Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurence par personāla piesaisti un attīstību

Stella Lapiņa, AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja

Privātā tirgus dalībnieku uzmanība arvien vērsta uz darba kvalitātes paaugstināšanu - gan medicīniskā, gan apkalpošanas jomā. Ilgtermiņā tas arī piesaistīs klientus. Tāpēc "Veselības centru apvienība" (VCA) pērn turpināja paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidoja jaunu struktūrvienību. Tāpat pagājušajā gadā uzņēmums noslēdza veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites programmas "Ārstu birojs" ieviešanu savās struktūrvienībās. VCA arī turpināja ieguldīt līdzekļus telpu renovācijā, kā arī diagnostisko un ārstniecisko medicīnas iekārtu uzlabošanā un jaunu iekārtu iegādē. Privāto ārstniecisko iestāžu biznesā konkurence galvenokārt ir par personālu. Tāpēc, ņemot vērā, ka būtiskākās problēmas nozarē ir personāla piesaiste un attīstība, VCA ikdienā lieto dažādas personāla attīstības programmas, jo īpaši jaunajiem kolēģiem. Ilgtermiņā biznesu ietekmējošs faktors bija pērn veiktais radioloģijas pakalpojumu tarifu pārrēķins, kas norisinājās tehniski, neņemot vērā, ka paredzētajā tarifā daļa no aparatūras amortizācijas apjoma tiek novirzīta kritiski zemajai personāla atalgojuma sadaļai. Realitātē tas nozīmēja atalgojuma samazinājumu un attālināja ārstniecības iestāžu aprīkošanu ar modernāku aparatūru. Līdz ar to uzņēmumiem ir grūtāk nodrošināt valsts pakalpojuma izpildi visās ārstniecības iestādēs. Medicīnas bizness saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ilgu ieguldījumu atdevi. Tāpēc paredzamība, tai skaitā, kā tiks plānots valsts pasūtījums medicīnā, ko tieši nozīmē stratēģiskais iepirkums, ir svarīgs faktors, kas ir ārpus biznesa tiešās kontroles. Tāpēc bizness sagaida skaidrību par iespēju izpildīt valsts pasūtījumu un tā kritērijiem ilgtermiņā - cenu, kvalitāti, medicīnas iestāžu izvietojuma ģeogrāfiju un pakalpojumu klāstu. Būtiskākā attīstība biznesā iespējama medicīnas eksporta jomā, attīstot atsevišķu pakalpojumu izcilību un aktīvi to mārketējot. Tas ir iespējams, ja pastāv pietiekami liela kritiskā masa pasūtījumiem no valsts. Tad abas daļas viena otru stimulē - pakalpojumus var eksportēt, jo tie pietiekamā apjomā tiek veikti pašu pacientiem. Eksports papildus veicina kvalitātes pieaugumu pakalpojumiem, kurus pēc tam saņem arī Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc svarīgs fokuss ir arī pievēršanās pacientu apkalpošanas kultūrai, kas arī paredz turpmāk VCA attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus un pilnveidot esošos - rehabilitācijas dienas stacionāru, mazinvazīvās metodes ķirurģiskajā dienas stacionārā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Konkurences padome norāda uz sistēmiskām problēmām kompensējamo zāļu izplatīšanā Latvijā

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem.

Padomes šī gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87% respondentu bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

Veselības ministrija, atsaucoties uz KP secinājumiem, aicinājusi iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad aptieka kompensējamos medikamentus nav nodrošinājusi 24 stundu laikā. Ministrija uzvēra, ka aptiekām noteikta atbildība sagādāt un pacientiem nodrošināt medikamentus, tāpēc būtiski, ka iedzīvotāji ziņo par gadījumiem, kad šis pienākums nav ticis pildīts, jo tas došot iespēju "piemērot mērus".

KP izpēte arī liecinot, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija, jo 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.

Tāpat KP secinājusi, ka abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī ir grūtības plānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas. Lieltirgotavu līmenī problēmas rada caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Šī nepilnība nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Lasīt vairāk

02. Zāļu lieltirgotavu realizācija augustā Latvijā pieaugusi par 19,7%

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 37,85 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,7% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs audzis par 7,3%.

Šī gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,78 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,35 miljoni medikamentu iepakojumu 30,35 miljonu eiro vērtībā.

Zāļu valsts aģentūra norādījusi, ka zāļu lieltirgotavu realizācijas pieaugums ir saistīts ar zāļu izvēles paplašināšanos un kompensējamo medikamentu budžeta pieaugumu.

Ik mēnesi aģentūra saņemot informāciju par to, ka sākts izplatīt kādas Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, kas ir reģistrētas nesen vai reģistrētas jau agrāk, bet iepriekš netika izplatītas, tādējādi paplašinot zāļu izvēli Latvijas pacientiem. Piemēram, no šī gada janvāra līdz septembrim ZVA saņēma ziņojumus par to, ka Latvijā sākts izplatīt vidēji 15 zāles mēnesī.

Tāpat Latvijai piemērota atlaide reģistrācijas maksai par paralēli izplatītām zālēm. Salīdzinot šī gada jūliju ar 2017.gada jūliju, par 2% jeb par 12 zālēm pieaugusi Eiropā centralizēti reģistrēto zāļu pieejamība, kas nozīmē to, ka Latvijas pacientiem kļuvušas pieejamas tādas zāles, kas reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā centralizēti, bet iepriekš netika izplatītas Latvijā. Uzlabojusies pieejamība zālēm, kas paredzētas bērniem ar retas formas epilepsiju un multiplās sklerozes slimniekiem, norāda aģentūrā.

Vēl viens iemesls, kāpēc zāļu lieltirgotavu realizācijas apjoms pieaudzis, esot pērn palielinātais kompensējamo zāļu budžets, kas nodrošinājis iespēju kompensēt lielāku skaitu un dārgākas zāles, kā rezultātā pieaudzis to pacientu skaits, kas lieto šīs zāles.

Lasīt vairāk

03. Par 20% samazinātas cenas 83 dārgajiem medikamentiem, bet divi pametuši kompensējamo zāļu sarakstu

No 1.oktobra cena par 20% samazināta 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametuši valsts kompensējamo zāļu sarakstu.

Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu "koridors" jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā atrodas 116 medikamenti, kuru cena pārsniedz šo robežu.

Ražotāji 83 medikamentiem gatavi samazināt savu cenu, divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, bet ar pārējo medikamentu ražotājiem turpinās sarunas, kuru rezultātā taps skaidrs, vai medikamenta cena tiks samazināta, vai arī tas pametīs kompensējamo zāļu sarakstu.

Lasīt vairāk

04. Līdzšinējo veselības aprūpes organizēšanas kārtību aizstājuši jauni noteikumi

No septembra ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošos noteikumus "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" aizstājusi jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.

Līdzšinējie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ilgstoši bijusi mediķu "rokasgrāmata", kas tagad, pēc Veselības ministrijas paustā, padarīta pārskatāmāka, kompaktāka un vieglāk rediģējama. Drukātā formā jaunās kārtības apjoms samazināts par 1000 lapām.

Noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajā kārtībā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, tostarp vairākas izmaiņas saistītas ar nākamgad paredzēto valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Kā teikusi veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jaunie noteikumi iet roku rokā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šī iemesla dēļ jaunajā kārtībā noteikti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, kā arī pakalpojumi, kurus personai ir tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Lasīt vairāk

05. Oficiāli sadalīts Valērija Maligina mantojums

Zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. "Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali," skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka "Olainfarm" nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares vadības maiņa

Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska

Nozares neveiksmes

Nepatīkamā diagnoze sistēmai

Pasaules Banka (PB) pērn novembrī kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai ieteica veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā. Tāpat PB norādīja, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Bet sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties. Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka PB Latvijas veselības aprūpes

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Paceļ veselības aprūpes latiņu
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas ir ambiciozs mērķis, tomēr tas ir vienīgais veids, kā Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Premjers atzina, ka veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, kā arī to, ka šī valdība nav izņēmums. Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija, un 2017. gada budžetā esot sperts pirmais solis šī mērķa īstenošanai.

Izaicinājumi nozarē

Farmācijas nozares trauksmes zvans
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, atzinuši vairāki nozares eksperti. Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, tāpēc paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 762 780 807
Darbinieku skaits, tūkst. 46 47 47
Peļņa, milj. EUR 76 94 99
Rentabilitāte, % 3.63 4.28 4.28
Apgrozījums, milj. EUR 2 094 2 198 2 322
Apgrozījuma izmaiņas 5.62 4.97 5.66
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 171 287 14.41 12 567 7.34% 208
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 124 114 20.18 3 338 2.69% 979
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 101 970 10.09 1 543 1.51% 118
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 95 538 3.51 -3 046 -3.19% 4413
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 096 7.49 9 640 10.58% 1070
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 87 035 6.79 11 0.01% 2992
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 73 734 10.85 2 801 3.80% 130
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 72 726 25.47 4 159 5.72% 873
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 909 7.24 1 110 2.65% 392
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 273 8.5 3 000 7.27% 326

Viedokļi

Autors: Māris Rēvalds

Jāveicina labas pārvaldības ieviešana

Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu lasīt tālāk

Autors: Jānis Lībķens

Nepieciešamība palielināt farmaceitiskās aprūpes lomu

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai. Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem lasīt tālāk