Ienākt

Autors: Guntis Strazds (Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs) Avots: LBGP

Eksports pusgadā audzis par 13%

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie noturējās aptuveni 2015. gada līmenī. Tomēr jāatgādina, ka vēl 2014. gadā nozares eksporta apjoms bija 590 miljoni eiro.

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015. gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie noturējās aptuveni 2015. gada līmenī. Tomēr jāatgādina, ka vēl 2014. gadā nozares eksporta apjoms bija 590 miljoni eiro. Tādai lielai produkcijas grupai kā gatavie apģērbi eksports gada laikā audzis par 9,6%. Naudas izteiksmē tie ir gandrīz 100 miljoni eiro. Eksports notiek gan uz Eiropu, gan uz Krieviju, tomēr lielāko pieaugumu rada eksports uz Rietumeiropu. Nozare eksportē aptuveni 90% no saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90% tiek eksportēti uz Rietumiem. Arī eirozonas dienvidu valstu finansiālās situācijas stabilizēšanās nāk par labu Latvijas ražotājiem. Proti, pateicoties tam, palielinājies eksports uz Itāliju. Kā viens no iemesliem straujajai izaugsmei ir arī politiskā situācija Turcijā. Baidoties no nestabilitātes, daudzi Rietumu uzņēmumi pārcēluši pasūtījumus no Turcijas, kas ļauj kāpināt ražošanas apjomus arī mūsu valsts uzņēmumiem. Tekstilindustrijas lielvalsts – Ķīnas – ražotāji Latvijas uzņēmumiem nav īsti konkurenti, jo Ķīnas kompānijas darbojas pavisam citā preču segmentā. Cita lieta, ka arī Ķīnā kopējo globālo tendenču iespaidā ražošanas izmaksas pieaug, bet kvalitāte bieži vien nav atbilstoša Rietumu prasībām. Arī tas ir veicinošs faktors Latvijas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāju izaugsmei. Izskatās, ka šogad no krīzes situācijas izies arī veļas ražotāji, kuriem iepriekš saistībā ar situāciju Krievijā un Ukrainā bija radušies zaudējumi. Tomēr vieglās rūpniecības uzņēmumiem kopumā peļņas procents tomēr ir pārāk mazs, lai uzņēmumi varētu ieguldīt attīstībā un atjaunoties. Pēdējos gados tas svārstās ap 2%, tomēr, lai uzņēmums ieguldītu attīstībā, būtu nepieciešama vismaz 6% rentabilitāte. Protams, ir uzņēmumi, kuriem peļņa ir šie 6% un pat 15%. Tomēr to skaits nav liels, līdz ar to nākas piedomāt, kur ņemt naudu jauniem ieguldījumiem. Situāciju sarežģīja arī tas, ka kopš 2014. gada nebija pieejami ES fondi ražošanas iekārtu modernizācijai. Kopējā situācija gan ir samērā optimistiska. Eksports turpina palielināties, un klāt nāk aizvien jauni noieta tirgi, piemēram, pēdējā laikā uzņēmumu noieta portfelī ir parādījušās tādas Āfrikas valstis kā Gvineja un Gana. Savukārt straujāk augošo un ar lielāko potenciālu eksporta tirgu vidū ir tādas valstis kā Islande, Francija, Kanāda un Bulgārija.