Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vairumtirgotājiem un aptiekām nāksies investēt ES Viltoto zāļu direktīvas prasību ieviešanā

Kestutis Dubinka, zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma “Tamro Latvija” vadītājs

Nākamajā gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Viltoto zāļu direktīva, kas, pirmkārt, domāta pacientiem, lai novērstu iespēju, ka tie iegādājas viltotas zāles. Turklāt Latvija jau ir pabeigusi pieslēgšanos Eiropas Zāļu verificēšanas sistēmai. Industrija jau ir paziņojusi, ka lielākā daļa ieviešanas izmaksu ir segtas no ražotāju puses un tā ir tiesa. Taču tas pamatā attiecas uz jaunajām prasībām atbilstoša medikamentu iepakojuma ieviešanā, uz kura norādīts sērijas ID numurs. Turklāt jāuzsver, ka tas attieksies tikai uz medikamentiem, nevis uz pārtikas piedevām, kosmētiku un citām precēm, kuras arī pārdod aptiekās. Investīcijas būs nepieciešamas arī no vairumtirgotāju un aptieku puses. Taču mērķis ir, lai pacienti justos daudz drošāk.

Baltijas valstīs zāļu viltojumi līdz šim nav bijusi vērā ņemama problēma, tomēr tā ir problēma lielākos tirgos. Ikvienam biznesam galvenā problēma ir sagatavoties izmaiņām laicīgi, lai būtu pietiekami ilgs laiks adaptācijai. Kā piemēru varu minēt tās pašas kompensējamo medikamentu cenu izmaiņas. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad mums šīs cenas ir jāmaina visur - vairumtirdzniecībā, visās mūsu aptiekās. Vienas dienas laikā to nav iespējams paveikt. Tādēļ mēs vēlētos, lai šādas un līdzīgas izmaiņas tiek pieņemtas savlaicīgi, dodot pietiekami daudz sagatavošanās laika biznesam, lai var mainīt cenas, samazināt krājumus un veikt citas izmaiņas, izvairoties no negatīvām sekām.

Runājot par kompensējamo zāļu sistēmu, ir jāizvērtē, vai cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm palīdz kopējai sistēmas darbībai. Ja tiek veiktas šāda rakstura izmaiņas, tad parasti tas ietekmē diezgan lielu cilvēku skaitu. Nesens piemērs ir Lietuva, kur jauns kompensējamo medikamentu cenu saraksts stājās spēkā 1.jūlijā. No kompensējamo zāļu saraksta tika izslēgti 366 preparāti, un tas ietekmē aptuveni 200 000 pacientu, jo viņiem ir jāmaina savas ierastās zāles uz kādu citu preparātu, kas ir izaicinājums. Ārsti ir stāstījuši, ka dažkārt, mainot ierastās zāles, piemērotākā jauna preparāta atrašana un pielāgošanās tam var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Tieši tādēļ visām izmaiņām ir jābūt labi apsvērtām un izvērtētām, kā arī lemšanā ir jāiesaista eksperti. Vienlaikus cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm var mudināt starptautiskos zāļu ražotājus lemt par Latvijas tirgus atstāšanu. Jāsaprot, ka mūsu tirgus ir mazs un tādēļ arī pārdošanas apjomi ir mazi. Ja medikamenti tiek ražoti mazam tirgum, tas vienmēr ir dārgāk, nekā tos ražot lielam tirgum. Tādēļ daži ražotāji var sākt vērtēt, vai tas viņiem atmaksājas vai nē.

Vērtējot konkurenci medikamentu tirgū Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, tad katrā atsevišķajā tirgū tā ir smaga. Tomēr konkurence ir vēlama un palīdz mums kļūt labākiem, sniegt labākus pakalpojumus mazumtirgotājiem un pacientiem. Savukārt, kas attiecas uz cenām tirgū kopumā, tad farmācija vispār ir ļoti regulēta. Gan vairumtirgotāji, gan aptiekas ir ierobežotas tajā, kādus uzcenojumus produktiem var uzlikt, jo to nosaka likums. Mēs nedrīkstam uzlikt cenu, kura neatbilst noteikumiem.

Vērtējot e-veselības sistēmas darbību Latvijā, pirmie mēneši pēc tās ieviešanas radīja izaicinājumus un bija daudz sūdzību, ka daudz kas nestrādā tā, kā tam būtu jāstrādā. Taču ir jāsaprot, ka tā ir ļoti komplicēta sistēma, kurā ir jāapvieno daudzas iesaistītās puses. Tādēļ ir iespējams, ka ir radušās kļūdas, par kādiem jautājumiem nav padomāts utt. Taču kopumā tas ir ļoti labs projekts, kuram ir jāsniedz ieguvumi visiem - ārstiem, pacientiem un aptiekām. Tādēļ mums ir jābūt pacietīgiem. Savukārt no atbildīgajiem vēlētos sagaidīt ātrāku reakciju uz dažādiem jautājumiem, kuri parādās, diskusijas un problēmu risinājumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem.

Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019.gada 1.jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāji dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, "Osteogenesis imperfecta", D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019.gada 1.janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Lasīt vairāk

02. Latvijas Organiskās sintēzes institūts izstrādās ap 30 miljonu eiro vērtu kandidātvielu zālēm pret epilepsiju

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro.

Institūta direktors Osvalds Pugovičs norādīja, ka sākotnēji tika strādāts pie atmiņu uzlabojošas vielas, tomēr pētniecības procesā fokuss mainījās uz epilepsijas ārstēšanu, jo iegūtie rezultāti bija pozitīvi un epilepsijas ārstēšanai trūkst efektīvu līdzekļu.

Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no struktūrfondiem, jo agrīnā attīstības stadijā projektam ir grūti piesaistīt privātos investorus.

Lasīt vairāk

03. ”Grindeks” bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru

Zāļu ražotājs "Grindeks" bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru.

Uzņēmums cietuma ēku iegādājās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro ar mērķi palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas. “Grindeks” iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kā arī tiks izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.

Tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei, teritorijas revitalizācijas plānu un nepieciešamo investīciju aprēķinus.

Lasīt vairāk

04. Salvis Lapiņš atcelts no “Olainfarm” valdes locekļa amata

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padome no uzņēmuma valdes locekļa amata jūlija beigās atcēlusi Salvi Lapiņu.

Viņa ieņemtajā valdes locekļa amatā uzņēmuma padome nolēmusi ievēlēt Lauri Macijevski, kurš iepriekš ieņēmis viceprezidenta amatu AS "DNB Bank", kas apvienošanās rezultātā kļuvusi par banku "Luminor".

Lasīt vairāk

05. VM: Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām. Pēc viņas paustā, lai runātu par marihuānas legalizēšanu, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”, taču patlaban ministre tās legalizēšanu nevar atbalstīt.

Čakša atzina, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādam solim nav gatava.

Ministre viedokli minētajā jautājumā paudusi saistībā ar ZZS valdes locekļa, Latvijas Zaļās partijas valdes locekļa Edgara Tavara publiski pausto nostāju, ka Latvijai jālemj par marihuānas lietošana legalizāciju. Tavars viedokli paudis, atsaucoties uz jūlija nogalē Gruzijas Konstitucionālās tiesas pieņemto lēmumu par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares vadības maiņa

Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska

Nozares neveiksmes

Nepatīkamā diagnoze sistēmai

Pasaules Banka (PB) pērn novembrī kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai ieteica veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā. Tāpat PB norādīja, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Bet sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties. Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka PB Latvijas veselības aprūpes

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Paceļ veselības aprūpes latiņu
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas ir ambiciozs mērķis, tomēr tas ir vienīgais veids, kā Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Premjers atzina, ka veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, kā arī to, ka šī valdība nav izņēmums. Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija, un 2017. gada budžetā esot sperts pirmais solis šī mērķa īstenošanai.

Izaicinājumi nozarē

Farmācijas nozares trauksmes zvans
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, atzinuši vairāki nozares eksperti. Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, tāpēc paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 762 780 807
Darbinieku skaits, tūkst. 46 47 47
Peļņa, milj. EUR 76 94 99
Rentabilitāte, % 3.63 4.28 4.28
Apgrozījums, milj. EUR 2 094 2 198 2 322
Apgrozījuma izmaiņas 5.62 4.97 5.66
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 171 287 14.41 12 567 7.34% 208
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 124 114 20.18 3 338 2.69% 979
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 101 970 10.09 68 0.07% 118
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 95 538 3.51 -3 046 -3.19% 4413
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 096 7.49 9 640 10.58% 1070
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 87 035 6.79 11 0.01% 2992
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 73 734 10.85 2 801 3.80% 130
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 72 726 25.47 4 159 5.72% 873
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 909 7.24 7 0.02% 392
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 273 8.5 3 000 7.27% 326

Viedokļi

Autors: Māris Rēvalds

Jāveicina labas pārvaldības ieviešana

Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu lasīt tālāk

Autors: Jānis Lībķens

Nepieciešamība palielināt farmaceitiskās aprūpes lomu

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai. Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem lasīt tālāk