Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Atklātas divas jaunas ražošanas līnijas

AS "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis

Uzņēmums "HansaMatrix" gada pirmajā ceturksnī atklājis divas jaunas ražošanas līnijas. Janvārī pabeigts darbs pie trīs jaunu attēlu projekcijas objektīvu izstrādes un izveidota to ražošanas līnija, kas ļaus izstrādāt un ražot virkni sarežģītu elektronisko-optisko produktu.
Šādi produkti plaši tiek izmantoti, piemēram, medicīnas tehnoloģijās, robotikā, autonomi vadāmos automobiļos, kā arī robotizētās ražošanas iekārtās. Par optikas sistēmām nopietnu interesi izrādījuši klienti no Eiropas Savienības (ES) un ASV. Jau ir saņemti pirmie optisko sistēmu produktu izstrādes un ražošanas pasūtījumi.
Augstas izšķirtspējas optikas ražošanas uzsākšana ir nozīmīgs solis uzņēmuma un Latvijas inovāciju vides attīstībā. Augstas kvalitātes attēlu objektīvi Latvijā nav ražoti kopš 1937.gada, kad VEF sāka ražot pasaulē plaši pazīstamos "Minox" fotoaparātus.
Uzņēmuma jauno produktu un tehnoloģiju pētniecības laboratorijās strādā 20 pētnieki, kuru vidējais vecums ir mazāks par 30 gadiem. Tajā ir pieci zinātņu doktori un vairāk nekā puse apguvuši inžernierzinības Eiropas vadošajās universitātēs. Būtisku lomu izstrādē sniedza pasaulē modernāko optisko sistēmu rīka "Zemax OpticStudio" programmatūras ieviešana.
Līdz ar ražošanas līnijas atvēršanu "HansaMatrix" saviem klientiem tagad piedāvā gan attēlu optiskās projekcijas objektīvus un sistēmas, gan arī pilna spektra opto-mehānikas pakalpojumus - sākot no individualizētas produktu izstrādes un to industrializācijas līdz gala produktu ražošanai.
Savukārt februārī jaunās elektronikas iespiedshēmu virsmas montāžas līnijas izveidē "HansaMatrix" Ventspils ražotnē investēts miljons eiro.
Uzņēmumam "HansaMatrix" šī ir kopumā jau piektā ražošanas līnija, bet Ventspils ražotnei - otrā. Pirmā ražošanas līnija Ventspilī tika atklāta 2007.gadā. Šī viena līnija bija noslogota jau līdz četrām maiņām, un mums vairs nebija nekādas rezerves, lai nodrošinātu ražošanas apjomu pieaugumu. Jaunā montāžas līnija ļaus stundā papildu samontēt ap 60 000 elektronisko komponentu. Tas nodrošinās iespēju Ventspils rūpnīcā pusotru reizi palielināt iespējamos ražošanas apjomus, kā arī radīs papildu pievienoto vērtību esošajām darba vietām. Pašlaik Ventspils ražotnē ir ap 190 darbinieku.
Jaunajā montāžas līnijā plānots ražot visus līdzšinējos produktus, palielinot to ražošanas apjomus. Uz līnijām ražo elektroniskās iespiedshēmas, sākot no vienkāršākām līdz ļoti sarežģītām. Tie ir dažādi industriālie produkti un arī datu tīkla produkti. Zināmākie "HansaMatrix" klienti ir elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājs "Mikrotīkls" un dronu ražotājs "AirDog". Uzņēmumam ir arī citi klienti Latvijā, Ziemeļvalstīs un tuvākajās kaimiņvalstīs.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016.gadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 4,9% salīdzinājumā ar 2015.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 0,3%.
2016.gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 10,8%.
Rūpniecības produkcijas apmērs pērn decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tajā skaitā pēc īpatsvara lielākajās - gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19%), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9%) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9%).

Lasīt vairāk

02. Liepājā plāno būvēt Latvijā pirmo saules elektropaneļu ražotni

Uzņēmums "Baltic Solar Factory"Liepājā plāno būvēt Latvijā pirmo saules elektropaneļu ražotni, informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē.
Ražotnes izveidei iznomātas telpas Liepājas Biznesa centrā, Kapsēdes ielā, un plānots radīt aptuveni 30 jaunas darba vietas. Lai arī Latvijai ir vairāki priekšnosacījumi, lai veiksmīgi attīstītu atjaunojamo enerģijas resursu projektus, tomēr šobrīd valstī nav neviena saules elektropaneļu ražošanas uzņēmuma.
"Liepājas SEZ ir ideāli piemērota vieta ar attīstītu infrastruktūru, uzņēmējiem izdevīgiem darbības nosacījumiem, augsti kvalificētu darbaspēku, plašām eksporta iespējām. "Baltic Solar Factory" ražotnes izveide tieši Liepājā ir likumsakarīga augstāk minēto apstākļu dēļ, gan arī tādēļ, ka ražošana atradīsies vistuvāk potenciāliem patērētajam", sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis
"Baltic Solar Factory" projekta attīstītājs un Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs akcentēja, ka "pateicoties šādām speciālās ekonomiskām zonām, vietējās pašvaldības ieinteresētību veicināt tautsaimniecības attīstību gan reģionālā, gan ilgtermiņā arī nacionālā līmenī, ir iespēja attīstīt ilgtermiņa projektus, veicināt atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvara pieaugumu, veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību.

Lasīt vairāk

03. "Valmieras stikla šķiedra" koncerna peļņa šogad prognozēta 9,5-10 miljonu eiro apmērā

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" koncerns šogad plāno gūt peļņu 9,5-10 miljonu eiro apmērā, savukārt grupas apgrozījums varētu sasniegt 135-142 miljonus eiro, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".
"Ņemot vērā pasaules stikla šķiedras tirgus pozitīvās izaugsmes tendences, aizvien straujāk attīstošos stikla šķiedras industriju un izteikti augsto pieprasījumu pēc stikla šķiedras produktiem, sabiedrības vadība prognozē, ka 2017.gadā grupas konsolidētais neto apgrozījums varētu sasniegt no 135 miljoniem eiro līdz 142 miljoniem eiro, savukārt konsolidētā tīrā peļņa - no 9,5 miljoniem eiro līdz 10 miljoniem eiro," teikts nerevidētajā 2016.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā.
Vienlaikus "Valmieras stikla šķiedra" vadība norāda, ka to apliecina arī 2017.gada pirmā mēneša provizoriskie grupas darbības rezultāti - koncerna apgrozījums janvārī bija 12,7 miljoni eiro, bet peļņa - viens miljons eiro, kas ir par 33% vairāk nekā 2016.gada janvārī.
"Valmieras stikla šķiedras" koncerns 2016.gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 124,255 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 7,1% un bija 5,088 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

04. "HansaMatrix" Latvijā sāk inovatīvu optisko sistēmu ražošanu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" janvārī noslēdzis darbu pie trīs jaunu attēlu projekcijas objektīvu izstrādes un izveidojis to ražošanas līniju, informēja "HansaMatrix" valdes priekšsēdētāja asistente Zanda Lapāne.
Uzņēmumam tas ļaus izstrādāt un ražot virkni sarežģītu elektronisko-optisko produktu, sacīja Lapāne.
Šādi produkti plaši tiek izmantoti, piemēram, medicīnas tehnoloģijās, robotikā, autonomi vadāmos automobiļos, kā arī robotizētās ražošanas iekārtās. Par optikas sistēmām nopietnu interesi izrādījuši klienti no Eiropas Savienības (ES) un ASV. Jau ir saņemti pirmie optisko sistēmu produktu izstrādes un ražošanas pasūtījumi, informēja Lapāne.
"Augstas izšķirtspējas optikas ražošanas uzsākšana ir nozīmīgs solis uzņēmuma un Latvijas inovāciju vides attīstībā. Augstas kvalitātes attēlu objektīvi Latvijā nav ražoti kopš 1937.gada, kad VEF sāka ražot pasaulē plaši pazīstamos "Minox" fotoaparātus," uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.
"Uzņēmuma jauno produktu un tehnoloģiju pētniecības laboratorijās strādā 20 pētnieki, kuru vidējais vecums ir mazāks par 30 gadiem. Tajā ir pieci zinātņu doktori un vairāk nekā puse apguvuši inžernierzinības Eiropas vadošajās universitātēs. Būtisku lomu izstrādē sniedza pasaulē modernāko optisko sistēmu rīka "Zemax OpticStudio" programmatūras ieviešana," skaidroja Osmanis.

Lasīt vairāk

05. "KVV Liepājas metalurga" īpašnieks vērsies starptautiskā arbitrāžā ar prasību pret Latvijas valsti

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieks, Ukrainas kompānijas "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.
Ukrainas "KVV Group" jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. "KVV Group" tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" pieteikto maksātnespēju.
Tagad Kazmins ir vērsies ICSID. Prasība reģistrēta 3.februārī, atbildētāja statusā ir valsts, ko minētajā lietā pārstāv Valsts kancelejas Juridiskais departaments.
Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte-Krūmiņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka metalurģijas uzņēmuma pieteikums ir reģistrēts ICSID un Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde veic ar valsts interešu pārstāvību saistīto darbību nodrošināšanu. Taču lietas interesēs Valsts kanceleja patlaban plašākus komentārus nesniedz.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016. gada septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,9 % salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,4 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 4,3 %.

Nozares neveiksmes

"Liepājas metalurga" darbības "atjaunošana" beidzas ar krahu

Pērn martā svinīgi atjaunotā "KVV Liepājas metalurga" darbība izrādījusies neveiksmīga. Ukrainas investori darbojās saskaņā ar nepārdomātu biznesa plānu, neveica paredzētos maksājumus valstij, nepārtraukti prasīja no valsts nepamatotu pretimnākšanu dažādos jautājumos, ieskaitot elektroenerģijas cenas un metāllūžņu tirgus aizsardzību, līdz beidzot 2016. gada pavasarī "iekonservēja" rūpnīcu. Ukrainas investoriem nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās investēt uzņēmumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pārejai uz "zaļu" ražošanu atvēl 38,3 miljonus eiro

Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem būs pieejami 38,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija norāda, ka jāveicina efektīva energoresursu izmantošana, enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Šī mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro apmērā. Ja programmas atlases gaitā netiks izmantots viss pieejamais finansējums, tiks vērtēta iespēja izsludināt otro kārtu, izmantojot arī pieejamo snieguma rezervi. Finansējumu varēs saņemt Latvijā reģistrēti mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Jāpaaugstina konkurētspēja un produktivitāte

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteikto mērķi paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20 % izpildīt nav iespējams. Tādēļ ilgtermiņā vajag pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, bet īstermiņā jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pašreiz apstrādes rūpniecības devums IKP ir 12,2 %.

Izaugsme būs svārstīga
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā 2016. gada turpmākajos mēnešos varētu arī neturpināties. Ārējais pieprasījums joprojām aug, taču nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas. Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga un kopumā mazāk izteiksmīga nekā pavasarī.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 291 1 265 1 261
Darbinieku skaits, tūkst. 37 37 34
Peļņa, milj. EUR -68 64 99
Rentabilitāte, % -2 2 4
Apgrozījums, milj. EUR 3 211 2 956 2 815
Apgrozījuma izmaiņas -14 -8 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, KVV Liepājas metalurgs, AS, LEXEL FABRIKA, SIA, LIVONIA PRINT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 251 090 15.08 2 934 1.17% 250
2. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 103 262 12.61 5 486 5.31% 986
3. KVV Liepājas metalurgs, AS
Liepāja, Brīvības iela 93, LV-3401
Metālapstrāde 69 356 -8 366 -12.06%
Uzsākts maksātnespējas process
4. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 49 096 25.92 3 088 6.29% 237
5. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 48 840 13.05 2 004 4.10% 495
6. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 39 323 -0.19 3 921 9.97% 144
7. PROMETALTRADE, SIA
Baznīcas 20/22-40, Rīga, LV-1010 T. 67379031
Metālizstrādājumi 32 591 -1 0.00% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2014 līdz 31.12.2015
8. TFN Trading, SIA
Biksēres 6, Rīga, LV-1073 T. 67869269
Elektroniskās ierīces, komponentes 32 034 21 0.07% 5
Atšķirīgs pārskata periods no 07.07.2014 līdz 31.12.2015
9. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 31 948 -31.77 161 0.50% 597
10. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 31 352 25.18 281 0.90% 167

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Nozare pērn augusi par 2 %, šogad iespējams arī kritums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare 2015. gadā ir augusi par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, un lielā mērā tas tika panākts, pateicoties AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanai 2015. gada martā. Kopējais nozares produkcijas apjoms bija aptuveni 10 miljardi eiro. Tā kā šogad "KVV Liepājas metalurgs" nestrādā, ļoti iespējams, ka šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, nozarē varētu būt arī apjomu kritums. Tāpēc ir žēl, ka uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atrodas tik labilā lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumi varētu noturēties pagājušā gada līmenī

Pērn Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem eksporta apjomu kritums bija par aptuveni 9 %, bet šogad tas varētu noturēties pagājušā gada līmenī ar nelielām izmaiņām – 1–2 % kāpumu vai tāda paša apmēra kritumu. Nekādas jūtamas izmaiņas nozares attīstībā nav gaidāmas. Ja 2014. gadā nozares eksports bija aptuveni 590 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas samazinājās līdz aptuveni 540 miljoniem eiro. Nozare eksportē aptuveni 90 % saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90 % tiek eksportēts uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Ekonomikas ministrs: "KVV Liepājas metalurga" potenciālie investori ir no trešajām valstīm

Rīga, 16.aug., LETA. Maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurga" potenciālie investori ir no trešajām valstīm, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Viņš arī norādīja, ka sarunas ar potenciālajiem uzņēmuma pircējiem varētu noslēgties tuvākajā laikā. "Līdz procesa beigām ir palicis pavisam neilgs laiks. Es ceru, ka mēs varēsim ziņot par labu iznākumu šīm sarunām," sacīja ministrs. Vienlaikus Ašeradens atzīmēja, ka lasīt tālāk

Autors: LETA

Sarunas ar potenciālajiem "KVV Liepājas metalurga" pircējiem noslēgsies augusta beigās

Rīga, 15.aug., LETA. Sarunas ar potenciālajiem maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" pircējiem noslēgsies augusta beigās, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis. Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka ir iesniegts precizēts "KVV Liepājas metalurga" mantas pārdošanas plāns. Kompānijas maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir pagarinājis mantas pārdošanas termiņu, lai mēneša laikā saskaņotu ar nodrošinātajiem lasīt tālāk

Autors: LETA

"Jaunpagasts plus" valdē reģistrētas izmaiņas

Rīga, 15.aug., LETA. Bioetanola, pārtikas spirta un alkoholisko dzērienu ražotājas SIA "Jaunpagasts plus" valdē pagājušajā nedēļā, 9.augustā ir reģistrētas izmaiņas, liecina informācija "Firmas.lv". Par kompānijas valdes locekli iecelta uzņēmuma kādreizējā kapitāldaļu īpašniece un ražošanas departamenta vadītāja Iveta Kuikulīte, bet valdes locekļa amata pienākumus turpmāk vairs nepilda Mihails Kuzmičs. Savukārt līdzšinējais kompānijas valdes loceklis Egils Dzerelis, kurš valdes locekļa amata lasīt tālāk

Visas ziņas >>>