Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Starptautisko viesnīcu zīmolu ienākšana Latvijas tirgū veicina strauju viesnīcu biznesa attīstību

Gerhards Erasmus, “Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel” direktors

Runājot par cipariem, tad viesnīcu darbības joma šogad līdz šim vērtējama visnotaļ pozitīvi, jo tāpat kā tūrisma nozare kopumā, arī viesnīcu bizness turpina strauji attīstīties. Šā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tika slēgta viesnīca “Albert Hotel”, kā rezultātā Rīgā pieejamo istabu skaits samazinājās par 2%. Neskatoties uz šo faktoru, gada pirmajos septiņos mēnešos esam pārdevuši par 5% vairāk istabu nekā pērn. Interesanti arī tas, ka vidējā cena par numuriņu pilsētā ir pieaugusi par 9%, kas nozīmē, ka spējam pārdot viesnīcu pakalpojumus par augstākām cenām, kas veicina mūsu valsts kā galamērķa prestižu ārzemju ceļotāju vidū.

Viens no nozares dzinējspēkiem ir starptautisko viesnīcu zīmolu ienākšana Latvijas tirgū – pagājušajā gadā tika atklāta pieczvaigžņu viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga”, savukārt jau 2019.gadā Rīgas viesnīcu pulkam pievienosies tādi milži kā “Marriott” un “Hilton”. Visiem minētajiem zīmoliem, ieskaitot “Radisson”, visā pasaulē ir uzticamie klienti, kas, meklējot jaunus atpūtas vai darījumu tūrisma galamērķus, izvēlās tieši šos zīmolus, kas veicinās jaunu tūristu pieplūdumu Rīgā. Kā otru svarīgāko faktoru jāuzsver Latvijas kā galamērķa atpazīstamības veicināšanas aktivitātes, ko veic ne tikai valsts, bet arī privātie uzņēmumi. Pozitīvi vērtējams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbs un izstrādātā tūrisma mārketinga stratēģija 2018. – 2023.gadam, kuru vērā ņem arī “Radisson”, plānojot zīmola viesnīcu mārketinga aktivitātes.

Lielākais izaicinājums viesnīcām ir kvalificēts un profesionāls darba spēks, jo mums ir jāspēj apmierināt pieaugošais naktsmītņu un to sniegto pakalpojumu pieprasījums. Ņemot vērā, ka darbojamies pakalpojumu jomā, mums ir nepieciešami vairāk darbinieki, nekā, piemēram, ražošanas sfērā – arī jaunās tehnoloģijas un dažādu procesu automatizācija pie mums ir grūtāk pielietojama, jo katram viesim piedāvājam individuālu pieeju. Kopš esam Eiropas Savienībā (ES) un varam brīvi ceļot un strādāt ES valstīs, daudzi jaunie profesionāļi izvēlas darboties ārvalstīs. Tāpat izaicinoši faktori ir zemās algas un lielais nodokļu slogs, kas daudzus mazos uzņēmējus piespiež riskēt un maksāt algu aploksnēs, lai tikai noturētu darbiniekus. Protams, ļoti ceram uz pozitīvām pārmaiņām, lai situācija mainītos un tūrisma darbinieki neizvēlētos citu karjeru vai neizbrauktu no valsts.

Rīgā ir ļoti daudz naktsmītņu, sākot no apartamentiem un hosteļiem budžeta ceļotājiem līdz luksus viesnīcām visprasīgākajiem viesiem. Lai arī viesnīcu skaits un daudzveidība ir pozitīvi vērtējama, konkurenci viesnīcu jomā gluži par veselīgu uzskatīt nevaram. Iemesls tam ir zemās cenas, salīdzinot kaut vai ar Tallinu un Viļņu. Viens no faktoriem, kāpēc cenas ir zemākas, ir tas, ka paši viesnīcnieki dzīvo ar uzstādījumu – kāpēc lai vispār tūristi brauktu uz Latviju, kur nu vēl mums pieprasīt lielākas cenas par istabu viesnīcā? Tas ir ačgārni. Tāpat, skatoties ceļotāja acīm, rodas nepareizs priekšstats par Latvijas tūrisma tirgu, tāpēc mums kā nozares spēlētājiem ir jādomā, kā piedāvāt patiešām vērtīgu pieredzi par adekvātu cenu.

Pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem ir sezonāls, patlaban (siltajos mēnešos) gan mūsu, gan citas viesnīcas ir pilnas, kas liecina, ka pieprasījumu pašlaik spējam apmierināt. Cits stāsts ir par ziemas mēnešiem, kad arī viesnīcu piepildījums krasi samazinās, taču potenciāls pavisam noteikti ir, jo tūristi Latviju neizvēlas dēļ laikapstākļiem, bet gan kultūras un dabas skaistuma dēļ, ko nevar novērot visās valstīs. Tā ir lieta, ko cenšas pārdot arī “Radisson” viesnīcas, jo arvien biežāk tūristi sagaida, ka viesnīcas darbinieki spēs konsultēt un ieteikt labākās apskates vietas un atrakcijas, kas kopā arī veidos ceļojuma pieredzi. Atpūtas tūristi ir tikai neliela daļa no mūsu biznesa, lielākais ieguvums nozarei un valstij kopumā nāk no darījumu pasākumiem, konferencēm un kongresiem, ko uzņemam visa gada garumā. Protams, darījumu tūristi pie mums guļ, ēd, taču liela daļa naudas tiek atstāta arī pilsētas kasē, veicinot vietējo uzņēmējdarbību, apmeklējot restorānus un kafejnīcas, muzejus u.c. Ieguvēji ir visi.

Runājot par jaunievedumiem viesnīcu pakalpojumu nodrošināšanā, nozare ir nemitīgā attīstībā jau kopš tās pirmsākumiem, taču ne vienmēr inovācijas ir un būs redzama vai jūtamas no malas. Piemēram, domājot par ilgtspēju un videi draudzīgāku darbību, esam diezgan aktīvi gan ieviešot dažādas sarežģītas ēku vadības sistēmas, gan šķirojot atkritumus un mainot spuldzītes uz energoefektīvākām. Tas pats sakāms par mākslīgo intelektu un citām tehnoloģijām – tas viss jau ir un tiek domāti arvien jauni risinājumi, esam pat izmēģinājuši darbu ar robotiem viesnīcas “Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel” reģistratūrā vienkāršu jautājumu risināšanai. Vienlaikus esam atgriezušies arī pie pārbaudītām vērtībām, jo ticam, ka cilvēks-cilvēkam šajā nozarē spēlē galveno lomu, un ikviens viesis ir pelnījis nedalītu uzmanību.

Protams, visaktuālākā lieta mūsdienās ir mobilās ierīces, ar kuru palīdzību arī mēs atvieglojam saviem viesiem ne tikai apmešanos pie mums, bet arī procesu pirms tam. Piemēram, izmantojot “Radisson” viesnīcu mobilo aplikāciju, klienti ir tikai viena klikšķa attālumā no dažādiem pakalpojumiem, kas agrāk aizņēma daudz vairāk laika, piemēram, tiešsaistes reģistrācija viesnīcā, pakalpojumu pasūtīšana, informācijas pieejamība ne tikai par viesnīcu, bet arī pilsētu – un tas viss vienuviet.

Tūrisms visā pasaulē turpina sekmīgi attīstīties, paredzams, ka arī Latvijā tūristu plūsma un nakšņojumu skaits tikai pieaugs. Kā vienu no nākotnē novērojamajām tendencēm var minēt pieredzes tūrismu, jo cilvēki arvien retāk dodas zvilnēt baltajos pludmales krēslos, tā vietā meklējot autentiskus piedzīvojumus un sajūtas. Protams, aktuāli ir un būs visi tehnoloģiju jauninājumi, dažādu procesu automatizācija un sociāli atbildīga uzņēmējdarbība. Iespējams, ka sagaidīsim kaut ko, ko šobrīd pat nevaram iedomāties, kam par piemēru minami kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji “Uber” vai vietējais “Taxify”. Vēl pavisam nesen cilvēkus satrauca kredītkaršu datu drošība un visi tika baidīti ar kāpšanu svešās mašīnās, bet tagad cilvēki iekāpj mašīnā pie svešinieka un norēķinās ar kredītkarti, tādējādi pilnībā mainot spēles noteikumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ēdināšanas jomas pārstāvji apņēmušies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) apņēmušās panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet Finanšu ministrija (FM) pēc šīs tās noslēgšanas plāno ēdināšanas nozarē ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā.

Nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, LVRA un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, konceptuāli vienojās ne tikai par iepriekš minētā mērķa īstenošanu, bet arī par to, ka nākamgad varētu ieviest jaunu nodokļu maksāšanas veidu par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku - vaučeru sistēmu.

Tādējādi īsam, vienkāršam darbam varētu nopirkt vienas dienas vaučeru, kas segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.

Lasīt vairāk

02. Rīgas domes komiteja atbalsta ieceri azartspēļu zāles turpmāk atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jūlija sākumā atbalstīja "Jaunās konservatīvās partijas" (JKP) ieceri azartspēļu zāles turpmāk ļaut atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

JKP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns rosināja grozīt Rīgas domes saistošos noteikumus par pilsētas teritorijas izmantošanu un apbūvi un uzdot Pilsētas attīstības departamentam Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam iekļaut normu, ka visā Rīgas teritorijā atvērt kazino, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles, kā arī sniegt azartspēļu pakalpojumus var tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Galīgo lēmumu par formulējuma iekļaušanu pilsētas plānojuma redakcijā vēl pieņems Rīgas dome.

Lasīt vairāk

03. Tūrisma aģentiem un operatoriem turpmāk par licences ieguvi būs jāmaksā valsts nodeva 40 eiro apmērā

Ministru kabinets jūnija beigās atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojumu sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem.

Atbilstoši noteikumiem, lai reģistrētos datubāzē un saņemtu licenci, tūrisma pakalpojuma sniedzējam būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā iesniegums, pirms kura tas samaksā valsts nodevu 40 eiro apmērā licences saņemšanai.

Licenci nevarēs saņemt tūrisma operators, kam pasludināta maksātnespēja, kas atrodas likvidācijas procesā, kam ir apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība vai kuram ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro.

Lasīt vairāk

04. Atliek jautājumu par 100 000 eiro piešķiršanu konferenču centra būvniecības ekonomiskā pamatojuma izstrādei

Valdība šā gada jūlija vidū notikušajā sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par 100 000 eiro piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” konferenču centra būvniecības ekonomiskā pamatojuma izstrādei atbildīgā, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) klāt neesamības dēļ.

Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par minēto jautājumu, norādot, ka patlaban Rīgā nav atbilstošas infrastruktūras lielāku, starptautisku konferenču rīkošanai līdz 3000 dalībniekiem.

EM ieskatā, ir nepieciešama valsts proaktīva rīcība ārvalstu investoru piesaistei konferenču centra izveidei Rīgā, izstrādājot konferenču centra finanšu un ekonomisko pamatojumu.

Lasīt vairāk

05. Viesnīcu “Astor Riga Hotel” līdz gada beigām pārsauks par “Radisson Old Town Riga Hotel”

Viesnīcu tīkla “Radisson Hotel Group” uzņēmums “Radisson Hospitality AB” līdz gada beigām plāno pārsaukt viesnīcu “Astor Riga Hotel” par “Radisson Old Town Riga Hotel”. Patlaban Rīgā pārstāvēti četri no “Radisson Hotel Group” astoņiem viesnīcu zīmoliem un “Radisson Old Town Riga Hotel” papildinās viesnīcu tīkla portfeli Baltijas reģionā.

Jaunā viesnīca veidota sadarbībā ar “Radisson Hotel Group” ilgtermiņa sadarbības partneri “Astor Group”. Sadarbība sākta 2016.gadā, kad kopīgi tika atvērtas viesnīcas “Park Inn by Radisson Residence Riga Barona” un “Park Inn by Radisson Riga Valdemara”.

Patlaban Rīgā ir četras viesnīcas un tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest divus jaunus zīmolus - "Radisson RED" un "Radisson”. “Radisson Old Town Riga Hotel” viesnīcu pārvaldīs un vadīs uzņēmums “Radisson Hospitality AB”.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas prezidentūra ES Padomē sekmē tūristu piesaistīšanu

Pagājušajā gadā, Latvijai esot Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij, izdevies sekmēt tūristu skaita pieaugumu. Neskatoties uz Krievijas tūristu skaita kritumu, Latvijai pērn izdevies piesaistīt 6,8 miljonus ārvalstu ceļotāju, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2014. gadā. Tiesa, tā kā šogad Latvijā nav iecerēti tādi plaša mēroga pasākumi kā prezidentūra, tūristu skaits varētu pieaugt 2–3 % robežās.

Nozares neveiksmes

Ēdinātāji un kafejnīcas tūrisma pieaugumu neizjūt

Noslēdzoties Latvija prezidentūrai ES Padomē, vairāki ēdināšanas uzņēmumi un kafejnīcas atzina, ka prezidentūras laikā nav izjutuši būtisku tūristu skaita pieaugumu savās ēdināšanas vietās. Vairāki uzņēmēji norādīja, ka tūristu skaita pieaugumam būtu jābūt lielākam par 10 %, lai restorāni, ēstuves vai kafejnīcas izjustu kaut nelielu pieaugumu, jo citādi sanāk tomēr vairāk fokusēties uz vietējiem klientiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Cerības uz straujāku attīstību, TAVA pievienojot LIAA

Pērn tika aktualizēts jautājums par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) kā atsevišķas struktūrvienības likvidēšanu, pievienojot to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Lai arī sākumā nozarē bija neliels satraukums par to, vai šādā scenārijā no valsts puses nemazināsies atbalsts nozarei, tomēr gada beigas iezīmēja pozitīvākas noskaņas, kas mijās ar cerībām uz straujāku, izlēmīgāku, kvalitatīvāku attīstību. LIAA pārņēma TAVA funkcijas un tiesības šā gada 1. februārī ar mērķi uzlabot tūrisma politikas īstenošanas efektivitāti.

Palielina nodokļu slogu azartspēļu biznesam

Neskatoties uz uzņēmējus pārstāvošo organizāciju iebildumiem, Saeima pērn pieņēma likumprojektu, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru – katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu palielinot no 3141,7 eiro līdz 3204 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro. Spēļu biznesa asociācija samierinājās ar šādu pavērsienu, vienlaikus paužot cerību, ka nākamā valdība netraucēs attīstīties azartspēļu nozarei un "neraustīs" to ar iepriekš neparedzētām izmaiņām nodokļos.

Nerealizētais konferenču tūrisma sapnis
Nozarē jau vairākus gadus ir notikušas diskusijas par Latviju kā konferenču tūrisma potenciālo galamērķi Eiropas ziemeļu reģionā. Nozares eksperti argumentē, ka Latvija no starptautisku un plaša mēroga konferenču lokācijas perspektīvas ir ļoti labā ģeogrāfiskā novietojumā. Taču, kā uzskata nozarē, būtisks šķērslis ir tas, ka Latvijā līdz šim nav izdevies īstenot ieceri par starptautiska konferenču centra izveidi vismaz Rīgā, kur būtu iespējams pulcēt ievērojamu cilvēku skaitu, kā arī nodrošināt konferenču un citu plaša mēroga pasākumu tehniskās prasības. Bet nozare vēl cer, turpina diskutēt un meklēt risinājumus.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 962 1 005 1 027
Darbinieku skaits, tūkst. 28 29 30
Peļņa, milj. EUR 55 72 61
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 1 059 1 144 1 235
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS, Olympic Casino Latvia, SIA, LIDO, AS, PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 60 439 13 13 188 21.82% 906
2. Putnu fabrika Ķekava, AS
Ķekava, Pliederu 2, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67936568
Viesnīcas 55 790 36.7 -462 -0.83% 802
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
3. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 50 541 28.91 19 234 38.06% 471
4. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 33 759 1.81 1 237 3.66% 963
5. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 30 972 3.42 10 362 33.46% 726
6. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums 30 015 19.54 8 258 27.51% 435
7. Latvijas Loto, Valsts AS
Meistaru 19, Rīga, LV-1050 T. 67227728
Loterijas 24 686 12.78 4 027 16.31% 99
8. TEZ TOUR, SIA
Mārupe, Ziedleju 6, Mārupes n., LV-2167 T. 90006000
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 905 -2.58 455 2.08% 27
9. NOVATOURS, SIA
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 100, LV-1013
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 861 11.37 37 0.17% 69
10. Admirāļu klubs, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 21 689 16.47 -3 005 -13.85% 235

Viedokļi

Autors: Asnāte Ziemele

Sadarbības veicināšana biznesa dažādošanai un paplašināšanai

Pērn, pievienojoties 36 jauniem biedriem, sasniedzām lielāko biedru skaitu līdz šim – 350 aktīvi un lojāli lauku tūrisma uzņēmēji un organizācijas. Kopumā pagājušais gads vērtējams kā sadarbības gads – kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) organizējām konferenci par videi draudzīgu saimniekošanu, ar Latvijas lauku forumu bija iespēja līdzdarboties skolu jauniešu konkursā "Laiks laukiem" un konferencē "Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas lasīt tālāk

Autors: Jānis Vālodze

Kvalitātes uzlabošana un darījumu tūrisma attīstība

Pērn viesnīcu un restorānu biznesu veicināja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas basketbola čempionāts, savukārt negatīva ietekme bija Krievijas tūristu kritums par 31,5 %. Restorānu un viesnīcu apgrozījumu dati vēl nav pieejami, bet ir skaidrs, ka, piemēram, naktsmītņu ziņā izdevies sasniegt 2014. gada līmeni. Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem šogad Latvijā nav nekādu vērienīgu pasākumu, bet Rīgā vien ar jaunajiem projektiem nāks klāt vēl 500 lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Vecrīgā darbu uzsākusi jaunuzbūvētā "Wellton Riverside SPA Hotel" viesnīca

Rīga, 30.nov., LETA. Novembrī durvis pirmajiem viesiem atvērusi jaunuzbūvētā "Wellton Riverside SPA Hotel" viesnīca Daugavas krastā, aģentūru LETA informēja viesnīcu operators SIA "Mogotel". Četrzvaigžņu "Superior" jeb paaugstinātā komforta klases viesnīca saviem viesiem piedāvās 222 numuriņus, ēdināšanu un lielāko "SPA" kompleksu Vecrīgā. Viesnīcas "Wellton Riverside SPA Hotel", kuru pārvalda "Mogotel", būvniecība sākās pirms trīs gadiem, un tajā tika investēti 25 miljoni eiro, kas ietver lasīt tālāk

Autors: LETA

Izklaides, sporta un azartspēļu nozarē lielākā uzņēmumu titulu saglabā "Alfor"

Rīga, 16.nov., LETA. Izklaides, sporta un azartspēļu nozarē lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bija "Alfor", kura apgrozījums pieauga par 11,5% un bija 72,616 miljoni eiro, liecina SIA "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2018". Stabilu otro pozīciju saglabāja "Olympic Casino Latvia", kura apgrozījums pieauga par 20% un bija 61,92 miljoni eiro, bet trešajā vietā, tāpat kā iepriekš, ierindojās "Joker Ltd", kura apgrozījums lasīt tālāk

Autors: LETA

"Olympic Casino Latvia" reģistrējis komercķīlu ar 10 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

Rīga, 9.nov., LETA. Igaunijas azartspēļu biznesa grupas "Olympic Entertainment Group" (OEG) Latvijas struktūrvienība SIA "Olympic Casino Latvia" ceturtdien, 8.novembrī reģistrējusi jaunu komercķīlu ar 10 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānija par labu Apvienotās Karalistes uzņēmumam "Wilmington Trust (London) Limited" ieķīlājusi prasījuma tiesības, izņemot vērtspapīrus, obligācijas un cita veida ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā. lasīt tālāk

Visas ziņas >>>