Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Auto tirgus izaicinājums šogad – vieglā komerctransporta izaugsme

Ingus Rūtiņš, Auto asociācijas valdes loceklis

Šogad viens no lielākajiem izaicinājumiem vieglo auto tirgū būs vieglā komerctransporta izaugsmes veicināšana. Proti, pēdējo trīs gadu periodā vieglā komerctransporta segments ir samazinājies vai arī tas stagnē. Auto tirgus viens pats nevar veicināt šī segmenta attīstību, jo iemesli tam, kāpēc biznesā nenotiek autoparka atjaunošana, var būt saistīti arī ne tikai ar auto tirgu, bet arī ar kādiem citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmējus. Taču, visticamāk, Eiropas naudas ienākšana Latvijas ekonomikā, būvniecības un citu nozaru attīstība veicinās arī vieglā komerctransporta segmenta attīstību. Pat palielinātajam akcīzes nodoklim būtu jābūt kā stimulam nomainīt novecojušo autoparku pret jaunu un ekonomiskāku, kas ļautu ietaupīt uz degvielas izmaksām.

Prognozējam, ka kopumā 2018.gadā vieglo auto tirgus pieaugums būs dinamiskāks nekā šogad un pārsniegs 20 300 jaunu vieglo pasažieru un vieglā komerctransporta reģistrāciju skaitu, kas ir 7% pieaugums. Tiesa, uzskatīt, ka tuvākajos gados ievērojami pieaugs privātpersonu tirgus daļa, nav pamata. Drīzāk tirgus izaugsme tagad ir sagaidāma vienmērīgā privātpersonu un uzņēmumu darījumu pieaugumā.

Noturēt iepriekšējo gadu līmeni vieglo auto tirgū kopumā bija liels izaicinājums jau pērn, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas kļuva mazāk atraktīva. Savukārt lielais policijas iepirkums bija piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū vairs nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem. Pagājušais gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju.

Pieaugumu pērn veicināja privātpersonu aktivitāte līzinga maksājumu izmantošanā. Salīdzinot līzinga maksājumu par jaunu auto un remontus dīkstāves lietotam automobilim, izvēles kausi mēdz nosvērties par labu jaunam, jo tam ir rūpnīcas garantija, saprotamas ekspluatācijas izmaksas un mazāks degvielas patēriņš. Pērn 62% no visiem jaunajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglā komerctransporta ir iegādāts ar līzinga finansējuma palīdzību. Privātpersonas automobiļu iegādes darījumos līzingu izmantojušas 71% gadījumā, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Kopumā privātpersonas 2017.gadā ir iegādājušās 5442 jaunus automobiļus.

Tikmēr pērn korporatīvo darījumu skaits pieaudzis par 17%, un nu jau katra ceturtā pārdotā automašīna tiek pārdota klientam, kas automobiļus pērk vairumā. Tie ir uzņēmumi, kam nepieciešami transportlīdzekļi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, arī valsts un pašvaldību iestādes parasti iegādājas vairākus automobiļus vienā iepirkumā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Samazinās dzelzceļa un ostu kravu apjomi

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 8,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 43,792 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati. Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 42,138 miljonus tonnu, kas ir kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs audzis par 11,5% - līdz 1,653 miljoniem tonnu.

Apkopotā informācija liecina, ka no starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem tranzīta kravu apmērs bija 38,719 miljoni tonnu, kas ir kritums par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, importa kravu apmērs bija 3,067 miljoni tonnu, kas ir par 22,4% mazāk, bet eksporta kravas - 351 800 tonnu, kas ir kritums 2,8 reizes.

Latvijas ostās pērn pārkrāva 61,877 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā. Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2016.gadā. Tai seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 20,035 miljonus tonnu, kas ir par 6,5% vairāk, bet trešajā vietā joprojām ir Liepājas osta ar 6,588 miljoniem tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada. Kopumā mazajās Latvijas ostās pērn pārkrāva 1,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Lasīt vairāk

02. Dzelzceļa elektrifikācija bez valsts budžeta piesaistes

Pērn decembrī valdība uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) pagarināt dzelzceļa elektrifikācijas projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu līdz 2018.gada 28.februārim.

Satiksmes ministrija informēja, ka ir mainījies projekta ieviešanas tehniskais risinājums, kā arī pārskatīts finansēšanas risinājums. Proti, projekts tiks īstenots bez valsts budžeta piesaistes. Ņemot vērā minēto, tiks precizēts projekta iesniegums, tādēļ arī nepieciešamība pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma izmaksas iepriekš samazinātas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. No ES pieejams finansējums 347 miljonu eiro apmērā, bet atlikušo summu LDz finansēs pašu spēkiem. "Latvijas dzelzceļš" ir veicis pārrunas par aizdevumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pirmajā posmā paredzēts elektrificēt Rēzekne-Krustpils, Daugavpils-Krustpils un Krustpils-Rīga posmus, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci.

Lasīt vairāk

03. "airBaltic" jorpojām meklē investoru

Līdz pagājušā gada beigām bija plānots atrast lidsabiedrības "airBaltic" stratēģisko investoru, taču, tuvojoties gada nogalei, satiksmes ministrs Uldis Uagulis atzina, ka tas tomēr netiks paveikts. Viņš sacīja, ka divus gadus ilgušie stratēģiskā investora meklējumi patlaban turpinās ar padziļinātām sarunām, bet lēmums par labu kādam no tiem varētu tikt pieņemts nākamā gada sākumā.

Potenciālie investori neesot no Krievijas vai NVS valstīm. Viens no tiem esot no Eiropas, otrs - ārpus tās. Ministrs vēl neatklāja, cik lielu "airBaltic" akciju daļu plānots investoram pārdot. Iepriekš tika pieļauta iespēja pārdot visas šobrīd valstij piederošās akcijas. Valdībai investora izvēlē joprojām galvenie kritēriji esot tas, lai "airBaltic" turpinātu attīstību, lidosta "Rīga" tiktu saglabāta kā bāzes lidosta, kā arī turpinātos reisu un flotes attīstība.

Taču jau šī gada sākumā Augulis uzsvēra, ka lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015.gadā, kad investora piesaiste bijusi nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "Par sviestmaizi nav jāatdod," atzina Augulis, piebilstot, ka izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai tiks veltīts "tik daudz laika, cik tas nepieciešams". Viņš arī norādīja, ka bez jauna investora piesaistes "airBaltic" var strādāt šo un arī nākamo gadu.

Lasīt vairāk

04. "Rail Baltica" starpvaldību līguma ratifikācija

Pērn oktobrī, Lietuvas parlamentam lemjot par "Rail Baltica" starpvaldību līguma ratifikāciju, noslēdzās projekta līguma ratifikācija visās Baltijas valstīs, kas, pēc kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas teiktā, ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā. "Rail Baltica" starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus.

Rubesa arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts dos impulsu biznesam, jo veidosies jaunas un ātras kravu piegādes ķēdes no Eiropas. Visas dzelzceļa līnijas garumā būs iespējams attīstīt jaunus loģistikas centrus, pilsētās staciju tuvumā var veidoties jauni lieli iepirkšanās centri un citi projekti.

"Rail Baltica" mērķis ir taustāmā veidā padarīt Baltijas valstis daudz tuvākas Eiropas centram, kā arī simboliski nojaukt robežas starp Baltijas valstīm, Poliju, pārējo Eiropu. Jaunākie dati liecina, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko paredzēts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu.

Lasīt vairāk

05. EK soda Lietuvu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

Eiropas Komisijas pērn 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot 19,5 kilometrus garo dzelzceļa posmu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādījusi, ka Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi "Lietuvos geležinkeliai" pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, tomēr Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru "Orlen" produkcija varēja sasniegt Latviju. Kā pastāstījis "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 -1 326 -0.61% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 131 152 14.08 4 480 3.42% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 979 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 41, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 161 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Aptauja: 86% Latvijas iedzīvotāju pērn iepirkušies ārzemju interneta vietnēs

Rīga, 18.janv., LETA. Ārzemju interneta vietnēs pirkumus pērn veikuši 86% Latvijas iedzīvotāju, liecina sūtījumu piegāžu uzņēmuma "DPD" veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Minētais rādītājs ir augstākais Eiropas valstu vidū. Latvijas iedzīvotāji pirkumus veikuši galvenokārt Ķīnā, bet iecienīti ir arī Apvienotās Karalistes un Vācijas interneta veikali. Atbilstoši aptaujai, tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita lasīt tālāk

Autors: LETA

Maršrutu skaita samazināšanas gadījumā "Dobeles autobusu parkam" būs jāatlaiž divi šoferi

Jelgava, 18.janv., LETA. Gadījumā, ja plānotajā apjomā tiks slēgti un optimizēti reģionālie sabiedriskā transporta maršruti, ko apkalpo SIA "Dobeles autobusu parks" (DAP), uzņēmumam vajadzēs atbrīvot no darba divus autobusu vadītājus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Rutkis. Pašlaik tiek izvērtēti seši pārvadātāja maršruti. Pārveidot un apvienot plānots maršrutus Dobele-Sniķere-Auce un Auce-Īle Dobele, savukārt maršrutu Jūrmala-Dobele varētu slēgt pavisam. Maršrutos lasīt tālāk

Autors: LETA

Lūsis no "LDz loģistika" valdes priekšsēdētāja amata atkāpies pēc aizturēšanas Lietuvā

Rīga, 17.janv., LETA. Bijušais koncerna "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmuma "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis, kurš otrdien paziņoja par amata pamešanu, pagājušajā nedēļā bijis aizturēts Lietuvā pēc Polijas varas iestāžu lūguma, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Lūsis aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban sadarbojos ar Lietuvas tiesībsargājošajām institūcijām, vienlaikus uzsverot, ka izmeklēšana saistīta ar darbību privātbiznesā pirms viņš sācis strādāt "Latvijas lasīt tālāk

Visas ziņas >>>