Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vienmērīgs tūristu skaita pieaugums no Latvijai prioritārajiem tirgiem

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava

Pagājušajā gadā tūrisma nozarē Latvijā bijis vienmērīgs tūristu skaita pieaugums no valstij prioritārajiem tirgiem - Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas.

Pēc statistikas datiem gads aizvadīts ar pluss zīmi, viesnīcu apmeklētāju skaita ziņā un arī viesu pavadīto nakšu skaita ziņā ir bijis pieaugums. Izskatās, ka ir bijis vienmērīgs pieaugums no visiem Latvijai svarīgajiem tirgiem. Pēdējā laikā arī pieaug tālo tirgu tūristu skaits, piemēram, no Āzijas valstīm - Japānas, Ķīnas. Tas viss ir uzņēmēju, pašvaldību un nozares asociāciju darbības panākums.

Nav iespējams prognozēt, kāds būs 2017.gads, jo tūrisma nozari ietekmē dažādi notikumi pasaulē, tajā skaitā ekonomiskā krīze kādā no valstīm.

LIAA Tūrisma departamenta nākamā gada izaicinājums ir palielināt citu valstu iedzīvotāju zināšanas un informētību par Latviju un tās tūrisma piedāvājumu. Parasti, kad cilvēki atbrauc uz Latviju, atsauksmes un pieredze ir ļoti pozitīva. Reizēm ir ļoti žēl, ka daļa cilvēku uz šejieni neatbrauc tāpēc, ka viņiem ir nepareizs priekšstats par to, ko Latvija piedāvā. Nozares kopīgais uzdevums ir cilvēkiem parādīt, ka Latvijā var lieliski atpūsties, ka šeit ir ļoti labas kvalitātes pakalpojumi.

Nereti tūristiem trūkst informācijas par Latviju, un pastāv maldi, ka Latvija ir postpadomju valsts, kurā nekas nenotiek. Lai stereotipus mainītu, ir jāiegulda ļoti liels darbs.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tūristu skaits pieaudzis par 7,8%

Pērnā gada trešajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tūristu skaits palielinājies par 7,8%, sasniedzot 420 780 viesu, liecina Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikaspārvaldes informācija.


Trešajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas ārvalstu viesi pavadījuši 753 347 naktis, kas ir par 4,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika. 2016.gada trešajā ceturksnī Rīgā kopumā darbojās 125 tūristu mītnes, un bija pieejamas 15 723 gultasvietas.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs jūlijā, augustā un septembrī visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas (14,6%), Krievijas (9,0%), Somijas (7,5%), Igaunijas (6,7%), Lielbritānijas (5,5%), Lietuvas (5,5%), Zviedrijas (4,8%), Norvēģijas (4,5%), Itālijas (4,3%) un Spānijas (3,7%).

Lielākais tūristu skaita pieaugums no RTAB mērķa valstīm bijis no Lielbritānijas (27,2%), Somijas (18,1%), Spānijas (17,0%) un Itālijas (17,1%).

Lasīt vairāk

02. Jauni terora akti ietekmē Latvijas iedzīvotāju ceļojumu galamērķu izvēli

Terorakti Ēģiptē un Turcijā var ietekmēt Latvijas iedzīvotāju ceļojumu galamērķu izvēli par labu citiem, taču atpūtas braucieni uz šo divu valstu kūrortiem joprojām būs pieprasīti, atzina aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji.

Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā 10.decembrī eksplodēja automobilī ievietots spridzeklis pie futbola stadiona, nogalinot 44 cilvēkus, arī 36 policistus. Atbildību par to uzņēmies grupējums Kurdistānas Brīvības vanagi (TAK) - radikāļi, kas ir atšķēlušies no Kurdistānas Strādnieku partijas.

Savukārt Ēģiptē sprādzienā pie Kairas galvenās koptu kristiešu baznīcas 11.decembrī gāja bojā vismaz 25 cilvēki, bet 49 ievainoti. Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi šodien paziņojis, ka Kairā svētdien notikušo sprādzienu pie pilsētas galvenās koptu kristiešu baznīcas sarīkoja pašnāvnieks.

Lasīt vairāk

03. “airBaltci” sāk izmantot pasaulē pirmo komercreisiem domāto "Bombardier CS300" lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" decembrī Rīgas lidostā sagaidījusi pasaulē pirmo komercreisiem paredzēto "Bombardier CS300" lidmašīnu.

"Mēs esam priecīgi kļūt par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas saņem un sāk komerciālos lidojumus ar "Bombardier CS300" - inovatīvāko un tehnoloģiski modernāko lidmašīnu pasaulē. "Bombardier CS300" lidaparāti ir neatņemama "airBaltic" biznesa attīstības stratēģijas "Horizon 2021" un flotes optimizēšanas plāna sastāvdaļa," norādīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Jaunajā "Bombardier CS300" lidmašīnā ir 145 sēdvietas. Tajā ir lielāki logi, platāki sēdekļi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citi uzlabojumi. Jaunā lidmašīna ir arī būtiski klusāka - tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks nekā līdzšinējām lidmašīnām.

Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo "Bombardier CS300" ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas par attiecīgi 20% un 50%.

"airBaltic" ir pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas sāka lidojumus ar "Bombardier CS300" lidmašīnu.

Lasīt vairāk

04. "Lido" jaunās ēdināšanas vietas izveidē "Origo" centrā investējis 600 000 eiro

Ēdināšanas kompānija AS "Lido" jaunās ēdināšanas vietas izveidē tirdzniecības centrā "Origo" investējusi 600 000 eiro. Novembrī atklātās jaunās ēdināšanas vietas izveidē ieguldīts "DNB bankas" un attīstības finanšu institūcijas "Altum" finansējums.

"Lido" jaunā ēdināšanas vieta atrodas centra "Origo" B korpusā, Stacijas laukumā 2, Rīgā. Tās kopējā platība ir 332 kvadrātmetri, no kuriem 131 kvadrātmetru aizņem apmeklētāju zāle, kurā izvietotas 96 sēdvietas. Vasarā plānots izvietot arī āra terasi ar 60 sēdvietām.Jaunajā "Lido" ēdināšanas vietā strādās 23 darbinieki.

Kā pastāstīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, uzņēmums turpinās sadarbību ar "Origo" un pārējo "Galactico" centru apsaimniekotāju "Linstow Center Management", atverot jaunu "Lido" ēdināšanas vietu tirdzniecības parkā "Alfa", kas notiks pēc tam, kad būs īstenots "Alfas" paplašināšanas projekts 2017. vai 2018.gadā.

Auziņa atzina, ka "Lido" šogad esot izpildījis paplašināšanās plānu. Taču nākamgad plānots atvērt jaunu "Lido" ēdināšanas vietu Pārdaugavā. Tiesa, kurā vietā un kad, Auziņa vēl nevarēja pateikt.

Lasīt vairāk

05. Atver jaunas viesnīcas

Vidējās klases viesnīcu zīmols "Park Inn by Radisson" novembrī Rīgā, K.Barona ielā, ir atklājis jaunu viesnīcu "Park Inn by Radisson Residence Riga, Barona".

Jauno viesnīcu pārvalda "The Rezidor Hotel Group", un tā atrodas Rīgā, K.Barona ielā 40a. Visos 78 viesnīcas apartamentos ir viena vai divas guļamistabas, balkons vai terase, aprīkota virtuves niša, kafijas automāts, televizors, kā arī bezmaksas internets. "Park Inn by Radisson Residence Riga, Barona" piedāvā arī diennakts uzņemšanu, kafijas veikaliņu, un drīzumā tiks atvērts arī "Tokyo City" restorāns rezidences pirmajā stāvā.

Vidējās klases viesnīcu zīmols "Park Inn by Radisson" decembra beigās atvēra viesnīcu arī Pārdaugavā, pie Vanšu tilta, Krišjāņa Valdemāra ielas sākumā.

Viesnīca "Park Inn by Radisson Riga Valdemara" izvietota jaunuzceltā ēkā blakus NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram un iepretī Latvijas Bankas naudas glabātuvei un Latvijas Valsts arhīva ēkai. Viesnīcas oficiālā adrese ir Krogus iela 1.

Ieguldīto investīciju apmēru kompānijā sola publiskot februārī, kad plānots oficiālais viesnīcas atklāšanas pasākums.

Viesnīcā ir 178 istabas un daudzfunkcionāls konferenču un pasākumu centrs. Viesnīcā izveidots itāļu koncepta restorāns "Bocca Buona", ēkas vestibils apvienots ar bāru. Viesiem ir iespēja izmantot arī fitnesa centru.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas prezidentūra ES Padomē sekmē tūristu piesaistīšanu

Pagājušajā gadā, Latvijai esot Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij, izdevies sekmēt tūristu skaita pieaugumu. Neskatoties uz Krievijas tūristu skaita kritumu, Latvijai pērn izdevies piesaistīt 6,8 miljonus ārvalstu ceļotāju, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2014. gadā. Tiesa, tā kā šogad Latvijā nav iecerēti tādi plaša mēroga pasākumi kā prezidentūra, tūristu skaits varētu pieaugt 2–3 % robežās.

Nozares neveiksmes

Ēdinātāji un kafejnīcas tūrisma pieaugumu neizjūt

Noslēdzoties Latvija prezidentūrai ES Padomē, vairāki ēdināšanas uzņēmumi un kafejnīcas atzina, ka prezidentūras laikā nav izjutuši būtisku tūristu skaita pieaugumu savās ēdināšanas vietās. Vairāki uzņēmēji norādīja, ka tūristu skaita pieaugumam būtu jābūt lielākam par 10 %, lai restorāni, ēstuves vai kafejnīcas izjustu kaut nelielu pieaugumu, jo citādi sanāk tomēr vairāk fokusēties uz vietējiem klientiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Cerības uz straujāku attīstību, TAVA pievienojot LIAA

Pērn tika aktualizēts jautājums par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) kā atsevišķas struktūrvienības likvidēšanu, pievienojot to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Lai arī sākumā nozarē bija neliels satraukums par to, vai šādā scenārijā no valsts puses nemazināsies atbalsts nozarei, tomēr gada beigas iezīmēja pozitīvākas noskaņas, kas mijās ar cerībām uz straujāku, izlēmīgāku, kvalitatīvāku attīstību. LIAA pārņēma TAVA funkcijas un tiesības šā gada 1. februārī ar mērķi uzlabot tūrisma politikas īstenošanas efektivitāti.

Palielina nodokļu slogu azartspēļu biznesam

Neskatoties uz uzņēmējus pārstāvošo organizāciju iebildumiem, Saeima pērn pieņēma likumprojektu, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru – katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu palielinot no 3141,7 eiro līdz 3204 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro. Spēļu biznesa asociācija samierinājās ar šādu pavērsienu, vienlaikus paužot cerību, ka nākamā valdība netraucēs attīstīties azartspēļu nozarei un "neraustīs" to ar iepriekš neparedzētām izmaiņām nodokļos.

Nerealizētais konferenču tūrisma sapnis
Nozarē jau vairākus gadus ir notikušas diskusijas par Latviju kā konferenču tūrisma potenciālo galamērķi Eiropas ziemeļu reģionā. Nozares eksperti argumentē, ka Latvija no starptautisku un plaša mēroga konferenču lokācijas perspektīvas ir ļoti labā ģeogrāfiskā novietojumā. Taču, kā uzskata nozarē, būtisks šķērslis ir tas, ka Latvijā līdz šim nav izdevies īstenot ieceri par starptautiska konferenču centra izveidi vismaz Rīgā, kur būtu iespējams pulcēt ievērojamu cilvēku skaitu, kā arī nodrošināt konferenču un citu plaša mēroga pasākumu tehniskās prasības. Bet nozare vēl cer, turpina diskutēt un meklēt risinājumus.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 962 1 005 1 027
Darbinieku skaits, tūkst. 28 29 30
Peļņa, milj. EUR 55 72 61
Rentabilitāte, % 5 6 5
Apgrozījums, milj. EUR 1 059 1 144 1 235
Apgrozījuma izmaiņas 8 8 8
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Olympic Casino Latvia, SIA, LIDO, AS, PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA, JOKER LTD, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 60 439 13 13 188 21.82% 906
2. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 50 541 28.91 19 234 38.06% 471
3. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 33 759 1.81 1 237 3.66% 963
4. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 30 972 3.42 10 362 33.46% 726
5. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums 30 015 19.54 8 258 27.51% 435
6. Latvijas Loto, Valsts AS
Meistaru 19, Rīga, LV-1050 T. 67227728
Loterijas 24 686 12.78 4 027 16.31% 99
7. TEZ TOUR, SIA
Mārupe, Ziedleju 6, Mārupes n., LV-2167 T. 90006000
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 925 -2.5 455 2.08% 27
8. NOVATOURS, SIA
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 100, LV-1013
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 21 861 11.37 37 0.17% 69
9. Admirāļu klubs, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 21 689 16.47 -3 005 -13.85% 235
10. VIESNĪCA "LATVIJA", AS
Elizabetes 55, Rīga, LV-1010 T. 67772222
Viesnīcas 21 451 2.71 2 861 13.34% 225

Viedokļi

Autors: Asnāte Ziemele

Sadarbības veicināšana biznesa dažādošanai un paplašināšanai

Pērn, pievienojoties 36 jauniem biedriem, sasniedzām lielāko biedru skaitu līdz šim – 350 aktīvi un lojāli lauku tūrisma uzņēmēji un organizācijas. Kopumā pagājušais gads vērtējams kā sadarbības gads – kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) organizējām konferenci par videi draudzīgu saimniekošanu, ar Latvijas lauku forumu bija iespēja līdzdarboties skolu jauniešu konkursā "Laiks laukiem" un konferencē "Lauku tūrisma spēks: uzņēmēju, pašvaldību un vietējās kopienas lasīt tālāk

Autors: Jānis Vālodze

Kvalitātes uzlabošana un darījumu tūrisma attīstība

Pērn viesnīcu un restorānu biznesu veicināja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas basketbola čempionāts, savukārt negatīva ietekme bija Krievijas tūristu kritums par 31,5 %. Restorānu un viesnīcu apgrozījumu dati vēl nav pieejami, bet ir skaidrs, ka, piemēram, naktsmītņu ziņā izdevies sasniegt 2014. gada līmeni. Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem šogad Latvijā nav nekādu vērienīgu pasākumu, bet Rīgā vien ar jaunajiem projektiem nāks klāt vēl 500 lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Tūrisma kompānijas "VIA Hansa Tours" apgrozījums pērn pieaug par 29% - līdz 11,593 miljoniem eiro

Rīga, 21.apr., LETA. Tūrisma kompānijas "VIA Hansa Tours" apgrozījums pērn pieaudzis līdz 11,593 miljoniem eiro, kas ir par 29% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt tās peļņa bija sešas reizes lielāka nekā gadu iepriekš - 342 575 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotais uzņēmuma gada finanšu pārskats. Tūrisma kompānijas vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma saimnieciskā darbība pērn bijusi veiksmīga, kam par iemeslu norādīts tas, ka "VIA Hansa Tours" katru gadu izvērtē gan ekonomiskos, gan kvalitātes lasīt tālāk

Autors: LETA

Ceļojumu biroja "Travel Express" apgrozījums pērn - 4,432 miljoni eiro

Rīga, 20.apr., LETA. Ceļojumu biroja "Travel Express" apgrozījums pērn bija 4,432 miljoni eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt tā peļņa samazinājās par 3% - līdz 173 147 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotais uzņēmuma gada pārskats. Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka "Travel Express" darbība pērn uzskatāma par ekonomiski stabilu un gads noslēdzies ar zināmu ekonomisko attīstību. Lai arī "Travel Express" sniegto pakalpojumu kopējais skaits pērn palielinājās, nelielais lasīt tālāk

Autors: LETA

Tūrisma aģentūras "CWT Latvia" apgrozījums pērn sarūk par 15,9%

Rīga, 20.apr., LETA. Tūrisma aģentūras "CWT Latvia" apgrozījums, salīdzinot ar 2015.gadu, pērn saruka par 15,9% - līdz 7,204 miljoniem eiro, savukārt tās peļņa samazinājās gandrīz uz pusi un bija 46 763 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotais uzņēmuma finanšu pārskats. Tūrisma aģentūras vadības ziņojumā teikts, ka, veicot pārskata gada rādītāju analīzi, secināts, ka 2016.gads uzņēmumam uzskatāms par ekonomiski stabilu. "CWT Latvia" 2017.gadā plāno veikt vietējā un ārējā tirgus izpēti lasīt tālāk

Visas ziņas >>>