Ienākt

Autors: Mārtiņš Vanags (Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Nozarē jāceļ konkurētspēja un jāpiesaista investīcijas

Viens no iemesliem, kāpēc Latvija konkurencē ar kaimiņvalstīm investīcijās zaudē desmitiem miljonu gadā, ir birokratizētais būvniecības un teritorijas plānošanas process, tāpēc šī jautājuma sakārtošana ir izvirzīta kā alianses prioritāte. Alianse ar aktīvu darbību jau tuvākajā laikā vēlas padarīt Latvijas nekustamā īpašuma jomas regulējumu konkurētspējīgāku Baltijas valstu līmenī un palielināt ikgadējās investīcijas nekustamo īpašumu sfērā kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama cieša nozares sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm, it īpaši – Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Rīgas domi.

Latvijas nekustamo īpašumu nozares būtiskākie izaicinājumi ir konkurētspējas celšana un investīciju piesaiste. Tuvāko gadu laikā noteikti tiks uzlabota investīciju vide un regulējums nekustamo īpašumu jomā Latvijā, padarot nozari konkurētspējīgāku Baltijas mērogā. Nozares pārstāvji apņemas līdz 2020. gadam dubultot ikgadējās investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā, panākot, ka tās nav mazākas par 600 miljoniem eiro gadā, par to jūnijā vienojās Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un nozares pārstāvji. Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse līdz 2020. gadam apņemas sekmēt plānoto investīciju apjoma pieaugumu. Jau drīzumā plānots izstrādāt nozares labās prakses rokasgrāmatas jaunu dzīvokļu pircējiem, sagatavot ikgadēju nekustamā īpašuma tirgus novērtējumu, veikt pētījumus par nozares attīstību un sadarbībā ar Ekonomikas ministriju publicēt Latvijas nekustamā īpašuma tirgus tendences. Vērtējot starptautiskos rādītājus, redzams, ka Latvija nekustamo īpašumu attīstības tirgū no citām valstīm ievērojami atpaliek, kaut arī tā ir viena no būtiskākajām nozarēm Latvijas ekonomikai. Piemēram, Lietuvā 2016. gadā un 2017. gadā ekspluatācijā tiek nodoti aptuveni 150 000 kvadrātmetru jaunu biroju, kamēr Latvijā – aptuveni 40 000 kvadrātmetru. Jaunās dzīvojamās ēkās Latvijā 2014. gadā tika ieguldīti 150 miljoni eiro, 2015. gadā – 125 miljoni eiro, bet 2016. gadā investīciju apjoms samazinājies līdz 100 miljoniem eiro. Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – Latvijā pērn pabeigti kopā tikai 2200 jaunu mājokļu (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Apzinoties nozares potenciālu, valstij ir svarīgi veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmētu investīciju veikšanu jaunos projektos. Jauns nekustamais īpašums nozīmē jaunas ražotnes, birojus, mājokļus, viesnīcas un tirdzniecības platības, kas rada investīcijas un darbavietas gan būvniecības fāzē, gan arī pēc tam – projekta ekspluatācijas laikā. Viens no iemesliem, kāpēc Latvija konkurencē ar kaimiņvalstīm investīcijās zaudē desmitiem miljonu gadā, ir birokratizētais būvniecības un teritorijas plānošanas process, tāpēc šī jautājuma sakārtošana ir izvirzīta kā alianses prioritāte. Alianse ar aktīvu darbību jau tuvākajā laikā vēlas padarīt Latvijas nekustamā īpašuma jomas regulējumu konkurētspējīgāku Baltijas valstu līmenī.