Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Arī 2017.gads kuģniecības nozarei būs grūts

AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups

Pagājušais gads lielā mērā bija cīņa tirgus krituma apstākļos. Gads sākās ar salīdzinoši augstām frakts likmēm, kuras ļāva “Latvijas Kuģniecībai” gada sākumā strādāt ar peļņu. Tomēr gada beigās likmes bija kritušās par vidēji 30%. Kritums bija vērojams visos kuģošanas sektoros, tostarp mazo un vidējo tankeru segmentā, kurā strādā “Latvijas Kuģniecība”. Tas bija sarežģīts gads.

Arī šis gads būs grūts, jo mēs būsim tajā pašā likmju zonā, kurā pēdējos sešus mēnešus. Vienlaikus pēc 2018.gada būtiski samazināsies jaunuzbūvēto kuģu skaits, kuri ienāks pārvadājumu tirgū. Tādēļ mēs ceram, ka pēc 2018.gada mēs jau redzēsim frakts likmju kāpumu. Protams, tirgu var ietekmēt daudz lietu, kuras neatrodas mūsu kontrolē - piemēram, ekonomikas izaugsme, norises naftas tirgos.

Naftas cenas kā tādas mūs neietekmē. Nedaudz tas ietekmē bunkurēšanas pakalpojumus. Kad ceļas naftas cenas, tad lielākoties aug arī bunkurēšanas cenas un dažkārt šīs izmaksas ir jāuzņemas. Vienlaikus, ja naftas cenas aug, tad nedaudz samazinās pieprasījums pēc naftas un līdz ar to var samazināties arī naftas pārvadājumu apmērs ar kuģiem. Tomēr tā nav neapgāžama likumsakarība, jo frakts likmes ietekmē arī daudzi citi faktori.

Ļoti ceru 2018.gada grāmatvedības datos ieraudzīt peļņu. Es negribu izteikt stingras prognozes, bet ir sajūta, ka mēs esam pieņēmuši pareizus lēmumus attiecībā uz aktīvu pārvērtēšanu un spēju reaģēt uz izmaiņām tirgū.

“Vitol”, kuram caur „Euromin” un “Ventspils naftu” pieder „Latvijas kuģniecība”, vienmēr ir skaidri paudis, ka standarta kuģniecība nav viens no grupas stratēģiskajiem darbības virzieniem. Tas nozīmē – ja būs pircējs, tad var tikt pieņemts lēmums par „Latvijas kuģniecības” pārdošanu. Mums „Latvijas kuģniecībā” tas nozīmē, ka mēs strādājam pie dažādu papildu biznesu slēgšanas, lai izveidotu tīru kuģniecības kompāniju, kurai pieder tikai kuģi un kura nodarbojas ar to pārvaldi. Mēs cenšamies pārdot nekustamo īpašumu portfeli. Tāpat mums vēsturiski pieder „Latmar”, kura pārziņā bija vecie kuģi. Mēs gribam visus šos papildu biznesa virzienus slēgt, lai potenciālie investori var vērtēt kuģošanas uzņēmumu ar ļoti vienkāršu struktūru, nejautājot, kas ir tas vai cits meitasuzņēmums.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% "airBaltic" kapitāldaļu

Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuvis Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no līdzšinējā finanšu investora, vācu uzņēmēja Ralfa Dītera Montāga-Girmesa pārņēmis 20% kapitāldaļu līdzīpašnieci - SIA "Aircraft Leasing 1".

Tūsens par to šodien informējis "airBaltic".

"Dāņu investors Tūsens informējis Latvijas lidsabiedrību "airBaltic", ka ir pabeigtas visas formalitātes, lai viņš kļūtu par īpašnieku 20% "airBaltic" akcijām, kas iepriekš piederēja vācu investoram Montāgam-Girmesam. Līdz ar to Tūsens no 2017.gada 6.aprīļa ir kļuvis par 100% "Aircraft Leasing 1" īpašnieku. "Aircraft Leasing 1" ir uzņēmums, kuram pieder 20% airBaltic akciju," teikts aviokompānijas paziņojumā medijiem.

Lasīt vairāk

02. "Rail Baltica" prognozētās izmaksas 5,8 miljardi eiro; ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, šodien ''Rail Baltica Global Forum 2017'' sacīja EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Viņš norādīja, ka "Rai Baltica" izdevumu-ieguvumu analīze izstrādāta, lai atjaunotu 2011.gada AECOM pētījumu apstākļos, kad lēmumi par investīcijām jau pieņemti. Analīze veikta, skatot "Rail Baltica" kā globālu projektu, nevis trīs atsevišķus projektus trijās Baltijas valstīs.

No kopējām projekta izmaksām 5,788 miljardu eiro apmērā, Eiropas Savienība (ES) varētu segt 4,635 miljardus eiro (pieņemot atbalsta intensitāti 85% apmērā), bet Baltijas valstis 1,154 miljardus eiro. Igaunijā projekts izmaksās 1,346 miljardus eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 268 miljoni eiro), Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 393 miljoni eiro), bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 493 miljoni eiro). Savukārt 2048.līdz 2052.gada būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā infrastruktūras atjaunošanai.

Viņš norādīja, ka projekta sociālekonomiskais ieguvums pārsniedz 16 miljardus eiro, tostarp ņemot vērā ieguvumus ceļotājiem, kravu pārvadātājiem, dzelzceļa operatoriem, skaņas un gaisa piesārņojuma mazinājumu, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas prasību ieviešanā. Būtiska ietekme gaidāma arī uz valstu ekonomikām.

Pētījumā tiek paredzēts, ka projekts radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) multiplicējošo efektu vēl papildu divu miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem. Ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus, secināts EY pētījumā.

Lasīt vairāk

03. Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Loginovs nolēmis pamest amatu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, aģentūrai LETA pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdē 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieks ir kopš 1998.gada pavasara.

Lasīt vairāk

04. Baltijas valstu ostās kravu apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaug par 5%

Baltijas valstu ostās šogad pirmajos trijos mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 39,975 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5% jeb 1,893 miljoniem tonnu vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No Baltijas valstu ostās apkalpotajām kravām 2017.gada pirmajos trijos mēnešos 46,3% kravu pārkrauti Latvijas ostās, 31,2% - Lietuvas, bet 22,5% - Igaunijas ostās.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu pārkrauto kravu apmērs palielinājies visu triju Baltijas valstu ostās.

Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs šogad pirmajā ceturksnī audzis par 8,7% jeb 1,477 miljoniem tonnu un bija 18,491 miljons tonnu.

Lietuvas ostās pārkrauto kravu apmērs minētajā laika periodā palielinājies par 0,3% jeb 31 500 tonnu un bija 12,472 miljoni tonnu, bet Igaunijas ostās kravu apgrozījums audzis par 4,5% jeb 384 100 tonnu un bija 9,012 miljoni tonnu.

Lasīt vairāk

05. SM saskaņo Līces kandidatūru lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatam

tarptautiskās lidostas "Rīga" akcionārs - Satiksmes ministrija (SM) - saskaņojusi Ilonas Līces kandidatūru uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, aģentūrai LETA pauda ministrijas valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa.

Viņa norādīja, ka akcionārs paļaujas uz lidostas padomes kompetenci un būtu jābūt ļoti nopietnam iemeslam, lai akcionārs nedotu saskaņojumu izvirzītajam kandidātam.

Innusa atzīmēja, ka Līce jau ilgstoši strādā lidostas valdē, kā arī vairākas reizes bijusi uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

Vienlaikus viņa pauda cerību, ka Līcei izdosies radīt pozitīvu darba klimatu starp lidostas darbiniekiem, kā arī nodrošināt stabilitāti uzņēmumā, kuram pēdējos gados bijušas vairākas izmaiņas vadībā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"airBaltic" peļņa - gandrīz 20 miljoni eiro

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" tīrā peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 82% vairāk nekā 2014.gadā. 2014.gadā uzņēmuma peļņa bija 10,7 miljoni eiro. 2015.gadā par 11 miljoniem eiro jeb 4% gan samazinājušies "airBaltic" ieņēmumi no saimnieciskās darbības no 296 miljoniem eiro nokrītot līdz 285 miljoniem eiro. Samazinājies arī pārvadāto pasažieru skaits - 2015.gadā pārvadāti 2,6 miljoni pasažieru.

Nozares neveiksmes

Pasažieru vilcienu joprojām nav

Joprojām nav skaidrības par AS "Pasažieru vilciens" jauno elektrovilcienu iepirkuma konkursa tālāko virzību. Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti, kas kvalificējās otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta, jo nav rasts risinājums lai aizņēmums vilcienu iegādei neatsauktos uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iegulda "airBaltic" nākotnē

Pēc ilgas vilcināšanās - no decembra līdz februārim – tika parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu par 52 miljonu ieguldījumu lidsabiedrībā. Tādējādi investors iegūs 20% uzņēmuma akcijas. Marta beigās investors kā solīja arī iemaksāja līgumā paredzētos 52 miljonus eiro. Kopumā Latvijas aviokompānijā ieguldīti 132 miljoni eiro - 80 miljoni eiro no valsts puses. Ieguldījumu mērķis ir modernizēt "airBaltic" floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021", kas paredz flotes atjaunošanu.

Ieguldīs dzelzceļa elektrifikācijā
Valdība augustā konceptuāli atbalstīja 465 miljonus eiro vērtā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālāko virzību. Plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē un dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.

Sarūk kravu apmēri

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs 2016.gadā samazinājies par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2015.gadu. Starptautisko pārvadājumu apmērs kritums bijis pat lielāks - vairāk nekā 21%. Toties par vairāk nekā 16% pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apmērs. Pārvadījumu apmērs pa dzelzceļu tieši ietekmējis ostu darbu. Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par aptuveni 15%. Krievija paziņojusi, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) jau gatavojas šiem Krievijas plāniem, par kuriem esot zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas. Uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš skaidro, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 047 3 077 3 047
Darbinieku skaits, tūkst. 78 78 78
Peļņa, milj. EUR 265 193 206
Rentabilitāte, % 4 3 3
Apgrozījums, milj. EUR 6 894 6 924 6 964
Apgrozījuma izmaiņas -1 0 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Moller Baltic Import, SE, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 332 706 -8.97 2 869 0.86% 2790
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 235 416 -7.38 19 548 8.30% 891
3. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 217 800 -3.14 -1 326 -0.61% 7011
4. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 193 681 8.25 3 120 1.61% 61
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 503 6.78 -204 -0.13% 4135
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 131 152 14.08 4 480 3.42% 2242
7. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 979 -6.28 8 303 7.62% 24
8. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 84 388 9.18 2 857 3.39% 173
9. LDZ ritošā sastāva serviss, SIA
Turgeņeva 21, Rīga, LV-1050 T. 67232853
Dzelzceļa transporta būve un remonts 83 283 -28.74 47 0.06% 1432
10. BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS, AS
Andrejostas 41, Rīga, LV-1045 T. 67233633
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 73 161 6.02 3 499 4.78% 160

Viedokļi

Autors: Kārlis Leiškalns

Jāmeklē jaunas kravas

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi lasīt tālāk

Autors: Ivo Ošenieks

Nozare vēlas skaidrību ilgtermiņā

Diemžēl sabiedriskajā transportā joprojām samazinās pārvadāto pasažieru skaits. Tas krīt robežās 4–6 % gadā, un tendence turpinās arī šogad. Tas saistīts ar cilvēku pārvākšanos uz reģionālajiem centriem, kas nozīmē, ka laukos kļūst mazāk cilvēku un attiecīgi arī ir mazāk pasažieru sabiedriskajā transportā, kā arī būtisks faktors ir salīdzinoši zemās degvielas cenas. Redzam, ka būtiski pieaug privāto automašīnu skaits uz ceļiem. Krītošais pasažieru skaits būtiski ietekmē uzņēmumu apgrozījumu un lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pērn palielinājās "Gros auto grupas" konsolidētie zaudējumi

Rīga, 17.aug., LETA. Pagājušajā gadā auto servisa pakalpojumu sniedzējas un rezerves daļu tirgotājas "Gros auto grupas" konsolidētie zaudējumi bija 96 468 eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2015.gadā, bet konsolidētais apgrozījums pērn bija 10,949 miljoni eiro, kas ir kritums par 1%, liecina "Firmas.lv" dati. Vienlaikus mātesuzņēmuma SIA "Gros auto grupa" apgrozījums pērn bija 10,544 miljoni eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 27 785 eiro apmērā lasīt tālāk

Autors: LETA

Rīgas brīvostā strādājošajai stividorkompānijai "WT Terminal" pievienos "Freja"

Rīga, 15.aug., LETA. Rīgas brīvostā strādājošajai stividorkompānijai SIA "WT Terminal" pievienos stividorkompāniju SIA "Freja", liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Kreditori prasījumus var pieteikt viena mēneša laikā. Attiecīgie lēmumi par kompāniju reorganizāciju pieņemti 2017.gada 28.jūlijā. Pēc "Firmas.lv" datiem, "WT Terminal" 2017.gada sākumā iegādājās "Freja", kura iepriekš piederēja Zviedrijas "BillerudKorsnas Skog & Industri". 2016.gadā "WT Terminal" lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas pasts" vēl 20 nodaļas aprīkos ar daudzfunkcionālo klientu plūsmas vadības sistēmu

Rīga, 9.aug., LETA. "Latvijas pasts" sācis daudzfunkcionālās klientu plūsmas vadības sistēmas "In-Out" ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa. Tostarp daudzfunkcionālā klientu plūsmas vadības sistēma "In-Out" tiks ieviesta septiņās "Latvijas pasta" nodaļās Rīgā, kā arī 13 nodaļās Latvijas reģionu pilsētās - Aizkrauklē, Bauskā, Daugavpilī, Gulbenē, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā (Kauguros), Kuldīgā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē un lasīt tālāk

Visas ziņas >>>