Ienākt

Autors: Dana Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre) Avots: LBGP

Uzrunas

Mēs esam spītīgi. Pavisam pozitīvā nozīmē. Pēdējo divu gadu sociālekonomiskās un politiskās tendences Eiropā un arī visā pasaulē nav bijušas saudzīgas attiecībā pret mūsu ražotājiem un eksportētājiem. Neskatoties uz to, Latvijas izaugsme turpinās. Uzņēmumi kāpina savus ražošanas tempus, prasmes un iespējas globālajā pasaules tirgū. Mūsu valsts iekšzemes kopprodukta un eksporta rādītāji tam ir vislabākais apliecinājums.

Neskatoties uz izaugsmes tempu samazināšanos Eiropas Savienībā, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2014.gadā bija par 2.4% lielāks nekā pirms gada. Eksporta, kas nenoliedzami ir galvenais Latvijas tautsaimniecības dzinulis, apjomi šobrīd pārsniedz pirmskrīzes līmeni jau vairāk kā par 20%. Tā izaugsmi nav apturējušas pat attiecībā pret mūsu precēm ieviestās Krievijas Federācijas sankcijas.

2015.gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas kopējais eksports bija par 2.4% lielāks nekā pirms gada. 2015.gada septiņos mēnešos Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies par 19,2%, no kuriem 40% ir saistīti ar embargo precēm un 60% ar pārējo preču eksportu uz Krieviju. Janvārī – jūlijā Krievijas tirgus veidoja vairs tikai 7,8% no kopējā Latvijas preču eksporta (2014.gadā – 10,7%). Kad vienas durvis uz laiku aizveras, mēs meklējam citas – tā preču eksports uz ES valstīm ir audzis par 3,1%, bet uz trešajām pasaules valstīm (bez ES un NVS) pat par 18%.

Eksporta turpmākās attīstības iespējas ietekmēs ne tikai ārējā pieprasījuma izmaiņas. Šobrīd svarīgākā loma Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir spējai uzlabot konkurētspēju un nodrošināt finanšu resursu pieejamību visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās.

Jaunais ES fondu plānošanas periods mums paver iespēju nākamo septiņu gadu laikā investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē un attīstībā. Starp plānotajiem būtiskākajiem ES fondu finansējuma mērķiem ir finanšu plūsmas palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī pētniecības institūciju un uzņēmēju sadarbības aktivizēšana. Ievērojami ieguldījumi paredzēti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats jaunu, labi apmaksātu darbavietu radīšanai un dzīves kvalitātes pieaugumam.

Ekonomikas ministrijas prioritātes ir labi apmaksātu darba vietu radīšana Latvijas iedzīvotājiem un rūpniecības attīstība, tādēļ Ekonomikas ministrijas izstrādātajās atbalsta programmās vien būs pieejami 764 miljoni eiro mērķtiecīgām investīcijām Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā. 2015. gada beigās – 2016.gada sākumā ir plānots uzsākt atbalsta sniegšanu jaunu produktu ieviešanai ražošanā, jaunu eksporta tirgu apgūšanai (dalībai izstādēs un nacionālos stendos), nodarbināto apmācībām, kompetences centriem, biznesa inkubatoriem, kā arī daudzdzīvokļu māju renovācijai.

Motivējot komersantus investēt jaunu, ienesīgāku produktu un pakalpojumu izstrādē, būtiski ir saglabāt jau esošos un izstrādāt jaunus nodokļu stimulus. Uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides komersantiem šobrīd ir pieejamas par ieguldījumiem jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādē vai izveidošanā, pētniecībā un attīstībā, kā arī lielos investīciju projektos.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums ietekmē ikvienas nozares un visas Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu. Īpaši tas ir attiecināms uz uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energointensīvajās nozarēs, tādās kā metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana u.c. Šogad ir izdevies izstrādāt risinājumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas apstrādes nozarē ražojošu uzņēmumu konkurētspēju. Pēdējos piecus gadus valsts īstenojusi arī virkni pasākumu, lai novērstu OIK nesamērīgu pieaugumu un līdz ar to arī OIK daļas pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā mājsaimniecībām.

Lai straujāk uzlabotu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir svarīgi turpināt reformu procesu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tostarp, nodrošināt iespējami zemu elektroenerģijas cenu uzņēmumiem, kā arī efektīvu ES fondu apguvi un tautsaimniecības ražīguma pieaugumu. Tāpat darba ražīguma celšana ir saistīta ar darbaspēka kvalitāti. ES fondu apguves programmas paredz šim jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību. No reformu īstenošanas kvalitātes un ātruma būs atkarīga turpmākā Latvijas uzņēmējdarbības vides un ekonomikas konkurētspēja.

Savukārt, lai sagatavotos un pielāgotos būtiskajām strukturālajām izmaiņām, jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību. Nepieciešams pilnveidot eksakto un dabas zinību priekšmetu saturu un ieviest vidējā izglītībā obligāto izvēles centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tāpat jāizveido uz darba devēju vajadzībām balstīta pieaugušo izglītības sistēma ar skaidru finansēšanas modeli un jānodrošina darba vidē balstītu mācību ieviešana profesionālajā izglītībā.