Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2016. gadam pret 2015. gadu Industrijas pēc 2016. gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi Ārvalstu investoru padome Latvijā
Spriedze darba tirgū sola pārmaiņas Latvijas jaunuzņēmumu vide uzņem ātrumu
Sen gaidītās nodokļu reformas solījumi Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Latvijas jaunuzņēmumu vide uzņem ātrumu

Airisa Ādamsone

Latvijas jaunuzņēmumu vide kļūst arvien dinamiskāka.

Kopstrādes telpās un akseleratoros tiek attīstītas idejas, iezīmējas pirmie jaunuzņēmumu veiksmes stāsti, arī valsts pusē pamanīts šīs jomas potenciāls un tiek meklēti labākie atbalsta risinājumi: pieņemts īpašs likums jaunuzņēmumu attīstības sekmēšanai, izstrādāts vīzu režīms ideju ģeneratoru un īstenotāju piesaistei no trešajām valstīm, tiek meklētas iespējas Latvijas jaunuzņēmumu vārda nešanai pasaulē.

Tomēr mūsu biznesa ekosistēma joprojām atpaliek no Igaunijas, kur savulaik tramplīns straujajam attīstības lēcienam bija internetā bāzētā zvanu un ziņapmaiņas pakalpojuma “Skype” pārdošana. Arī Lietuva nesnauž un meklē nišu savam uzvaras gājienam jaunuzņēmumu pasaulē - mūsu dienvidu kaimiņvalsts izvirzījusi mērķi kļūt par Ziemeļu un Baltijas reģiona līderi finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” jaunuzņēmumu jomā. Lietuvas finanšu tirgus uzraugs - centrālā banka - paziņojusi, ka Lietuva ir ideāla vieta, lai sāktu un izvērstu starptautisku biznesu “fintech” jomā, jo banka ir atvērta inovatīvām idejām un nodrošina Eiropas Savienībā vienu no ātrākajiem licencēšanas režīmiem.

Rīga - “fintech” galvaspilsēta?

Cīņā par reģiona “fintech” galvaspilsētas godu sevi piesaka arī Rīga. Finanšu tehnoloģijas ir viena no nozarēm, ko eksperti min, vaicāti, kurā jomā Latvijā pašlaik īpaši iezīmējas jaunuzņēmumu attīstība. Šajā nozarē darbojas dažādu biznesa segmentu jaunuzņēmumi: savstarpējo aizdevumu platformas “Mintos” un “Twino”, biznesa klientiem paredzētajā jeb B2B (“business to business”) segmentā strādājošais “Nordigen”, kura izstrādāts algoritms spēj kategorizēt maksājumu transakcijas un palīdz aprēķināt klienta risku, izvērtējot viņa kredītspēju. Starp nozīmīgiem mūsu valstī dzimušiem “fintech” uzņēmumiem tiek minēts arī maksājumu serviss “Swipe” un autentifikācijas risinājums “Notakey”.

Arī Latvija apzinās, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai būtisks ir konkurētspējīgs nozares regulējums. Viens no soļiem pretim jauniem risinājumiem ir regulatīvā smilškaste inovatīvu ideju dzīvotspējas pārbaudīšanai. Šajā jomā atvērts ir Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iecerējusi ieviest regulatīvo smilškasti kā mehānismu, kur savu inovatīvo finanšu tehnoloģiju ideju izmēģināt tiem uzņēmumiem, kuriem ir nobriedis darbības plāns.

Smilškasti varētu izmantot uzņēmumi, par kuru inovatīvo finanšu pakalpojumu ideju nepieciešams FKTK viedoklis, kur jāidentificē regulējuma baltie plankumi, vai kur nākotnē varētu būt jāveido normatīvs regulējums. FKTK ieskatā pirms “spēlēšanās” ar trešo personu līdzekļiem ir jāsaņem licence finanšu pakalpojumu sniegšanai. Smilškastē iekļautajam uzņēmumam FKTK būtu gatava sniegt atbalstu, iedziļinoties biznesa idejā, vienojoties par darbības modeli un cieši sekojot līdzi tā īstenošanai. Tad kādā brīdī uzņēmējam būs jābūt gatavam savu ieceri turpināt jau dzīvē plašākam klientu lokam vai arī pieņemt lēmumu par darbības pārtraukšanu. Smilškaste nebūtu jāuztver kā atlaide, kur varēs darboties uzņēmēji, kuri paši nezina, ko vēlas, un kuri gaida, ka viņiem kaut kas tiks pateikts priekšā. Smilškastē tiks dota iespēja darboties uzņēmējiem, kam ir inovatīva ideja un nopietni nākotnes plāni, uzsver FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Cits valsts sperts solis “fintech” nozarē ir regulējums savstarpējo aizdevumu platformu darbības regulēšanai. Finanšu ministrijas izstrādāto piedāvājumu nozares regulēšanai – Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu - jau atzinīgi novērtējusi Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. Tās ieskatā jaunais regulējums ne vien veicinās jaunu un inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanās Latvijā, bet varētu arī piesaistīt citās valstīs strādājošas savstarpējo aizdevumu platformas.

Jāatzīmē, ka Latvijā savstarpējo aizdevumu platformas piedzīvojušas dinamisku attīstību – pirmā platforma darbību sāka 2015. gadā, bet pašlaik Latvijā strādā jau septiņas savstarpējo aizdevumu platformas. Līdz šim caur Latvijas platformām veiktas investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Ja 2016. gadā kopējais investīciju apjoms bija 110 miljoni eiro, tad šogad otrajā ceturksnī tas sasniedza 200 miljonu eiro robežu. Finanšu ministrija arī turpmāk prognozē platformu darbības izaugsmi, tām arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropā. Pašlaik Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas piesaistījušas investorus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm, un aktīvākie investori ir no Vācijas, Lielbritānijas, Šveices.

Latvijas priekšrocības “fintech” nozares attīstībai ir plašs finanšu nozares profesionāļu loks un gana liels IT speciālistu skaits.

Perspektīvais B2B segments

Labas attīstības perspektīvas Latvijas jaunuzņēmumiem tiek saskatītas biznesa klientu jeb B2B segmentā. Tas ir tāpēc, ka lielie uzņēmumi darbojas ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā, Austrumeiropā vai citviet Eiropā, un biznesa vajadzības starp valstīm tik būtiski neatšķiras. Ja Latvijā izveido risinājumu globālam spēlētājam, kam ir pārstāvniecība arī mūsu reģionā, tad pēc tam šo risinājumu būs iespējams pārnest arī citur, skaidro “Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Krists Avots.

Savukārt ar plašam privātpersonu lokam paredzētu risinājumu izstrādi ir grūtāk, jo Latvijā ir iedzīvotāju ziņā ļoti mazs vietējais tirgus. “Latvijā var kaut ko notestēt patēriņa segmentā, taču gūtais redzējums par tirgus vēlmēm ne pārāk korelē ar to, kas notiek lielajās valstīs, piemēram, Amerikā vai Vācijā,” skaidro Avots. Viņaprāt, ja jaunuzņēmums vēlas piedāvāt pakalpojumus plaša patēriņa tirgum, tad jau no pirmās dienas būtu labāk produktu testēt lielākā tirgū.

Jaunuzņēmumus B2B segmentā attīstīt palīdz akseleratora programma “Startup Wise Guys”, kas līdzās sākotnējai investīcijai un darba vietai kopstrādes telpā nodrošina arī intensīvu treniņa un mentoru programmu. Rīgā šī programma pirmo reizi tika īstenota pērn, to absolvēja septiņi uzņēmumi no dažādām valstīm, tai skaitā arī Latvijas jaunuzņēmums “Anatomy Next”, kura piedāvātā interaktīvā lietotne palīdz topošajiem ārstiem apgūt cilvēka anatomiju trīsdimensiju formātā ar papildinātās realitātēs iespējām un kas attīstības iespējas saskata ASV tirgū. Šoruden Rīgā norit otrā “Startup Wise Guys” akseleratora programma, kurā uzņemti desmit startapi no dažādām valstīm, tostarp divi arī no Latvijas.

Finansējums attīstībai

Jaunuzņēmumi ir augsta riska bizness, tāpēc tiem ir specifiski investori, un piesaistīt naudu nav viegli, atzīst Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas projektu vadītāja Aļona Beļinska. Viņa skaidro, ka agrīnajā attīstības stadijā uzņēmumi parasti piesaista biznesa eņģeļu naudu vai arī, iestājoties akseleratorā, saņem nelielu finansējumu no tā. Tāpat līdz šim Latvijā veiksmīgi darbojusies “Imprimatur Capital” programma “soft-loan”.

Savukārt vēlākā izaugsmes stadijā jaunuzņēmumi meklē finansējumu pie specializētiem riska kapitāla fondiem, kas spēj piedāvāt “gudro naudu”, tas ir, ne tikai naudu, bet arī savas zināšanas un kontaktus nozarē. Patlaban Latvijā ir maz tādu fondu, tāpēc bieži jaunuzņēmumi piesaista investorus no ārzemēm. Ārzemju investoru piesaiste saistīta arī ar to, ka tie labāk pārzina starptautisko tirgu un brīžiem var dot vairāk pievienotās vērtības papildu naudai: zināšanas, kontaktus, produktu noieta kanālus, skaidro Beļinska.

Savukārt tehnoloģiju startapu kopstrādes telpas “Techhub Riga” līdzdibinātājs, jaunuzņēmumu padomdevējs un investors Andris Bērziņš novērojis, ka labākajām jaunuzņēmumu komandām Latvijā pašlaik kapitāla pieejamība vairs nav klupšanas akmens, grūtāka situācija gan ir nākamajam slānim. Latvijā uz vietas riska kapitāla kompāniju ir maz, savukārt ārzemju investori grib nosmelt krējumu. Joprojām ir maz investoru, kas var ieguldīt attīstības fāzēs, un vieglāk ir iegūt finansējumu brīdī, kad bizness jau griežas. Bērziņš pats ir nesen Baltijas valstīs darbu sākušā sēklas kapitāla fonda “Change Ventures” vadības komandas priekšgalā. Fonds, kas ieguldīs Baltijas jaunuzņēmumu dibinātājos visā pasaulē, līdz šim veicis četras investīcijas, no tām viena ir Latvijā – finanšu tehnoloģiju uzņēmumā “Nordigen”.

Taču nākamajos gados finansējums labu ideju attīstībai būs pieejams. 2014.-2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā iezīmēti desmitiem miljoni, lai Latvijā veicinātu kapitāla pieejamību un agrīnas stadijas investīcijas jaunuzņēmumos. 60 miljoni eiro būs pieejami riska kapitāla formā, un šis finansējums varētu kļūt pieejams nākamgad. Savukārt 15 miljoni eiro būs pieejami akcelerācijas programmā pie trīs akcelerācijas fondiem: “Buildit Accelerator OU”; personu apvienība SIA “Lattelecom Technology”, Pēteris Marculāns, Dmitrijs Saikovskis un Deivids Ventcels (David Ventzel); personu Nikolaja Adamoviča, Leldes Stukles, Voldemāra Brēdiķa un Ellas Kalniņas apvienība.

“Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Avots stāsta, ka “Lattelecom” mēģinājis izveidot labāko iespējamo profesionāļu komandu fonda pārvaldīšanai. “Ja viņi savu darbu izdarīs, tad labums būs gan mums kā investoriem, gan arī sabiedrībai kopumā, jo te būs vairāk jaudīgu tehnoloģiju kompāniju,” saka Avots. Šī akcelerācijas fonda iezīmētā investīciju tēma būs gudrā darba vieta - efektivitāte un automatizācija caur viediem risinājumiem, piemēram, mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta vai lielo datu risinājumi, lietu interneta risinājumi. Atbalsta fokuss būs vērsts uz to, kā jaunās tehnoloģijas var palīdzēt biznesam un valstij kļūt efektīvākai.

Kopumā akcelerācijas fondi atbalstu sniegs divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Pirmssēklas finansējums līdz 50 000 eiro paredzēts uzņēmuma izveidei, konsultācijām un produkta izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai. Savukārt sēklasnaudas finansējums līdz 250 000 eiro paredzēts tālākai izaugsmei tiem uzņēmumiem, kas būs veiksmīgi izgājuši pirmssēklas ieguldījumu posmu. Akcelerācijas programma paredzēta inovatīviem jaunuzņēmumiem biznesa idejas, uzņēmuma un produkta izveidei un attīstībai, īpaši – tehnoloģiskiem un rūpnieciskiem projektiem.

Jaunuzņēmumu atbalsta likums vēl jāpilnveido

Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas pieņēmusi speciālu startapu likumu, tomēr nozarē atzīst, ka likums vēl jāpilnveido. Lai arī Jaunuzņēmumu atbalsta likuma rezultāts ir smagnējs, tas tomēr ir labākais ātrais kompromiss, un likumu būs iespējams palabot un attīstīt, saka “Techhub Rīga” līdzdibinātājs Bērziņš. Viņaprāt, patlaban valsts atbalsts jaunuzņēmumiem ir krietni labāks nekā pirms pāris gadiem. Ekspertu priecē, ka augstākās valsts amatpersonas nu jau regulāri parādās pasākumos, kas palīdz veicināt jaunuzņēmumu starptautisko atpazīstamību, kā arī izglīto mūsu sabiedrību par jaunuzņēmumiem.

Lai sekmētu talantu piesaisti Latvijas jaunuzņēmumiem, šogad iedzīvināta arī startapu vīzu programma – ieviestas īpašas termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz trīs gadiem, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, ja tie plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu un darbojas jaunuzņēmumā. Ir gan jāizpilda vairāki nosacījumi: triju mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas ārzemniekam jābūt reģistrētam kā valdes loceklim jaunuzņēmumā, bet sešu mēnešu laikā pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas kvalificētam riska kapitāla investoram uzņēmuma pamatkapitālā jāiegulda vismaz 30 000 eiro, un 18 mēnešu laikā ieguldījumam jāsasniedz vismaz 60 000 eiro.

Ekonomikas ministra Arvils Ašeradens atzīst, ka patlaban esam tajā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības fāzē, kad paralēli likumu normu pilnveidošanai norit intensīvs darbs pie Latvijas startapu vides popularizēšanas. Plānots kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju uzrunāt jaunuzņēmumu veidotājus un investorus stratēģiski svarīgās vietās startapu globālajā kartē.

Ekonomikas ministrija arī sākusi sarunas, lai paplašinātu sadarbību starp Baltijas un Ziemeļvalstu jaunuzņēmumiem, tajā skaitā, veidojot ciešāku sadarbību kopēju inovāciju attīstībai ASV. Viena no iecerēm ir attīstīt ciešāku valstu sadarbību ārējo tirgu pārstāvniecībai, piemēram, nodrošinot iespēju Latvijas jaunuzņēmumiem darboties kopā ar Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu kopienu Ziemeļvalstu inovāciju mājā Silīcija ielejā, ASV.

Iedznējos Igaunijai

Lai arī pēdējos gados Latvijas jaunuzņēmumu vide dinamiski attīstījusies, tomēr Igaunijas ekosistēma joprojām ir priekšā Latvijai. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts jaunuzņēmumu vides attīstībā būtiska loma bija “Skype”. Šo uzņēmumu 2003. gadā dibināja divi skandināvi, bet tehnisko risinājumu izstrādāja igauņu programmētāji. Pēc tam, kad 2005. gada septembrī “Skype” tika pārdots interneta tirdzniecības sistēmai “eBay”, Igaunijā bāzētais “Skype” attīstības centrs saruka, taču darījums būtiski ietekmēja Igaunijas ekonomikas attīstību kopumā – radās investori, kas iegulda tehnoloģijās, un strauji auga jaunuzņēmumu skaits.

Igauņu izgudrotie vai finansētie jaunuzņēmumi tiek veidoti starptautiski un ar globālajam tirgum paredzētiem risinājumiem, taču nereti tiek saglabāta arī saikne ar Igauniju. Tā “Skype” līdzdibinātāji Ahti Heinla un Januss Frīss 2014. gadā dibināja uzņēmumu “Starship Technologies”, kas izstrādā un vairākās pasaules pilsētās testē pašgājējus robotus preču piegādei. Uzņēmuma galvenais birojs ir Londonā, pārstāvniecības - citviet pasaulē, taču tehnoloģiskie risinājumi tiek izstrādāti Igaunijā. Cits piemērs – igauņu veidotā tiešsaistes maksājumu platforma “Transferwise”, kura vērtība patlaban tiek lēsta jau vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā. Šis jaunuzņēmums bāzēts Londonā, taču tam ir birojs un darbinieki arī Tallinā.

Tomēr tas ir tikai laika un laimes jautājums, līdz arī kāda Latvijas jaunuzņēmuma vērtība pārsniegs vienu miljardu ASV dolāru, uzskata “Techhub Riga” līdzdibinātājs Bērziņš. Līdz šim nozarei Latvijā vēl trūcis pieredzes, ko var iegūt tikai ar laiku, nokrītot, apdauzoties un atkal pieceļoties. Tomēr pamazām arvien vairāk jaunuzņēmēju arī Latvijā šo pieredzi iegūst, un tad jau rezultāti neizpaliks.

Uz augšu