Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nepieciešams attīstīt jaunus preču eksporta kanālus

SIA “Also Latvia” valdes priekšsēdētājs Juris Ducens

SIA “Also Latvia” pamatdarbības veids ir informāciju tehnoloģiju (IT) produktu vairumtirdzniecība. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums uzrādīja palielinājumu salīdzinājumā ar 2016.gadu par 7%, tomēr tas nedaudz atpaliek no 2015.gada apgrozījuma. Tas skaidrojams ar starptautiskos tirgos pārdoto apjomu samazinājumu un darbības stratēģijas attīstību atbilstoši tirgus tendencēm. Savukārt, runājot par peļņu, “Also Latvia” nopelnīja 139 956 eiro, kas veidoja 0,25% no apgrozījuma.
Mūsu kompānijas klientu lokā patlaban ir vairāk nekā 600 Latvijas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar datortehnikas, programmatūras, telekomunikāciju un plaša patēriņa elektronikas precēm. Tostarp “Also Latvia” balsta savu uzņēmējdarbības stratēģiju uz trim galvenajiem pīlāriem: IT produktu vairumtirdzniecība, pievienotās vērtības IT produktu izplatīšana, IT risinājumi un pakalpojumu sniegšana. 2017.gadā uzņēmums fokusējās uz pievienotās vērtības IT produktiem un pakalpojumu attīstību, paralēli attīstot jaunus preču eksportu kanālus.
Atzīmēšu, ka Latvijas tirgus IT produktu vairumtirdzniecības jomā ir nobriedis un tirgū valda sīva konkurence, tāpēc 2017.gadā kompānija turpināja stiprināt savas produktu vairumtirdzniecības konkurētspējas priekšrocības Latvijas tirgū un paralēli strādāja pie “Also” grupas iniciatīvas – aktīvi attīstīt mākoņu skaitīšanas un digitālo produktu pārdošanas platformu.
Tāpat šajā finanšu gadā "Also Latvia" turpinājām paplašināt tādu piedāvāto pakalpojumu un risinājumu klāstu, kas atspoguļo vienu no būtiskākam tendencēm IT industrijā – preču un pakalpojumu pirkšanas vietā patērētajam tiek dota iespēja preces un pakalpojumus lietot tik, cik tas ir nepieciešams konkrētajā laika periodā, norēķinoties katru mēnesi. Lietotāju paradumu izmaiņa Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši lēna, tomēr visas industrijas spiediens pāriet uz šādu norēķinu sistēmu ir liels un tuvākajā laikā tas noteikti dominēs.
Savukārt turpinot par konkurenci, gribu norādīt, ka konkurences dēļ klientam tiek nodrošināta plaša preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tas ko mēs kā kompānija redzam ir, ka pašlaik nozarē notiek būtiskas izmaiņas un arvien vairāk naudas tiek piešķirts uzņēmumu departamentiem, kas nodrošina uzņēmuma tiešo biznesa funkciju realizāciju. Tostarp tiek investēts tādos risinājumos, kas uzņēmumiem palīdz pelnīt naudu vai to ekonomēt, uzlabot uzņēmuma pakalpojumus, servisa līmeni. Tas maina principu, gan kā tiek iepirktas tehnoloģijas, gan arī klientu prasības attiecībā uz kompānijām ar kurām tie sadarbojas.
Kas attiecas uz nākotnes perspektīvām, domājams, ka nākamajā finanšu gadā būs apgrozījuma pieaugums vietējā tirgū, jo uzskatu, ka Latvijas ekonomika un iepriekšējos gados izveidotā klientu bāze un uzticība uzņēmumam dos pamatu tam, lai uzņēmums turpinātu veiksmīgi attīstīt savu saimniecisko darbību.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Cels Latvijā strādājošo IT speciālistu darba garantijas

Izstrādājot informāciju un komunikāciju (IKT) nozares koplīgumu, Latvijā būs iespējams celt IKT nozares speciālistu darba garantijas.

4.oktorbrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Irēna Liepiņa parakstīja sadarbības memorandu, ar kuru abas puses apņemas pilnveidot IKT nozarē strādājošo darba procesu. Tāpat abas puses veica pārrunas par ģenerālvienošanos jeb IKT nozares koplīguma izveidi.

Liepiņa sacīja, ka galvenokārt koplīgums IKT nozares speciālistiem nodrošinās nepieciešamās darba garantijas, kas būtu pietiekami pievilcīgas, lai paliktu strādāt Latvijā.

Viņa stāstīja, ka koplīgumā paredzēts iekļaut tādas darba garantijas kā minimālā alga un inovācijas. "Arodbiedrība mēģinās veidot prasmes fondu, kas ir aizgūts labās prakses piemērs no Dānijas un Zviedrijas, lai darbinieki un uzņēmēji varētu iet laikam līdzi. Tehnoloģijas mainās strauji un uzņēmējiem nepieciešams domāt par speciālistu prasmju pilnveidošanu, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Savukārt pārējās darba garantijas tiks pārrunātas laika gaitā," skaidroja LSAB prezidente.

Liepiņa atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības (ES) konfederācijas darba konferencē sprieda, ka visefektīvākais veids IKT speciālistu drošības sajūtas veicināšanai darba tirgū ir koplīguma izstrāde.

Vienlaikus Liepiņa atzīmēja, ka sarunas par koplīguma izstrādi viennozīmīgi ir tikai sākums, nākamie darbi ir darba grupas izveide, ar kuru varētu sāks konkrētas pārrunas ar darba devējiem par ģenerālvienošanās saturu, par tām garantijām, kas vajadzīgas darbiniekiem. Tāpat arodbiedrība veiks aptauju, lai iedziļinātos, kas pievilcīgs darba tirgū ir tieši darbiniekiem IKT nozarē, kā arī iezīmēsim galvenās nozares tendences.

LSAB prezidente norādīja, ka nozares koplīguma izstrāde aizņems vidēji divus līdz četrus gadus.

Lasīt vairāk

02. "Exigen Services Latvia" maina nosaukumu uz "Emergn"

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Exigen Services Latvia" apvienojies ar ārvalstu IT konsultāciju kompāniju "Emergn".

Apvienotais uzņēmums kā globālajā tirgū, tā arī Latvijā turpmāk sauksies "Emergn". Kompānija nodrošinās klientiem IT risinājumus, konsultāciju un mācību programmas.

"Emergn" ir starptautiska biznesa un IT konsultāciju kompānija ar kompetenci digitālās transformācijas jautājumos, kuras pieredze ļauj apkalpot un sniegt augstas sarežģītības pakalpojumus globāla mēroga uzņēmumiem. “Emergn" portfelī ir vairāk nekā 150 klientu 15 tautsaimniecības jomās, ietverot tādus zīmolus kā "Walmart", "Cisco", "BBC", "British Telecom", "GlaxoSmithKline" u.c.

Jaunieceltais “Emergen” padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis norādīja, ka apvienošanās būs atspēriena punkts vēl straujākai uzņēmuma attīstībai. "Svarīgi, ka abiem uzņēmumiem līdz šim bijušas līdzīgas vērtības, kas apvienošanos padara organisku. Tā sniegs ieguvumus dažādām auditorijām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Kā piemēram - darbiniekiem paveras plašākas profesionālās attīstības iespējas, strādājot ne tikai programmatūras izstrādes, bet arī konsultāciju un apmācību jomās. Esošajiem un potenciālajiem klientiem spēsim piedāvāt daudzveidīgāku pakalpojumu portfeli," sacīja Dreimanis.

Lasīt vairāk

03. "Microsoft Latvia" vadītāja Renāte Strazdiņa vadīs Baltijas pārstāvniecību

Turpmāk informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Microsoft Latvia" vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā būs visu trīs Baltijas valstu tirgi.
Primārais uzdevums, īstenojot "Microsoft Baltija" pārvaldību, būs sekmēt "Microsoft" tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.
Strazdiņa atzīmēja, ka tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās IT tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs. ""Microsoft" tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar "Microsoft" atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs," sacīja Strazdiņa.
Viņa papildināja, ka būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā.
Renāte Strazdiņa Microsoft Baltija vispārējo vadību realizēs no Rīgas, klātienē veltot uzmanību arī Lietuvai un Igaunijai.

Lasīt vairāk

04. "Mintos" platformā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro

Latvijas "FinTech" jaunuzņēmuma "Mintos" platformā trīsarpus gadu laikā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro.
"Mintos" valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte norādīja, ka straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro. Plānots, ka nākotnē pie šāda investīciju tempa divu miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019.gada vidū.
Šulte atzīmēja, ka kopš "Mintos" darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs nofinansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.
Šulte sacīja, ka caur platformu nofinansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un vērtīgs atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu. "Jau no dibināšanas brīža mērķtiecīgi virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem," uzsvēra Šulte.

Lasīt vairāk

05. "HansaMatrix" pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 7%

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" 2018.gada otrā ceturkšņa pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 7%, virtuālajā konferencē sacīja "HansaMatrix" valdes loceklis Māris Macijevskis.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 12% un sasniedza 5,187 miljonus eiro. Macijevskis skaidroja, ka pārdošanas apmēri pieauga, jo šogad otrajā ceturksnī uzņēmuma noieta tirgos palielinājās konkrētas elektronikas deficīts.
Otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2017.gada otro ceturksni Baltijas valstīs pieauguši par 6%, tostarp no kopējā apgrozījuma veidoja 45%, bet Ziemeļvalstīs pārdošanas apmēri pieauga par 6%, veidojot 21% no kopējā apgrozījuma. Savukārt kompānijas pārdošanas apmēri pārējās Eiropas Savienības valstīs otrajā ceturksnī pieauguši par 30%, veidojot 31% no kopējā apgrozījuma, bet valstīs ārpus Eiropas Savienības pārdošanas apmēri samazinājušies par 63%, veidojot 2% no kopējā apgrozījuma.
Šā gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījumā datu tīklu produkti veidoja 55% un industriālie produkti - 32%. Tāpat ierīču interneta produktu pārdošana veidoja 4% no apgrozījuma, bet pārējo produktu - 9% no apgrozījuma. Tostarp šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni datu tīklu produktu pārdošanas apmēri auguši par 17%, ierīču interneta produktu pieauga par 43%, pārējo produktu pārdošanas apmēri pieauga par 1%, bet industriālo produktu pārdošanas apmēri samazinājušies par 7%.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jaunākie risinājumi finanšu sektoram

Aizvadītā gada laikā Latvijas finanšu sektora spēlētāji sākuši piedāvāt saviem klientiem vairākus jaunus risinājumus. Gada sākumā “Swedbank” un “SEB banka” ieviesa viedierīcēm piemērotu autentifikācijas risinājumu “Smart-ID”, kas ļauj atteikties no kodu kartēm. Gada vidū šo risinājumu Latvijā lietoja apmēram 160 000 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikmēr septembrī banka “Citadele” ieviesa viedtālrunī esošu virtuālo maksājumu karti, kas, izmantojot bezkontakta

Nozares neveiksmes

Ss.lv saķeras ar VID

Augusta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) draudēja dažu dienu laikā apturēt sludinājumu portāla Ss.lv darbību, ja tas nesniegs VID informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Jau tās pašas dienas vakarā Ss.lv “aizceļoja” uz VID nepieejamo “.com”, pārtopot par Ss.com, bet Ss.lv darbība dažas dienas vēlāk tika apturēta. Pēc vairākas dienas ilgas konfrontācijas Ss.lv īpašnieki nolēma strīdu ar VID risināt konstruktīvā veidā – pieaicinot mediatoru. Kad augusta beigās mediācijas process

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Darbu sāk Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums
Pēc vairākus gadus ilgām runām par to, cik jaunuzņēmumi ir svarīgi valsts attīstībā, gada sākumā tika sperts arī pirmais praktiskais solis no valsts puses – spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma mērķis ir ar dažādu atvieglojumu un palīgrīku palīdzību ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 kvalificētus darbiniekus. Pēcāk, martā, spēkā stājās jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība. Kopumā likums savas darbības pirmajā gadā tikai uzņem apgriezienus – pašlaik apzināti vairāki trūkumi un tiek strādāts pie to labošanas, lai likuma praktiskais efekts būtu lielāks.

Izaicinājumi nozarē

Jauni daudzmiljonu e-projekti
Valsts šogad sākusi īstenot vairākus jaunus daudzmiljonu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā informēja, ka sācis vienu no pēdējo gadu laikā lielākajiem IKT projektiem, kas būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu paredzēts īstenot vairākās kārtās, kur pirmā kārta ilgs 36 mēnešus. Projekta izmaksas VID neatklāj. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) četru gadu laikā plāno veltīt piecus miljonus projektam, kas uzlabos IKT atbalstu veselības nozarē. Tikmēr divi miljoni tiks veltīti vienotas valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu platformas izveidei.

IKT speciālistu trūkums saglabājas
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares lielākais izaicinājums šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir speciālistu trūkums, atzīst Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Ņemot vērā gan jau esošo darbaspēka trūkumu, gan kopumā ierobežotos Latvijas darbaspēka resursus, viņa aicina Latvijas iedzīvotājus pievērsties tām jomām, kas ir konkurētspējīgas un ar augstu atalgojumu, proti, IKT nozarei.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 427 443 470
Darbinieku skaits, tūkst. 9 10 12
Peļņa, milj. EUR 82 120 129
Rentabilitāte, % 6.00 8.00 8.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 360 1 501 1 559
Apgrozījuma izmaiņas -5.24 10.40 3.88
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 381 963 3.79 8 364 2.19% 223
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 223 285 10.32 66 242 29.67% 173
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 58 283 53.59 4 009 6.88% 2285
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 56 207 -20.03 140 0.25% 67
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 39 381 -4 3 639 9.24% 728
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 37 771 -13.4 127 0.34% 10
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 93, LV-2167
Datortehnikas vairumtirdzniecība 31 013 -7.79 169 0.54% 3
Uzsākts maksātnespējas process
8. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 23 689 23.99 2 493 10.52% 411
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 21 501 -11.82 40 0.19% 90

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. Kopš 2011. gada Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports gadā palielinājies vidēji par vairāk nekā 20%, bet pērn izaugsme bija par teju trešdaļu, IKT pakalpojumu eksporta apjomam sasniedzot 11,6% no Latvijas kopējā pakalpojumu lasīt tālāk

Autors: Jānis Treijs

Sācies jauns e-projektu vilnis

Valsts pasūtījums virknei Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu joprojām ir būtisks ieņēmumu avots, un 2017. gada sākumu raksturoja Eiropas struktūrfondu finansēto projektu gaidas. Pašlaik mēs redzam, kā projektu pieteikumi viens pēc otra tiek apstiprināti Ministru kabinetā un tiek uzsākta to praktiskā realizācija. Esam "nokavējuši startu", tāpēc tagad industrijai nāksies vienlaikus realizēt vairāk projektu, nekā to pieļauj tās parastā kapacitāte. Lai nodrošinātu projektu izpildes gaitu lasīt tālāk