Ienākt

Autors: Nils Ušakovs (Rīgas domes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Iespējas attīstībai un sadarbībai

Rīga ir vieta, kurā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju veido apmēram pusi mūsu valsts IKP, tādēļ galvaspilsētas uzņēmējdarbības vide ir uzskatāma par vienu no konkurētspējīgākajām Latvijā. Turklāt Rīga vēl joprojām ir lielākā Baltijas pilsēta, kas dod lielākas iespējas attīstībai un sadarbībai. Uzsveru, ka uzņēmēji vēlas ilgtermiņā prognozējamu un viegli piemērojamu nodokļu, būvniecības un citu regulējumu politiku, kas valsts līmenī diemžēl ir diezgan nenoteikta. Tādēļ, lai mūsu pilsētu novērtētu kā uzticamu partneri ilgtermiņā, Rīga aktīvi iesaistās uzņēmējdarbības vidi uzlabojošās aktivitātēs – tādās kā jaunuzņēmumu izveides un attīstības atbalsts, tūrisma piedāvājuma popularizēšana un starptautiski konkurētspējīgu uzņēmējdarbības nozaru izaugsme.

ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas laikā Rīgas pašvaldība aktīvi piedalījās diskusijās ar nozaru ministrijām par finansējuma piesaisti Rīgai kā galvaspilsētai un valsts ekonomikas dzinējspēkam, tomēr uzskatām, ka tas nav pilnībā izdevies. No 249 miljoniem eiro mūsu pilsētai paredzēti vien nepilni 35 miljoni eiro.

Kā pozitīvos piemērus varu minēt līdzekļu piesaisti elektrotransporta kustības nodrošināšanai Skanstes ielā – jaunas tramvaja līnijas izbūvei un jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei, Torņakalna multimodālā mezgla izbūvei, kā arī, lai nodrošinātu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu vairākos projektos. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos Rīgas dome ir īstenojusi vairākus vērienīgus un pilsētai svarīgus infrastruktūras projektus, kā piemēram Austrumu maģistrāles būvniecība, dabaszinātņu kabineti 63 Rīgas skolās, A.Deglava ielas izgāztuves sakārtošana u.c.

Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc PMLP datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus. Ar katru gadu pieaug vidējais iedzīvotāju vecums, kas nu ir sasniedz 43 gadus, kas, protams, palielina demogrāfisko slodzi, bet sabiedrības novecošanās nav tikai Rīgas vai Latvijas problēma, līdzīgas tendences ir arī citās Eiropas valstīs. Strādājam pie tā, lai šai situācijai pielāgotu pilsētas ekonomiku un sociālas palīdzības sistēmu.

Kā liecina NVA dati, 2016.gada laikā bezdarba līmenis Rīgā ir palicis nemainīgs – 5%, kamēr kopumā valstī tas bija 8,5%. Gada sākumā Rīgā reģistrēts 15 791 bezdarbnieks, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Nodarbinātības līmenis Rīgā sasniedz 65,3%.

Mēs saskatām iespēju uzlabot uzņēmējdarbības vidi, sekmējot esošo un piesaistot Rīgai jaunus dalītos biznesa centrus, un tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai to īstenotu – gan attīstot fizisko infrastruktūru, gan nodrošinot atbilstošu zināšanu un atbalsta instrumentu pieejamību. Lieliska iespēja attīstībai būs topošais jaunais pilsētas centrs Skanstes apkaimē.

Līdz ar augstākās izglītības un zinātnes īpatsvara palielināšanos Rīgas ekonomikā, pašvaldība ir svarīgs dalībnieks augstskolu un uzņēmumu sadarbībā, mēs cieši sadarbojamies ar valsts nozīmīgākajām augstskolām, kas ievērojami cēlušas savu līmeni. Mēs pozitīvi skatāmies uz kreisā krasta zināšanu jūdzes attīstību, kas ietvers universitāšu pilsētiņas (kampusus) Torņakalnā un Ķīpsalā, kuru izaugsmi var sekmēt arī kreisajā krastā plānotie transporta infrastruktūras attīstības projekti.

Lai Rīga varētu veiksmīgi sacensties ar citām Eiropas metropolēm, pilsētai, sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām, ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus kā akustiskā koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskais kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions. Šie objekti kalpos kultūrai, kā arī veicinās darījumu, tūrisma attīstību - tieši un multiplikatīvi pakalpojuma sektora attīstību. Plānotā Starptautiskā kongresu centra būvniecība palīdzēs mazināt sezonālās svārstības, kas novērojamas tūrisma industrijā, piesaistot liela mēroga pasākumus Rīgā.

Rīga atbalsta dažādus start-up uzņēmumus, kopš 2009.gada īstenojot grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Programmas gaitā piešķirtais atbalsts palīdz uzņēmējam izveidot infrastruktūru veiksmīgas komercdarbības sākšanai. Kopumā no 2009. gada grantu programmā atbalstītas 145 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 1 200 000 eiro apmērā.