Ienākt

Autors: Sīmurs Ferreira (Koncerna "Amber Beverage Group" valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Alkohola tirgū stagnācija un konkurences pieaugums

Savlaicīgi veiktās izmaiņas grupas eksporta stratēģijā, tirgu diversifikācija un pārdomāta portfeļa virzība ir ļāvušas izvairīties no straujiem kritumiem, augt esošajos eksporta tirgos, kā arī sākt darbu jaunos virzienos.

Atskatoties uz aizvadīto gadu alkohola nozarē, var teikt, ka visā pasaulē tirgus nav izaugsmes posmā, un Latvija diemžēl nav izņēmums. Problēmas tirgū ir skaidrojamas kā ar patērētāju ekonomisko piesardzību, tā ar arvien stingrākiem ierobežojumiem nozarei un patērētāju dzīvesveida izmaiņām. Asā konkurence, kas valda alkohola nozarē, galvenokārt vērojamu dažādu īpašo piedāvājumu un akciju veidā, jo patērētajam joprojām būtisks produkta izvēles kritērijs ir cena un atlaide. Baltijas līmenī konkurence vienlīdz pastiprinās kā starp vietējo ražotāju produktiem, tā arītirgū ienākot arvien jauniem importētiem zīmoliem. Tam ir arī pozitīvsefekts, jo piedāvājums kļūst daudzveidīgāks un konkurence mudina domāt par inovācijām, dizaina un iepakojumu pilnveidošanu. Arī „AmberBeverageGroup” sastāvā esošai „Latvijas balzams” katru gadu pārskata un pilnveido savu dzērienu portfeli, piedāvā jaunas garšas un modernizē dizainu. Taču Baltijas tirgus ir neliels un tik piesātināts, ka vietējiem ražotājiem kļūst neizdevīgāk meklēt tajā vietu ar jauniem produktiem, tāpēc arvien būtiskāka kļūst uzņēmuma eksportspēja. Kopumā “AmberBeverageGroup” un tās uzņēmumiem (Latvijā tie ir alkoholisko dzērienu ražotājs AS “Latvijas balzams”, importētājs un izplatītājs “AmberDistributionLatvia”, specializēto veikalu tīkla “Latvijas balzams veikali” īpašnieks SIA “Bravo” un loģistikas pakalpojumu uzņēmums “AmberLogistics”) 2015.gads ir bijis stabils. Savlaicīgi veiktās izmaiņas grupas eksporta stratēģijā, tirgu diversifikācija un pārdomāta portfeļa virzība ir ļāvušas izvairīties no straujiem kritumiem, augt esošajos eksporta tirgos, kā arī sākt darbu jaunos virzienos. Savukārt 2016.gadā turpinām jau aizsākto ceļu – koncentrēsimies uz stratēģiskajiem eksporta tirgiem – Lielbritāniju, ASV, Āzijas valstīm - un vadošajiem eksportspējīgajiem zīmoliem. Pērn Latvijā tika celta akcīzes nodokļa likme, un šī virzība turpinās arī šogad.Izmaiņas redzamas alkoholisko dzērienu plaukta cenās, taču pašlaik nozari tās nav stipri sašūpojušas. Pozitīvi vērtēju aktīvo sadarbību ar likumdevēju ilgtermiņa akcīzes nodokļa likmes stratēģijas iezīmēšanā, kurā pērn aktīvi iesaistījās mūsu nozares asociācija un mēs kā biedri. Šajā virzienā gan vēl ir jāiegulda liels darbs, lai līdzsvarotu akcīzes nodokļa likmes dažādu alkoholisko dzērienu kategorijām un pietuvinātu tās Eiropas standartiem. Gaidāms, ka arī 2016.gadā alkohola nozare joprojām strādās liela spiediena apstākļos, jo dienaskārtībā ir kārtējie ierobežojumu plāni. Šogad kompānijas uzmanības lokā ir valdības ierosinājums vēl vairāk ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmas un īpašo cenu piedāvājumus. Protams, nelegālā alkohola tirgu šie likumdošanas ierobežojumi neietekmē. Situācijā, kad ēnu ekonomika veido ap 30% no stiprā alkoholisko dzērienu tirgus, jauni ierobežojumi kropļo konkurenci, radot sīvu cīņu starp legāli strādājošiem uzņēmumiem un nelegālajiem alkohola tirgotājiem un ražotājiem. Vēlos uzsvērt, ka šajā situācijā likumdevējam ir ļoti būtiski domāt par to, lai tiktu saglabāts līdzsvars un ņemta vērā Baltijas un Latvijas tirgus situācija, jo pārdomāta ilgtermiņa stratēģija nozīmē nodokļu ienākumus valsts budžetā, bet nepārdomāti lēmumi – to aizplūšanu ēnu ekonomikā.