Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Rodas problēmas, ja zem kopbraukšanas klasiskā formulējuma apkašā liek komercdarbību

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš

Ne direkcija, ne nozare nav pret klasisko kopbraukšanas pakalpojumu. Ir tikai normāli, ja cilvēki, dodoties uz darbu, veikalu vai jebkādu citu galamērķi, ņem līdzi kaimiņus, radiniekus, paziņas, kuriem ar viņiem ir pa ceļam. Problēmas rodas tad, kad zem kopbraukšanas klasiskā formulējuma apakšā mēģina palikt komercdarbību, kura savukārt savā klasiskajā formā ir regulējama. Līdz ar to ir jautājums, vai neveidojas nevienlīdzīga konkurence, sniedzot vienu un to pašu pakalpojumu. Ir deputāti, kuri kaismīgi stāsta, ka tas ir cita veida pakalpojums. Es tā nedomāju. Ir pilnīgi vienalga, vai tu maizi iepako celofānā vai papīrā - tā joprojām ir maize. Arī šajā gadījumā atšķirība ir tikai tajā, kā es piesaku sev nepieciešamo pakalpojumu - platformā vai kādā taksometru kompānijā. Tas nemaina to, ka mani ved uz manis izvēlēto punktu no manis izvēlētā iekāpšanas punkta manis izvēlētā laikā.

Klasiskajā kopbraukšanā šoferis nosaka, kad un uz kurieni brauks - pārējie var vai nu pievienoties vai nē. Savukārt pašlaik tiek lobēts klasisks taksometru pakalpojums, jo es gan piesaku pakalpojumu, gan izvēlos kad, no kurienes un uz kurieni es gribu braukt. Gan Eiropas regulas, gan Latvijas likumi nosaka, ka šī jau ir komercdarbība. Komercdarbību var veikt, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tātad tiem ir jābūt licencētiem uzņēmumiem un licencētiem transporta līdzekļiem.

Otrs ir drošības jautājums. Ja pakalpojumu sniedz nevis juridiska, bet fiziska persona, tad pret ko mēs vērsīsimies, ja, piemēram, notiks ļoti smags negadījums, kurā ies bojā vadītājs, bet pasažieris tiks sakropļots? Tiek stāstīts, ka problēmu gadījumā platformā konkrēto vadītāju varēs novērtēt ar atzīmi "slikti". Nu piedodiet, bet tā ir neadekvāta cena, salīdzinot ar to, kas var notikt. Pret uzņēmumu cilvēks, kurš nav saņēmis pakalpojumu vai saņēmis to sliktā kvalitātē, var vērsties. Pret ko varēs vērsties kopbraukšanas platformas gadījumā? Turklāt tad vispār zūd jebkāda jēga taksometru nozares regulācijai kā tādai, jo visi vienkārši pārmetīsies uz kopbraukšanas platformu.

Mūsu direkcijas dienaskārtībā savukārt galvenā problēma ir, kā tas ietekmēs sabiedrisko transportu. Lielākā cilvēku plūsmas intensitāte ir ap Rīgu, jo lielākā cilvēku masa ikdienā tiek pārvadāta 50-100 kilometru rādiusā ap Rīgu. Ja tiek atvērtas visas slūžas un atstāts, ka ikviena fiziska persona var vest, ko grib, kad grib un kā grib, mēs nonāksim pie tā, ka maksājošo pasažieru skaits samazināsies arī sabiedriskajā transportā.

Kopumā tas, ka ir daudzi pakalpojumu sniedzēji un kāds, kurš šos pakalpojumus "savelk" kopā, jau nav slikti. Taču nedrīkst būt situācijas, kad tiek sniegts pakalpojums ar zināmu riska pakāpi, kādi ir transporta pakalpojumi, un nav neviena, no kura prasīt atbildību. Plusiņi un mīnusiņi nav adekvāta atbildība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijas ostas pērn pārkrāva par 9,3% kravas mazāk

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 63,116 miljonus tonnu kravu, kas ir par 9,3% mazāk nekā 2015.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās 2016.gadā visvairāk pārkrautas beramkravas - 32,806 miljoni tonnu, kas ir par 1,8% mazāk nekā 2015.gadā. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 16,728 miljoni tonnu, kas ir par 12,1% mazāk, ķīmisko beramkravu - 3,293 miljoni tonnu, kas ir par 16% vairāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 1,302 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 26,4%.
Lejamkravas Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrautas 19,483 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 24,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 18,713 miljoni tonnu, kas ir kritums par 24,3%, bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta 54,5 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,9%.

Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās 2016.gadā pārkrautas 10,828 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,097 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,7% vairāk, kokmateriāli - 3,415 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk, bet "roll on/roll off" kravas - 2,782 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 5%.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 37,07 miljoni tonnu, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2015.gadā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 18,809 miljonus tonnu, kas ir par 16,5% mazāk, bet trešajā vietā joprojām ir Liepājas osta ar 5,68 miljoniem tonnu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

02. "airBaltic" veicis pirmos komercreisus ar jauno CS300 lidmašīnu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" decembra vidū veica pasaulē pirmos divus komerciālos lidojumus ar Kanādas avioražotāja "Bombardier" lidmašīnu CS300.

Pirmie lidojumi tika veikti maršrutos Rīga-Amsterdama un Amsterdama-Rīga. Abos pirmajos reisos gandrīz visas vietas lidmašīnā bija aizpildītas, "airBaltic" klientus papildinot ar lidsabiedrības aicinātajiem viesiem.

Pirmo "Bombardier" CS300 lidmašīnu "airBaltic" Rīgas lidostā sagaidīja 30.novembrī, savukārt otro CS300 lidmašīnu aviokompānija saņēma 2017.gada sākumā.

Nacionālā aviokompānija Kanādas ražotājam "Bombardier" ir pasūtījusi kopumā 20 CS300 lidmašīnas, kas ir lielākais "CSeries" modelis. Tajā ir vietas 130 līdz 160 pasažieriem. Visas "airBaltic" pasūtītas lidmašīnas ir ar 145 sēdvietām.

Lasīt vairāk

03. Jurjevs atkāpjas no lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amata

Starptautiskās lidostas "Rīga" oktobra beigās darbu sākušais valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs atkāpies no amata.

Jurjevs aģentūrai LETA norādīja, ka negrasās sniegt plašākus komentārus par atkāpšanas iemesliem. Taujāts, vai atkāpšanās no amata ir saistīta ar kādu citu darba piedāvājumu, viņš pauda, ka "varbūt ir citi izaicinājumi", bet, atbildot, vai šāds solis sperts, saskaroties ar politisku spiedienu amatā, Jurjevs uzsvēra, ka situāciju nevajag dramatizēt. Viņš darīšot "kaut ko citu".

Savukārt, dienu pirms Jurjevs paziņoja par atkāpšanos no amata, lidostā viesojās un ar viņu runāja satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka, kurš aģentūrai LETA pauda, ka viņa vizīte lidostā bija saistīta ar lidostas ''Rīga'' padomes sēdi. Taujāts, vai ticies ar Jurjevu arī divatā, viņš atbildēja izvairīgi un skaidru atbildi nesniedza, vien norādot, ka runājis ar uzņēmuma valdi un spriests par lidostas darbu. Atbildot, vai runāts arī par Jurjeva atkāpšanos no amata, viņš uzsvēra, ka plašākus komentārus nesniegs, un telefonsarunu pārtrauca.

Lidostas "Rīga" padomes priekšsēdētājs Juris Kanels aģentūrai LETA pauda, ka viņam šāds Jurjeva solis bija pārsteigums un nav zināmi iemesli, kāpēc lidostas vadītājs nolēmis tā rīkoties.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa bija pārsteigti par šādu lēmumu, vienlaikus nezinot tā iemeslus.

Lasīt vairāk

04. "Pasažieru vilciens" pirmos elektrovilcienus varētu saņemt 2019.gadā

AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkumu plāno turpināt, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā ziņojumā.

Ministrija norāda, ka, izvērtējot jaunu elektrovilcienu iegādes plānotos apmērus un realizācijas laiku, Finanšu ministrija konstatēja, ka jaunu elektrovilcienu iegādei, kur jau ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, ir negatīva ietekme uz valsts kopbudžeta bilanci. Līdz ar to Finanšu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka nav pieļaujama jaunu saistību uzņemšanās bez valdības lēmuma.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā "Pasažieru vilciens" ir iekļauts vispārējās valdības sektorā un, gatavojot valsts konsolidētā pamatbudžeta prognozes, arī "Pasažieru vilciena" prognozes tiek iekļautas aprēķinos. Aktīvu vērtības pieaugumam (jaunu elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde) ir tieša ietekme uz konsolidēto valsts kopbudžetu.

SM skaidro, ka ministrijas un "Pasažieru vilciena" pārstāvji vairākkārt tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem par iespējamiem turpmākās darbības virzieniem un iespēju "Pasažieru vilcienu" izslēgt no vispārējās valdības sektora. Papildus tam tika pārrunāta iespēja iepirkumu sadalīt vairāku gadu garumā, lai līdz brīdim, kad "Pasažieru vilciens" tiks izslēgts no vispārējā valdības sektora, investīcijas un uzņemtās saistības minimāli ietekmētu valsts konsolidēto kopbudžetu. Lai nodrošinātu samērīgu "Pasažieru vilciena" investīciju ietekmi uz valsts konsolidēto kopbudžetu, ritošā sastāva nomaiņas projektu paredzēts pakāpeniski realizēt no 2018. līdz 2021.gadam.

Tādējādi 2018.gadā notiktu depo rekonstrukcija un stāvparka izbūve, 2019.gadā - iekārtu, rezerves daļu fonda un sešu elektrovilcienu piegāde, 2020.gadā - 12 elektrovilcienu piegāde, savukārt 2021.gadā - 14 elektrovilcienu piegāde. No kopējām investīcijām aptuveni 200 miljonu eiro apmērā 19,2 miljoni eiro tiktu ieguldīti 2018.gadā, 39,5 miljoni eiro 2019.gadā, 58,1 miljons eiro 2020.gadā un 64,2 miljoni eiro 2021.gadā.

SM uzsver, ka jauno vilcienu iepirkums ir jāorganizē tā, lai tam nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības bilanci, un to var panākt, ja "Pasažieru vilcienu" izslēdz no vispārējās valdības sektora.

Lasīt vairāk

05. Piedāvā dzelzceļa elektrifikāciju sākt ar Rīgas virzienu

Koalīcijai piedāvāts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu sākt ar Rīgas, nevis Ventspils virzienu, kā tas sākotnēji bija iecerēts, pēc koalīcijas darba grupas par Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem sanāksmes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš norādīja, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī ES konsultantu ieteikumiem finansiāli izdevīgāk elektrifikācijas projektu ir sākt ar Rīgas virzienu. Šajā gadījumā gan iespējami tehniski sarežģījumi, ņemot vērā projektā "Rail Baltica" plānoto infrastruktūras būvniecību, taču ekspertu skatījumā abu projektu īstenošana ir salāgojama.

Taujāts, vai projektā paredzēts arī valsts līdzfinansējums, ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā paredzēts rast risinājumu, lai dzelzceļa elektrifikācija neatstātu ietekmi uz valsts budžetu. Potenciāls risinājums ir AS "Latvijas Dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšana, piemēram, tajā ieguldot īpašumus, lai uzņēmums attiecīgi tālāk varētu nepieciešamos līdzekļus aizņemties.

Pēc viņa teiktā, cerams, ka izdosies ar šo jautājumu pēc iespējas agrāk virzīties uz valdību, lai jau augustā vai septembrī varētu iesniegt projekta pieteikumu Eiropas Komisijā.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 2 067 0.95% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 134 185 16.71 4 480 3.34% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 980 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 10, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 160 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Loginovs joprojām strādā Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmumā "Rīgas brīvostas flote"

Rīga, 20.apr., LETA. Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs joprojām strādā ostas pārvaldes uzņēmumā "Rīgas brīvostas flote", liecina informācija datubāzē "firmas.lv". Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apliecināja, ka bijušais ostas pārvaldnieks darbu "Rīgas brīvostas flotē" turpina un viņam nebija informācijas, ka Loginovs attiecīgo amatu grasītos pamest. Loginovs, kurš no šā gada 10.martā atstāja Rīgas lasīt tālāk

Autors: LETA

Ekskavatora-iekrāvēja iegādei par 14 000 eiro palielina "Viesītes transporta" pamatkapitālu

Jelgava, 13.apr., LETA. Lai nodrošināt daļēju finansējumu universālā ekskavatora-iekrāvēja iegādei, par 14 000 eiro tiks palielināts SIA "Viesītes transports" pamatkapitāls, lēmuši Viesītes novada domes deputāti. Pašvaldības uzņēmumam jaunā tehnika nepieciešama, lai nodrošinātu uzņēmuma sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Finansējums tiks piešķirts no pašvaldības budžeta rezerves fonda. "Firmas.lv" informācija liecina, ka pašlaik kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 158 546 eiro. Uzņēmums lasīt tālāk

Autors: LETA

"Ecolines" investē četrus miljonus eiro autobusu parka atjaunošanā

Rīga, 7.apr., LETA. Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" atjauno autobusu parku, un ar "Swedbank" aizdevumu šogad iegādājies desmit jaunus autobusus. Autobusu parka atjaunošanā investēti četri miljoni eiro. Jaunie autobusi tiks izmantoti reisos uz Rietumeiropu, Baltijas valstīs, kā arī Latvijas iekšzemes pārvadājumos, teikts paziņojumā medijiem. Visi autobusi ir aprīkoti ar ergonomiskajiem sēdekļiem, kā arī autobusos nodrošināts bezmaksas internets. Autobusos, kas apkalpos Baltijas un lasīt tālāk

Visas ziņas >>>