Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Spēcīga izaugsme

Martins Gauss, "airBaltic" izpilddirektors

Pēdējās desmitgadēs Eiropas aviācijas nozarē valdījusi ļoti augsta konkurence, kas mazāk attīstītiem tirgiem kā Latvijai darbu pie savas vietas aviācijas tirgū padara vienīgi grūtāku. Rīgas lidosta un “airBaltic” ir sasniegusi apbrīnojamus rezultātus, demonstrējot ilgtspējīgu un spēcīgu izaugsmi gan 2016., gan 2017. gadā.

Latvijā dzīvo vien nepilni divi miljoni cilvēku. Ar to nenoliedzami ir par maz, lai būtu iespējams no Rīgas lidostas piedāvāt gandrīz 80 dažādus galamērķus, kas bija pieejami 2016. gadā. Nākamo lielo soli attīstībā nozarei ļāvuši spert transfēra pasažieri, kas izvēlas Rīgu un “airBaltic” tās cenas, servisa, punktualitātes un ērto savienojumu dēļ. 2016. gadā transfēra pasažieru īpatsvars “airBaltic” saglabājās 44% līmenī, lielākajai daļai pasažieru nākot no Baltijas, NVS valstīm un Somijas.

2016. gads “airBaltic” bija ļoti nozīmīgs, jo pērn veiksmīgi tika noslēgta vairākus gadus ilgusī restrukturizācijas programma. Lidsabiedrība nodrošināja kapitāla palielinājumu, piesaistīja privāto investoru un kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas uzsāk lidojumus ar modernāko pieejamo lidmašīnu – “Bombardier” CS300.

“airBaltic” ir kļuvis par reģiona līderi, nodrošinot Baltijas sasniedzamību pasaulē un piedāvājot augstāku savienojamību Latvijas iedzīvotājiem. Lidsabiedrības bāzei atrodoties Rīgā, “airBaltic” pērn nodrošināja vairāk nekā 75% no Rīgā apkalpotajiem transfēra pasažieriem, lai gan tās tirgus daļa Rīgā ir zemāka, sasniedzot 50%.

Aviācija pilda stratēģisku lomu Latvijas ekonomikas attīstībā. 2015. gadā Latvijas aviācijas nozare veidoja vairāk nekā 0,7% no iekšzemes kopprodukta, kas bija vairāk nekā tādām nozīmīgām nozarēm kā vieglajai rūpniecībai vai farmācijai. Aviācijas nozares kopējais iespaids uz iekšzemes kopproduktu pārsniedz 3% atzīmi. Vēl jo vairāk, nozarē nodarbināto skaits Latvijā pēdējā desmitgadē ir vairāk nekā divkāršojies. Pašlaik ir skaidrs, ka papildu investīcijas ir nepieciešamas, lai nozare varētu turpināt tās attīstību.

2017. gadā airBaltic ir turpinājusi izaugsmes ceļu, pašlaik paredzot, ka lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs trīs miljonus, tādējādi gadu noslēdzot ar 18-20% pieaugumu. Tas nebūtu bijis iespējams bez jauno “Bombardier” CS300 lidmašīnu ieviešanas. 2017.gadā lidsabiedrība atklāja 13 jaunus galamērķus un pārdošanā piedāvāja par 15% vairāk sēdvietu. Aizvadītā vasara bija spēcīgākā uzņēmuma vēsturē, katrā no trim vasaras mēnešiem uzrādot rekordaugstus ieņēmumus un apkalpoto pasažieru skaitu.

Pašlaik arī nākamais gads tiek prognozēts daudzsološs. 2018.gada vasarā “airBaltic” uzsāks tiešos lidojumus uz Lisabonu, Malagu, Bordo, Splitu un Gdaņsku. Flotei pievienojoties jaunām CS300 lidmašīnām, lidsabiedrība nākamgad cer palielināt pārdošanā pieejamo sēdvietu skaitu līdz pat 10% vairāk.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Pasažieru vilciens" izsludinājis elektrovilcienu iepirkuma otro kārtu; pirmie vilcieni gaidāmi 2020.gadā

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsludinājusi otro kārtu iepirkuma procedūrā, kurā plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers.

Viņš uzsvēra, ka jauna ritošā sastāva iegāde nepieciešama, lai, sākot no 2021.gada, sekmīgi iekļautos Autotransporta direkcijas izstrādātajā jaunajā sabiedriskā transporta sistēmā, kur nav vietas vairāk nekā 50 gadu veciem vilcieniem ar komforta līmeni, kas atbilst pagājušā gadsimta 60.gadu izpratnei par pasažieru prasībām.

Elektrovilcienu piegādes grafiks tostarp tiks saskaņots ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kura pirmo posmu plānots pabeigt 2023.gadā. Jaunie vilcieni ļaus būtiski palielināt vilcienu kustības intensitāti, ieviest vilcienu kustības intervāla grafiku, kā arī nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu komforta līmeni.

Uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā nosūtīts Spānijas uzņēmumam "Patentes Talgo S.L" ("Talgo"), Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmumam "Stadler Polska Sp. z o.o." ("Stadler"), "Siemens AG" un "Sinara Group" Krievijas kopuzņēmums "Uraļskije lokomotivi", Spānijas kompānijai "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A." (CAF) un Čehijas uzņēmumam "Škoda vagonka a.s.".

Kā ziņots, PV turpinās jauno elektrovilcienu iepirkumu, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci. Valdība pieņēmusi zināšanai, ka plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020.gadā - 25,6 miljoni eiro, 2021.gadā - 44,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 50,4 miljoni eiro un 2023.gadā - 38,8 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

02. Darbu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā sāk Ansis Zeltiņš

No 1.augusta darbu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā sācis Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvostas valde viņu amatā apstiprināja 28.jūlijā. Pēc valdes sēdes Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) un Zeltiņš svinīgi parakstīja darba līgumu.

Ameriks aģentūrai LETA pauda, ka ostas valde no jaunā pārvaldnieka sagaida stingru mugurkaulu, iniciatīvu un profesionālu vadību, lai Rīgas brīvosta saglabātu konkurētspēju ļoti asā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī skaidru plānu ostas tālākai attīstībai.

"Ostas valdes locekļi nāk un iet, bet ostas pārvaldnieks ir tas cilvēks, kurš kā kapteinis nodrošina stabilu kursu," pauda Ameriks.

Zeltiņš ir dzimis 1975.gadā, ieguvis profesionālo bakalaura/maģistra grādu jūras transportā Latvijas Jūras akadēmijā, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Salfordas Universitātē Apvienotajā Karalistē. Zeltiņa profesionālā pieredze saistīta gan ar kuģniecības nozari (kapteiņa palīgs uz "Aframax" tipa kravas kuģiem), gan vadošos amatos privātajā un publiskajā sektorā transporta un loģistikas jomā.

Lasīt vairāk

03. Latvijas ostās septiņos mēnešos pārkrāva par 4,3% vairāk kravu

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 38,204 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās 2017.gada septiņos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 20,362 miljoni tonnu, kas ir par 15,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 11,609 miljoni tonnu, kas ir par 30,8% vairāk, ķīmisko beramkravu - 1,662 miljoni tonnu, kas ir par 17,2% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 857 900 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 11,4%.

Lejamkravas Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrautas 11,198 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,8% mazāk nekā pirms gada. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 10,726 miljoni tonnu, kas ir kritums par 14,1%, bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta 19 400 tonnu apmērā, kas ir kritums par 46,7%.

Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrautas 6,644 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,602 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,8% vairāk, kokmateriāli - 1,947 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,2% mazāk, bet "roll on/roll off" kravas - 1,781 miljons tonnu, kas ir pieaugums par 12,2%.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā septiņos mēnešos bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 19,99 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 13,579 miljonus tonnu, kas ir par 18,4% vairāk, bet trešajā vietā joprojām ir Liepājas osta ar 3,674 miljoniem tonnu, kas ir par 21,5% vairāk nekā pirms gada.

Lasīt vairāk

04. LTAB: Latvijā OCTA cenas turpinās pamazām augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā laikā vairs nebūs

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenas turpinās pamazām augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā laikā vairs nebūs, aģentūrai LETA atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Visticamāk, tik straujš OCTA cenu pieaugums, kā bija vērojams šajā gadā, vairs nebūs, tomēr ir visi priekšnosacījumi tam, ka cenas pakāpeniski turpinās pieaugt," sacīja Abāšins.

Viņš arī norādīja, ka atbilstoši LTAB rīcībā esošajai informācijai 2017.gada pirmajā pusgadā OCTA cena, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, Latvijā fiziskajām un juridiskajām personām kopumā ir pieaugusi vidēji par 17%. Cenas kāpums ir saistīs gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo tika paaugstināti tarifi starp Nacionālā Veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs vidējās atlīdzības pieaugumu, gan iemaksām Garantijas fondā, kuras jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem.

Vienlaikus Abāšins atzina, ka prognozēt cenu pieauguma griestus šobrīd ir ļoti grūti - tas būs atkarīgs no stabilitātes valsts ekonomikā un inflācijas, kā arī joprojām liela nozīme ir konkurencei starp apdrošinātājiem.

Lasīt vairāk

05. Augulis: Valsts līdzfinansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ir viena no SM prioritātēm

Valsts līdzfinansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ir viena Satiksmes ministrijas (SM) prioritātēm, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrijā pirmdien, 28.augustā, notika Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas sēdē, un Augulis norādīja, ka sēdē uzklausīja uzņēmēju viedokļus par nepieciešamību valstij dotēt dzelzceļa infrastruktūru. SM pozīcija neatšķiras no uzņēmēju viedokļa. Pirmkārt, valstij jānodrošina tas, lai AS "Pasažieru vilciens" (PV) maksa par infrastruktūras izmantošanu tiktu veikta laikā, nevis visu laiku veidotos parāds.

Pēc ministra teiktā, šā gada laiks attiecīgais jautājums būs atrisināts - nākamgad PV nebūs parāda par infrastruktūras maksām. Savukārt, otrkārt, būtisks jautājums ir par daudzgadu līgumu starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju AS "Latvijas dzelzceļš". Valstij jānodrošina, lai Latvijas dzelzceļa infrastruktūra turpinātu būt konkurētspējīga un nezaudētu pozīcijas, tostarp ārējo apstākļu ietekmē.

Augulis atzina, ka valsts nevarēs tērēt simtus miljonus eiro dzelzceļa uzturēšanai, kā to dara, piemēram, Vācija vai Itālija, taču jāpanāk tas, lai atbalsts infrastruktūras lietotājiem, tostarp PV, nebūtu jādotē kravu pārvadātājiem vai kravu īpašniekiem.

Daudzgadu līgums starp valsti un "Latvijas dzelzceļu" patlaban vēl ir izstrādes stadijā, to paredzēts virzīt izskatīšanai valdībā līdz gada beigām. Jaunajai metodikai plānots stāties spēkā no 2019.gada.


Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 -1 326 -0.61% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 131 152 14.08 4 480 3.42% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 979 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 41, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 161 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Transporta pārvadājumu kompānijas "TNT Latvia" apgrozījums piecos mēnešos sasniedzis 4,25 miljonus eiro

Rīga, 18.okt., LETA. Transporta pārvadājumu kompānijas SIA "TNT Latvia" apgrozījums šogad pirmajos piecos mēnešos bija 4,25 miljoni eiro, savukārt tās peļņa bija 170 564 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ir mainījies uzņēmuma finanšu gads - 2016.gads ietver pārskata gadu par 12 mēnešiem, bet 2017.gads "TNT Latvia" ir saīsinātais finanšu gads par pieciem mēnešiem. Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka šogad pirmajos piecos mēnešos lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Jau desmito reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīts "Latvenergo"

(Papildināts viss teksts.) Rīga, 18.okt., LETA. Jau desmito reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS "Latvenergo". "Latvenergo" saglabājusi pirmo vietu "Prudentia" un "Nasdaq Riga" veidotajā ikgadējā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā. Energouzņēmuma novērtējums šā gada topā sasniedzis 1,747 miljardus eiro - uzņēmuma vērtība augusi par 34% salīdzinājumā ar 2016.gada topu. Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2017.gada topa 2.vietā no 3.vietas 2016.gada topā ir pacēlusies AS lasīt tālāk

Autors: LETA

"Rīgas satiksmei" un GKR pietuvināts uzņēmums piedāvā ieviest skolēnu apliecības Požarnova vadītajā Baldones novadā

Jelgava, 16.okt., LETA. Galvaspilsētas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) un partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pietuvināts uzņēmums SIA "BMS tehnoloģija" RS valdes locekļa Andreja Požarnova ("Gods kalpot mūsu Latvijai") vadītajā Baldones novada domē prezentējis iespēju ieviest elektroniskās skolēnu kartes, taču domē apgalvo, ka kartes ieviesīs uzņēmums, kas tiks atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ieviešot elektroniskās piekļuves kartes Baldones vidusskolā un Baldones mūzikas pamatskolā, tiks lasīt tālāk

Visas ziņas >>>