Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2016. gadam pret 2015. gadu Industrijas pēc 2016. gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi Ārvalstu investoru padome Latvijā
Spriedze darba tirgū sola pārmaiņas Latvijas jaunuzņēmumu vide uzņem ātrumu
Sen gaidītās nodokļu reformas solījumi Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Sen gaidītās nodokļu reformas solījumi

Raivis Spalvēns, LETA

Nepieciešamība mainīt nodokļu sistēmu, padarīt to modernāku un efektīvāku, jau vairākus gadus ir dažādu ekspertu un politiķu dienaskārtībā, tomēr reālas pārmaiņas netika ieviestas. Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība lēma pielikt punktu šīm runām un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadībā visai naski tika radīts nodokļu reformas plāns.

Tas tika virzīts mērķtiecīgi un gandrīz bez aizķeršanās, turklāt problemātiskie jautājumi tika risināti neierasti ātri – dažbrīd ieklausoties kritikā, dažbrīd to ignorējot. Nu jau ir skaidrs, ka 2018.gads sāksies ar jaunu nodokļu politiku, tomēr tās ieviešana joprojām ir miglā tīta, tāpēc rezultātus un nodokļu reformas ietekmi uz darba devējiem un ņēmējiem, konkrētu nozaru uzņēmumiem un ekonomiku kopumā varēs vērtēt tikai pēc kāda laika.

Ilgais ceļš līdz reformai

Par iecerēm mainīt nodokļu sistēmu, padarot to efektīvāku un konkurētspējīgāku, ir runāts gadiem ilgi, tomēr līdz šim izmaiņas nodokļos galvenokārt tika veiktas, lai salāpītu kādu nepilnību, kompensētu budžeta izdevumus, palielinātu ieņēmumus utt., tomēr līdz šim ne reizi izmaiņas nodokļos netika skatītas sistēmiski, kopumā. Izmaiņas notika 2016.gada janvārī, kad iepriekšējās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs (V) parakstīja 300 000 eiro vērtu līgumu ar Pasaules Banku, kura apņēmās izstrādāt Latvijas situācijai piemērotākos nodokļu sistēmas scenārijus. Neilgi pēc šī līguma parakstīšanas mainījās valdība un pie Ministru kabineta vadītāja grožiem stājās Māris Kučinskis (ZZS), kurš sevis vadītās valdības deklarācijā apsolīja – nodokļu slogs tiks pārnests no darbaspēka uz patēriņu. Valdības deklarācijā tika atrunāts, ka „kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem valdība veidos līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus - ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.” Nodokļu reforma kļuva par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) galveno uzdevumu, un jau 2016.gada decembrī plašā nodokļu reformai veltītā konferencē tika zīmētas Latvijas jaunās nodokļu sistēmas aprises. Savu vīziju prezentēja arī Pasaules Banka, kuras eksperti norādīja, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī ieteica Latvijai aplūkot nodokļu sistēmu kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss runāja tieši, uzsverot, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts ieteica reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš ieteica arī integrēt solidaritātes nodokli IIN, kā arī reformēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Finanšu jomā izskanēja priekšlikumi veikt reformas, paplašinot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzi, reformēt ar kapitālu saistītus nodokļus, stiprināt ar dabas resursiem saistītus nodokļus, kā arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Lai arī konference vairāk kalpoja kā diskusiju un viedokļu apmaiņas platforma, kurā netika spriests par konkrētām nodokļu izmaiņām, Reizniece-Ozola ar pārliecību pauda: „Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju.”

Pārāk ātri sagatavotas vērienīgas izmaiņas

Pēc nodokļu reformai veltītās konferences pagāja pāris mēneši un jau 2017.gada sākumā bija zināmas reformas aprises. Savukārt augustā nodokļu reformas likumu pakete jau tika izsludināta. Ne viens vien eksperts norādīja uz pārāk īso laiku, izstrādājot, izskatot un diskutējot par ievērojamajām izmaiņām nodokļu sistēmā. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska pat ieteica izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to sākt piemērot no 2019.gada 1.janvāra, nevis no 2018.gada 1.janvāra. Tomēr valdība ar nodokļu reformu straujiem soļiem virzījās uz priekšu, retu reizi „paklūpot” uz sarežģītākajiem un diskutablākajiem jautājumiem. Tik pat ātri nodokļu reformu pavadošā likumu pakete tika izskatīta un pieņemta Saeimā. Rezultātā jau augustā tika izsludināti kopumā 12 ar nodokļu reformu saistīti likumi - "Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likums", "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums", "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā", "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Tāpat tika izsludināti "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā", "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", "Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" un "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā".

Būs būtiskas izmaiņas

Nu jau ir skaidrs, ka 2018.gada 1.janvārī Latvijā būs pilnīgi jauna nodokļu sistēma. Nodokļu reformas apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz ieviest diferencēto IIN likmi. No nākamā gada IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%. Tāpat no nākamā gada tiks palielināta minimālā alga – tā sasniegs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Pieaugs arī maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro. Būtiski grozījumi veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. Izmaiņas skars arī MUN maksātājus, jo nodokļu reforma paredz, ka MUN likme turpmāk būs 15% apmērā un maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums varēs būt 40 000 eiro apmērā. Mikrouzņēmumā maksimālā darba alga varēs būt līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam, savukārt aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. Savukārt grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem. Savukārt grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" paredz nākamgad azartspēļu automātiem un spēļu galdiem par 30% paaugstinās nodokļa likmes.

Kritizē akcīzes celšanu

Nodokļu reformas izstrādes gaitā izskanēja ne mazums kritikas par piedāvātajiem risinājumiem, sevišķi reformas ieviešanas kompensējošajiem pasākumiem. Visskaļāk viedokli par iecerētajām izmaiņām pauž nozares, kuras nākamgad skars nodokļu palielinājums. Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) vadītājs Pēteris Liniņš norāda, ka akcīzes nodokļa palielinājums alum rosinās tuvākajā nākotnē nozarē par 30% samazināt darbinieku skaitu, sevišķi ietekmējot iedzīvotājus Latvijas reģionos. „Akcīzes nodoklis alum pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 45%. Nozare to ir spējusi pārdzīvot, jo akcīzes nodokļa likme alum tika celta pakāpeniski. Taču daudzas alus darītavas var nepanest plānoto akcīzes nodokļa pieaugumu,” norāda Liniņš. Kritiski par akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai ir arī šīs nozares pārstāvji, kas uzskata, ka akcīzes nodokļa celšana degvielai negatīvi ietekmēs ne tikai konkrēto nozari, bet arī citas saistītās jomas. AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš stāsta, ka brīdī, kad akcīzes nodoklis tiks celts Latvijā, mēs ne tikai zaudēsim līdz šim iegūtos Igaunijas klientus, bet veicināsim arī degvielas tūrismu uz Lietuvu, tādējādi papildinot viņu valsts budžetu. Savukārt azartspēļu nozares pārstāvji norāda, ka jaunā nodokļu reforma, kas paredz paaugstināt azartspēļu nodokli par 30% un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) aplikt laimestu virs 3000 eiro, nozares uzņēmumu budžetā radīs zaudējumus piecu miljonu eiro apmērā. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Vērzemnieks pauda viedokli, ka nodokļu reforma būtībā vēršas pret legālo biznesu, kas cilvēkiem nodrošina darba vietas un maksā nodokļus. „Ja jau šobrīd uzraugošās iestādes pilnībā netiek galā ar nelicencētu tiešsaistes totalizatoru un azartspēļu nodrošinātāju darbības ierobežošanu, tad pēc reformas arvien vairāk cilvēku izvēlēsies izmantot Latvijā nelicencētu komersantu pakalpojumus, jo tas būs krietni izdevīgāk,” atzina Vērzemnieks.

Apsveic UIN reformu

Neskatoties uz atsevišķu nozaru kritisko attieksmi pret nodokļu reformu, uzņēmēju atbalstu tomēr guvušas piedāvātās izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), proti, paredzot ar UIN neaplikt reinvestēto peļņu. Šo priekšlikumu atbalsta darba devēju un uzņēmēju organizācijas, pat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura vienā brīdī atsauca savu atbalstu kopējai nodokļu reformai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šo iniciatīvu vērtē kā uzņēmumu konkurētspēju veicinošu, kas nodrošinās investīciju pieaugumu. Arī Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) vadītāja Ieva Plaude-Rēlingere atzinīgi vērtē ieceri samazināt UIN likmi un darbaspēka nodokļus, kā arī neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu. „Kosmētikas nozarei 0% nodoklis reinvestētajai peļņai ir ļoti būtisks, jo tas dos iespēju ražotājiem iegūt papildu līdzekļus, kurus, piemēram, varēs izmantot modernu ražošanas iekārtu iegādei vai arī novirzīt mārketinga aktivitātēm ārvalstīs. Ja ražotājiem nav iespējas nopelnīt pietiekošu sākumkapitālu savā "mātes valstī", tad konkurēt eksporta tirgos ir ārkārtīgi sarežģīti,” sacīja LAKRA vadītāja.

Sen gaidīta reforma

„Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā ir izstrādāta tik vērienīga reforma,” tā izsakās LDDK, kas par nepieciešamību reformēt Latvija nodokļu sistēmu runā jau gadiem ilgi. Valdības diskusijas ar uzņēmēju un darba ņēmēju organizācijām bija gana spraigas, ne vienmēr viedokļi sakrita, tomēr panāktās vienošanās puses vērtē atzinīgi. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka valdībā un Saeimā atbalstītā nodokļu reforma atšķiras no sākotnējās ieceres, tomēr svarīgākie pamatmērķi ir saglabājušies - konkurētspēja, salīdzinoši motivējoša sistēma godīgai uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka izmaiņas nodokļu sistēmā kopumā ir solis pareizajā virzienā, tomēr ar to darbs vēl nebeidzas. „Reformas patiesie ieguvumi būs redzami, tikai mainoties cilvēku attieksmei, kultūrai un izpratnei par cēloņsakarībām, apzinoties, ka godprātīga nodokļu nomaksa nodrošinās sociālās garantijas nākotnē,” saka Meņģelsone. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egils Baldzēns arī pauž uzskatu, ka, izstrādājot nodokļu reformu, ir nonākts pie rezultāta, kas ņem vērā visu pušu intereses. "Svarīgi ir tas, ka, strādājot aptuveni gadu, ir nonākts nevis pie kompromisa, bet gan pie kopsaucēja, ņemot vērā līdzsvarotas visu pušu intereses," sacīja Baldzēns.

Viss VID rokās

Viena lieta, ir pieņemt nodokļu reformu un to pavadošos likumprojektus un Ministru kabineta noteikumus, taču lielākais jautājums ir par to – kā reformu ieviest pareizi, bez aizķeršanās un uzņēmējiem draudzīgā viedā. Un šis jautājums ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē, jo iestādei nāksies ieviest dzīvē to, ko „uz papīra” uzlikuši politikas veidotāji. Tāpēc ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska jau savlaicīgi norādīja uz faktu, ka ir jādomā par to, kā VID spēs administrēt jaunās nodokļu izmaiņas. "No vienas puses, tiek paredzēta nodokļu reforma, bet, no otras puses, norit VID reforma. Ir jāsaprot, kā apvienot šīs abas reformas. Un tas ārvalstu investoriem rada bažas par šo procesu kvalitāti," sacīja Elksniņa-Zaščirinska. Viņa atgādina, lai nodrošinātu kvalitatīvu nodokļu reformas ieviešanu, ir nepieciešams ilgāks laiks, jo nepieciešams sagatavot korektu un pārdomātu reformas piedāvājumu un veiksmīgi informēt par izmaiņām uzņēmējus. Savukārt Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols pauž pārliecību, ka, ieviešot nodokļu reformu, nodokļu uzskaite kļūs sarežģītāka; un ne tikai tāpēc, ka gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, gan nodokļu inspektoriem būs nepieciešami vairāki gadi, lai pierastu pie jaunievedumiem. "Skaidrs, ka brīdī, kad notiek jebkādas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kļūst sarežģītāks nodokļu inspektoru un nodokļu maksātāju darbs, jo jāpaiet kādam laikam, līdz visi pierod pie jaunumiem. Tam parasti ir vajadzīgi kādi divi trīs gadi. Taču, ja mēs paskatīsimies uz jaunajiem likumiem, tad redzēsim, ka perspektīvā vienkāršošana nav paredzama. Piemēram, ja agrāk uzņēmumi iesniedza ienākuma nodokļu deklarāciju reizi gadā, tad tagad, iespējams, tas būs jādara katru mēnesi," paskaidro eksperts. Pēc viņa domām, visiem - VID, grāmatvežiem, revidentiem, notāriem - darba tuvākajā nākotnē kļūs vairāk. Jo nodokļu sistēma, kas pašlaik pastāv Latvijā, pēc būtības, ieviesta divos posmos - 1995.gadā un 2010.gadā. Patlaban visi ir pieraduši pie esošās sistēmas un orientējas, kad, kam, cik un par ko ir jāmaksā. Tomēr līdz ar nodokļu reformu esošā sistēma tiks kardināli mainīta, kas var nodokļu sistēmas dalībniekiem radīt problēmas. "Viena lieta, ka tagad tehniski ieviesīs jauno sistēmu - pielāgos elektroniskās deklarēšanas sistēmu jaunajām likmēm, pārveidos programmas. Cita lieta ir strīdi pēc būtības. Likumi ir jauni, var rasties ļoti daudz nesaskaņu. Paies trīs līdz četri gadi, līdz mēs visi sapratīsim, kā strādāt ar jauno nodokļu sistēmu," saka Dābols. Tiesa, ka visām pusēm nāksies aprast ne tikai ar jauno situāciju nodokļu administrēšanā, bet visām pusēm būs arī „jāielaužas” jaunajā nodokļu sistēmā kā tādā, jāapjēdz, kā tā darbojas. Un tieši tāpēc jaunās nodokļu sistēmas ieguvumus varēsim vērtēt tikai pēc zināma laika, nevis 2018.gada februārī, kad uzņēmumi būs veikuši pirmo nodokļu nomaksu un darbinieki saņēmuši pirmo algu.

Citāti

Dana Reizniece-Ozola

Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju.

Vitālijs Gavrilovs

Nodokļu reformā ir saglabāti svarīgākie pamatmērķi - konkurētspēja, salīdzinoši motivējoša sistēma godīgai uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana.

Egils Baldzēns

Strādājot aptuveni gadu, esam nonākuši nevis pie kompromisa, bet gan pie kopsaucēja.

Ieva Plaude-Rēlingere

Kosmētikas nozarei 0% nodoklis reinvestētajai peļņai ir ļoti būtisks, jo tas dos iespēju ražotājiem iegūt papildu līdzekļus.

Arnis Vērzemnieks

Pēc reformas arvien vairāk cilvēku izvēlēsies izmantot Latvijā nelicencētu komersantu pakalpojumus.

Pēteris Liniņš

Alus nozare spēja sadzīvot ar akcīzes nodokļa celšanu iepriekš, taču jaunu akcīzes celšanu daudz var „nepanest”.

Ainis Dābols

Paies trīs līdz četri gadi, līdz mēs visi sapratīsim, kā strādāt ar jauno nodokļu sistēmu.

Uz augšu