Ienākt

Autors: Edgars Šīns (Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Valsts atbalsta programmas nepieciešamas gan mājokļu iegādei, gan biroju tirgus attīstībai

Latvijā nepieciešams turpināt labus rezultātus uzrādošo mājokļu galvojumu programmu, tāpat nepieciešams izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos. Arī biroju ēku celtniecībai būtu jāpiesaista valsts atbalsts. "Altum" īstenotā valsts atbalsta programma mājokļu iegādei jaunajām ģimenēm ar bērniem ir ļoti labs instruments, kas aktivizējis tirgu, bet vajadzīgs vēl kāds papildu rīks, kas atbalstītu īpašumu iegādi reģionālajos centros.

Latvijā nepieciešams turpināt labus rezultātus uzrādošo mājokļu galvojumu programmu, tāpat nepieciešams izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos. Arī biroju ēku celtniecībai būtu jāpiesaista valsts atbalsts. Vidusmēra mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi jeb 24,7 mēneši, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm tas ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. Ekonomikai augot un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem augs. Arī būvniecības sektora aktivitāte apliecina, ka turpmāk nozare spēs nodrošināt mājokļu piedāvājumu. Ja nebūtu "Altum" programmas, daļai ģimeņu savs mājoklis būtu tikai sapnis. Latvijas iedzīvotājiem jauni mājokļi ir tikpat nepieciešami kā lietuviešiem un igauņiem, tāpēc valstij nevajadzētu atteikties no mājokļu galvojumu programmas, kas sevi ir apliecinājusi kā veiksmīgu un nepieciešamu gan jaunajām ģimenēm, gan arī ar pozitīvu efektu uz tautsaimniecības attīstību. "Altum" īstenotā valsts atbalsta programma mājokļu iegādei jaunajām ģimenēm ar bērniem ir ļoti labs instruments, kas aktivizējis tirgu, bet vajadzīgs vēl kāds papildu rīks, kas atbalstītu īpašumu iegādi reģionālajos centros. Gribētos, lai jaunās, talantīgās ģimenes vairāk "aizķeras" reģionos un Latvijā varētu runāt par policentrisku attīstību, jo tagad situācija ar nekustamajiem īpašumiem reģionos ir diezgan bēdīga. Patlaban katrs trešais darījums nekustamo īpašumu tirgū notiek "Altum" atbalsta programmas ietvaros. Savukārt reģionos aktivitāte ir zema, tāpēc jābūt izstrādātam kādam mehānismam, kas kompensētu starpību starp būvniecības izmaksām 1000 eiro par kvadrātmetru un dzīvokļu tirgus cenu reģionos, kas nav lielāka par 500 eiro par kvadrātmetru. Arī biroja ēku celtniecību Latvijā var veicināt tikai ar valsts atbalstu. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai radītu pietiekami daudz biroja telpu, tādējādi apmierinot ārvalstu finanšu institūciju pieprasījumu. Kopējais darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū 2016. gadā audzis par 17%, un tas liecina, ka arvien spēcīgāka un mēreni augoša vietēja pieprasījuma iespaidā nekustamo īpašumu tirgus ir nostājies uz stabilas un ilgtspējīgas attīstības ceļa. Vietējais tirgus aktivizējas tādēļ, ka aug iedzīvotāju pārliecība par nākotni. Cilvēki ir gatavi riskēt ar ieguldījumu nekustamajos īpašumos, jo nostiprinās pārliecība par ekonomiku kopumā un personīgajiem ienākumiem.