

Sekmējot uzņēmuma izaugsmi, daudzi ķīmijas nozarē strādājošie šogad plāno meklēt arvien tālākus eksporta tirgus. Ķīmijas uzņēmumiem ir nostiprināta iekšējā struktūra, un šis gads plānojas būt vēl par 8% ražīgāks. Savukārt farmācijas nozarē kopējais eksports aizvadītajā gadā varētu būt līdzīgā apmērā kā 2016.gadā, kad tas sasniedza 87%, un arī šogad uzņēmumi ir apņēmušies iekarot jaunus tirgus, līdz ar to kāpināt eksporta apjomu.

Lai gan ķīmijas un farmācijas nozarēs kopumā vērojama stabila izaugsme, un uzņēmumiem pērn izdevās iekarot arvien jaunus eksporta tirgus, šogad tiem būs jāņem vērā ne tikai individuālie, bet arī tādi izaicinājumi kā digitalizācija un globalizācija.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana

Latvijā no šā gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas, vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem.

Nacionālajā veselības dienestā skaidroja, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām, jo tiek strādāts pie tā, lai sistēmu padarītu straujāku. Tāpat notiek darbs ar aptieku un ārstniecības iestāžu sistēmu izstrādātājiem, lai apzinātu lietas, kas ir optimizējams un uzlabojamas.

Līdz šim atsevišķas problēmas e-veselības sistēmā jau ir identificētas. Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pauduši kritiku e-veselības ieviešanas gaitai, paužot vēlmi izvērtēt arī iespējamo amatpersonu atbildību.

Lasīt vairāk

02. Miris “Olainfarm” līdzīpašnieks Valērijs Maligins

Pērn 9.decembrī nomira uzņēmējs, AS "Olainfarm" vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins, kurš par "Olainfarm" valdes priekšsēdētāju kļuva pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā.

Pēc Maligina nāves “Olainfarm” uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Oļegs Grigorjevs, bet viņa atbrīvotajā valdes locekļa amatā iecelts “Olainfarm” Kvalitātes vadības departamenta direktors Raimonds Terentjevs.

Uzņēmums paziņojis, ka kamēr nebūs zināmi Maliginam piederošo uzņēmuma akciju mantotāji, tas atturēsies no būtisku investīciju veikšanas un uzņēmumu pārpirkšanas.

Lasīt vairāk

03. Ievadāmās ķīmijterapijas zāles no 2019.gada iepirks centralizēti

Valdība aizvadītā gada 19.decembrī atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā un Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamās parenterāli ievadāmās zāles, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, tiks iepirktas centralizēti.

VM lēš, ka centralizēta minēto zāļu iegāde trīs gadu laikā valsts budžetā varētu radīt ietaupījumu apmēram 1,8 miljonu eiro apmērā.

Turpretī Aptieku īpašnieku asociācija norādījusi, ka kompensācijas sistēma ir daudz elastīgāka, caurspīdīgāka un ekonomiski izdevīgāka par centralizēto iepirkumu sistēmu, bet Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, centralizēta parenterāli ievadāmo zāļu iepirkšana palielinās korupcijas riskus, apdraudēs pacientus un novels visu atbildību uz ārstiem.

Lasīt vairāk

04. No “Silvanols” valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

No zaļās farmācijas uzņēmuma SIA "Silvanols" valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota uzņēmuma māteskompānijas "Olainfarm" līdzšinējā lielākā akcionāra Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina.

Viņas ieņemtajā amatā apstiprināta līdzšinējā valdes locekle, ilggadējā finanšu direktore Liene Puriņa.

Izmaiņas SIA "Silvanols" valdē, tostarp Maliginas no valdes priekšsēdētājas amata, “Olainfarm” vadība skaidroja ar uzņēmuma akcionāru lēmumu, kas pieņemts, lai veicinātu “Silvanols” izaugsmi un konkurētspēju. Minētais iemesls attiecināms arī uz pārmaiņām vēl viena "Olainfarm" meitas uzņēmuma SIA "Longgo" valdē.

Lasīt vairāk

05. Bundulis pārvēlēts “Grindeks” valdes priekšsēdētāja amatā

Farmācijas koncerna AS "Grindeks" padome šā gada 9.janvārī par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju pārvēlējusi Juri Bunduli.

Tāpat darbu "Grindeks" valdes sastāvā turpina valdes loceklis, finanšu un administratīvais direktors Jānis Romanovskis, bet valdē ievēlēts "Grindeks" kvalitātes direktors, kā arī AS "Grindeks" meitasuzņēmuma AS "Kalceks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares vadības maiņa

Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska

Nozares neveiksmes

Nepatīkamā diagnoze sistēmai

Pasaules Banka (PB) pērn novembrī kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai ieteica veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā. Tāpat PB norādīja, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Bet sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties. Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka PB Latvijas veselības aprūpes

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Paceļ veselības aprūpes latiņu
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas ir ambiciozs mērķis, tomēr tas ir vienīgais veids, kā Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Premjers atzina, ka veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, kā arī to, ka šī valdība nav izņēmums. Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija, un 2017. gada budžetā esot sperts pirmais solis šī mērķa īstenošanai.

Izaicinājumi nozarē

Farmācijas nozares trauksmes zvans
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, atzinuši vairāki nozares eksperti. Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, tāpēc paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 762 780 807
Darbinieku skaits, tūkst. 46 47 47
Peļņa, milj. EUR 76 94 99
Rentabilitāte, % 3.63 4.28 4.28
Apgrozījums, milj. EUR 2 094 2 198 2 322
Apgrozījuma izmaiņas 5.62 4.97 5.66
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 171 287 14.41 12 567 7.34% 208
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 124 114 20.18 3 338 2.69% 979
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 101 970 10.09 1 543 1.51% 118
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 97 372 5.5 -2 493 -2.56% 4413
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 096 7.49 9 640 10.58% 1070
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 87 035 6.79 11 0.01% 2992
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 73 734 10.85 2 801 3.80% 130
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 72 726 25.47 8 640 11.88% 873
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 909 7.24 1 110 2.65% 392
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 273 8.5 3 000 7.27% 326

Viedokļi

Autors: Māris Rēvalds

Jāveicina labas pārvaldības ieviešana

Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu lasīt tālāk

Autors: Jānis Lībķens

Nepieciešamība palielināt farmaceitiskās aprūpes lomu

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai. Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem lasīt tālāk