Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Gaidāms digitalizācijas uzplaukums

"Microsoft Latvija" vadītāja Renāte Strazdiņa

Mūsu prioritāte šobrīd ir atbalstīt mūsu klientus un partnerus, pārkārtojoties darbam attālināti. Apzināmies, ka tehnoloģiju pieejamība šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Tāpēc ar lielu atbildību pieejam šim jautājumam, un mums ir rīcības plāns, pēc kura vadāmies, lai visi pakalpojumi būtu pieejami un darbotos šādā situācijā, kā mēs esam pašreiz.
Manuprāt, gan uzņēmumi, gan izglītības sektors ir uzrādījuši pārsteidzošu mobilizācijas spēju, pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Protams, uzņēmumiem, kuri jau ir bijuši digitāli spēcīgāki, - tiem, kas atbilst "Gudrās Latvijas" augstākās līgas spēlētāju kategorijai, - tas, jādomā, ir bijis vieglāk, jo šie uzņēmumi vairāk pieraduši pie digitālas darba vides. Tomēr kopējā spēja pielāgoties situācijai raisa apbrīnu. Tagad digitāli kļūst arī tie uzņēmumi, kas nekad tādi īsti nav bijuši.
Arī IKT nozare aktīvi nāk talkā ar konsultācijām un atbalstu citām nozarēm. Gadskārtējā Latvijas Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas asociācijas Digitālā nedēļa šogad fokusējas tieši uz prasmēm, kas saistītas ar attālināta darba organizēšanu - video un citi materiāli arī pēc Digitālās nedēļas būs pieejami tiešsaistē. "Microsoft" šajā izaicinošajā laikā uzņēmumiem piedāvā iespēju izmantot "Teams" bez maksas pat tad, ja tie neizmanto "Office 365".
Noteikti gaidāms digitalizācijas uzplaukums, jo organizācijas vairs digitalizācijas uzdevumus nevar atlikt uz kaut kādu nezināmu, ērtāku brīdi nākotnē. Pirmkārt, cilvēki būs pārkāpuši "tas nav iespējams" sajūtai, sapratīs, ka var strādāt arī attālināti un kļūs elastīgāki - izvēlēsies darba formas un metodes atbilstoši situācijai. Otrkārt, cilvēki būs iemācījušies izmantot gan jaunas piegādes ķēdes, gan pārdošanas kanālus. Treškārt, visticamāk, būs radušies jauni digitāli produkti un pakalpojumi.
Gan Baltijā, gan Latvijā ir redzams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu saprot, ko viņiem nozīmē digitalizācija. Digitālā transformācija katram uzņēmumam un katram cilvēkam tomēr nozīmē kaut ko nedaudz citu. Piemēram, ražošanas uzņēmumam tas var nozīmēt lietu interneta risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu kvalitātes kontroli ražošanas līnijās. Turpretī kādai izglītības iestādei tā var būt e-mācību platforma. Ir tiešām novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu definē, kas ir vajadzīgs tieši viņiem.
Kam veicas labāk? Es nedomāju, ka privātais un publiskais sektors pašlaik ļoti atšķirtos. Katrā no tiem ir savi pionieri, kuriem seko pārējie. Labus piemērus es varu minēt gan uzņēmumu, gan publisko institūciju pusē.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Palielinās eParaksta lietotāju un izmantošanas reižu skaits

Lai gan marts un aprīlis tradicionāli ir bijuši mēneši, kad iedzīvotāji biežāk nekā citos mēnešos izmanto eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai, šī gada martā būtiski pieaudzis gan dokumentu eParakstīšanas reižu skaits, gan jaunu eParaksta lietotāju skaits.
Kopumā martā saņemti vairāk nekā 5200 pieteikumi "eParaksts mobile" saņemšanai un lielākā daļa no tiem iesniegta sākot no 13.marta. Salīdzinoši līdz šim vidēji ik mēnesi saņemti aptuveni 2000 jauni pieteikumi "eParaksts mobile" saņemšanai.
Pērnā gada martā portālā "eParaksts.lv" un mobilajā lietotnē "eParakstsLV" parakstīti nepilni 92 000 dokumentu, savukārt šī gada martā šajās vidēs eParaksts lietots par 48% vairāk, pārsniedzot 136 600 reizes. Salīdzinot pērnā un šī gada pirmos trīs mēnešos, par 45% pieaudzis arī portāla unikālo lietotāju skaits.

Lasīt vairāk

02. "MikroTik" telpas Veselības ministrijai īpašu mobilo hospitāļu izveidošanai bezatlīdzības nomā nodos uz gadu

Programmatūru attīstītājs "Mikrotīkls", kas pasaulē pazīstams ar zīmolu "MikroTik", jaunās biroja telpas Veselības ministrijai bezatlīdzības nomā īpašu mobilo hospitāļu izveidošanai nodos uz gadu.
Uzņēmuma telpas mobilajam hospitālim nodotas bezatlīdzības nomā, lietošanā Veselības ministrijai uz vienu gadu. Savukārt tālejošākus plānus un rīcību ēkas pielietojumu plānos atkarībā no situācijās valstī saistībā ar Covid-19 izplatīšanos.
Uzņēmuma telpas bezatlīdzības nomā ir zināma drošības mehānisma jeb rezerves plāna radīšana, ar mērķi nodrošināt operatīvu pušu rīcību atbilstošas vides ierīkošanai un pielāgošanai, tādā gadījumā, ja Veselības ministrijai būs tāda nepieciešamība un vajadzība pēc papildus telpām.
Visi nepieciešamie tehniskie pielāgojumi pacientu izvietošanai ārstniecības vajadzībām ir operatīvi īstenojami. Plānošanas priekšdarbi sadarbībā ar nozares speciālistiem veikti jau pašlaik, lai gadījumā, ja ēkas izmantošana ārstniecības vajadzībām tiešām ir nepieciešama, to varētu operatīvi īstenot.

Lasīt vairāk

03. "T2T" plāno paplašināties biznesa segmentā un meklē eksporta iespējas

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" grupas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "T2T" plāno paplašināties biznesa segmentā, kā arī meklēt jaunus eksporta tirgus.
"T2T" valdes priekšsēdētājs Viesturs Bulāns atzīmēja, ka ārvalstu tirgi ir viena no uzņēmuma stratēģijām kopā ar zīmola maiņu. "T2T" patlaban ir klienti Latvijā un Lietuvā, kā arī atsevišķās Rietumeiropas valstīs, bet ir vēlme darboties plašāk.
Bulāns minēja, ka Rietumeiropas valstis ir ieinteresētas pirkt "gudrus prātus", pat gudrākus nekā Rietumeiropā, par lētāku naudu. “Tā ir resursu pirkšana, mēs redzam Latvijā virkni IT uzņēmumu, kas uz to specializējas - pakalpojumus viņi nepiedāvā, sistēmas nepiegādā, bet viņiem ir darbinieki, kas sniedz pakalpojumus Skandināvijā vai ASV. Mēs esam vēl ceļā," viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka "T2T" vairāk interesē nevis resursu tirdzniecība, bet vairāk pakalpojumu un produktu piedāvāšana. Vienkārši pārdot resursus par lielāku likmi, tas nav interesants bizness.

Lasīt vairāk

04. Pie mediķiem nonākušas pirmās ar 3D printeri izgatavotās aizsargmaskas

Ārstniecības iestādēs nonākušas pirmās ar trīsdimensiju (3D) printeri izgatavotās sejas aizsargmaskas, kuru radīšanas ideja uzvarēja Rīgā notikušajā hakatonā "HackForce", kas bija veltīts koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes seku mazināšanai.
Uzvarētāja uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.
Dejus un Jāņa Jātnieka kopīgi ar komandu radītās aizsargmaskas nodotas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem. Tāpat šīs maskas saņēmis gremošanas slimību centra "Gastro" personāls un saņems arī ģimenes ārsti.
To veidošana tika saskaņota ar profesoru Ugu Dumpi un kolēģiem no slimnīcas, lai saprastu, kam cik lielam jābūt. Kopā ar [parasto vienreizlietojamo sejas] masku tā nodrošina ļoti labu aizsardzību no pilieniem, kas var nākt no "Covid-19" pacienta.

Lasīt vairāk

05. Ārkārtējās situācijas laikā tiešsaistē apstiprināto darījumu skaits audzis trīs reizes

Kopš Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija elektroniskās identitātes apliecinājumu skaits tiešsaistē ir palielinājies trīs reizes, liecina "Smart-ID" pārvaldnieka "SK ID Solutions" apkopotie dati.
"Smart-ID" patlaban izmanto gandrīz miljons Latvijas iedzīvotāju un ik mēnesi Latvijā ar "Smart-ID" tiek apstiprināti aptuveni 20 miljoni darījumu. Taču pēdējā laikā apstiprināto darījumu skaitlis ir trīskāršojies.
Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm arī visvairāk izmanto biometrisko identifikāciju, kas "Smart-ID" lietotnē ir pieejama no 2020.gada februāra beigām.
Pieprasījumu pēc attālinātas identitātes pierādīšanas un elektroniskas parakstīšanās veicina uzņēmēju un iestāžu vēlme turpināt attālināti nodrošināt pakalpojumus.
"Šobrīd viennozīmīgi aktīvākie ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet pieprasījumi ir arī no citu pakalpojumu sniedzējiem. Ja iepriekš daudzi uzņēmumi veica situācijas izpēti un nogaidīja, ko darīs citi, tad tagad visi domā par iespējami drīzu attālinātu pakalpojumu un procesu nodrošināšanu," skaidroja uzņēmuma vadītāja Sanita Meijere.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jaunākie risinājumi finanšu sektoram

Aizvadītā gada laikā Latvijas finanšu sektora spēlētāji sākuši piedāvāt saviem klientiem vairākus jaunus risinājumus. Gada sākumā “Swedbank” un “SEB banka” ieviesa viedierīcēm piemērotu autentifikācijas risinājumu “Smart-ID”, kas ļauj atteikties no kodu kartēm. Gada vidū šo risinājumu Latvijā lietoja apmēram 160 000 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikmēr septembrī banka “Citadele” ieviesa viedtālrunī esošu virtuālo maksājumu karti, kas, izmantojot bezkontakta

Nozares neveiksmes

Ss.lv saķeras ar VID

Augusta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) draudēja dažu dienu laikā apturēt sludinājumu portāla Ss.lv darbību, ja tas nesniegs VID informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Jau tās pašas dienas vakarā Ss.lv “aizceļoja” uz VID nepieejamo “.com”, pārtopot par Ss.com, bet Ss.lv darbība dažas dienas vēlāk tika apturēta. Pēc vairākas dienas ilgas konfrontācijas Ss.lv īpašnieki nolēma strīdu ar VID risināt konstruktīvā veidā – pieaicinot mediatoru. Kad augusta beigās mediācijas process

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Darbu sāk Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums
Pēc vairākus gadus ilgām runām par to, cik jaunuzņēmumi ir svarīgi valsts attīstībā, gada sākumā tika sperts arī pirmais praktiskais solis no valsts puses – spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma mērķis ir ar dažādu atvieglojumu un palīgrīku palīdzību ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 kvalificētus darbiniekus. Pēcāk, martā, spēkā stājās jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība. Kopumā likums savas darbības pirmajā gadā tikai uzņem apgriezienus – pašlaik apzināti vairāki trūkumi un tiek strādāts pie to labošanas, lai likuma praktiskais efekts būtu lielāks.

Izaicinājumi nozarē

Jauni daudzmiljonu e-projekti
Valsts šogad sākusi īstenot vairākus jaunus daudzmiljonu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā informēja, ka sācis vienu no pēdējo gadu laikā lielākajiem IKT projektiem, kas būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu paredzēts īstenot vairākās kārtās, kur pirmā kārta ilgs 36 mēnešus. Projekta izmaksas VID neatklāj. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) četru gadu laikā plāno veltīt piecus miljonus projektam, kas uzlabos IKT atbalstu veselības nozarē. Tikmēr divi miljoni tiks veltīti vienotas valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu platformas izveidei.

IKT speciālistu trūkums saglabājas
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares lielākais izaicinājums šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir speciālistu trūkums, atzīst Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Ņemot vērā gan jau esošo darbaspēka trūkumu, gan kopumā ierobežotos Latvijas darbaspēka resursus, viņa aicina Latvijas iedzīvotājus pievērsties tām jomām, kas ir konkurētspējīgas un ar augstu atalgojumu, proti, IKT nozarei.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 427 443 470
Darbinieku skaits, tūkst. 9 10 12
Peļņa, milj. EUR 82 120 129
Rentabilitāte, % 6.00 8.00 8.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 360 1 501 1 559
Apgrozījuma izmaiņas -5.24 10.40 3.88
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 381 963 3.79 8 364 2.19% 223
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 223 285 10.32 66 242 29.67% 173
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 58 283 53.59 4 009 6.88% 2285
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 56 207 -20.03 140 0.25% 67
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 39 381 -4 3 639 9.24% 728
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Plieņciema 16, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 37 771 -13.4 127 0.34% 10
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 93, LV-2167
Datortehnikas vairumtirdzniecība 31 013 -7.79 169 0.54% 3
8. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 23 689 23.99 2 493 10.52% 411
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 21 501 -11.82 40 0.19% 90

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. Kopš 2011. gada Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports gadā palielinājies vidēji par vairāk nekā 20%, bet pērn izaugsme bija par teju trešdaļu, IKT pakalpojumu eksporta apjomam sasniedzot 11,6% no Latvijas kopējā pakalpojumu lasīt tālāk

Autors: Jānis Treijs

Sācies jauns e-projektu vilnis

Valsts pasūtījums virknei Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu joprojām ir būtisks ieņēmumu avots, un 2017. gada sākumu raksturoja Eiropas struktūrfondu finansēto projektu gaidas. Pašlaik mēs redzam, kā projektu pieteikumi viens pēc otra tiek apstiprināti Ministru kabinetā un tiek uzsākta to praktiskā realizācija. Esam "nokavējuši startu", tāpēc tagad industrijai nāksies vienlaikus realizēt vairāk projektu, nekā to pieļauj tās parastā kapacitāte. Lai nodrošinātu projektu izpildes gaitu lasīt tālāk