Viedoklis
Vietējie zāļu ražotāji turpina fokusēties uz eksporta tirgiem
Juris Bundulis,AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs
26.04.2018
Farmācijas nozare 2018. gadā Latvijā turpina stabili attīstīties. Konkurences vide īpaši nav mainījusies, un jaunu zāļu ienākšana Latvijas tirgū saglabājas iepriekšējo gadu līmenī. Zāļu ražotāji no atsevišķu preparātu piedāvājuma pacientiem un speciālistiem arvien vairāk pāriet uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai. Šajā kontekstā arvien aktuālāka kļūst zāļu farmako-ekonomiskās izvērtēšanas pieeja, kas ir izdevīga gan speciālistiem, gan pacientiem, gan ražotājiem un dod iespēju pamatot un pierādīt piešķirtā finansējuma izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti.
Kaut arī Latvijas tirgus ir ļoti svarīgs, vietējie zāļu ražotāji lielākoties turpina fokusēties uz eksporta tirgiem, jo, neskatoties uz vietējo zāļu ražotāju stabilo izaugsmi, to tirgus daļa Latvijā turpina būt niecīga un kopā sasniedz nedaudz virs 4%. Nozare aizvien vairāk saskaras arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, un jau šobrīd uzņēmumiem ir nepieciešami profesionāli darbinieki ar specifiskām zināšanām farmācijā, ķīmijā, farmakoloģijā un tehnoloģijās.
Nozīmīgākais šā gada sākuma notikums veselības aprūpē, kas skar arī farmācijas nozari, ir e-receptes ieviešana e-veselības ietvaros. Sākums bija pretrunīgs un smags, bet situācija ir stabilizējusies un pacienti sāk novērtēt sistēmas priekšrocības.
Tā kā Farmācijas nozare ir veselības aprūpes būtiska un neatņemama sastāvdaļa, manuprāt, šogad lielākās raizes Latvijā sagādās vēl arvien nepietiekamais finansējums zāļu iegādei. Pozitīvi, ka valsts budžetā valsts kompensējamo zāļu finansējums ievērojami palielināsies, taču jāņem vērā, ka katru gadu pieaug valsts kompensējamās zāļu sistēmas lietotāju skaits, tiek piereģistrēti un iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti, kuru izmaksas būtiski pārsniedz vidējos rādītājus. Joprojām augsti – vieni no lielākajiem ES – ir iedzīvotāju līdzmaksājumi zāļu iegādē.
Vēl viens no svarīgākajiem Farmācijas nozares notikumiem ir ES viltojumu direktīvas ieviešana, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. februārī. Šis pasākums ietekmē absolūti visus zāļu ražotājus, kuri realizē savu produkciju ES. Direktīvas mērķis ir izskaust teju visu valstu tirgos pieaugošo zāļu viltojumu nonākšanu pie to lietotājiem un iekļūšanu legālajā zāļu tirgū, veicot izmaiņas zāļu apritē, padarot to stingrāku, drošāku pacientiem un ieviešot jaunus, specifiskus identifikatorus uz zāļu iepakojumiem. Tas rada vairāku miljonu eiro piespiedu izdevumus ikvienam zāļu ražotājam. Joprojām uzskatu, ka šāda globālā cīņa diemžēl netiek vērsta pret zāļu viltotājiem un izplatītājiem, t.sk. un vispirms nelegāli internetā, bet pret godīgiem, kvalitātes standartus ievērojošiem ražotājiem un pacientiem, kurus likumdošanas prasību uzspiests zāļu cenu pieaugums skars ļoti tieši un sāpīgi.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien vairāk un vairāk nāksies sastapties ar dažādu politiķu populistiskiem paziņojumiem par iespējamajiem zāļu cenu samazināšanas veidiem. Šie sludinājumi ir absurdi un aplami, jo Latvijas valsts kompensējamā zāļu sistēmā zāļu cenas ir vienas no viszemākajām, bieži vien pat pašas zemākās ES. To apliecina arī paralēlais imports, proti, zāles no Latvijas tiek izvestas peļņas gūšanas nolūkos uz citām valstīm, nevis otrādi. Tāpēc svarīgākais risinājums, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar zālēm, ir valsts finansējuma palielināšana. Kamēr tas nenotiks, būtiski uzlabojumi pacientu nodrošināšanā ar zālēm Latvijā nav sagaidāmi.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro
26.04.2018
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis šā gada marta beigās notikušajā nozarei veltītajā konferencē norādīja, ka ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro.
Tomēr minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp, atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā.
Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – strādāt gribošie no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina migrē uz Latviju, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.
Lasīt vairāk
02. Par Maligina mantojuma aizgādni iecelta uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina
26.04.2018
Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par pērn decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni šā gada 6.februārī iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu. Tomēr patlaban mantojuma lieta ir apturēta, jo uzņēmēja atraitne Elīna Maligina Rīgas rajona tiesā apstrīdējusi mirušā “Olainfarm” īpašnieka testamentu, jo to uzskata par viltojumu.
Par atbildētājām lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus.
Janvāra vidū nolasītais testaments paredz, ka Maligina daļas uzņēmumos AS "Olainfarm" un SIA "Olmafarm" vienādās daļās mantos viņa trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas. Kā aģentūru LETA informēja "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš, atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.
Lasīt vairāk
03. “Olainfarm” valde nav saņēmusi mājienus no uzņēmuma padomes puses par iespējamo Belēviča iecelšanu valdē
26.04.2018
Laikraksts "Latvijas Avīze" marta beigās vēstīja, ka “Olainfarm" varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.
Belēvičs laikrakstam apstiprināja, ka “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis aicinājis viņu pretendēt amatam uzņēmuma valdē. Tomēr "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka "Olainfarm" padome līdz šim nav raidījusi mājienus par iespējamām izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā tuvākajā nākotnē.
Viņš izskanējušo iespēju par Belēviča iecelšanu “Olainfarm” valdē nevēlējās plaši komentēt, vien norādot, ka tā ir kārtējā spekulācija, kas valda ap uzņēmumu pēc tā īpašnieka nāves.
Lasīt vairāk
04. Belēvičs un Savickis cels farmaceitisko rūpnīcu Uzbekistānā
26.04.2018
Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs un "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētāja vietnieks, "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Dinamo Rīga" padomes priekšsēdētājs Juris Savickis šā gada februāra sākumā dibinājuši uzņēmumu "SVC Group", kurā Savickim pieder 70%, bet Belēvičam – 15%.
Pārējās uzņēmuma kapitāldaļas 15% apmērā pieder Aijai Rumbai. Belēvičs marta beigās intervijā laikrakstam “Diena” atklāja, ka jaundibinātais uzņēmums parakstījis nodoma memorandu ar Džizakas apgabala vadību Uzbekistānā par ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecību Džizakas apgabala brīvajā ekonomiskajā zonā "Zomin Pharm".
Rūpnīca ražos izejvielas tām rūpnīcām, kuras ražo gatavās zāles gan tajā pašā valstī, gan kaimiņvalstīs, tāpat arī eksportam gan uz Eiropas Savienību, gan uz citām valstīm. Vienlaikus rūpnīcā plānots ražot tādas aktīvās vielas, kuras plaši tiek izmantotas farmācijas industrijā gatavo zāļu formu ražošanai, bet kurām patenta aizsardzības laiks ir beidzies. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka rūpnīca varētu ražot arī oriģinālus produktus.
Lasīt vairāk
05. "Silvanols" pievienota kompānija "Longgo"
26.04.2018
Zāļu ražotāja "Olainfarm" koncernā ietilpstošajam zaļās farmācijas uzņēmumam "Silvanols" pievienots farmaceitisko preparātu ražotājs "Longgo".
Līguma projekts liecina, ka reorganizācijas procesā "Longgo" tiesības un saistības pāries "Silvanolam", kā arī "Longgo" visu mantu nodos "Silvanolam".
Pēc reorganizācijas "Longgo" beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Vienlaikus "Silvanola" pamatkapitāls pēc reorganizācijas nemainīsies un joprojām būs 703 810 eiro.
Lasīt vairāk
|
Nozares panākumi
Nozares vadības maiņa Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska
Nozares neveiksmes
Nepatīkamā diagnoze sistēmai Pasaules Banka (PB) pērn novembrī kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai ieteica veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā. Tāpat PB norādīja, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Bet sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties. Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka PB Latvijas veselības aprūpes
|
|
|
|
|
|
|
Atbalsts nozarei
Paceļ veselības aprūpes latiņu
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas ir ambiciozs mērķis, tomēr tas ir vienīgais veids, kā Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Premjers atzina, ka veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, kā arī to, ka šī valdība nav izņēmums. Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija, un 2017. gada budžetā esot sperts pirmais solis šī mērķa īstenošanai.
Izaicinājumi nozarē
Farmācijas nozares trauksmes zvans
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, atzinuši vairāki nozares eksperti. Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, tāpēc paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu.
|
|
| Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR | 2014 | 2015 | 2016 |
| Apkopoto uzņēmumu skaits |
762 |
780 |
807 |
| Darbinieku skaits, tūkst. |
46 |
47 |
47 |
| Peļņa, milj. EUR |
76 |
94 |
99 |
| Rentabilitāte, % |
3.63 |
4.28 |
4.28 |
| Apgrozījums, milj. EUR |
2 094 |
2 198 |
2 322 |
| Apgrozījuma izmaiņas |
5.62 |
4.97 |
5.66 |
Lejuplādēt XLS
|
|
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe
| № |
Nosaukums |
|
Nozare |
2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR |
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., % |
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR |
Rentabilitāte |
Darbinieku skaits |
|---|
| 1. |
RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842 |
|
Medikamentu vairumtirdzniecība |
171 287 |
14.41 |
12 567 |
7.34% |
208 |
| 2. |
SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766 |
|
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas |
124 114 |
20.18 |
3 338 |
2.69% |
979 |
| 3. |
Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800 |
|
Medikamentu vairumtirdzniecība |
101 970 |
10.09 |
1 543 |
1.51% |
118 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017 |
| 4. |
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400 |
|
Medicīniskā palīdzība: stacionārā |
95 538 |
3.51 |
-3 046 |
-3.19% |
4413 |
| 5. |
Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701 |
|
Medikamentu ražošana |
91 096 |
7.49 |
9 640 |
10.58% |
1070 |
| 6. |
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280 |
|
Medicīniskā palīdzība: stacionārā |
87 035 |
6.79 |
11 |
0.01% |
2992 |
| 7. |
MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700 |
|
Medikamentu vairumtirdzniecība |
73 734 |
10.85 |
2 801 |
3.80% |
130 |
| 8. |
GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205 |
|
Medikamentu ražošana |
72 726 |
25.47 |
4 159 |
5.72% |
873 |
| 9. |
BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920 |
|
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas |
41 909 |
7.24 |
1 110 |
2.65% |
392 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017 |
| 10. |
EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627 |
|
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas |
41 273 |
8.5 |
3 000 |
7.27% |
326 |
Autors: Māris Rēvalds
Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu lasīt tālāk
Autors: Jānis Lībķens
Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai.
Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem lasīt tālāk
Medicīna un farmācija 
