Ienākt

Telekomunikācijas un sakari

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Viedoklis

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis, “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Pēc ilgstoša ieņēmumu krituma, ko ievadīja 2008.gada ekonomikas krīze un pastiprināja Eiropas Savienības regulējošās darbības vairumtirdzniecības un viesabonēšanas jomā, telekomunikāciju nozarē 2016.gads ieies vēsturē kā nozares izaugsmes un mobilā interneta gads.

2016. gads bija nozīmīgs ar strauju 4G tehnoloģijas attīstību, kā rezultātā iedzīvotājiem ir kļuvis pieejams ātrs internets praktiski visā valsts teritorijā, kā arī ar spēku samēra maiņu šīs tehnoloģijas pārklājumā. Notika arī līderu maiņa. - pēc straujas 4G izvēršanas visā valstī 2015. gadā, “Tele2” izvirzījās līderpozīcijās 4G pārklājuma ziņā, un, noturot šo pārsvaru pār vēsturisko operatoru, spēja 2016.gada beigās izvirzīties vadībā arī mobilā interneta lejupielādes ātruma ziņā.

4G tehnoloģijas attīstība veicināja aizvien lielāku mobilā interneta pielietojumu viedtālruņos, kas pieauga vairāk nekā divas reizes, gan arī 4G mājas rūteru būtisku popularitātes pieaugumu, tādējādi sākot izkonkurēt klasiskās DSL fiksētā interneta līnijas. Tehnoloģijas attīstībai sekoja aktīvāki mobilo datu piedāvājumi ar lielāku datu apjomu iekļaušanu tarifu plānos, līdz pat “bezlimita” piedāvājumiem.

Pavasarī Latvijas sabiedrībā atbalsojās Eiropas Savienības viesabonēšanas regulu ieviešana, kā rezultātā zvani un mobilā interneta lietošana ārzemēs kļuva aptuveni četras reizes lētāka, kā iepriekš. Tiesa, atsevišķi mobilie operatori šo regulu sākotnēji interpretēja īpašā veidā, faktiski atņemot daļai savu klientu iespēju lietot sakarus ārzemēs ar esošajiem tarifu plāniem, kas ir tieši pretēji ES iecerēm un regulas sākotnējai idejai.

Atskatoties uz gadu, viens no nākotnei nozīmīgākajiem jauninājumiem ir televīzijas un video satura piedāvājumi jaunā formātā, kas ievada jaunu ēru televīzijas satura patēriņa tendencēs – šobrīd vēl salīdzinoši nelielā apjomā, taču perspektīvā kļūstot par galveno TV satura patērēšanas veidu.

Gada otrajā pusē mobilo sakaru nozares dalībnieki spēja vienoties par klientu interešu respektēšanu, pārtraucot klientu traucēšanu ar uzbāzīgiem telemārketinga zvaniem, parakstot Labas prakses kodeksu, kas ir vērtējams kā pozitīvs un līdz šim nebijis pašregulācijas piemērs nozarē.

Nozares konsolidācijas un īpašnieku maiņas tendences 2016.gadā vairāk notika fonā, tā arī neīstenojoties lieliem, nozīmīgiem darījumiem. Šogad, iespējams, paredzama lielāka aktivitāte šajā jomā, vismaz attiecībā uz mazākajiem nozares spēlētājiem.

Visā Eiropā jaunas vēsmas telekomunikāciju tirgum nesīs arī gaidāmā viesabonēšanas regula, kuru plānots ieviest vasarā. Šobrīd lielākā daļa tirgus gaida ES lēmumu par viesabonēšanas vairumtirdzniecības tarifiem un ieviešanas praktiskajiem nosacījumiem. Regulas ieviešana turpinās kāpināt pakalpojumu, īpaši mobilo datu, patēriņu ārvalstīs.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Dažādi pētījumi, dažādi rezultāti

2015.gadā mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti Latvijā sasniedza 3,7 gigabaitus (GB) mēnesī, ierindojot Latvijas mobilā interneta lietotājus otrajā vietā pasaulē, liecina novembra beigās publicētie telekomunikāciju pētniecības kompānijas "Tefficient" apkopotie dati.

Latvijas mobilo sakaru operatoru nodrošinātais vidējais 4G mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 27,6 megabiti sekundē (Mbps), kas ir 18.labākais rezultāts pasaulē, liecina decembrī publicētie mobilā interneta tīkla mērījumu rīka "OpenSignal" dati par šā 2016.gada trešo ceturksni.

Internetu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji visbiežāk izmanto mobilajos tālruņos, tomēr Latvijā šajā ziņā īpatsvars ir trešais zemākais blokā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" decembrī publicētie dati.

Lasīt vairāk

02. Sāk ciparu radio apraides testēšanu

No pērnā gada decembra līdz šā gada novembrim 40 līdz 50 kilometru rādiusā ap Zaķusalas TV torni tiks testēta ciparu radio apraides tehnoloģija jeb DAB+.

Kā norāda "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) paŗstāvji, viens no vienkāršākajiem veidiem, kā testēt signāla pārraidi, būtu skaņas signāla translēšana, taču LVRTC sadarbībā ar Latvijas Radio (LR) testēšanu īsteno iedzīvotājiem saprotamā veidā - pārraidot sešās LR programmas. Ciparu apraides tehnoloģija nodrošina raidstacijām iespēju piedāvāt iedzīvotājiem arī papildus saturu - attēlu un teksta pārraidi, iespēju apskatīt radio raidījumu programmu un citas iespējas.

Testēšanas laikā LVRTC arī veiks aprēķinus par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem ciparu radio apraidei nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, ja tas tiktu lemts, kā arī dot ticamas prognozes ciparu apraides tarifiem.

Lasīt vairāk

03. "Bite" 5G ieviešanā sadarbosies ar ķīniešu "Huawei"

Latvijas mobilo sakaru operators "Bite" nākamās paaudzes 5G mobilo sakaru tīkla ieviešanai Latvijā sadarbosies ar Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu "Huawei".

Abi uzņēmumi oktobrī noslēdza vienošanās par 5G jeb savstarpējas sapratnes memorandu, kas paredz, ka gan "Bite", gan "Huawei" uzskati par 5G nozīmi un nepieciešamību sakrīt. Tāpat abas puses vienojās par darbu, kas kopā jāveic, lai šo tehnoloģiju pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk īstenotu Latvijā.

Lasīt vairāk

04. Mobilo sakaru operatori gatavi avārijas zvanu sistēmas ieviešanai Latvijā

Latvijas mobilo sakaru operatori sagatavojuši savus mobilo sakaru tīklus automātiskās avārijas zvanu sistēmas jeb tā saucamā eZvana ieviešanai.

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Tele2" savu mobilo sakaru tīklu sagatavošanu eZvana ieviešanai noslēdza jau pērnā gada sākumā, bet "Bite" - aizvadītā gada nogalē.

"Bites" pārstāvji iepriekš norādīja, ka eZvana ieviešana uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni 20 000 līdz 30 000 eiro, "Tele2" investīcijas pārsniedza 20 000 eiro, bet LMT savas investīcijas atklāt nevēlējās.

Lasīt vairāk

05. LMT sāk mājas viedtelevīzijas tirdzniecību

Telekomunikāciju operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) novembrī noslēdza "LMT mājas viedtelevīzijas" testus un sāka tās tirdzniecību.

"Kad ieviesām 3G risinājumus, pirmajā dienā bijām ļoti skaļi un aicinājām visus nākt un izmēģināt, un daudzi arī atnāca un izmēģināja, diemžēl daudzviet nebijām gatavi tādam pieprasījumam, tāpēc šoreiz sākam pakāpeniski - no 15.novembra sāksim piedāvāt "LMT mājas viedtelevīziju" klientiem noteiktās vietās, kur varam nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu," atklāja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, norādot, ka "lielā" viedtelevīzijas tirdzniecība tiks uzsākta šā gada pavasarī.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Platjoslas internetu lieto 74 % mājsaimniecību

2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 70 % mājsaimniecību.

Nozares neveiksmes

Zemākas cenas nav iespējamas

Pašlaik Latvijā esošais telekomunikāciju cenu līmenis ir zemākais, kurā bez tarifu celšanas vai subsīdijām iespējams sniegt pakalpojumu, pauž nozares pārstāvji. Skaidrs, ka investīcijas šajā nozarē nekad neapstāsies un ir augstas, it īpaši tuvojoties 5G. Pirmie tarifu celšanas mēģinājumi jau ir notikuši.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

LMT un "Lattelecom" apvienošana

2016. gada aprīlī valdība lēma, ka vairāk nekā desmit gadus ilgstošais jautājums par valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāla daļām tiks atlikts vēl uz pusgadu – Privatizācijas aģentūrai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas līdz 1. oktobrim varētu sniegt telekomunikāciju nozares izvērtējumu un informēt valdību par iespējamiem LMT un "Lattelecom" nākotnes attīstības virzieniem. Gaidot izvērtējumu, parādījās informācija par otras puses – "Telia" – plānu sev piederošās daļas LMT uzticēt "Lattelecom" līdzīpašniekam "Tilts Communications", kuras pastarpināta īpašniece ir "Telia", tādējādi, iespējams, apejot valsts pirmpirkuma tiesības.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay".

"Bites" īpašnieki izvēršas Baltijā
"Bites" jaunais īpašnieks ASV investīciju kompānija "Providence" visu 2016. gadu turpina izplesties Baltijā – pēc Latvijā un Lietuvā strādājošās "Bites" iegādes 2015. gada Ziemassvētkos sekoja paziņojums, ka "Providence" pirks Igaunijas lielākā kabeļtelevīzijas un platjoslas interneta pakalpojumu sniedzēja "Starman" akciju kontrolpaketi. "Starman" jau pieder arī Lietuvas otrs lielākais interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējs "Cgates". Papildus tam "Providence" gada vidū investēja Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas operatorā "Baltcom". Nozares pārstāvji norāda uz to, ka "Providence" rada priekšnosacījumus spēcīga Baltijas līmeņa telekomunikāciju spēlētāja izveidei un ka loģisks tālākais solis būtu šo biznesu konsolidācija.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 203 208 226
Darbinieku skaits, tūkst. 6 6 6
Peļņa, milj. EUR 89 92 99
Rentabilitāte, % 10 10 9
Apgrozījums, milj. EUR 919 934 1 160
Apgrozījuma izmaiņas -3 2 24
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Telekomunikācijas un sakari rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Lattelecom, SIA, Latvijas Mobilais Telefons, SIA, Tele2, SIA, BITE Latvija, SIA, LMT Retail & Logistics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi, Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Lattelecom, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67000177
Telekomunikācijas 163 398 -1.23 30 501 18.67% 1278
2. Latvijas Mobilais Telefons, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Telekomunikācijas 151 347 4.76 17 201 11.37% 509
3. Tele2, SIA
Dēļu 5, Rīga, LV-1004 T. 29560600
Telekomunikācijas 103 694 0.14 15 183 14.64% 219
4. BITE Latvija, SIA
Uriekstes 2a-24, Rīga, LV-1005 T. 25850600
Telekomunikācijas 67 057 12.57 5 258 7.84% 248
5. LMT Retail & Logistics, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 67808808
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 63 663 42.44 3 980 6.25% 356
6. Bombardier-Belam, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 94, Rīga, LV-1009 T. 67013400
Telekomunikācijas 53 177 833.84 0 0.00%
7. BELAM-RĪGA, SIA
Ģertrūdes 94, Rīga, LV-1009 T. 67013400
Telekomunikācijas 50 418 415.87 11 380 22.57% 166
8. XOTEL, SIA
Republikas laukums 3-107, Rīga, LV-1010 T. 67332594
Telekomunikācijas 34 547 -19.98 763 2.21% 17
9. EU-Trader, SIA
Teātra 19, Daugavpils, LV-5401 T. 22336644
Sakaru tehnikas un līdzekļu vairumtirdzniecība 30 466 962.19 82 0.27% 7
10. Citrus Solutions, SIA
Ūnijas 52, Rīga, LV-1084 T. 67056011
Telekomunikācijas 25 024 5.61 541 2.16% 260

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

Darbinieku trūkums – lielākā problēma nozares ātrākai attīstībai

2015. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares attīstību pozitīvi ietekmēja vairāki notikumi. Pirmos sešus mēnešus Rīga bija Eiropas digitālā galvaspilsēta, un šajā laikā notika vairāk nekā 40 augsta līmeņa, ar IKT jomu saistīti pasākumi. Latvijas prezidentūras laikā izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju datu aizsardzības regulai, kā arī tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta lasīt tālāk

Autors: Jānis Lelis

Elektronisko sakaru nozare Latvijā ir viena no labāk pārvaldītajām

Latvijas telekomunikāciju nozari visvairāk 2015.–2016. gadā ietekmēja Eiropas Savienības (ES) regulējošie un stimulējošie pasākumi. Pagājušā gadā tika pieņemta ļoti nozīmīgā viesabonēšanas “Roam like Home” regula, kuras pirmās kārtas pasākumi tiek ieviesti jau, sākot ar šā gada maiju, kas nodrošinās līdz pat 4 reizēm zemākus viesabonēšanas tarifus. Tāpat Eiropas finansējums tiek izmantots platjoslas optiskā tīkla izbūvei mazāk apdzīvotās teritorijās, paplašinot operatoru iespējas piekļūt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Latvijas "Tele2" apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaug par 7%

Rīga, 24.apr., LETA. Latvijas mobilo sakaru operators "Tele2" šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 26,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, savukārt kompānijas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) palielinājās par 24% un sasniedza 9,2 miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā. Savukārt "Tele2" EBITDA rentabilitātes rādītājs šogad pirmajā ceturksnī bija 34,6%. "Pērno gadu noslēdzām ar pēdējo gadu lasīt tālāk

Autors: LETA

Saeimas komisija: Jautājumus par "Lattelecom" un LMT iespējamo apvienošanos vispirms jāskata parlamentā un tad valdībā

Rīga, 5.apr., LETA. Jautājums par turpmāko rīcību ar uzņēmumu "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) vispirms jāskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, bet tikai pēc tam - valdībā, uzskata komisijas deputāti. Komisijas šodien nolēma vērsties Ekonomikas ministrijā (EM) un pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), uzsverot, ka vismaz nedēļu pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā, iespējamie rīcības varianti būtu jāapspriež komisijā. Plānots, ka informatīvo lasīt tālāk

Autors: LETA

Bērza saplākšņa ražotājs "Stiga RM" saņems UIN atlaidi

Rīga, 4.apr., LETA. Valdība šodien nolēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt bērza saplākšņa ražotājam SIA "Stiga RM" uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par veiktajām investīcijām. EM informēja, ka "Stiga RM" sākotnējā ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmo izmaksu summa ir 11 465 000 eiro, tāpēc uzņēmuma projektam piešķirams atbalstāmo investīciju projekta statuss. Tāpat "Stiga RM" tika piemērota UIN atlaide 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas lasīt tālāk

Visas ziņas >>>