Ienākt

Latgale Kurzeme
Zemgale Vidzeme
Pierīga

Latgale

Cerības uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi

Jānis Lāčplēsis (Daugavpils domes priekšsēdētājs)


Starptautiskā situācija, ekonomiskās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas ekonomisko situāciju arī Daugavpilī. Daugavpils vienmēr ir bijusi tranzīta centrs. Dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritums un pasūtījumu no Krievijas samazināšanās Lokomotīvju remonta rūpnīcā nav pārāk labas ziņas pilsētai. Arī šajā situācijā uzņēmēji meklē iespējas biznesa attīstībai, bet pašvaldība cenšas viņiem palīdzēt. Pēdējos divos gados Daugavpilī ir izveidoti vairāki jauni ražošanas uzņēmumi. Lielas cerības saistībā ar uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētas nākotnē saistītas ar lēmumu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi. Patlaban Daugavpils Latvijā ir atzīta par ceturto investīcijām pievilcīgāko vietu. To apsteidz vien Rīga, Liepāja un Rēzekne, kur jau sen darbojas speciālās ekonomiskās zonas ar nodokļu atlaidēm. Viens no nosacījumiem, kurus izvirza uzņēmēji, ir reģionālā lidosta. Arī šajā virzienā Daugavpilī pastiprināti tiek strādāts. Daugavpilī, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, nav pietiekams darbavietu nodrošinājums un darbaspēka piedāvājuma kvalitāte neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Tā, piemēram, augustā bezdarba līmenis Daugavpilī bija 10,8%. Tas nozīmē, ka ir brīvi pieejams darbaspēks, it sevišķi zemu kvalificētiem darbiem. Problēma ir tā, ka valstī kopumā, no vienas puses, nav nodrošinātas reālas pārkvalificēšanās programmas, no otras puses, ir iespēja nelegāli strādāt un skaitīties bezdarbniekam. Papildu problēma ir zemais atalgojums dažās sfērās. Daugavpilī ir arī visai daudz piemēru, kad ārzemēs strādājošie, guvuši jaunu pieredzi un zināšanas, atgriežas mājās. Ja šie cilvēki būs pieprasīti, ja būs darbavietas, vismaz daļa no viņiem šeit varētu arī palikt, jo dzīve ārpus dzimtenes nemaz nav tik salda. Tas savukārt sekmētu arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. lasīt tālāk

Uz augšu

Kurzeme

Investīcijām labvēlīga vide

Uldis Sesks (Liepājas domes priekšsēdētājs)


Augusta pēdējās dienās tika publicēts Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtītais pētījums par Latvijas pašvaldību investīciju vides pievilcību, kurā Liepāja starp 118 Latvijas pašvaldībām ir novērtēta kā nākamā vispievilcīgākā pilsēta investīcijām tūlīt aiz Rīgas. Es domāju, tā nav nejaušība, bet drīzāk likumsakarība mērķtiecīgam darbam. Objektīvi vērtējot, gan Liepājā, gan citur Kurzemē kopumā pēdējo gadu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi, lai radītu investīcijām labvēlīgāku vidi – veidojot industriālos parkus, biznesa inkubatorus, dažādas atspēriena programmas un starptautiska mēroga investīciju forumus u.c. Raugoties no stratēģiskā skatu punkta, mūsu lielākā priekšrocība, protams, ir jūras tuvums un osta, kas nepieciešams tranzītbiznesā un loģistikā. Ja salīdzinām Liepājas piedāvājumu gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem šodien un pirms pāris gadiem, varu teikt, ka esam kļuvuši interesantāki, konkurētspējīgāki, varam piedāvāt vairāk. Degradētu teritoriju vietā ir sakārtoti apbūves gabali ar visu nepieciešamo infrastruktūru un inženierkomunikācijām. Ārvalstu uzņēmējiem ir interese savus uzņēmumus izvietot pie mums. Protams, viņi rēķina un analizē, kurā pilsētā un kādas ir pieejamās iespējas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies un kādas ir paplašināšanās iespējas nākotnei. Bez Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta nebūtu izdevies izdarīt ne pusi no tā, kas pēdējos gados Latvijā ir paveikts, tajā skaitā reģionos. Un nav runa tikai par ielu asfaltēšanu vai bērnudārzu siltināšanu, bet kopējās ekonomikas "zobratu iegriešanu", lai reģionos veidojas uzņēmējdarbībai pievilcīga vide, veidojas jaunas darbavietas un uzlabojas iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļi. Runājot par perspektīvajām nozarēm, noteikti pieminama arī kurortoloģija. Saskatām to ne tikai kā vienu nozari, bet tā tieši vai pastarpināti ietekmētu citas nozares pilsētā: medicīnu, rehabilitāciju, viesnīcas, restorānus, transporta pakalpojumus, būvniecību, tūrismu u.c. lasīt tālāk

Uz augšu

Zemgale

Jelgavā ir visi priekšnoteikumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai

Andris Rāviņš (Jelgavas domes priekšsēdētājs )


Gadu no gada Jelgavā uzņēmumu skaits pieaug, radot jaunas darbavietas. Jelgavā ir radīti priekšnoteikumi, lai atbalstītu investoru ienākšanu, uzņēmējdarbības attīstību. Starptautisko biznesa attīstības ekspertu vērtējumā, ņemot vērā 8 kritērijus, Jelgava ir biznesam perspektīvākā pilsēta visā Baltijas reģionā. Šobrīd pilsētā darbojas 7 lielie, 54 vidējie, 220 mazie un 3042 mikrouzņēmumi. Lepojamies ar uzņēmumiem, kuri gadu no gada ir minēti lielāko nodokļu maksātāju skaitā valstī, vēl papildus atbalsta izglītības, sporta un kultūras aktivitātes pilsētā. Mēs, jelgavnieki, esam valstī lielākie darbavietu radītāji. lasīt tālāk

Uz augšu

Vidzeme

Atbalsts uzņēmējdarbībai ir prioritāte

Jānis Baiks (Valmieras domes priekšsēdētājs )


Valmiera jau vēsturiski ir Vidzemes uzņēmējdarbības centrs. Valmierā ir veicinoši apstākļi veiksmīga biznesa sākšanai, par ko liecina fakts, ka aktivitāte uzņēmējdarbībā ir augstāka, salīdzinot ar norisēm reģionā kopumā. Te darbojas vairums Vidzemes lielāko uzņēmumu, turklāt ir vērojama pozitīva dinamika – jaundibināto uzņēmumu ir vairāk par likvidētajiem. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaiste ir nozīmīgs atbalsts. Līdzekļus lielākoties ieguldām infrastruktūras un pilsētas izaugsmei atbilstošas kapacitātes inženierkomunikāciju attīstībā, kas ir būtisks priekšnoteikums uzņēmējdarbības veicināšanai. Regulāri tiekoties ar uzņēmējiem, analizējot viņu pieprasījumu un mūsu attīstības redzējumu, secinām, ka ES un valsts finansējuma piešķiršanas iespējas ir pilnveidojamas, lai sadarbības process būtu vienkāršāks, ieviešanas un rezultātu nosacījumi adekvāti un saistošie noteikumi taptu ātrāk. Izmantojot ES strukturālo fondu un citu finanšu instrumentu līdzekļus, 12 gadu laikā esam apguvuši gandrīz 100 miljonus eiro, realizējot projektus infrastruktūras attīstībā, izglītības iestāžu rekonstrukcijā, kā arī daudzdzīvokļu namu ēku siltināšanā. Vērtējot bezdarba līmeņa datus, Valmiera ir otrajā vietā aiz Rīgas. Mūsu izaicinājums ir darbaspēka piesaiste, un risinājumu meklējam, domājot par attīstību ilgtermiņā. Piemēram, Valmierā ir nepietiekams dzīvojamais fonds, kas kavē sasniegt pilsētas attīstības stratēģijā noteikto, tādējādi esam lēmuši par daudzdzīvokļu īres namu būvniecību. Pilsētā 2015. gadā reģistrēti 285 jaundzimušie valmierieši, bet mūžībā aizgājuši 198 valmierieši. Jau divus gadus vērojama pozitīva demogrāfiskā bilance. Demogrāfiskā slodze mums pašlaik ir 654 bērni, jaunieši un pensionāri uz 1000 strādājošajiem. lasīt tālāk

Uz augšu

Pierīga

Mūsu pilsētu atpazīst un respektē

Nils Ušakovs (Rīgas domes priekšsēdētājs)


Rīga ir iespēju pilsēta – lielākā Baltijā. Tā kopā ar aglomerāciju veido nozīmīgu tirgus potenciālu ar 1,16 miljoniem iedzīvotājiem, kas ļauj konkurēt ar citām Ziemeļeiropas metropolēm. Rīgā ir labi attīstīta infrastruktūra, daudz izglītotu cilvēku, te koncentrējas vairāk nekā puse visas valsts ekonomikas un 80% ārvalstu tiešo investīciju. Šī resursu koncentrācija, protams, palielina konkurenci uzņēmēju starpā – darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā vidēji valstī un nekustamais īpašums ir dārgāks. Katru gadu investējam satiksmes infrastruktūrā, attīstām Rīgas brīvostas teritoriju, panākts straujš tūristu skaita pieaugums, kas ļauj attīstīties dažādiem uzņēmumiem. Pilsētā koncentrējas mūsu valsts galvenās izglītības iestādes, tāpēc ir pieejams kvalificēts darbaspēks. Mūsu pilsētu atpazīst un respektē dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības forumos. Rīgas kā galvaspilsētas infrastruktūrai ir milzīga slodze, tāpēc atbalsts noteikti ir nepieciešams. Nav pietiekams transporta infrastruktūras projektiem pieejamais finansējums, kas ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi. Tomēr pozitīvi, ka piešķirts finansējums plānotajai tramvaja līnijai uz Skanstes apkaimi – no ES Kohēzijas fonda tam plānoti 70 miljoni eiro. Tāpat nav pietiekams finansiāls atbalsts Rīgas kā valsts galvaspilsētas pildāmo valstisko funkciju un sniedzamo izglītības, veselības aprūpes, kultūras u.c. pakalpojumu veikšanai, ko izmanto visas valsts iedzīvotāji. Ir laba sadarbība ar KM un IZM projektu ieviešanā, piemēram, mūsu investīciju plānā iekļauts IZM projekts par kultūras un sporta kvartāla izveidi Grīziņkalnā un Daugavas stadiona pārbūvi. lasīt tālāk

Uz augšu