Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

Ivars Landmanis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) valdes loceklis

2018.gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, un izmaksu palielināšana, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru, bija pilnīgs neprāts. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana ilgtermiņā katastrofāli ietekmēs mūsu lielāko ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.

Dzelzceļa pārvadājumu jomā pastāv sīva konkurence starp trim galvenajām ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas. Vispriviliģētākā starp tām ir Rīgas brīvosta, jo attāluma dēļ arī pārvadājuma izmaksas ir zemākās. Tāpēc būtu apsverams atbalstīt vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu. Tas ļautu ostām konkurēt nevis ar cenu, bet pakalpojumiem un piedāvājumiem, kā tas ir daudzviet citur Eiropā.

Eiropas Komisijas politika paredz novirzīt sauszemes kravu pārvadājumus no lielceļiem uz dzelzceļu, jo tādā veidā tiek samazinātas izmešu emisijas. Tomēr tas būs iespējams tikai pie nosacījuma, ja dzelzceļa kravu pārvadājumi izmaksu ziņā spēs konkurēt ar auto transportu. Arī Satiksmes ministrija savos plānos ņem vērā Eiropas Komisijas doto uzdevumu samazināt emisijas. Ilgtermiņā tas jāņem vērā transporta pārvadātājiem, plānojot savas investīcijas. Savukārt, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadātājiem un viņu investīcijām, tad tās varbūt pietiekami iespaidīgas, kas būs jāiegulda dzelzceļa elektrifikācijs dēļ. Diemžēl šīs investīcijas var sevi neatpelnīt gaidāmā kravu krituma dēļ.

Krievijas ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāni ir skaidri deklarēti - “savas kravas, savām ostām”. Pat uzlabojoties ģeopolitiskai situācijai, šī loģika un plāni nemainīsies, kam pamatā ir ekonomiski argumenti. Sākot ar 2019.gadu sākumu, tiek prognozēts kārtējais Krievijas tranzīta kravu kritums Latvijas virzienā. Tradicionālo tranzītkravu samazinājumu Latvijā noteiks Krievijas ostu jaudas palielināšanas projekti un tuvākā gada laikā papildus piekraušanas jaudas palielināsies par desmit miljoniem tonnu gadā, bet tuvāko četru gadu laikā par aptuveni 70 miljoniem tonnu gadā. Krievijas nosūtītās energoresursu kravas pašlaik sastāda 74% no dzelzceļa kravu plūsmas Latvijā, un to kritums nākotnē nav kompensējams ar citām iespējamām kravu plūsmām, tajā skaitā caur Baltkrieviju. Tāpēc nepieciešams domāt par dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspējas palielināšanu reģiona līmenī. Būtu jāsamazina dzelzceļa infrastruktūras maksa, jāattīsta jaunu partnerību veidošanās, kā arī jāapsver dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Rīgas mikroautobusu satiksme" tiek pie 96 miljonu eiro līguma par "mikriņu" satiksmes nodrošināšanu Rīgā

Pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) oktobra sākumā atkal ieguvusi tiesības galvaspilsētā nodrošināt mikroautobusu satiksmi.

Jaunā līguma vērtība ir 96 miljoni eiro, bet termiņš astoņi gadi. RMS un RS sadarbība ilgst no 2012.gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums par 25 miljoniem eiro. Tas paredzēja pakalpojumus sniegt piecus gadus - līdz 2018.gada 30.aprīlim.

Jaunais līgums paredz nodrošinās 13 minibusu un septiņus ekspresbusu maršrutus.

Uzņēmums sarunu procedūru par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā izsludināja 2016.gada vasarā. Sarunu procedūras laikā tika izvēlēti divi pretendenti - RMS un personu apvienība, kuras sastāvā bija "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka".

Procedūras laikā "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" sešas reizes apstrīdēja kvalifikācijas prasības, bet vēlāk vairākkārtīgi apstrīdēja arī nolikumā ietvertos vērtēšanas kritērijus.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesas norādījumiem, septembrī tika veikti pēdējie grozījumi sarunu procedūras nolikumā, pēc kā sūdzības par nolikumu vairs netika saņemtas, un minētajai sarunu procedūrai pieteicās viens pretendents - RMS.

Lasīt vairāk

02. Valdība atbalsta apjomīgus grozījumus OCTA likumā

Ministru kabinets septembrī lēma virzīt apstiprināšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

Ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Likuma grozījumi arī paredz tirdzniecības uzņēmuma pienākumu noslēgt OCTA līgumus attiecībā uz tirdzniecībā pieņemtiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem.

Tāpat regulējuma izmaiņas paredz apdrošinātāju un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības noteiktās situācijās iesniegt regresa prasības, kā arī izmaiņas paredz, ka turpmāk no OCTA Garantijas fonda netiks segti zagtu transportlīdzekļu nodarītie zaudējumi.

Likuma grozījumi paredz, ka OCTA nebūs jāveic transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar transportlīdzekļa īpašnieku vai transportlīdzekļa līzinga gadījumā - ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju; transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nodevis transportlīdzekli līzingā citai personai.

Tāpat izmaiņas regulējumā paredz, ka apdrošināšanas līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja apdrošinātājam būs anulēta licence OCTA veikšanai, ja uzsākta apdrošinātāja likvidācija vai arī gadījumā, ja transportlīdzeklim mainās identifikācijas numurs.

Likumā arī tiek konkretizēs, ka netiek atlīdzināti zaudējumi, kuri nodarīti ar transportlīdzekli, kas izmantots terora akta veikšanai. FM skaidroja, ka terorisma jautājums saistībā ar transportlīdzekļiem un to apdrošināšanu pēdējos gados kļuvis arvien aktuālāks visā Eiropas Savienībā. Latvijā spēkā esošajā vispārīgajā regulējumā, kas nosaka apdrošināšanas līguma saturu, terorisms kā izņēmums tieši nav norādīts. Līdz ar to OCTA likumā terorisms paredzēts kā izņēmums, kas nav ietverts OCTA segumā.

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai, bet plānots, ka tie stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Lasīt vairāk

03. Rubesa atkāpjas no "RB Rail" vadītājas amata un pagaidu izpilddirektora amatā ieceļ Ignu Deguti

Septembra beigās atlūgumu iesniedza Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un tajā pašā dienā pagaidu izpilddirektora amatā tika iecelts kompānijas finanšu direktors un valdes loceklis Igns Degutis

Rubesa atlūguma vēstulē skaidroja galvenos atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli.

"Tā ir bijusi unikāla pieredze un patiess gods būt atbildīgai par jaunas institūcijas, kopuzņēmuma "RB Rail", izveidi, ar mērķi īstenot "Rail Baltica" globālo projektu kā Eiropas Savienībai un Ziemeļaustrumeiropai, it īpaši Igaunijai, Latvijai, un Lietuvai stratēģiski nozīmīgu pārrobežu infrastruktūras projektu. Šī brīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem. Interešu konflikts, kas iekapsulēts jau projekta pamatos, ir galvenais iesaistīto pušu darbības un/vai bezdarbības iemesls," pauda Rubesa.

Tāpat viņa uzsvēra, ka pašreizējā "Rail Baltica" globālā projekta pārvaldība, kādu to īsteno projekta labuma guvēji un akcionāri, viņas ieskatā, nav piemērota ilgtspējīga jauna ekonomiskā un drošības koridora infrastruktūras ieviešanai, kam plānots saņemt līdz 85% finansējuma no nodokļu maksātājiem Eiropā. "Par spīti vairāk nekā gadu ilgajām diskusijām ar projekta akcionāriem un labuma guvējiem, kopuzņēmums vēl aizvien saskaras ar vienotas izpratnes trūkumu par ilgtspējīgu finansēšanas modeli gan pašam kopuzņēmumam, gan globālajam projektam," uzsvēra Rubesa.

Ieceltais pagaidu izpilddirektors Degutis sacīja, ka "šobrīd ir iespēja panākt projekta ieviešanas paātrinājumu. "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un gatavojas uzsākt būvprojekta izstrādi dzelzceļa līnijas posmos visās trijās Baltijas valstīs, kā arī "Rail Baltica" ilgtermiņa biznesa, operacionālā un infrastruktūras pārvaldības plānu sagatavošanu, kuri noteiks projekta attīstību un panākumus nākotnē."

Viņš arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un tiek strādāts pie "Rail Baltica" Globālā projekta finansējuma piesaistes ilgtermiņā, kā arī ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanas kopuzņēmuma budžetā no 2019. līdz 2020.gadam.

Lasīt vairāk

04. Degvielas piegādātājiem būs jānodrošina transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums

Ministru kabineta komiteja 17.septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus, kas paredz degvielas piegādātājiem uzlikt pienākumu nodrošināt transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu.

Minētā prasība ietverta Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma un tā samazinājuma aprēķināšanas un ziņošanas kārtībā.

EM izstrādāja noteikumus, jo likumā "Par piesārņojumu" paredzēts, ka ir jāizstrādā nosacījumi, kā degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāja grupa nodrošina likumā noteiktā pienākuma - transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu, kā arī, lai noteiktu, kā degvielas piegādātājs veic transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un tā samazinājuma, kā arī augšposma emisiju samazinājuma aprēķinus un ziņo par tiem.

Ar noteikumiem detalizēti izstrādāta kārtība, kādā var nodrošināt likumā "Par piesārņojumu" iekļauto pienākumu izpildi. Ar noteikumiem noteikti iespējamie pasākumi, kā degvielas piegādātājs var nodrošināt piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un augšposma emisiju samazinājumu, ja to vēlas veikt degvielas piegādātājs.

Tāpat noteikumi paredz aprēķinu formulas un tajās izmantotos parametrus un apsvērumus, lai degvielas piegādātājs varētu aprēķināt aprites cikla emisiju intensitāti un izvērtēt tā samazinājumu, salīdzinot ar noteikto degvielas pamatstandartu. Noteikumos ir arī paredzēti nosacījumi un standarti, kas degvielas piegādātājam ir jāņem vērā, veicot minētos aprēķinus.

Lasīt vairāk

05. Lidostai "Rīga" no peļņas dividendēs būs jāmaksā 20%

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" no pērnā gada peļņas valsts budžetā dividendēs būs jāizmaksā 23% jeb 805 236 eiro, bet 77% jeb 2,68 miljoni eiro tiks novirzīti lidostas attīstībai. Savukārt no 2018. līdz 2023.gadam izmaksājamo dividenžu apmērs tiks samazināts līdz 20%, bet peļņas daļa 80% apmērā tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai.

Samazināta peļņas daļas iemaksāšana valsts budžetā tika noteikta, lai lidosta varētu īstenot plānoto investīciju programmu un nākotnē nesaskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam lidostas pakalpoto pasažieru skaits 2036.gadā sasniegs 8,2 miljonus gadā. Bez papildus finanšu lidosta "Rīga" būtu spiesta īstenot minimālas investīcijas termināļa 6.kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru. Tāpat lidosta nevarētu apgūt Kohēzijas fonda finansējumu lidlauka infrastruktūras attīstībai. Rezultātā lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu pīķa stundās apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.

Peļņas daļas novirzīšana uzņēmuma attīstībai ļaus lidostai 2018.–2022.gadā izbūvēt pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, kā arī īstenot Kohēzijas fonda projekta 2.kārtu, pilnveidojot lidlauka infrastruktūru. Šīs investīcijas ļaus palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, kā arī veicinās lidostas konkurētspēju, paaugstinot lidlauka kapacitāti un vairojot drošību.

Ministru kabineta apstiprinātais rīkojums nosaka, ka Satiksmes ministrijai līdz 2018.gada 15.decembrim jāsagatavo vēstules projekts juridiskās pārliecības gūšanai par plānotā pasākuma atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam Eiropas Savienībā un komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tas Finanšu ministrijai vēstules nosūtīšanai Eiropas Komisijai.

Rīkojums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts viedoklis no EK, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās lidostas "Rīga" peļņas daļas noteikšana no 2017.gada pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 -1 326 -0.61% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 131 152 14.08 4 480 3.42% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 979 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 41, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 161 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Cityparks Latvija": Saistībā ar PTAC lēmuma izpildi radušies šķēršļi, jo tas ir formulēts "vispārīgā veidā"

Rīga, 19.febr., LETA. Autostāvvietu operators SIA "Cityparks Latvija" ir radušies šķēršļi saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma izpildi, jo tas ir formulēts "vispārīgā veidā" un tajā nav dotas skaidras un tiesiski pamatotas norādes, kas tieši uzņēmumam ir jādara, aģentūrai LETA pauda uzņēmuma valdes loceklis Māris Priednieks. ""Cityparks Latvija" ievērotu un pildītu PTAC lēmumu, ja vien pati iestāde būtu devusi skaidras un tiesiski pamatotas norādes attiecībā uz to lasīt tālāk

Autors: LETA

Latvijas uzņēmums Taškentā būvēs transporta un loģistikas centru

Taškenta, 19.febr., LETA. Latvijas loģistikas un transporta uzņēmums "SV Gulbis" parakstījis divpusēju memorandu ar Uzbekistānas dzelzceļa kompāniju "Temir Yollari" par kopuzņēmuma dibināšanu, kas būvēs modernu transporta un loģistikas centru Taškentā, aģentūru LETA informēja Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Mihails Popkovs. Kopuzņēmuma nosaukums būs "Uztemiryulkonteyner". Paredzēts, ka loģistikas centrs aizņems 16 hektāru lielu teritoriju, no kuriem 20 000 kvadrātmetru būs konteineru termināls lasīt tālāk

Autors: LETA

PTAC: "Cityparks Latvija" ir pienākums ievērot PTAC lēmumu arī pēc tā pārsūdzēšanas tiesā

Rīga, 15.febr., LETA. Autostāvvietu operatoram SIA "Cityparks Latvija" arī pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma pārsūdzēšanas tiesā ir pienākums izpildīt tai noteikto tiesisko pienākumu - nepiemērot tiesību aktiem neatbilstošus līgumsodus un atcelt jau piemērotos, aģentūru LETA informēja PTAC Santa Zarāne. PTAC ir saņēmis informāciju, ka "Cityparks Latvija" tiesā ir pārsūdzējusi PTAC 2018.gada lēmumu, ar kuru tai aizliegts patērētājiem piedāvāt un piemērot netaisnīgus lasīt tālāk

Visas ziņas >>>