Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Lūzumpunkts nozarē jau bija gaidāms; laiks pārmaiņām

Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļs” valdes priekšsēdētājs

Tas, ka transporta un loģistikas nozarē agrāk vai vēlāk pienāks lūzumpunkts, kad būs jāsāk pārmaiņas, bija skaidrs jau sen, vēl pirms pēdējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem reģionā. Krievija jau kopš pagājušā gadsimta beigām nav slēpusi plānus Baltijas jūras Somu līcī attīstīt savas ostas, kas neizbēgami ietekmē Latvijas tranzīta koridora darbību. Tiesa, pēdējos trīs gados darbu pie šī plāna īstenošanas paātrinājusi politiskā situācija, kas arī jūtams nozares darbības apjomu kritumā Latvijā.

Jāatzīst, ka nozarei piemīt zināma inerce un izmaiņas nav straujas, tādēļ reālo ietekmi transporta un loģistikas uzņēmumi izjuta ne 2014. un pat ne 2015. gadā, kad pasaules lielvalstu savstarpējās ekonomiskās sankcijas jau kādu brīdi bija spēkā, bet gan pēdējos divos gados. Līdz ar to daudziem arī reakcija uz šiem notikumiem bija nedaudz novēlota, tomēr 2017. gada pārmaiņas nozarē liecina, ka realitāti nu jau apzinās visi un tiek aktīvi strādāts pie tā, lai stiprinātu gan līdzšinējās partnerības, gan rastu jaunas pasaules malās, kur līdz šim nozares uzņēmumi pat nav raudzījušies - tostarp ne tikai Ķīnas, bet, piemēram, arī Dienvidāzijas valstu virzienā.

Viena no būtiskākajām tendencēm ir pasaulē vērojamā konteinerpārvadājumu pieauguma perspektīva. Tradicionāli lielākā daļa kravu tiek vesta pa jūras ceļiem, tomēr Eirāzijas mēroga iniciatīva sekmēt konteinerpārvadājumus pa sauszemi pakāpeniski veicina jaunu multimodālo maršrutu izstrādi, pie kuru izveides pērn aktīvi strādāja “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz loģistika”. Tostarp 2017. gadā noorganizēta divu pilnu konteinervilcienu sastāvu nogāde no Rīgas ostas uz Kašgaras pilsētu Ķīnas rietumdaļā, kā arī caur Rīgu uz Roterdamu devās konteinervilciens no Urumčiem, kas atrodas netālu no Ķīnas-Kazahstānas robežas.

Jāuzsver, ka sauszemes tranzīta koridoru attīstība ir radījusi jaunu tendenci - sauszemes “ostu” jeb loģistikas mezglu veidošanos. Kā piemēri minami gan Horgosa, gan Baltkrievijā, Minskas pievārtē topošais “Lielais akmens”, kura izveidē iesaistījušies gan Ķīnas, gan Baltkrievijas uzņēmumi, gan arī vadošā iekšzemes osta pasaulē - Duisburga.

Ķīnas virzienā pērn tika izveidota potenciāli spēcīga stratēģiskā partnerība, “Latvijas dzelzceļam” vienojoties par sadarbību ar vienu no pasaulē vadošajiem loģistikas uzņēmumiem “DHL Global Forwarding”, kurš Latvijas kā būtiska loģistikas mezgla priekšrocību saskata efektīvu savienojumu izveidē ar Skandināvijas valstīm. Lai apspriestu šī virziena attīstības perspektīvas, novembrī “DHL Global Forwarding” izpilddirektors Stīvs Huans bija ieradies Rīgā tikties ar vadošajiem nozares dalībniekiem – ostu, dzelzceļa un stividorkompāniju pārstāvjiem.

Lai arī, neraugoties uz ģeopolitiskajiem procesiem mūsu reģionā, nozares sadarbība ar tuvāko kaimiņvalstu partneriem - īpaši Krievijas un Baltkrievijas kolēģiem - saglabājas ļoti cieša, tomēr šajā gadā viena no nozares prioritātēm ir Skandināvijas potenciāla detalizēta izpēte un sadarbības izveide.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Rail Baltica" strīdi sašūpo Rubesas krēslu

Februāra sākumā notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, bet Latvijas pārstāvis, "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs, balsojumā atturējās. Spriešana par "RB Rail" valdes turpmāko darbu notika "RB Rail" padomes sēdē 22.martā, kurā panākta vienošanās, ka valde darbu var turpināt esošajā sastāvā, kas nozīmē, ka Rubesa saglabā savu ieņemamo valdes priekšsēdētājas amatu.

Taču līdz padomes sēdei Rubesa publiski pauda, ka uzņēmuma vadībā viņa ir saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm, kā arī to, ka strīds kopumā ir par "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa projekta ieviešanas modeli. Proti, vai nu par tā īstenošanu atbild trīs nacionālas struktūrvienības un Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail" tiek atstāta "papīru kārtošana", vai arī ir par projektu atbild viena kopīga organizācija, kas veic visus darbus.

Situācija ar akcionāru balsojumu par Rubesas atstādināšanu bija nonākusi arī līdz Eiropas Savienības (ES) gaiteņiem. ES transporta komisāre Violeta Bulca sacīja, ka situācija, kad "RB Rail" akcionāru attieksme pret uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu atšķiras, Baltijas valstīm jāmeklē kopsaucējs attiecībā uz projektu "Rail Baltica", citādi var rasties finansējuma problēmas.

Lasīt vairāk

02. Dzelzceļa elektrifikācija un līgums ar valsti

Neskatoties uz vairāku tranzīta nozares pārstāvju iebildumiem par dzelzceļa elektrifikācijas projektu kopumā, "Latvijas dzelzceļš" (LDz) februāra beigās iesniedza Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) precizētu lielo dzelzceļa infrastruktūras projektu "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija". Līdz 29.martam LDz ir saņēmis atzinumu no CFLA par projekta atbalstīšanu un iesniegšanu Finanšu ministrijai tā turpmākai virzībai Eiropas Komisijā.

Projektu neatbalstošie pārvadātāji pauž bažas par to, ka elektrifikācija var kļūt par nastu, kas jāuztur iedzīvotājiem. Tas skaidrots ar potenciāli prognozējamo elektrificētā dzelzceļa zemo rentabilitāti. LDz nenoliedz, ka kravu apjoms ik gadu samazinās, taču uzsver, ka ar patlaban esošo apjomu pietiek gan infrastruktūras uzturēšanai, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt dzelzceļa elektrifikācija varētu veicināt kravu piesaisti no Baltkrievijas. Projekta īstenošana paredzēta laikā no 2018.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis kā vienu nozīmīgākajiem uzdevumiem tuvākajā laikā uzsvēris pieņemt Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu un noslēgt uz tā pamata sagatavoto daudzgadu līgumu par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī LDz kā infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu turpmāko piecu gadu periodā.

Plānā paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, izveidojot valsts budžeta programmu "Valsts dzelzceļa fonds" turpmākajiem pieciem gadiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem, līdz ar to sekmējot Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju, transporta nozares eksporta kapacitāti un tautsaimniecības izaugsmi un veicinot pasažieru mobilitāti.

Lasīt vairāk

03. Valsts autoceļu sakārtošana un satiksmes drošības uzlabošana

VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) paziņoja, ka šogad plānoti kapitālieguldījumi 904 kilometros valsts autoceļu, bet kopumā dažādu veidu darbi tiks veikti 1200 kilometros valsts autoceļu. Plānots, ka būvdarbi notiks 152 objektos, no tiem 26 objekti būs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētie, bet 126 objekti tiks finansēti no valsts budžeta. Vēl deviņos objektos notiks atsevišķi satiksmes drošības paaugstināšanas darbi. Kopējais finansējums valsts autoceļu sakārtošanai šogad ir 307 miljoni eiro, no tiem 124 miljoni eiro ir ES fondu līdzfinansējums, bet 183 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Vietējo autoceļu remontdarbus šogad plānots veikt 396 kilometru kopgarumā. Darbi tiks veikti 96 objektos, bet vēl divi objekti ir pārcelti no 2017.gada. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam - 2017.gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro. Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. Uz 2018.gada 1.janvāri jau ir izsludināti iepirkumi 52 nākamās sezonas būvdarbu objektiem, no tiem 43 objektos darbus finansēs no valsts budžeta līdzekļiem, bet deviņos objektos darbi tiks veikti ar ES fondu līdzfinansējumu.

Satiksmes drošības uzlabošanas jomā 2018.gadā turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana uz šosejas Tīnūži-Koknese (P80) un citur valsts autoceļu tīklā. Pirmās akustiskās ribjoslas uz šosejas Tīnūži-Koknese tika ierīkotas 2016.gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017.gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits. Tāpat 2018.gadā tiks izstrādāta bīstamo ceļa posmu ("melno punktu") samazināšanas programma, paredzot arī veikt analīzi par to, vai "melno punktu" vietas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm, un nepieciešamības gadījumā paredzot uzstāstīt papildu brīdinošās zīmes ("Stop", "Bīstams krustojums" utml.). Finansējums programmas realizācijai tiks paredzēts 2019.gada budžetā.

Lasīt vairāk

04. Izstrādāta kārtība pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automobili

Valdība marta sākumā atbalstīja noteikumu paketi, kas nosaka kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un ar vieglo automobili. Jaunie noteikumi attiecas gan taksometriem, gan uz uzņēmējiem, kas vēlēsies pasažieru komercpārvadājumus piedāvāt, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni kā, piemēram, "Taxify" un "Uber".

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji skaidroja, ka šī gada 1.martā ar grozījumiem "Autopārvadājumu likumā" ir ieviests jauns pasažieru komercpārvadājumu veids - pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Tas ir pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā, izmantojot aplikāciju.

Taču ne visas iesaistītās puses atbalsta šo jauno kārtību. Piemēram, "Taxify" uzskata, ka valdībā atbalstītie noteikumi ir pretrunā ar grozījumiem "Autopārvadājumu likumā", kas paredzēja ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, radot tiesisko ietvaru privāto vadītāju darbībai un ļaujot Latvijas iedzīvotājiem brīvajā laikā ar savu vieglo auto piepelnīties un pārvadāt pasažierus, kas līdz šim bija ļauts tikai taksometriem. Savukārt jauno noteikumu atbalstītāji uzsver, ka viens no jaunās kārtības mērķiem ir nodrošināt pasažieriem drošus pārvadājumus.

Lasīt vairāk

05. Tirgū ienāk taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi"

Šogad Latvijas tirgū darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi", kas par plānu ieiet Baltijas valstu tirgos paziņoja 2016.gadā. Patlaban "Yandex.Taxi" darbojas Rīgā.

Izsaukt taksometru iespējams "iOS" un "Android" mobilajos pielikumos latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Serviss automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un nosūta pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam, skaidroja "Yandex.Taxi" pārstāvji. Mašīnas piebraukšana Rīgā maksā ne vairāk par 71 centu, bet pēc tam ne vairāk par 36 centiem par kilometru vai 13 centiem par brauciena minūti. Samaksāt par vešanu var skaidrā naudā vai ar bankas karti.

"Yandex.Taxi" strādā nevis nepastarpināti ar vadītājiem, bet gan sadarbojas tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības sākšanas brīdī servisam ir sadarbība ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder desmit taksometru parkiem - sadarbības partneriem. Sadarbības partneru skaits nākotnē pieaugs.

Tikmēr Latvijas tirgū esošā "Taxify" pārstāvji norādīja, ka "Yandex.Taxi" ir jārēķinās ar augušajām Latvijas taksometru klientu prasībām pēc servisa kvalitātes. Tas skaidrojams ar to, ka tirgus Latvijā ir pietiekami liels, un pieprasījums pēc kvalitatīviem, drošiem un uzticamiem pārvadājumiem turpina pieaugt. Visu noteiks servisa kvalitāte, pakalpojuma uzticamība un vadītāju pieejamība.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 -1 326 -0.61% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 131 152 14.08 4 480 3.42% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 979 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 41, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 161 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Autopārvadājumu uzņēmums "Kreiss" izveidojis meitasuzņēmumu "Augusta 7"

Rīga, 20.aug., LETA. Autopārvadājumu uzņēmums SIA "Kreiss" izveidojis meitasuzņēmumu "Augusta 7", liecina "Firmas.lv" informācija. Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, un "Kreiss" ir tās vienīgais īpašnieks. "Augusta 7" vienīgais valdes loceklis ir "Kreiss" līdzīpašnieks Sergejs Zaļizko. Komercreģistrā jaunizveidotā kompānija iegrāmatota 2018.gada 17.augustā. Tās juridiskā adrese ir Mārupe, "Kļavulapas". Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gadā "Kreiss" apgrozījums pērn lasīt tālāk

Autors: LETA

Ventspils ostā piestās kruīza kuģis "Serenissma"

Jelgava, 20.aug., LETA. Šodien ap plkst.8 Ventspils ostā plāno ienākt "Noble Caledonia" kuģis "Serenissma", aģentūru LETA informēja SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) Komercnodaļas vadītājs Artis Šenkevics. Kopumā šomēnes Ventspils ostā ienāks vairāki kruīza kuģi. Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, uzsvēra, ka kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs. "Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču, ņemot lasīt tālāk

Autors: LETA

Šomēnes Ventspilī ienāks vairāki kruīza kuģi

Rīga, 14.aug., LETA. Šomēnes Ventspils ostā ienāks vairāki kruīza kuģi, aģentūru LETA informēja SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) Komercnodaļas vadītājs Artis Šenkevics. Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, uzsvēra, ka kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs. "Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču, ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT lasīt tālāk

Visas ziņas >>>