Ienākt

Telekomunikācijas un sakari

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Uzņēmēji beidzot ir gatavi investēt informācijas tehnoloģijās

"Latnet Serviss" valdes loceklis Vladislavs Gurmans

Aizvadīto gadu “Latnet” uzņēmumu grupa noslēdza ar vairāk nekā 500 000 eiro peļņu, kas ir stabils rādītājs pēdējo gadu laikā, kopš apvienojušies divi nozarē redzami spēlētāji – “Latnet Serviss” un “Stream Networks”, izveidojot otro lielāko spēlētāju “B2B” tirgū.

“Latnet” 2017.gads sācies ar lietu interneta tīkla jeb “Internet of Things” palaišanu komerciālā režīmā, kā arī ar krietni pieaugušu informācijas tehnoloģiju (IT) projektu skaitu. Abi šie fakti liecina par to, ka uzņēmēji beidzot ir gatavi investēt savas IT infrastruktūras modernizācijā, ir atvērti inovācijām un vērsuši savu domāšanu progresīvā virzienā. Līdz ar to arī “Latnet” izstrādātais pakalpojumu kopas zīmols “OneIT” kļūst aizvien pieprasītāks tirgū.

Vienlaicīgi klienti kļūst tehnoloģiski prasīgāki, kas tikai priecē, jo tas ir viens no pakalpojumu attīstības dzinējspēkiem. Tāpēc šogad paredzu konkurenci starp IT&T spēlētājiem ar kvalitatīviem un moderniem pakalpojumiem, nevis ar cenām, kas Latvijā jau tā ir ļoti zemā līmenī.

Arī atbilstoši pasaules tendencēm, 2017.gadā turpināsies vietējo IT&T uzņēmumu konsolidācija - IT uzņēmumi vēl ciešāk sadarbosies ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, bet mobilie operatori - ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Atkarībā no tā, kādas sadarbības formas tiks izvēlētas, nedaudz mainīsies arī situācija nozarē.

Vēl šogad turpināsies 2016.gadā strauji uzsāktā konsekventā cīņa ar nelegālajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kurā ir iesaistījusies gan nozare, gan sabiedriskās organizācijas, gan tiesībsargājošās iestādes. Pirātisma līmenis Latvijā joprojām ir ļoti augsts, bet 2017.gads solās būt izšķirošs šajā cīņā un nozare pieliek visas pūles lai samazinātu intelektuālā īpašuma zagšanu un “pelēkās ekonomikas” attīstību.

Tāpat notiks arī vairāku IT&T uzņēmumu paplašināšanās ārpus Latvijas robežām, jo mūsu tirgus ir ierobežots, bet IT uzņēmumu ambīcijas ir pietiekami lielas.

Vai 2017.gadā tiks izveidota Latvijas “Nokia” vai Latvijas “Skype”? Neskatoties uz strauju “start-up” kultūras attīstību Latvijā 2016.gadā, uzskatu ka 2017.gads neko jaunu neatnesīs un Latvijas, kā viedvalsts izrāviens vēl nesekos. Joprojām būsim starp vadošajām valstīm interneta ātruma ziņā, bet kopumā IT jomā par vadošo pasaules IT valsti vēl nekļūsim. Ļoti ceru ka tas notiks tuvāko piecu gadu perspektīvā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Lattelecom" ienāk elektroenerģijas tirgū

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Lattelecom" februāra sākumā paziņoja, ka iesaistīsies elektroenerģijas tirdzniecības tirgū, izveidojot produktu "tet".

Uzņēmuma klientiem sākotnēji tiek piedāvāti trīs produkti - "tet Dinamiskais", "tet Drošais" un "tet Fiksētais", kuru mērķa klients ir jebkura mājsaimniecība un uzņēmumi Latvijā. Piesakot jaunumu, uzņēmums apgalvoja, ka ar "tet" pakalpojumiem 95% iedzīvotāju spēs piedāvāt zemāku ikmēneša rēķinu.

"Lattelecom" mērķis ir līdz gada beigām sasniegt 10 000 - 12 000 mājsaimniecību, kas izmanto "tet" pakalpojumus.

Tie, kas pieteicās jaunajam pakalpojumam līdz 25.martam, sāka to lietot no 1.aprīļa.

Lasīt vairāk

02. Latvijas telekomunikāciju smagsvariem aizvadītais gads kopumā veiksmīgs

Četru lielāko Latvijas telekomunikāciju operatoru - "Lattelecom", "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tele2" un "Bite Latvija" ("Bite") - apgrozījums aizvadītajā gadā piedzīvojis pieaugumu, savukārt uzņēmumu peļņa palikusi nemainīga vai augusi.

"Lattelecom" grupas apgrozījums pērn bija 193,25 miljoni eiro, kas ir par 1,4% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 190,65 miljoni eiro. Tikmēr grupas peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik 2015.gadā.

Mobilo sakaru operatora LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā bija 190 miljoni eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015.gadā, kad grupa apgrozīja 179,52 miljonus eiro. Grupas tīrā peļņa pērn bija 22,3 miljoni eiro, kas ir mazliet vairāk, nekā gadu iepriekš, kad grupa nopelnīja 22,2 miljonus eiro.

"Tele2" pērn strādāja ar 111,22 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 5,6% un bija 16,03 miljoni eiro. 2015.gadā "Tele2" apgrozījums bija 103,69 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa sasniedza 15,18 miljonus eiro.

Tikmēr "Bite" grupa pērn strādāja ar 79,67 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 30,6% un bija 8,65 miljoni eiro. 2015.gadā "Bite" apgrozījums bija 68,20 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa sasniedza 6,62 miljonus eiro

Lasīt vairāk

03. "Providence Equity Partners" turpina palielināt ietekmi Baltijas tirgū

Marta vidū kļuva zināms, ka Zviedrijas mediju koncerns "Modern Times Group" (MTG) pārdevis savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai "Providence Equity Partners".

Darījums ietvēra 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro, kas atbilst uzņēmuma vērtībai. Lēmums pārdot Baltijas biznesu izriet no MTG notiekošajām pārmaiņām, mainot biznesa fokusu no tradicionālas raidorganizācijas uz globālu digitālo izklaides vidi, norādīja MTG pārstāvji.

Šis bija kārtējais investīciju kompānijas pirkums Baltijas tirgū, kurā tā jau pārvalda Latvijā un Lietuvā strādājošo mobilo sakaru operatoru “Bite”, kā arī kontrolē 28,5% Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja "Baltcom" kapitāldaļu.

MTG, kas kopš 1998.gada darbojas Latvijā, pieder telekanāli TV3, TV3+, TV6, LNT, "Kanāls 2" un radiostacija "Star FM", kā arī interneta portāli "Tvplay" un "Skaties".

MTG Igaunijā pieder televīzijas kompānija "Viasat Eesti", televīzijas kanāli TV3, TV6 un TV3+. Savukārt Lietuvā MTG pieder televīzijas kanāli TV3, TV3+, TV6 un "Viasat Sport Baltic".

Lasīt vairāk

04. Četrus lielākos telekomunikāciju uzņēmumus nosaka par “nacionālās drošības komercsabiedrībām”

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija marta vidū atbalstīja priekšlikumu elektronisko sakaru jomā "nacionālās drošības komercsabiedrību" grozījumus sašaurināt uz SIA "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem – SIA "Latvijas Mobilais telefons", SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija".

Likumprojektā sākotnēji bija paredzēts noteikt, ka par nacionālai drošībai atbilstošu komercsabiedrību tiks noteikts arī elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, saskaņā ar ko, likuma normu darbība varētu tikt attiecināta uz apmēram 50 uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka tas būtu pārāk plašs tvērums, komisija grozījumos atbalstīja citu regulējumu, kas paredz, ka elektronisko sakaru jomā grozījumi attieksies tikai uz "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem.

Iepriekš Saeima konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz valdības atļaujas saņemšanu, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Lasīt vairāk

05. Pērn Latvijā nozagti vai pazuduši 20 000 telefonu

Pērn Latvijā nozagti vai pazuduši vairāk nekā 20 000 telefonu, no tiem 73% nekad netiek atrasti, atsaucoties uz kopējiem Latvijas tirgus datiem no vienotā nozagto un nozaudēto telefonu reģistra, diskusijā "Ieskats Latvijas digitālās drošības vidē" sacīja "Latvijas Mobilā telefona" Drošības dienesta direktors Egons Bušs.

Bušs norādīja ka, lai arī nozagto vai pazaudēto telefonu skaits uz kopējā telefonu skaita procentuāli nav liels, nepatīkams ir fakts, ka teju trīs ceturtdaļas no tiem nekad netiek atrasti.

"Telefoni mūsdienās kļuvuši pat nozīmīgāki par maku, jo satur pieeju finansēm, privātajiem foto, dokumentiem, kontaktiem, privātajiem datiem no fitnesa aprocēm un citām ierīcēm. Neskatoties uz to, sestā daļa Latvijas iedzīvotāju lieto telefonus bez paroles," piebilda Bušs.

Vienotais nozagto un nozaudēto telefonu reģistrs izveidots, sadarbojoties visiem Latvijas mobilo sakaru operatoriem, lai bloķētu šo telefonu lietošanu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Platjoslas internetu lieto 74 % mājsaimniecību

2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 70 % mājsaimniecību.

Nozares neveiksmes

Zemākas cenas nav iespējamas

Pašlaik Latvijā esošais telekomunikāciju cenu līmenis ir zemākais, kurā bez tarifu celšanas vai subsīdijām iespējams sniegt pakalpojumu, pauž nozares pārstāvji. Skaidrs, ka investīcijas šajā nozarē nekad neapstāsies un ir augstas, it īpaši tuvojoties 5G. Pirmie tarifu celšanas mēģinājumi jau ir notikuši.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

LMT un "Lattelecom" apvienošana

2016. gada aprīlī valdība lēma, ka vairāk nekā desmit gadus ilgstošais jautājums par valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāla daļām tiks atlikts vēl uz pusgadu – Privatizācijas aģentūrai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas līdz 1. oktobrim varētu sniegt telekomunikāciju nozares izvērtējumu un informēt valdību par iespējamiem LMT un "Lattelecom" nākotnes attīstības virzieniem. Gaidot izvērtējumu, parādījās informācija par otras puses – "Telia" – plānu sev piederošās daļas LMT uzticēt "Lattelecom" līdzīpašniekam "Tilts Communications", kuras pastarpināta īpašniece ir "Telia", tādējādi, iespējams, apejot valsts pirmpirkuma tiesības.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay".

"Bites" īpašnieki izvēršas Baltijā
"Bites" jaunais īpašnieks ASV investīciju kompānija "Providence" visu 2016. gadu turpina izplesties Baltijā – pēc Latvijā un Lietuvā strādājošās "Bites" iegādes 2015. gada Ziemassvētkos sekoja paziņojums, ka "Providence" pirks Igaunijas lielākā kabeļtelevīzijas un platjoslas interneta pakalpojumu sniedzēja "Starman" akciju kontrolpaketi. "Starman" jau pieder arī Lietuvas otrs lielākais interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējs "Cgates". Papildus tam "Providence" gada vidū investēja Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas operatorā "Baltcom". Nozares pārstāvji norāda uz to, ka "Providence" rada priekšnosacījumus spēcīga Baltijas līmeņa telekomunikāciju spēlētāja izveidei un ka loģisks tālākais solis būtu šo biznesu konsolidācija.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 203 208 226
Darbinieku skaits, tūkst. 6 6 6
Peļņa, milj. EUR 89 92 99
Rentabilitāte, % 10 10 9
Apgrozījums, milj. EUR 919 934 1 160
Apgrozījuma izmaiņas -3 2 24
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Telekomunikācijas un sakari rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Lattelecom, SIA, Latvijas Mobilais Telefons, SIA, Tele2, SIA, BITE Latvija, SIA, LMT Retail & Logistics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi, Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Lattelecom, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67000177
Telekomunikācijas 163 398 -1.23 30 501 18.67% 1278
2. Latvijas Mobilais Telefons, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Telekomunikācijas 151 347 4.76 17 201 11.37% 509
3. Tele2, SIA
Dēļu 5, Rīga, LV-1004 T. 29560600
Telekomunikācijas 103 694 0.14 15 183 14.64% 219
4. BITE Latvija, SIA
Uriekstes 2a-24, Rīga, LV-1005 T. 25850600
Telekomunikācijas 67 258 12.91 5 258 7.82% 248
5. LMT Retail & Logistics, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 67808808
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 63 663 42.44 3 980 6.25% 356
6. Bombardier-Belam, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 94, Rīga, LV-1009 T. 67013400
Telekomunikācijas 53 177 833.84 0 0.00%
7. BELAM-RĪGA, SIA
Ģertrūdes 94, Rīga, LV-1009 T. 67013400
Telekomunikācijas 50 418 415.87 11 394 22.60% 166
8. XOTEL, SIA
Republikas laukums 3-107, Rīga, LV-1010 T. 67332594
Telekomunikācijas 34 547 -19.98 763 2.21% 17
9. EU-Trader, SIA
Teātra 19, Daugavpils, LV-5401 T. 22336644
Sakaru tehnikas un līdzekļu vairumtirdzniecība 30 466 962.19 82 0.27% 7
10. Citrus Solutions, SIA
Ūnijas 52, Rīga, LV-1084 T. 67056011
Telekomunikācijas 25 024 5.61 541 2.16% 260

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

Darbinieku trūkums – lielākā problēma nozares ātrākai attīstībai

2015. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares attīstību pozitīvi ietekmēja vairāki notikumi. Pirmos sešus mēnešus Rīga bija Eiropas digitālā galvaspilsēta, un šajā laikā notika vairāk nekā 40 augsta līmeņa, ar IKT jomu saistīti pasākumi. Latvijas prezidentūras laikā izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju datu aizsardzības regulai, kā arī tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta lasīt tālāk

Autors: Jānis Lelis

Elektronisko sakaru nozare Latvijā ir viena no labāk pārvaldītajām

Latvijas telekomunikāciju nozari visvairāk 2015.–2016. gadā ietekmēja Eiropas Savienības (ES) regulējošie un stimulējošie pasākumi. Pagājušā gadā tika pieņemta ļoti nozīmīgā viesabonēšanas “Roam like Home” regula, kuras pirmās kārtas pasākumi tiek ieviesti jau, sākot ar šā gada maiju, kas nodrošinās līdz pat 4 reizēm zemākus viesabonēšanas tarifus. Tāpat Eiropas finansējums tiek izmantots platjoslas optiskā tīkla izbūvei mazāk apdzīvotās teritorijās, paplašinot operatoru iespējas piekļūt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Ar "ss.lv" līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

Rīga, 16.aug., LETA. Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla "ss.lv" līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina "Firmas.lv" informācija. Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA "Internet" un SIA "SS", kuri saistīti ar sludinājumu portālu "ss.lv" darbību, kā arī lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Ar "ss.lv" līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

(Pievienota 4.-5.rindkopa.) Rīga, 16.aug., LETA. Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla "ss.lv" līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina "Firmas.lv" informācija. Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA "Internet" un SIA "SS", kuri saistīti ar sludinājumu portālu lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - "KPMG Baltics": "Lattelecom" un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

(Pievienots teksts no 7.rindkopas.) Rīga, 10.aug., LETA. Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu "Lattelecom" un "Latvijas mobilais telefons" (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija "KPMG Baltics" rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses. "KPMG Baltics" veiktajā pētījumā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>