Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vietējie zāļu ražotāji turpina fokusēties uz eksporta tirgiem

Juris Bundulis,AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs

Farmācijas nozare 2018. gadā Latvijā turpina stabili attīstīties. Konkurences vide īpaši nav mainījusies, un jaunu zāļu ienākšana Latvijas tirgū saglabājas iepriekšējo gadu līmenī. Zāļu ražotāji no atsevišķu preparātu piedāvājuma pacientiem un speciālistiem arvien vairāk pāriet uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai. Šajā kontekstā arvien aktuālāka kļūst zāļu farmako-ekonomiskās izvērtēšanas pieeja, kas ir izdevīga gan speciālistiem, gan pacientiem, gan ražotājiem un dod iespēju pamatot un pierādīt piešķirtā finansējuma izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti.

Kaut arī Latvijas tirgus ir ļoti svarīgs, vietējie zāļu ražotāji lielākoties turpina fokusēties uz eksporta tirgiem, jo, neskatoties uz vietējo zāļu ražotāju stabilo izaugsmi, to tirgus daļa Latvijā turpina būt niecīga un kopā sasniedz nedaudz virs 4%. Nozare aizvien vairāk saskaras arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, un jau šobrīd uzņēmumiem ir nepieciešami profesionāli darbinieki ar specifiskām zināšanām farmācijā, ķīmijā, farmakoloģijā un tehnoloģijās.

Nozīmīgākais šā gada sākuma notikums veselības aprūpē, kas skar arī farmācijas nozari, ir e-receptes ieviešana e-veselības ietvaros. Sākums bija pretrunīgs un smags, bet situācija ir stabilizējusies un pacienti sāk novērtēt sistēmas priekšrocības.

Tā kā Farmācijas nozare ir veselības aprūpes būtiska un neatņemama sastāvdaļa, manuprāt, šogad lielākās raizes Latvijā sagādās vēl arvien nepietiekamais finansējums zāļu iegādei. Pozitīvi, ka valsts budžetā valsts kompensējamo zāļu finansējums ievērojami palielināsies, taču jāņem vērā, ka katru gadu pieaug valsts kompensējamās zāļu sistēmas lietotāju skaits, tiek piereģistrēti un iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti, kuru izmaksas būtiski pārsniedz vidējos rādītājus. Joprojām augsti – vieni no lielākajiem ES – ir iedzīvotāju līdzmaksājumi zāļu iegādē.

Vēl viens no svarīgākajiem Farmācijas nozares notikumiem ir ES viltojumu direktīvas ieviešana, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. februārī. Šis pasākums ietekmē absolūti visus zāļu ražotājus, kuri realizē savu produkciju ES. Direktīvas mērķis ir izskaust teju visu valstu tirgos pieaugošo zāļu viltojumu nonākšanu pie to lietotājiem un iekļūšanu legālajā zāļu tirgū, veicot izmaiņas zāļu apritē, padarot to stingrāku, drošāku pacientiem un ieviešot jaunus, specifiskus identifikatorus uz zāļu iepakojumiem. Tas rada vairāku miljonu eiro piespiedu izdevumus ikvienam zāļu ražotājam. Joprojām uzskatu, ka šāda globālā cīņa diemžēl netiek vērsta pret zāļu viltotājiem un izplatītājiem, t.sk. un vispirms nelegāli internetā, bet pret godīgiem, kvalitātes standartus ievērojošiem ražotājiem un pacientiem, kurus likumdošanas prasību uzspiests zāļu cenu pieaugums skars ļoti tieši un sāpīgi.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien vairāk un vairāk nāksies sastapties ar dažādu politiķu populistiskiem paziņojumiem par iespējamajiem zāļu cenu samazināšanas veidiem. Šie sludinājumi ir absurdi un aplami, jo Latvijas valsts kompensējamā zāļu sistēmā zāļu cenas ir vienas no viszemākajām, bieži vien pat pašas zemākās ES. To apliecina arī paralēlais imports, proti, zāles no Latvijas tiek izvestas peļņas gūšanas nolūkos uz citām valstīm, nevis otrādi. Tāpēc svarīgākais risinājums, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar zālēm, ir valsts finansējuma palielināšana. Kamēr tas nenotiks, būtiski uzlabojumi pacientu nodrošināšanā ar zālēm Latvijā nav sagaidāmi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis šā gada marta beigās notikušajā nozarei veltītajā konferencē norādīja, ka ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro.

Tomēr minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp, atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā.

Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – strādāt gribošie no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina migrē uz Latviju, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

Lasīt vairāk

02. Par Maligina mantojuma aizgādni iecelta uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina

Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par pērn decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni šā gada 6.februārī iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu. Tomēr patlaban mantojuma lieta ir apturēta, jo uzņēmēja atraitne Elīna Maligina Rīgas rajona tiesā apstrīdējusi mirušā “Olainfarm” īpašnieka testamentu, jo to uzskata par viltojumu.

Par atbildētājām lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus.

Janvāra vidū nolasītais testaments paredz, ka Maligina daļas uzņēmumos AS "Olainfarm" un SIA "Olmafarm" vienādās daļās mantos viņa trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas. Kā aģentūru LETA informēja "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš, atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.

Lasīt vairāk

03. “Olainfarm” valde nav saņēmusi mājienus no uzņēmuma padomes puses par iespējamo Belēviča iecelšanu valdē

Laikraksts "Latvijas Avīze" marta beigās vēstīja, ka “Olainfarm" varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Belēvičs laikrakstam apstiprināja, ka “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis aicinājis viņu pretendēt amatam uzņēmuma valdē. Tomēr "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka "Olainfarm" padome līdz šim nav raidījusi mājienus par iespējamām izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā tuvākajā nākotnē.

Viņš izskanējušo iespēju par Belēviča iecelšanu “Olainfarm” valdē nevēlējās plaši komentēt, vien norādot, ka tā ir kārtējā spekulācija, kas valda ap uzņēmumu pēc tā īpašnieka nāves.

Lasīt vairāk

04. Belēvičs un Savickis cels farmaceitisko rūpnīcu Uzbekistānā

Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs un "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētāja vietnieks, "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Dinamo Rīga" padomes priekšsēdētājs Juris Savickis šā gada februāra sākumā dibinājuši uzņēmumu "SVC Group", kurā Savickim pieder 70%, bet Belēvičam – 15%.

Pārējās uzņēmuma kapitāldaļas 15% apmērā pieder Aijai Rumbai. Belēvičs marta beigās intervijā laikrakstam “Diena” atklāja, ka jaundibinātais uzņēmums parakstījis nodoma memorandu ar Džizakas apgabala vadību Uzbekistānā par ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecību Džizakas apgabala brīvajā ekonomiskajā zonā "Zomin Pharm".

Rūpnīca ražos izejvielas tām rūpnīcām, kuras ražo gatavās zāles gan tajā pašā valstī, gan kaimiņvalstīs, tāpat arī eksportam gan uz Eiropas Savienību, gan uz citām valstīm. Vienlaikus rūpnīcā plānots ražot tādas aktīvās vielas, kuras plaši tiek izmantotas farmācijas industrijā gatavo zāļu formu ražošanai, bet kurām patenta aizsardzības laiks ir beidzies. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka rūpnīca varētu ražot arī oriģinālus produktus.

Lasīt vairāk

05. "Silvanols" pievienota kompānija "Longgo"

Zāļu ražotāja "Olainfarm" koncernā ietilpstošajam zaļās farmācijas uzņēmumam "Silvanols" pievienots farmaceitisko preparātu ražotājs "Longgo".

Līguma projekts liecina, ka reorganizācijas procesā "Longgo" tiesības un saistības pāries "Silvanolam", kā arī "Longgo" visu mantu nodos "Silvanolam".

Pēc reorganizācijas "Longgo" beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Vienlaikus "Silvanola" pamatkapitāls pēc reorganizācijas nemainīsies un joprojām būs 703 810 eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares vadības maiņa

Jūnija sākumā pērn tolaik esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs Ministru prezidentam Mārim Kučinskim iesniedza demisijas rakstu. Par šādu soli bijušajam ministram bija jāizšķiras pēc tam, kad atklājās, ka G. Belēvičs, kurš iepriekš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Latvijas Onkoloģijas centrā, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija. Tiesa, nedēļas laikā M. Kučinska

Nozares neveiksmes

Nepatīkamā diagnoze sistēmai

Pasaules Banka (PB) pērn novembrī kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai ieteica veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā. Tāpat PB norādīja, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Bet sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties. Veselības ministre Anda Čakša atzina, ka PB Latvijas veselības aprūpes

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Paceļ veselības aprūpes latiņu
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka valdībai tuvāko septiņu gadu laikā ir jāizveido budžets, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas ir ambiciozs mērķis, tomēr tas ir vienīgais veids, kā Latvija var nostāties līdzās pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Premjers atzina, ka veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, kā arī to, ka šī valdība nav izņēmums. Valsts finansētai veselības aprūpes nozarei ir jāatjauno konkurētspēja un jāstiprina tās reputācija, un 2017. gada budžetā esot sperts pirmais solis šī mērķa īstenošanai.

Izaicinājumi nozarē

Farmācijas nozares trauksmes zvans
Būtiskākie izaicinājumi farmācijas nozarē Latvijā ir saistīti ar cilvēkresursu trūkumu un tirgus diversifikāciju, atzinuši vairāki nozares eksperti. Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus varētu nodrošināt ar tiem nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāatbild par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, tāpēc paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk. Savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi. Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā. Kā viens no risinājumiem darbinieku trūkumam ir viesstrādnieku piesaiste, piemēram, no NVS valstīm. Nozares pārstāvji arī atzina, ka nozarei svarīgi izaicinājumi ir saistīti arī ar pētniecību, jaunu zāļu atklāšanu, klīniskajiem pētījumiem, kā arī ražošanu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 762 780 807
Darbinieku skaits, tūkst. 46 47 47
Peļņa, milj. EUR 76 94 99
Rentabilitāte, % 3.63 4.28 4.28
Apgrozījums, milj. EUR 2 094 2 198 2 322
Apgrozījuma izmaiņas 5.62 4.97 5.66
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 171 287 14.41 12 567 7.34% 208
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 124 114 20.18 3 338 2.69% 979
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 101 970 10.09 1 543 1.51% 118
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 95 538 3.51 -3 046 -3.19% 4413
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 91 096 7.49 9 640 10.58% 1070
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 87 035 6.79 11 0.01% 2992
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 73 734 10.85 2 801 3.80% 130
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 72 726 25.47 4 159 5.72% 873
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 909 7.24 1 110 2.65% 392
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2016 līdz 31.01.2017
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 41 273 8.5 3 000 7.27% 326

Viedokļi

Autors: Māris Rēvalds

Jāveicina labas pārvaldības ieviešana

Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu lasīt tālāk

Autors: Jānis Lībķens

Nepieciešamība palielināt farmaceitiskās aprūpes lomu

Diemžēl Latvijā nav pietiekami novērtēta aptieku loma, kas bieži vien kalpo kā pirmā pieturvieta, kur cilvēki prasa padomu veselības jautājumos, jo vairās doties pie ārsta. Ja valsts apmaksā noteiktā mērā ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus, būtu lietderīgi, ka valsts izveidotu kārtību, kā apmaksāt farmaceitisko aprūpi vai vismaz palielināt tās lomu. Tāpat no valsts puses būtu vēlams finansējums farmaceitu un farmaceitu palīgu izglītošanai. Viens no šādiem stratēģiskiem lēmumiem lasīt tālāk