Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nākotnes attīstībai svarīga sadarbība

Andrejs Vasiļjevs, programmatūras uzņēmuma "Tilde" valdes priekšsēdētājs

Informāciju tehnoloģiju (IT) nozare varētu būt piemērs globālajai tendencei. Daudz tiek runāts par transformāciju no egocentriskā kapitālisma uz ekocentrisko kapitālismu. Egocentriskajā gadījumā katrs spēlētājs jeb uzņēmums fokusējas tikai uz savām interesēm, savukārt ekocentriskajā, līdzīgi kā ekosistēmas gadījumā, uzņēmums, ņemot vērā arī savas intereses, veido sadarbības un kopējiem spēkiem nodrošina kopējo labumu. Mums katram ir savs biznesa fokuss, bet, apvienojoties kopējos projektos, varam pārklāt plašāku valodu klāstu.

Mēs ļoti daudz publicējam zinātniskajās publikācijās savu pētījumu rezultātus. Dažkārt varētu domāt, kāpēc mums par savu jaunatklāto, labo metodi citiem stāstīt, paturēsim labumu pie sevis, bet tā ir īstermiņa, egocentriska domāšana. Ja mēs tā darīsim, arī citi savus risinājumus paturēs pie sevis, un tas bremzēs kopējo attīstību. Mēs nevarētu uzzināt, kas labs ir citiem. Mūsu nozarē gan pētnieki, gan uzņēmumi daudz dalās ar savām zināšanām, un tādā veidā mūsu kopiena var attīstīties.

IT joma ir šaura, spiež sadarboties. Šī nozare ir ļoti komplicēta, un tirgus ir ļoti ierobežots. Šajā jomā strādā ļoti daudz entuziastu, un entuziastu filozofija ir tāda, ka gribas padalīties ar izdarīto. Tas kopumā ir devis rezultātu.

Savukārt, kas attiecas uz tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumu jomu, ir vērojama pāreja uz procesu automatizāciju visās jomās. Ja kādreiz galvenais virzītājspēks bija kvalificēti tulkotāji, kas pārzināja tulkošanas jomu, tad šobrīd ar to nepietiek. Tagad uzņēmumiem, lai veiksmīgi darbotos savā jomā, svarīgas ir jaunākās tehnoloģijas. Darbs arvien vairāk ir saistīts ar mašīnas iztulkota teksta pārbaudīšanu un tā koriģēšanu. Cilvēku tulkojums vairāk nozīmīgs ir radošās jomās, piemēram, mārketinga materiāliem, kurus nevar vienkārši pārtulkot, tie ir radoši jāpārveido tā, lai atbilstu citam tirgum, citai mentalitātei.

Gadu gaitā tulkotāju darbs ir būtiski mainījies. Tehnoloģijas ir kritiskais konkurētspējas elements, un tas mums ļauj savu biznesu būtiski attīstīt. Cilvēkiem ikdienā tas nav redzams, bet tehnisko tulkojumu apjoms ir daudz lielāks nekā literāro tulkojumu apjoms. Līdz ar digitālā satura pieaugumu, arī tehnisko tulkojumu apjoms ar katru gadu strauji pieaug.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. IKT pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī pieauga par 23%

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 23%, informēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka pakalpojumu eksporta pieaugums IKT sektorā norāda, ka nozares uzņēmumi ir inovatīvi un ar lielu eksportspēju. "Fakts, ka šā gada pirmajā ceturksnī eksporta apjoms ir sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī, apliecina, ka nozares uzņēmumi strādā ārvalstu tirgos un sekmīgi konkurē globālā mērogā, radot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību," teica Bāliņa.

Viņa papildināja, ka digitālās tehnoloģijas aizvien vairāk ir integrētas un izmantotas visdažādākajās nozarēs, tādējādi IKT joma no atsevišķas nozares ir kļuvusi par dzinējspēku visai Latvijas tautsaimniecībai. "Ja paraugāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad redzams, ka dažādu tehnoloģisku risinājumu un rīku izmantošana skar gandrīz ikvienu produktu un pakalpojumu," uzsvēra LIKTA prezidente.

Izaugsme vērojama arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rādītājos, kur, pateicoties industrijas attīstībai, turpina pieaugt IKT nozares radītie budžeta ieņēmumi, sasniedzot 132,9 miljonus eiro šā gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo ceturksni, tie palielinājušies par 16%.

Lasīt vairāk

02. Pētījums: Šogad kopējais mērķēto kiberuzbrukumu skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes

Šogad kopējais mērķēto kiberuzbrukumu skaits pasaulē, salīdzinājumā ar 2017.gadu, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, tomēr uzņēmumi un organizācijas digitālajā vidē spēj sevi labāk aizsargāt, samazinot sekmīgo drošības incidentu skaitu, liecina jaunākais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" kiberdrošības pētījums.

Pētījumā noskaidrots, ka uzņēmumi un organizācijas patlaban spēj novērst 87% mērķēto kiberuzbrukumu, savukārt pērn attiecīgais rādītājs bija 70%. Ja līdzīgs izaugsmes progress turpināsies, drošības eksperti sagaida, ka divu līdz trīs gadu laikā uzņēmumi un organizācijas varētu sasniegt nepieciešamo līmeni kiberaizsardzības jomā.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka uzņēmumi un organizācijas kiberuzbrukumus spēj atklāt efektīvāk un ātrāk nekā pērn. Salīdzinājumā ar 2017.gadu, šogad par 57% vairāk kiberdrošības incidentus atklāja ātrāk - dienas līdz četru nedēļu laikā.

Pētījumā secināts, ka patlaban liels akcents drošības jomā ir jāvelta automatizācijai, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumiem. Liela vērība jāpievērš esošajām uzņēmuma sistēmām, cenšoties palielināt kopējo aizsardzības līmeni. Vienlaikus nedrīkst aizmirst uzraudzības un monitoringa lomu, apmācības, kā arī proaktīvu dažādu simulāciju scenāriju izspēlēšanu. Būtiska loma uzņēmumu un organizāciju kiberaizsardzības spēju nodrošināšanā būs arī "nākošās paaudzes" informācijas drošības vadītājiem, kuriem aizvien vairāk būs jāiesaistās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Lasīt vairāk

03. Pētījums: Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras

Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras, liecina Biznesa programmatūras alianses 2018.gada globālais programmatūru pētījums.

Savukārt Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā - 50%. Visās Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar 2015.gadu, nelicencēto datoru programmatūru izmantojums samazinājies par vienu procentpunktu.

Kā liecina pētījuma dati, pasaulē nelicencētās programmatūras izmanto 37%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, bet Eiropā nelicencēto programmatūru pielietojums samazinājies par vienu procentpunktu un bija 28%.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka nelicencētu programmatūru izmantošana kļūst arvien riskantāka un dārgāka. Vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro).

IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.

Lasīt vairāk

04. Nākamgad Rīgā plāno atvērt “Tieto Latvia” virtuālās realitātes demo centru

Nākamā gada pirmajā pusgadā Rīgā atvērs informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto Latvia" virtuālās realitātes demo centru.

Patlaban "Tieto" grupā vienīgais virtuālās realitātes demo centrs atrodas Somijā.

Jaunajā virtuālās realitātes demo centrā paredzēts klientiem sniegt iespēju iepazīties un izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus klātienē. Demo centrs būs palīgs klientiem lēmumu pieņemšanā par risinājuma nepieciešamību un iegādi.

Par jaunā virtuālās realitātes demo centra investīcijām "Tieto Latvia" neatklāja.

Lasīt vairāk

05. IT uzņēmuma "Mikrotīkls" apgrozījuma pieaugums

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Mikrotīkls" pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Vadība minēja, ka pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Tostarp "Mikrotīkls" pērn iegādāja jaunu datortehniku un uzlaboja darba vietu aprīkojumu, kā arī noslēdza līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu "Latvijas Zaļais punkts" par atkritumu savākšanu un pārstrādi, lai elektronikas nozarē izmantojamās videi kaitīgās komponentes neietekmētu apkārtējo vidi.

Nākotnē "Mikrotīkls" vadība plāno tirdzniecības apmēru stabilizēšanos, vienlaikus nepārtraukti strādājot pie jaunu produktu izstrādes, kā arī vairojot iepriekšējos darbības gados iemantoto klientu uzticību kompānijas produkcijai.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jaunākie risinājumi finanšu sektoram

Aizvadītā gada laikā Latvijas finanšu sektora spēlētāji sākuši piedāvāt saviem klientiem vairākus jaunus risinājumus. Gada sākumā “Swedbank” un “SEB banka” ieviesa viedierīcēm piemērotu autentifikācijas risinājumu “Smart-ID”, kas ļauj atteikties no kodu kartēm. Gada vidū šo risinājumu Latvijā lietoja apmēram 160 000 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikmēr septembrī banka “Citadele” ieviesa viedtālrunī esošu virtuālo maksājumu karti, kas, izmantojot bezkontakta

Nozares neveiksmes

Ss.lv saķeras ar VID

Augusta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) draudēja dažu dienu laikā apturēt sludinājumu portāla Ss.lv darbību, ja tas nesniegs VID informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Jau tās pašas dienas vakarā Ss.lv “aizceļoja” uz VID nepieejamo “.com”, pārtopot par Ss.com, bet Ss.lv darbība dažas dienas vēlāk tika apturēta. Pēc vairākas dienas ilgas konfrontācijas Ss.lv īpašnieki nolēma strīdu ar VID risināt konstruktīvā veidā – pieaicinot mediatoru. Kad augusta beigās mediācijas process

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Darbu sāk Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums
Pēc vairākus gadus ilgām runām par to, cik jaunuzņēmumi ir svarīgi valsts attīstībā, gada sākumā tika sperts arī pirmais praktiskais solis no valsts puses – spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma mērķis ir ar dažādu atvieglojumu un palīgrīku palīdzību ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 kvalificētus darbiniekus. Pēcāk, martā, spēkā stājās jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība. Kopumā likums savas darbības pirmajā gadā tikai uzņem apgriezienus – pašlaik apzināti vairāki trūkumi un tiek strādāts pie to labošanas, lai likuma praktiskais efekts būtu lielāks.

Izaicinājumi nozarē

Jauni daudzmiljonu e-projekti
Valsts šogad sākusi īstenot vairākus jaunus daudzmiljonu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā informēja, ka sācis vienu no pēdējo gadu laikā lielākajiem IKT projektiem, kas būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu paredzēts īstenot vairākās kārtās, kur pirmā kārta ilgs 36 mēnešus. Projekta izmaksas VID neatklāj. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) četru gadu laikā plāno veltīt piecus miljonus projektam, kas uzlabos IKT atbalstu veselības nozarē. Tikmēr divi miljoni tiks veltīti vienotas valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu platformas izveidei.

IKT speciālistu trūkums saglabājas
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares lielākais izaicinājums šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir speciālistu trūkums, atzīst Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Ņemot vērā gan jau esošo darbaspēka trūkumu, gan kopumā ierobežotos Latvijas darbaspēka resursus, viņa aicina Latvijas iedzīvotājus pievērsties tām jomām, kas ir konkurētspējīgas un ar augstu atalgojumu, proti, IKT nozarei.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 427 443 470
Darbinieku skaits, tūkst. 9 10 12
Peļņa, milj. EUR 82 120 129
Rentabilitāte, % 6.00 8.00 8.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 360 1 501 1 559
Apgrozījuma izmaiņas -5.24 10.40 3.88
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 381 963 3.79 8 364 2.19% 223
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 223 285 10.32 66 242 29.67% 173
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 58 283 53.59 4 009 6.88% 2285
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 56 207 -20.03 140 0.25% 67
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 39 381 -4 3 639 9.24% 728
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 37 771 -13.4 127 0.34% 10
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 91, LV-2167
Datortehnikas vairumtirdzniecība 31 013 -7.79 169 0.54% 3
Uzsākts maksātnespējas process
8. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 23 689 23.99 2 493 10.52% 411
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 21 501 -11.82 40 0.19% 90

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. Kopš 2011. gada Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports gadā palielinājies vidēji par vairāk nekā 20%, bet pērn izaugsme bija par teju trešdaļu, IKT pakalpojumu eksporta apjomam sasniedzot 11,6% no Latvijas kopējā pakalpojumu lasīt tālāk

Autors: Jānis Treijs

Sācies jauns e-projektu vilnis

Valsts pasūtījums virknei Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu joprojām ir būtisks ieņēmumu avots, un 2017. gada sākumu raksturoja Eiropas struktūrfondu finansēto projektu gaidas. Pašlaik mēs redzam, kā projektu pieteikumi viens pēc otra tiek apstiprināti Ministru kabinetā un tiek uzsākta to praktiskā realizācija. Esam "nokavējuši startu", tāpēc tagad industrijai nāksies vienlaikus realizēt vairāk projektu, nekā to pieļauj tās parastā kapacitāte. Lai nodrošinātu projektu izpildes gaitu lasīt tālāk