Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Grūti atrast cilvēkus

Viesnīcas “Roma” vadītāja Linda Abu Meri

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējā laikā tiek būvētas un ir atvērtas vairākas jaunas viesnīcas, var secināt, ka cilvēki Latviju uzskata par labu vietu, kurā ieguldīt naudu gan viesmīlības, gan tūrisma nozarē kopumā. Savukārt runājot par viesnīcu darbību, ir būtiski, ka tās strādā pie jaunu produktu un pakalpojumu izveides, jo augošā konkurence rada viesnīcām nepieciešamību meklēt jaunus veidus, kā piesaistīt klientus. Īpaši svarīgi tas ir ziemas sezonas laikā, kad tūristu aktivitāte nav tik liela kāda tā ir vasaras sezonā.
Viena no būtiskākajām problēmām viesmīlības jomā pašlaik ir darbaspēka nodrošināšana, jo ir grūti atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt par viesmīli vai istabeni atalgojuma dēļ. Turklāt daļai viesnīcu nākas saskarties ar situācijām, kad darbinieki izvēlas strādāt viesmīlības jomas uzņēmumos, kuros algu maksā aploksnēs. Manuprāt tas, ka viesnīcas maksā nodokļus, darbiniekiem būtu jāuzskata par priekšrocību nevis sava budžeta ierobežojošu faktoru. Tomēr viesmīlības nozarē esošā darbaspēka situācija viesnīcām, kuras godprātīgi maksā nodokļus, rada nepieciešamību cīnīties par labiem darbiniekiem, jo labi strādājošu apkalpojošo personālu, kas nodrošina viesnīcu sniegto pakalpojumu kvalitāti, atrast ir ļoti grūti.
Ļoti svarīgi ir uzsvērt profesionālo vidējās izglītības iestāžu nozīmi darbaspēka sagatavošanā darbam viesmīlības jomas uzņēmumos. Tās ir noderīgas gan darba devējam, gan topošajam speciālistam, jo cilvēkam tiek dota iespēja izmantot skolā iegūtās zināšanas praksē. Šīs mācību iestādes ir ļoti svarīgas viesmīlības uzņēmumiem, jo tās nodrošina tos ar atbilstoši apmācītu darbaspēku un nepadara tos atkarīgus no nestabilās darbinieku plūsmas.
Domāju, ka nozares turpmākajai attīstībai ir svarīgi izvairīties no nodokļu sloga palielināšanas, jo viesnīcas valstij nodokļos samaksā lielas naudas summas. Gadījumā, ja palielinātu pievienotās vērtības nodokli tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem no 12% uz 21%, tiktu kaitēts viesnīcu biznesam, kā arī darbaspēka jautājums tikai saasinātos. Brīdī, kad tika diskutēts par minētā nodokļa palielināšanu, bija skaidrs, ka nozarei tas būtu liels slogs, jo cenas pakalpojumiem nevar palielināt, jo ir apšaubāms, ka cilvēki par tādām cenām tos izmantos. Tāpat tas īpaši apgrūtinātu viesnīcu darbību ziemas sezonā, kuras laikā tūristu aktivitāte ir zemāka.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram tautsaimniecībā varētu radīt zaudējumus 47 miljonu eiro apmērā

Palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi izmitināšanas sektoram, tautsaimniecība zaudēs apmēram 47 miljonus eiro, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Finanšu ministrija (FM) ir iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu ieņēmumus budžetā 9,7 miljonu eiro apmērā. Taču EM sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi un secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs apmēram 47 miljonu eiro zaudējumus.
"Zaudējumi radīsies, jo PVN palielināšanas gadījumā izmitināšanas sektors būs spiests pacelt cenu vismaz par 10% un tūristu skaits Latvijā samazināsies vismaz par 25%. Ieņēmumu kritums no tūristu tēriņiem gan tieši naktsmītnēs, gan saistītajos pakalpojumos (sabiedriskā ēdināšana, transports, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi u.c.) tautsaimniecībā veidos aptuveni 47 miljonus eiro," klāstīja EM.
EM norādīja, ka PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības (ES), gan plašākā mērogā, kavēs darījuma tūrisma attīstību, bremzēs tūrisma mītņu un ēdināšanas uzņēmumu piedāvājuma kvalitātes un inovāciju attīstību, kā arī radīs būtiskus zaudējumus Latvijas budžeta ieņēmumos.

Tāpat PVN likmes paaugstināšana sekmēs pelēkā sektora palielināšanos, negatīvi ietekmēs Latvijas eksportu, no kura 18,4% jeb 783 miljonus eiro 2016.gadā veidoja tūrisms no visa pakalpojumu eksporta Latvijā. Vienlaikus gaidāma arī Latvijas konkurētspējas krišanās starptautiskajā vidē, jo tagad Latvijā piemērotā PVN likme 12% apmērā ir ne tikai viena no augstākajām ES, bet tā pārsniedz arī ģeogrāfiski tuvāko valstu - Igaunijas un Lietuvas (9%), kā arī Somijas (10%) PVN likmes apmēru.

Lasīt vairāk

02. EM par šā gada prioritāte tūrismā izvirzījusi jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu

Šā gada prioritāte tūrismā ir jaunu ārvalstu tirgu apgūšana un kvalitatīvu nišas produktu attīstīšana, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).
"Latvijas tūrisma nozares izaugsmei svarīgi ir sekmēt arvien jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu un kvalitatīvu, katram tirgum pielāgotu nišas produktu attīstīšana," februāra sākumā, atklājot ikgadējo starptautisko tūrisma izstādi "Balttour 2017", sacīja EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Viņš arī norādīja, ka 2016.gads tūrisma nozarē vērtējams pozitīvi - Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka apkalpoto viesu skaits Latvijas naktsmītnēs pērn pieaudzis par 6% jeb 140 000, sasniedzot 2,3 miljonus, tostarp 70% jeb 1,6 miljoni bija ārvalstu tūristi.

Pēc statiskas pārvaldes provizoriskajiem datiem, pērn par 57% jeb 20 000 audzis tūristu skaits no Ķīnas, bet tūristu skaits no ASV palielinājies par 30% jeb 41 000. No tuvākajiem tirgiem būtisks pieaugums bijis no Apvienotās Karalistes - par 20% jeb 84 000.

Jaunu un potenciālu tirgu piesaistei 2017.gadā EM kā prioritātes noteikusi nišu produktu veicināšanu, piemēram, gastronomijas, piedzīvojumu tūres; “bleisure” piedāvājuma attīstīšanu (no angļu valodas – business and leisure), darījumu tūrisma piedāvājumus apvienojot ar izklaides un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu brīvajā laikā; kā arī pieejamības veicināšanu, paplašinot tiešo reisu tīklu uz jauniem galamērķiem.

Lasīt vairāk

03. Nākamo trīs gadu laikā "Carlson Rezidor Hotel Group" plāno Rīgā atvērt vienu no tās pārstāvēto zīmolu viesnīcām

Nākamo trīs gadu laikā viesnīcu grupa "Carlson Rezidor Hotel Group" plāno Rīgā atvērt vienu no tās pārstāvēto zīmolu viesnīcām, martā rikotajā preses konferencē paziņoja "Carlson Rezdor Hotel Group" Austrumeiropas un Krievijas reģiona viceprezidents Mišels Stalpors.
Stalpors aģentūrai LETA atklāja, ka plānots atvērt vienu no uzņēmuma pārvaldīto zīmolu "Quorvus Collection", "Radisson RED" vai "Prizeotel" viesnīcām. Nosauktie zīmoli līdz šim Latvijā nav pārstāvēti.

Viņš neatklāja investīciju apjomu, kādu paredzēts ieguldīt jaunās viesnīcas izveidē, tomēr uzsvēra, ka tā būs astotā "Carlson Rezidor Hotel Group" pārstāvēto zīmolu viesnīca Rīgā.

Pēc Stalpora teiktā, jaunas viesnīcas izveides laikā notiek ļoti garas un ilgas pārrunas ar bankām, pilsētu un vietējām kopienām, tādēļ, ja tiktu paziņots, kura zīmola viesnīcu Rīgā plānots atvērt, tiktu izjaukts viss pārrunu process. "Mēs negribam to izjaukt. Mēs gribam viesnīcu atvērt nākamo trīs gadu laikā," sacīja "Carlson Rezidor Hotel Group" pārstāvis.

"Carlson Rezidor Hotel Group" pārvalda nesen Rīgā atklātās vidējās klases viesnīcu zīmola "Park Inn by Radisson" viesnīcas "Park Inn by Radisson Residence Riga, Barona" un "Park Inn by Radisson Residence Riga, Valdemara", kā arī jau esošās "Radisson Blu" viesnīcas. Tāpat kompānijas pārziņā ir "Quorvus Collection", "Radisson®", "Radisson RED", "Park Plaza®", "Prizeotel" un "Country Inns&Suites by CarlsonSM" zīmoli.

"Carlson Rezidor Hotel Group" ir viens no pasaulē lielākajiem viesnīcu uzņēmumiem. Tam ir apmēram 1400 viesnīcu, kas ir atvērtas vai izveides procesā, kopumā 115 valstīs.

Lasīt vairāk

04. Vējonis: Ķīna ir viens no Latvijas prioritārajiem tālā tūrisma mērķa tirgiem

Ķīnas tirgū atzīstamus panākumus jau guvuši Latvijas pārtikas tirgotāji un labas sadarbības perspektīvas ir arī farmācijā, kokapstrādē un tūrismā, tāpēc Ķīna ir viens no Latvijas prioritārajiem tālā tūrisma mērķa tirgiem, aprīlī, tiekoties ar Ķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju Džanu Dedzjanu, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš norādīja, ka Ķīna ir Latvijas nozīmīgākais ekonomiskās sadarbības partneris Tālajos Austrumos un otrs lielākais tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības (ES). Latvijas eksporta apjoms uz Ķīnu 2016.gadā pieauga par 8,5%, apliecinot, ka tas ir perspektīvs noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem.

"Attīstot divpusējo ekonomisko sadarbību, Latvija atbalsta Ķīnas investīciju ienākšanu Latvijas transporta un loģistikas nozares infrastruktūrā, kas ir nozīmīgs tranzīta mezgls ceļā no Āzijas uz Ziemeļeiropu. Ciešākas ekonomiskās saites un tūrisma sadarbību var nodrošināt arī tiešās aviosatiksmes atklāšana starp Latviju un Ķīnu," teica Vējonis.

Viņš norādīja, ka Ķīna Latvijai ir ļoti svarīgs partneris, ar kuru vēlamies arvien ciešāku sadarbību, tādēļ ir gandarījums par aktīvo vizīšu apmaiņu starp abām valstīm.

"Tāpat svarīgi attīstīt Latvijas un Ķīnas līgumtiesisko bāzi izglītības, zinātnes un kultūras jomā," teica Valsts prezidents, paužot gandarījumu gan par pieaugošo Ķīnas studentu skaitu Latvijas augstskolās, gan zinātnes institūciju sadarbību.

Lasīt vairāk

05. Dod zaļo gaismu jauna tūrisma jomas studiju virziena izveidei Latvijas Universitātē

Augstākās izglītības padome (AIP) janvāra sākumā deva zaļo gaismu jauna tūrisma jomas studiju virziena izveidošanai Latvijas Universitātē (LU), aģentūrai LETA pastāstīja AIP pārstāve Inga Vanaga.

LU plāno atvērt jaunu studiju virzienu "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija". Saņemot AIP akceptu, jauna studiju virziena izveides projekts būs jāvērtē Ministru kabinetam.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LU pārstāve Evija Ansonska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē plānots realizēt starpdisciplināras studiju programmas - otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības bakalaura studiju programmu "Tūrisma, viesmīlības un labjūtes pakalpojumu vadība", kurā tiek iegūts profesionālais bakalaura grāds tūrisma un viesmīlības pakalpojumu vadībā, un maģistra studiju programmu "Starptautiskā tūrisma vadība", kurā varēs iegūt sociālo zinātņu maģistra grādu tūrisma vadībā.

Programmas iecerēts realizēt gan latviešu, gan angļu valodā, lai Latvijas un ārvalstu studentiem piedāvātu kvalitatīvu augstāko izglītību tūrisma un viesmīlības pakalpojumu vadībā. Pirmos studentus plānots uzņemt 2017./2018.gada ziemas uzņemšanā.

Kā skaidroja Ansonska, iecerēts, ka virziena un programmu sekmīgai realizācijai tiks izveidota LU mācību viesnīca, kura vienlaikus būs mācību bāze - prakses vieta studentiem un darbosies kā pilnvērtīga viesnīca Rīgas viesiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas prezidentūra ES Padomē sekmē tūristu piesaistīšanu

Pagājušajā gadā, Latvijai esot Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij, izdevies sekmēt tūristu skaita pieaugumu. Neskatoties uz Krievijas tūristu skaita kritumu, Latvijai pērn izdevies piesaistīt 6,8 miljonus ārvalstu ceļotāju, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2014. gadā. Tiesa, tā kā šogad Latvijā nav iecerēti tādi plaša mēroga pasākumi kā prezidentūra, tūristu skaits varētu pieaugt 2–3 % robežās.

Nozares neveiksmes

Ēdinātāji un kafejnīcas tūrisma pieaugumu neizjūt

Noslēdzoties Latvija prezidentūrai ES Padomē, vairāki ēdināšanas uzņēmumi un kafejnīcas atzina, ka prezidentūras laikā nav izjutuši būtisku tūristu skaita pieaugumu savās ēdināšanas vietās. Vairāki uzņēmēji norādīja, ka tūristu skaita pieaugumam būtu jābūt lielākam par 10 %, lai restorāni, ēstuves vai kafejnīcas izjustu kaut nelielu pieaugumu, jo citādi sanāk tomēr vairāk fokusēties uz vietējiem klientiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Cerības uz straujāku attīstību, TAVA pievienojot LIAA

Pērn tika aktualizēts jautājums par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) kā atsevišķas struktūrvienības likvidēšanu, pievienojot to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Lai arī sākumā nozarē bija neliels satraukums par to, vai šādā scenārijā no valsts puses nemazināsies atbalsts nozarei, tomēr gada beigas iezīmēja pozitīvākas noskaņas, kas mijās ar cerībām uz straujāku, izlēmīgāku, kvalitatīvāku attīstību. LIAA pārņēma TAVA funkcijas un tiesības šā gada 1. februārī ar mērķi uzlabot tūrisma politikas īstenošanas efektivitāti.

Palielina nodokļu slogu azartspēļu biznesam

Neskatoties uz uzņēmējus pārstāvošo organizāciju iebildumiem, Saeima pērn pieņēma likumprojektu, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru – katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu palielinot no 3141,7 eiro līdz 3204 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro. Spēļu biznesa asociācija samierinājās ar šādu pavērsienu, vienlaikus paužot cerību, ka nākamā valdība netraucēs attīstīties azartspēļu nozarei un "neraustīs" to ar iepriekš neparedzētām izmaiņām nodokļos.

Nerealizētais konferenču tūrisma sapnis
Nozarē jau vairākus gadus ir notikušas diskusijas par Latviju kā konferenču tūrisma potenciālo galamērķi Eiropas ziemeļu reģionā. Nozares eksperti argumentē, ka Latvija no starptautisku un plaša mēroga konferenču lokācijas perspektīvas ir ļoti labā ģeogrāfiskā novietojumā. Taču, kā uzskata nozarē, būtisks šķērslis ir tas, ka Latvijā līdz šim nav izdevies īstenot ieceri par starptautiska konferenču centra izveidi vismaz Rīgā, kur būtu iespējams pulcēt ievērojamu cilvēku skaitu, kā arī nodrošināt konferenču un citu plaša mēroga pasākumu tehniskās prasības. Bet nozare vēl cer, turpina diskutēt un meklēt risinājumus.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 962 1 005 1 027
Darbinieku skaits, tūkst. 28 29 30
Peļņa, milj. EUR 55 72 61
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 1 059 1 144 1 235
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Olympic Casino Latvia, SIA, LIDO, AS, PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA, JOKER LTD, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 60 439 13 13 188 21.82% 906
2. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 50 541 28.91 19 234 38.06% 471
3. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 33 759 1.81 1 237 3.66% 963
4. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 30 972 3.42 10 362 33.46% 726
5. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums 30 015 19.54 8 258 27.51% 435
6. Latvijas Loto, Valsts AS
Meistaru 19, Rīga, LV-1050 T. 67227728
Loterijas 24 686 12.78 4 027 16.31% 99
7. TEZ TOUR, SIA
Mārupe, Ziedleju 6, Mārupes n., LV-2167 T. 90006000
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 905 -2.58 455 2.08% 27
8. NOVATOURS, SIA
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 100, LV-1013
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 861 11.37 37 0.17% 69
9. Admirāļu klubs, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 21 689 16.47 -3 005 -13.85% 235
10. VIESNĪCA "LATVIJA", AS
Elizabetes 55, Rīga, LV-1010 T. 67772222
Viesnīcas 21 451 2.71 2 861 13.34% 225

Viedokļi

Autors: Asnāte Ziemele

Sadarbības veicināšana biznesa dažādošanai un paplašināšanai

Pērn, pievienojoties 36 jauniem biedriem, sasniedzām lielāko biedru skaitu līdz šim – 350 aktīvi un lojāli lauku tūrisma uzņēmēji un organizācijas. Kopumā pagājušais gads vērtējams kā sadarbības gads – kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) organizējām konferenci par videi draudzīgu saimniekošanu, ar Latvijas lauku forumu bija iespēja līdzdarboties skolu jauniešu konkursā "Laiks laukiem" un konferencē "Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas lasīt tālāk

Autors: Jānis Vālodze

Kvalitātes uzlabošana un darījumu tūrisma attīstība

Pērn viesnīcu un restorānu biznesu veicināja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas basketbola čempionāts, savukārt negatīva ietekme bija Krievijas tūristu kritums par 31,5 %. Restorānu un viesnīcu apgrozījumu dati vēl nav pieejami, bet ir skaidrs, ka, piemēram, naktsmītņu ziņā izdevies sasniegt 2014. gada līmeni. Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem šogad Latvijā nav nekādu vērienīgu pasākumu, bet Rīgā vien ar jaunajiem projektiem nāks klāt vēl 500 lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pērn palielinājās "Gros auto grupas" konsolidētie zaudējumi

Rīga, 17.aug., LETA. Pagājušajā gadā auto servisa pakalpojumu sniedzējas un rezerves daļu tirgotājas "Gros auto grupas" konsolidētie zaudējumi bija 96 468 eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2015.gadā, bet konsolidētais apgrozījums pērn bija 10,949 miljoni eiro, kas ir kritums par 1%, liecina "Firmas.lv" dati. Vienlaikus mātesuzņēmuma SIA "Gros auto grupa" apgrozījums pērn bija 10,544 miljoni eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 27 785 eiro apmērā lasīt tālāk

Autors: LETA

"Gan Bei" pārvaldītāja pērn nopelnīja vairāk nekā pusmiljonu eiro

Rīga, 15.aug., LETA. Krāpnieciskās darbībās ar kases aparātiem pieķertā restorānu tīkla "Gan Bei" pārvaldītāja SIA "Lage Ko" pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 585 173 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, bet uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 3,1% un bija 15,66 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads uzskatāms kā ekonomiski stabils un veiksmīgs. Pagājušajā gadā uzņēmumam beidzās visas tiesvedības ar Valsts ieņēmumu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Hotel Garden Palace" kopš darbības atjaunošanas jau uzņēmusi vairāk nekā 20 viesus

Rīga, 11.aug., LETA. Viesnīca "Hotel Garden Palace" kopš tās darbības atjaunošanas ceturtdienas vakarā jau uzņēmusi vairāk nekā 20 viesus, aģentūru LETA informēja viesnīcas nomnieka SIA "Sun Seasons" pārstāvji. Viesnīcas viesu vidū ir tūristi no Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Lietuvas un citām valstīm. Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Sun Seasons" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šmits, viesnīca atjaunojusi arī tās sadarbību ar viesnīcu rezervēšanas sistēmu "booking.com". Patlaban, pēc lasīt tālāk

Visas ziņas >>>