Ienākt

Autors: Baiba Fromane (Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja) Avots: LBGP

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi.

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Patlaban jau ir izstrādāts ļoti apjomīgs un detalizēts plāns ēnu ekonomikas apkarošanai būvniecībā. Ņemot vērā to, ka pēc visiem pētījumiem ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē ir ap 50%, turklāt tas jau ilgstoši ir daudz augstāks nekā citās nozarēs, skaidrs, ka nepieciešama kompleksa valdības vienošanās ar nozari, kādā veidā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Arī pati nozare tajā ir ļoti ieinteresēta. "Aplokšņu algu" mazināšanai būtu nepieciešams komplekss risinājums, kas paredz noteikt references algas profesiju grupās nozarē nodarbinātajiem, kuras varētu noteikt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai valdība. Protams, ka būvniecībā nodarbinātajiem reālās algas ir daudz lielākas nekā valstī noteiktā minimālā alga, taču pēc statistikas datiem redzams, ka oficiāli būvstrādnieki saņem tikai nedaudz virs minimālās algas - aptuveni 420-430 eiro mēnesī. Šīs oficiālās algas tālu atpaliek no reālajām algām. References algas, kuras VID varētu noteikt, analizējot uzņēmumu datus, ir viens variants, bet otrs ir ģenerālvienošanās nozarē. Šādu ģenerālvienošanos paredz Darba likums, to noslēdz darba devēji ar arodbiedrību, to atzīst valdība. Šāda ģenerālvienošanās patlaban vēl nav noslēgta nevienā nozarē, jo to ir diezgan sarežģīti noslēgt - jāpiedalās darba devējiem, kas veido vismaz 60% no visas nozares apgrozījuma. Būvniecības nozares apgrozījums ir ļoti liels, tāpēc šobrīd veicam detalizētu izpēti, cik reāli būtu noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Tajā gadījumā, ja vienojas 60% no nozares, tad atbilstoši likumam ģenerālvienošanās ir jāievēro visai nozarei. Līdz ar to ģenerālvienošanās ir ļoti nopietns algu regulēšanas instruments, bet arī pietiekami sarežģīts. Ja ģenerālvienošanos noslēgt neizdodas, ņemot vērā nozares milzīgo apgrozījumu, tad references algas ir alternatīvs risinājums.