Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Sāk saprasts kiberdrošības nozīmi

Leifs Jensens, "Kaspersky Lab" vadītājs Ziemeļu un Baltijas valstīs

Līdz 2017.gada otrajai pusei cilvēkiem lielākoties interesēja tikai cena. Kā iedzīvotāji, tā uzņēmumi savu ierīču aprīkošanu ar antivīrusu veica, tā teikt, ķeksīša pēc. Taču pēc gada vidū notikušajiem vīrusu "WannaCry" un "NotPetya" uzbrukumiem domāšana ir strauji mainījusies, un cilvēki saprot, ka apdraudētas ir arī viņu ierīces, ka tas nav kaut kas, kas notiek tikai, piemēram, ASV. Patērētāji un kompānijas sāk saprast, ka svarīga ir nevis antivīrusa esamība attiecīgajā ierīcē, bet tas, lai attiecīgais antivīruss tiešām pasargā no apdraudējumiem, līdz ar to cena vairs nav noteicošā antivīrusa iegādē.

Kopumā jāsaka, ka pagājušajā gadā tirgus ļoti mainījās. Gan politiķi sāka pievērst lielāku uzmanību kiberriskiem, gan patērētāji un uzņēmumi sāka par tiem vairāk domāt. Tas pats jāsaka par medijiem - līdz pagājušajam gadam mūs aicināja uz intervijām vai lūdza sniegt informāciju pārsvarā tikai tehnoloģiju mediji, taču pēc piedzīvotajiem vīrusu uzbrukumiem par mums un mūsu darbību interesējas visu veidu mediji, un kiberdrošības jautājumi tiek atspoguļoti no dažādiem rakursiem.

Mūsu produktu cenas ir bijušas nemainīgas pēdējos piecus gadus, taču klienti šobrīd izvēlas augstāka līmeņa drošības produktus, attiecīgi viņi iegulda vairāk. Ja vēl pagājušajā gadā patērētāji izvēlējās pēc iespējas lētāko antivīrusa programmu, šobrīd viņi ir gatavi maksāt vairāk, lai justos droši. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem.

Patērētājiem ļoti svarīgi ir, lai antivīruss nebremzētu datora darbību, kā arī būtiska ir aizsardzība pret tādiem viņiem zināmiem apdraudējumiem kā, piemēram, izspiedējvīrusi. Tāpat, ja klientam ir bērni, viņam svarīga ir iespēja pasargāt bērnus no "sliktu" mājaslapu apmeklējumiem, kā arī sekot līdzi viņu atrašanās vietai.

Savukārt uzņēmumi, ņemot vērā izpratnes pieaugumu par kiberdrošību, arvien biežāk izvirza prasības, kam ir jābūt pasargātam. Šobrīd iepirkumos noteicošais izvēles faktors vairs nav cena, uzņēmumu prasības ir kļuvušas krietni specifiskākas gan attiecībā uz to, kas ir jāpasargā, gan to, kā sistēmai ir jāstrādā.

Paies ilgāks laiks, kamēr cilvēki sapratīs, ka aizsardzība ir nepieciešama arī mobilajām ierīcēm. Mēs varam publicēt savus pētījumus, lai cilvēki redzētu, ar kādiem riskiem ir jārēķinās. Taču diemžēl šķiet, ka arī šajā gadījumā būs jāpiedzīvo kāds nelāgs incidents, lai cilvēki saprastu, ka ir laiks arī mobilajos telefonos lietot antivīrusu programmas. Līdzīgi kā pērn notikušais "WannaCry" uzbrukums bija kā modinātāja zvans datoru lietotājiem.

Iespējams, cilvēkiem šķiet, ka telefons taču atrodas tepat viņiem kabatā, ar to nekas slikts nevar notikt, lai gan tā nebūt nav, ņemot vērā, ka tas ir savienots ar internetu.

Mūsu mērķis ir vēl vairāk attīstīt datu aizsardzības produktus industriālajā, tostarp kritiskās infrastruktūras, jomā. Pēc tā tirgū šobrīd ir ļoti liels pieprasījums. Mēs paši šajā segmentā sākām strādāt pirms pieciem gadiem, bet pašlaik ir jūtams būtisks intereses pieaugums no uzņēmumu puses par iespējām pasargāt IT līmenī tieši iekārtas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. 2017.gadā visbiežāk ziņojumus par apdraudējumiem saņēma no privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pērn visbiežāk ziņojumus par kibertelpas apdraudējumiem saņēma no privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem, liecina "Cert.lv" sagatavotais pārskats par uzdevumu izpildi 2017.gadā.

Pērn "Cert.lv" regulāri saņēma ziņojumus par dažādiem šifrējošajiem izspiedējvīrusiem, piemēram, "Cerber", "WannaCry", "BTCWare", "NotPetya", "Scarab ransomware", "Locky", "Kryptik" u.c. Salīdzinoši ar privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem, no pašvaldībām un valsts iestādēm ziņojumi bija maz.

Kopumā 2017.gadā reģistrētas 113 879 unikālas IP adreses, kas bija pakļautas kādam kibertelpas apdraudējumam, savukārt, ik mēnesi apkopojot informāciju par apdraudētajām Latvijas IP adresēm, vidēji mēnesī apskatīja 90 000-100 000 ievainojamu unikālu IP adrešu. Vislielākais unikālo IP adrešu apdraudējums bija 2017.gada jūnijā - 113 879 gadījumi.

Izplatītākais apdraudējuma veids nemainīgi bija konfigurācijas nepilnības, kuru skaits sasniedza 325 849 gadījumus. Ļaundabīgie kodi reģistrēti 121 707, bet 23 290 bija citi apdraudējuma gadījumi.

Pārskatā pirmo vietu ļaunatūras izplatības topā stabili ieņem "Botnet" ļaundabīgā koda grupa, kurai reģistrēja 109 997 gadījumus, savukārt 14 865 bija "Conficker" un 9754 "Pykspa" ļaundabīgā koda grupa.

"Cert.lv" uzskaitīja arī uzlauzto un izķēmoto mājaslapu gadījumus. Pērn uzlauza un izķēmotas 859 mājaslapas, kas ir par 35% vairāk kā 2016.gadā. Tīmekļa vietnes atkārtota uzlaušana gada laikā reģistrēta 29 reizes

Lasīt vairāk

02. Aptauja: 60% iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir minimāls

Kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir mazs vai ļoti mazs, liecina biedrības "Par legālu saturu!" un biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes locekļa, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora Arņa Saukas kopīgi veiktā aptauja par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā.

Vienlaikus 56% no interneta satura lietotājiem pauda uzskatu, ka varbūtība tikt pieķertam, lietojot saturu internetā nelegāli, ir ļoti zema vai diezgan zema.

Sauka norādīja, ka kopumā 75-80% iedzīvotāju atzīst, ka patērē saturu internetā nelegāli. Turklāt vairāk nekā viena trešdaļa aptaujāto netieši norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā interneta saturu nelegāli lietojuši bieži. Mazāks aptaujāto īpatsvars (20%) norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā internetā nelegāli patērējuši sporta pārraižu saturu.

Pēc pētnieka paustā, aptaujāto īpatsvars, kas atzina, ka tiem trūkst naudas ikdienas pārtikas iegādei, internetā saturu nelegāli patērē mazāk. Tāpat mazāk to dara vecākas iedzīvotāju grupas un respondenti no Latgales un Vidzemes. Savukārt biežāk to dara vīrieši un jaunieši, kā arī Rīgā dzīvojošie.

Atbilstoši aptaujai, 53% interneta satura nelegālie lietotāji pilnībā vai drīzāk attaisno satura nelegālu izmantošanu internetā. Minēto atbildi snieguši respondenti visās vecuma grupās, neatkarīgi no ienākumu jeb labklājības līmeņa. Tomēr respondenti ar ļoti augstiem ienākumiem, kas pārsniedz 2501 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas uz mājsaimniecību, interneta satura nelegālu izmantošanu attaisno izteikti vairāk nekā respondenti ar viszemāko labklājības līmeni - attiecīgi 60% pret 37,5%.

Pēc Saukas teiktā, satura nelegālu patēriņu internetā visvairāk attaisno vīrieši un jaunieši ar zemāku izglītības līmeni. Viņš norādīja, ka aptaujas laikā 37% respondentu kā attaisnojumu nelegāla satura patēriņam internetā norādīja tā izmantošanu personīgiem mērķiem, bet 34% atzīmēja, ka to attaisno tā pieejamība bez maksas.

Lasīt vairāk

03. Lielākais nodokļu maksātājs informācijas tehnoloģiju nozarē pērn bija "Evolution Latvia"

Lielākais nodokļu maksātājs informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē pērn bija IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu uzņēmums SIA "Evolution Latvia" ar nodokļos nomaksātiem 19,83 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem sagatavotā informācija.

Otrs lielākais nodokļu maksātājs IT nozarē pērn bija tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle ar 17,562 miljoniem eiro, bet trešajā vietā - IT uzņēmums "Tele2 Shared Service Center" ar 7,33 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā atrodas mobilo ierīču uzņēmums "Samsung Electronics Baltics" ar 6,93 miljoniem eiro, bet piektajā vietā ir IT uzņēmums SIA "Euro Live Technologies" ar 5,157 miljoniem eiro.

Tāpat IT nozares lielāko nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā ir SIA "4financeIT" ar 4,375 miljoniem eiro, SIA "Euronics Latvia" ar 4,298 miljoniem eiro, SIA "Lattelecom Technology" ar 3,616 miljonu eiro, AS "Exigen Services Latvia" ar 3,256 miljoniem eiro un AS "Balticom" ar nodokļos nomaksātajiem 2,135 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

04. "Elko Grupas" koncerna auditētā peļņa pērn - 12,244 miljoni eiro

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja "Elko Grupa" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,408 miljardi eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 58,8% un bija 12,244 miljoni eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais gada pārskats.

Vienlaikus "Elko Grupa" māteskompānijas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 436,48 miljonus eiro, bet peļņa samazinājusies divas reizes un bija 4,071 miljons eiro.

Koncerna finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gada jūlijā pabeigta 85% akciju iegāde vienā no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā - "Gandalf Distribution". Akciju pirkšanas līgums paredz, ka kompānija var iegādāties atlikušos 15% akciju līdz 2019.gada 30.septembrim. Tāpat jūlijā sākta tirdzniecība Polijas tirgū, piesaistot vietējo pārdošanas komandu IT un patēriņa elektropreču tirdzniecībai.

2017.gadā koncerns palielinājis mobilo telefonu portfeļa un reģionālo pakalpojumu piedāvājumu attiecībā uz tādiem zīmoliem kā ZTE, "Alcatel", "Asus" un "Blackview", kā arī panācis būtisku apgrozījuma kāpumu līdzšinējā viedtālruņu segmentā ("Huawei", "Honor", "Xiaomi", "Apple"). 2017.gadā kompānija veikusi ieguldījumus risinājumu portfeļa attīstībā tādās jomās kā viedie mājokļi, tīklu izveide, serveri, drošības sistēmas un video novērošana.

"Galvenie sabiedrības izaugsmi veicinošie faktori ir pieprasījuma pieaugums tirgos, kuros tā darbojas, kā arī sabiedrības pastāvīgi uzlabotais piedāvāto produktu portfelis un efektīvu un izmaksu ziņā izdevīgu izplatīšanas kanālu uzturēšana," piebilsts vadības ziņojumā.

2016.gadā "Elko Grupas" koncerns strādāja ar 1,319 miljardu eiro apgrozījumu un 7,708 miljonu eiro peļņu. Savukārt "Elko Grupas" māteskompānijas apgrozījums 2016.gadā bija 381,963 miljoni eiro, bet peļņa - 8,364 miljoni eiro.

"Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust". "Elko Grupas" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Lasīt vairāk

05. ASV IT uzņēmuma "Cognizant" centrs Rīgā nodarbinās 300 darbiniekus

ASV informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Cognizant" centrs Rīgā nodarbinās 300 cilvēkus, kā arī prioritāri strādās pie uzņēmuma atpazīstamības, centrā atklāšanas pasākumā sacīja "Cognizant" vadītājs Latvijā Kims Leandersons.

Leandersons informēja, ka uzņēmuma galvenā joma būs telekomunikācija.

Viņš norādīja, ka patlaban kompānija strādās pie automatizācijas, optimizācijas un pakāpeniskas izaugsmes, pieņemot jaunus darbiniekus. "Tāpat mums ir svarīgi piesaistīt jaunus klientus, lai gūtu atpazīstamību tirgū kā zīmolam," sacīja Leandersons.

"Cognizant Europe" viceprezidents, telekomunikāciju, mediju un izklaides vadītājs Taruns Anands atzīmēja, ka 2008.gadā tika atvērts centrs Budapeštā, pirms diviem gadiem Lietuvā, bet nu jau centrs ir arī Latvijā, Rīgā. "Centrs būs nozīmīgs posms Eiropas sadarbības partneriem, jo mums, "Cognizant" pārstāvjiem, ir svarīgi, lai sadarbība notiktu pēc iespējas efektīvāk," atzīmēja Anands.


Viņš papildināja, ka centra mērķis ir pilnveidot un attīstīt biznesa talantus, lai tie būtu pienesums valsts ekonomikai un klienti būtu konkurētspējīgi tirgū.

"Cognizant" Baltijas operāciju vadītājs Edvins Kreigtons norādīja, ka "Cognizant" ir svarīgi ieguldīt tā darbiniekos, lai tie būtu efektīvi palīgi klientiem. "Mēs esam priecīgi, ka 2017.gadā bijām nominēti kā labākais darba devējs, tāpēc ceram, ka šādu atzinību spēsim realizēt arī Rīgā," sacīja Kreigtons.

IT uzņēmums "Cognizant" dibināts 1994.gadā un pērn uzņēmuma ienākumi bija 14,81 miljardi ASV dolāri (24,7 miljardi eiro). "Cognizant" pieder vairāk kā 100 attīstības un piegādes centri pasaulē, tostarp viens no centriem atrodas Lietuvā.

"Cognizant" ir starptautiska ASV kompānija, kas nodrošina informācijas tehnoloģiju, konsultāciju un biznesa procesu ārpakalpojumus. Tāpat kompānija nodarbojas ar klientu biznesa stiprināšanu, lai veicinātu to izaugsmi.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jaunākie risinājumi finanšu sektoram

Aizvadītā gada laikā Latvijas finanšu sektora spēlētāji sākuši piedāvāt saviem klientiem vairākus jaunus risinājumus. Gada sākumā “Swedbank” un “SEB banka” ieviesa viedierīcēm piemērotu autentifikācijas risinājumu “Smart-ID”, kas ļauj atteikties no kodu kartēm. Gada vidū šo risinājumu Latvijā lietoja apmēram 160 000 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikmēr septembrī banka “Citadele” ieviesa viedtālrunī esošu virtuālo maksājumu karti, kas, izmantojot bezkontakta

Nozares neveiksmes

Ss.lv saķeras ar VID

Augusta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) draudēja dažu dienu laikā apturēt sludinājumu portāla Ss.lv darbību, ja tas nesniegs VID informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Jau tās pašas dienas vakarā Ss.lv “aizceļoja” uz VID nepieejamo “.com”, pārtopot par Ss.com, bet Ss.lv darbība dažas dienas vēlāk tika apturēta. Pēc vairākas dienas ilgas konfrontācijas Ss.lv īpašnieki nolēma strīdu ar VID risināt konstruktīvā veidā – pieaicinot mediatoru. Kad augusta beigās mediācijas process

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Darbu sāk Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums
Pēc vairākus gadus ilgām runām par to, cik jaunuzņēmumi ir svarīgi valsts attīstībā, gada sākumā tika sperts arī pirmais praktiskais solis no valsts puses – spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma mērķis ir ar dažādu atvieglojumu un palīgrīku palīdzību ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 kvalificētus darbiniekus. Pēcāk, martā, spēkā stājās jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība. Kopumā likums savas darbības pirmajā gadā tikai uzņem apgriezienus – pašlaik apzināti vairāki trūkumi un tiek strādāts pie to labošanas, lai likuma praktiskais efekts būtu lielāks.

Izaicinājumi nozarē

Jauni daudzmiljonu e-projekti
Valsts šogad sākusi īstenot vairākus jaunus daudzmiljonu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā informēja, ka sācis vienu no pēdējo gadu laikā lielākajiem IKT projektiem, kas būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Projektu paredzēts īstenot vairākās kārtās, kur pirmā kārta ilgs 36 mēnešus. Projekta izmaksas VID neatklāj. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) četru gadu laikā plāno veltīt piecus miljonus projektam, kas uzlabos IKT atbalstu veselības nozarē. Tikmēr divi miljoni tiks veltīti vienotas valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu platformas izveidei.

IKT speciālistu trūkums saglabājas
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares lielākais izaicinājums šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir speciālistu trūkums, atzīst Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Ņemot vērā gan jau esošo darbaspēka trūkumu, gan kopumā ierobežotos Latvijas darbaspēka resursus, viņa aicina Latvijas iedzīvotājus pievērsties tām jomām, kas ir konkurētspējīgas un ar augstu atalgojumu, proti, IKT nozarei.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 427 443 470
Darbinieku skaits, tūkst. 9 10 12
Peļņa, milj. EUR 82 120 129
Rentabilitāte, % 6.00 8.00 8.28
Apgrozījums, milj. EUR 1 360 1 501 1 559
Apgrozījuma izmaiņas -5.24 10.40 3.88
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 381 963 3.79 8 364 2.19% 223
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 223 285 10.32 66 242 29.67% 173
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 58 283 53.59 4 009 6.88% 2285
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 56 207 -20.03 140 0.25% 67
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 39 381 -4 3 639 9.24% 728
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 37 771 -13.4 127 0.34% 10
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 91, LV-2167
Datortehnikas vairumtirdzniecība 31 013 -7.79 169 0.54% 3
Uzsākts maksātnespējas process
8. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 23 689 23.99 2 493 10.52% 411
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 30
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
10. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 21 501 -11.82 40 0.19% 90

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarei ir milzīgs eksporta potenciāls

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pēdējos gados dinamiski attīstījusies. Pērn nozares pakalpojumu eksporta apjomi IKT nozarē apsteidza transporta pakalpojumus līdzās kokmateriālu un pārtikas jomām, kļūstot par trešo eksportspējīgāko nozari. Kopš 2011. gada Latvijas IKT nozares pakalpojumu eksports gadā palielinājies vidēji par vairāk nekā 20%, bet pērn izaugsme bija par teju trešdaļu, IKT pakalpojumu eksporta apjomam sasniedzot 11,6% no Latvijas kopējā pakalpojumu lasīt tālāk

Autors: Jānis Treijs

Sācies jauns e-projektu vilnis

Valsts pasūtījums virknei Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu joprojām ir būtisks ieņēmumu avots, un 2017. gada sākumu raksturoja Eiropas struktūrfondu finansēto projektu gaidas. Pašlaik mēs redzam, kā projektu pieteikumi viens pēc otra tiek apstiprināti Ministru kabinetā un tiek uzsākta to praktiskā realizācija. Esam "nokavējuši startu", tāpēc tagad industrijai nāksies vienlaikus realizēt vairāk projektu, nekā to pieļauj tās parastā kapacitāte. Lai nodrošinātu projektu izpildes gaitu lasīt tālāk