Ienākt

Autoru saraksts Nozaru saraksts
Preses informācija  

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu jau desmito reizi atzīts "Latvenergo"

Šodien, 18.oktobrī, preses konferencē prezentēts Prudentia un Nasdaq Riga veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 ir sabiedriski nozīmīga iniciatīva, kuru kopš 2005.gada īsteno TOP101 veidotāji "Prudentia" un "Nasdaq Riga". Šogad vērtīgāko uzņēmumu saraksts tapis sadarbībā ar „Firmas.lv” informatīvo atbalstu, un aktuālā informācija par uzņēmumu rezultātiem pieejama "Firmas.lv" platformas uzņēmumu profilā.

Preses konferencē piedalījās "Prudentia" partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, "Firmas.lv" valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns, "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš un "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Jau desmito reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS "Latvenergo". Energouzņēmum novērtējums šā gada topā sasniedzis 1,747 miljardus eiro - uzņēmuma vērtība augusi par 34% salīdzinājumā ar 2016.gada topu.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2017.gada topa 2.vietā no 3.vietas 2016.gada topā ir pacēlusies AS "Latvijas Valsts meži" (vērtība - 893,1 miljons eiro), bet 3.vietā ir SIA "Mikrotīkls" (689,3 miljoni eiro), kas gada laikā kāpusi no 8.vietas.

Topa 4.vietā ir VAS "Latvijas dzelzceļš" (643,7 miljoni eiro), 5.vietā - AS "Swedbank" (635,75 miljoni eiro, kritums no 2.vietas pērn), 6.vietā - SIA "Lattelecom" (468,06 miljoni eiro).

Septītajā vietā šā gada topā ir SIA "Rimi Latvia" (447,05 miljoni eiro), astotajā - AS "Ventspils nafta" (432,42 miljoni eiro), devītajā - AS "Rietumu banka" (394,25 miljoni eiro), bet desmitajā - AS "SEB banka" (387,54 miljoni eiro).

"Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka "Latvenergo" šogad pēc vērtības ir apsteidzis pārējos Baltijas enerģētikas uzņēmumus un kļuvis arī par vērtīgāko Baltijas energouzņēmumu.

Krastiņš arī uzsvēra, ka "Mikrotīklu" var dēvēt par pēdējos gados visstraujāk augošo uzņēmumu Latvijā, jo tam izdevies 10 gadu laikā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top 101" pakāpties no 51.vietas uz 3.vietu, vairāk nekā 11 reizes pieaudzējot savu vērtību.

"Veidojam "Top 101" jau 12 gadus un ir liels prieks par tādiem notikumiem Latvijas ekonomikā, kas pozitīvi ietekmējuši arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top 101" kopējo vērtību. Tā gada laikā ir pieaugusi no 15,7 miljardiem eiro līdz 17,6 miljardiem eiro jeb par 12%. Īpaši jāizceļ vērtības pieaugums pārstrādes rūpniecībai industriālo preču jomā 34% apmērā. "Latvenergo" ar iespaidīgu vērtības kāpumu ir nostiprinājusies Latvijas vērtīgākā uzņēmuma statusā, un vienlaikus kļuvusi par Baltijas trešo vērtīgāko kompāniju," sacīja Krastiņš.

Vērtīgāko uzņēmumu "Top 101" lielākā daļa uzņēmumu pārstāv finanšu sektoru (vērtības pieaugums par 16%), apstrādes rūpniecību (34% pieaugums), kā arī transporta, tranzīta un loģistikas nozari (7% kritums). Tāpat ievērojamā skaitā pārstāvēta komunālo pakalpojumu nozare, tirdzniecība un informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares uzņēmumi.

Bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka būtu labi, ja starp vērtīgākajiem uzņēmumiem būtu vairāk nevis infrastruktūras uzņēmumi, bet gan ražotāji, kas ražo eksportspējīgus produktus.

"Domāju, ka ar laiku tā arī būs. Kādu laiku topa virsotne izskatīsies līdzīga, to apdzīvos infrastruktūras uzņēmumi un iekšējo tirgu apkalpojoši uzņēmumi, bet ar laiku topā parādīsies uzņēmumi, kas ražo kaut ko ļoti specifisku, bet visai pasaulei nepieciešamu," sacīja Strautiņš.

"Uzņēmuma ilgtermiņa izaugsme ir cieši saistīta pārvaldības praksi un veiksmīgu uzņēmuma padomes darbu. Pēdējā gada laikā ir panākts būtisks uzlabojums valsts uzņēmumu pārvaldības jomā. Ir uzlabojies uzņēmumu caurspīdīgums, pieejamās informācijas apjoms un līdz ar to atskaitīšanās sabiedrībai par sasniegtajiem rezultātiem. Tas savukārt ir veicinājis gan lielāku atbildību uzņēmumu padomes līmenī, gan valsts distancēšanos no šiem uzņēmumiem, jo neatkarīgajiem padomes locekļiem ir jāveido vismaz puse no padomes sastāva lielākajos valsts uzņēmumos. Manuprāt, minētās pārmaiņas ir veicinājušas diskusiju par labas pārvaldības nozīmi arī privātajā sektorā, kas savukārt palielina Latvijas konkurētspēju kopumā," uzsvēra "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.


Foto atskaite no pasākuma

Nacionālā informācijas aģentūra LETA

Publicēti "Latvijas biznesa gada pārskata 2017" pētījuma rezultāti

Šodien, 13.oktobrī, publicēti "Firmas.lv" un nacionālās informācijas aģentūras LETA veidotā "Latvijas biznesa gada pārskats 2017" pētījuma rezultāti.

"Latvijas biznesa gada pārskats" ir aptverošākais Latvijas uzņēmumu un nozaru darbības rezultātu izvērtējums par aizvadīto gadu.

    Pētījuma elektronisko versiju iespējams apskatīt un lejupielādēt šeit.
  • Kā vērtējama situācija biznesa vidē?
  • Kādas pārmaiņas nesīs gaidāmā nodokļu reforma?
  • Vai algu pieaugums apdraud Latvijas ekonomiku?
Analītiski dati par teju 22 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, TOP uzņēmumi nozarēs un reģionos, apjomīgi pētījumi un nozaru ekspertu secinājumi un prognozes – to visu un vēl daudz vairāk lasiet jaunajā "Latvijas biznesa gada pārskatā 2017"!

Klajā nāk ikgadējais izdevums "Latvijas biznesa gada pārskats"

11.oktobrī, preses konferencē prezentēts "Firmas.lv" un nacionālās informācijas aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2017" –  aptverošākais Latvijas uzņēmumu un nozaru darbības rezultātu izvērtējums par aizvadīto gadu.

 "Latvijas biznesa gada pārskatā 2017" apkopoti dati par vairāk nekā 21 tūkstoti uzņēmumu, kuru gada apgrozījums pērn pārsniedzis 145 tūkstošus eiro, izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji un apkopoti TOP uzņēmumi nozarēs un reģionos. Šogad pētījuma veidotāji analizējuši gaidāmo nodokļu reformu un iespējamo ekonomikas pārkaršanu, pētījuši demogrāfisko situāciju un labklājību Latvijā, kā arī snieguši pārskatu par ārvalstu investoru aktivitātēm un plāniem. Izdevumā tāpat atrodami nozaru ekspertu secinājumi par aizvadīto gadu un pašreizējo situāciju nozarē, kā arī iespējamās tendences un prognozes nākotnei.

"Pārskatā pieejami analītiski rīki ikvienai nozarei. Informācija un dati ir nākotnes "nafta", ko jāmācās izmantot sava biznesa labā. "Latvijas biznesa gada pārskata" mērķis ir veicināt datu izmantošanu ikdienas biznesā. Mūsu valstī ir daudz strauji augošu uzņēmumu, no kuru pieredzes ir vērts mācīties," preses konferencē norādīja Firmas.lv vadītājs Aigars Lazdāns.

Pētījumā secināts, ka 2016. gada apskatā iekļauto uzņēmumu apgrozījums bijis 51,5 miljardi eiro, kas ir par 0,49 % mazāk nekā 2015. gadā. Uzņēmumu kopā veidotā peļņa ir pieaugusi,  veidojot 2,32 miljardus eiro, savukārt kopējais uzņēmumu darbinieku skaits ir sarucis – pagājušajā gadā tie bijuši 526 tūkstoši.

Izaugsmes līderis pēc aktuālajiem datiem pērn bijusi rūpniecība.  Sekmīgi atrisinot tirgus paplašināšanās un eksporta izaicinājumus, nozares pārstāvjiem izdevies kāpināt apgrozījumu par 66%. Izteikts pieaugums novērojams medicīnas un IT nozarēs, kas demonstrē to, ka Latvijā ir spējas un potenciāls attīstīt augsti tehnoloģiskas jomas Eiropas un pasaules līmenī. Tikmēr būtisks apgrozījuma kritums noticis būvniecības un enerģētikas nozarēs – attiecīgi -15 un -14 %. Būvniecībā tāpat novērojams lielākais peļņas samazinājums, proti, -35 %. Savukārt vislielāko peļņas pieaugumu starp uzņēmumiem uzrāda nekustamā īpašuma (+46 %), pārtikas ražošanas (+39 %) un finanšu pakalpojumu (+26 %) nozares.

Situācija būtiski atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Drūmākā 2016. gadā novērojama Kurzemē, kur uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 9% un peļņa – par 25%, savukārt Zemgalē pagājušais gads bijis veiksmīgs – laikā, kad citos reģionos noticis apgrozījuma kritums, šeit tas pieaudzis par 5%. Kopējā uzņēmumu peļņa valsts līmenī ir palielinājusies, taču šeit jāņem vērā Pierīgas uzņēmumu rādītāji, kuru peļņa pieaugusi par vidēji 8,7%, kamēr pārējos reģionos tā kritusies.

"Pētījuma dati liecina, ka kopumā 2016.gadā uzņēmēju vidū ir valdījusi nedrošības sajūta, vēlme nevis riskēt, bet uzkrāt resursus, kas parasti notiek neziņas vai negatīvu gaidu gadījumā. Šis gads skaidri parāda, cik liela dažās nozarēs ir ES fondu nozīme un cik ievainojamas šīs nozares var būt gadījumā, ja atbalsts kavējas," stāsta pētījuma autori.

"Latvijas biznesa gada pārskatā 2017" apkopotie dati tāpat liecina, ka algu pieaugums turpinājis attīstīties straujāk par jebkuru citu uzņēmējdarbības rādītāju. Kā norāda pētījuma autori, šis fakts noteikti iepriecina visus Latvijā strādājošos, bet rada arvien lielākus riskus uzņēmumu konkurētspējai un Latvijas ekonomikai. Ja atalgojuma kāpums arī nākotnē tikpat strauji apsteigs produktivitātes pieaugumu, tad uzņēmumu, kas var maksāt lielas algas, kļūs arvien mazāk, bet krīze kļūs arvien tuvāka un reālāka.

Pērn sarucis to uzņēmumu skaits, kuru gada apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus. Šis fakts saistāms ne vien ar to, ka vairāki uzņēmumi piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet arī ar uzņēmumu skaita samazinājumu – likvidācijas, apturētas saimnieciskās darbības vai maksātnespējas dēļ. Viens no iespējamajiem likvidācijas iemesliem varētu būt straujais algu kāpums un uzņēmēju nespēja veikt apmaksu, vienlaikus nomaksājot visus nepieciešamos nodokļus. Šādas izmaiņas rada nopietnas bažas par uzņēmumu pāriešanu ēnu ekonomikas sektorā.



Foto atskaite no pasākuma

Nacionālā informācijas aģentūra LETA