Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

OIK reformai ir izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Andris Oskars Brutāns, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā. "Valmieras stikla šķiedra", iesaistoties diskusijā par OIK maksājuma diferenciāciju, pauž atbalstu valdības īstenotajai reformai un uzskata to par priekšnoteikumu uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanai.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska ir sakārtota biznesa vide, konkurētspējīgu apstākļu radīšana. Apstrādes rūpniecība kā liela nozare dažādu nodokļu veidā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, veido eksportu un pievienoto vērtību, garantē cilvēkiem darba vietas, sekmējot Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Latvijas valdības lēmums ar šī gada 1.janvāri ieviest diferencēto OIK maksājumu ir pozitīvs signāls visai rūpniecības nozarei. "Valmieras stikla šķiedras" gadījumā tas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot ilgtermiņa darbību Latvijā, un ne tikai. Ir zināms, ka investori savu kapitālu iegulda tur, kur ir biznesam labvēlīga vide un resursi. Un ar šo valdības lēmumu vismaz viens būtisks solis ir sperts pareizā virzienā valsts tālākai attīstībai.

Energoresursu cenām ir kritiska nozīme Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai ārvalstu tirgos. "Valmieras stikla šķiedra" ir energoietilpīgs un energointensīvs uzņēmums, kam ražošana strādā ar jaudīgu pieslēgumu 365 dienas gadā bez brīvdienām un svētku dienām. Energoresursu cenām rūpniecībai Latvijā, tai skaitā arī "Valmieras stikla šķiedrai" ir kritiska nozīme. OIK reformas īstenošana ļāvusi uzņēmumam plānoti veikt ražošanas iekārtu pārbūvi un domāt par uzņēmuma izaugsmi. "Valmieras stikla šķiedrai" ir četras stikla kausēšanas krāsnis Valmierā, kas nepārtraukti strādā astoņus gadus. Pēc šī termiņa ir jāveic krāsns remonts, pārbūve. Tuvākajos gados lielākajai no stikla kausēšanas krāsnīm ir plānota šī pārbūve, bet, elektroenerģijas izmaksām esot līdzšinējā līmenī, uzņēmuma akcionāriem un uzraudzības padomei būtu jāpieņem sarežģīts lēmums par šīs krāsns atjaunošanas lietderību Valmierā, jo stikla kausēšanas procesos energoresursiem ir būtiska nozīme.

Neveicot stikla kausēšanas krāsns pārbūvi, mums būtu jāzaudē vismaz 200 darba vietas, un attiecīgi proporcionāli samazinātos arī mūsu pasūtījumi preču un pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, ietekmējot viņu biznesu. Tāds liktenis jau piemeklējis mūsu lielākā akcionāra rūpnīcu Vācijā, kur divu stikla kausēšanas krāšņu vietā, pašreiz darbojas vairs tikai viena krāsns, jo daudzi resursi tur ir kļuvuši par dārgiem. Taču, pateicoties līdzšinējās valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) politikai, varam domāt par uzņēmuma izaugsmi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieauga par 8,5%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2017.gadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 8,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 8,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - arī par 8,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 18,5%.

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaugusi par 5,5%. Ražošanas apmēri apstrādes rūpniecībā pieauga par 7,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 14,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,5%.

Būtisks rūpniecības produkcijas apmēru pieaugums, salīdzinot ar 2016.gada decembri, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 41,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 38,9%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 30,2% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 8,9%. Nozīmīgs produkcijas izlaides kāpums bija arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 21,8%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 12,9% un pārtikas produktu ražošanā - par 3,2%.

Lasīt vairāk

02. Būvmateriālu ražotāji: OIK reforma veicinājusi konkurētspēju ārējos tirgos

Elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, jau sniegusi jūtamus konkurētspējas ieguvumus vienam no Latvijas lielākajiem rūpniekiem - "Cemex" - un līdz ar to arī tautsaimniecībai kopumā, informēja Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Pateicoties elektroenerģijas cenas samazinājumam, Latvijas cementa ražotājs "Cemex" izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum. Cementa ražošana ir viena no energointensīvākajām rūpnieciskās ražošanas jomām. Cementa rūpnīcā Brocēnos ražošana notiek visu diennakti un gandrīz visu gadu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvars veido 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām un aptuveni 17% no kopējā izmaksu portfeļa. Asociācija skaidroja, ka OIK slogs padara šo Latvijas ražotni nekonkurētspējīgu eksporta tirgos, kur uzņēmums realizē 70% no saražotā apjoma. Laika posmā no 2011.gada līdz 2017.gadam ražotāja OIK maksājumi Latvijā sasniedz aptuveni 19 miljonus eiro. Tas ievērojami ietekmēja arī gala produkcijas cenu un līdz ar to investora lēmumus par ražošanas valsts izvēli.

Zviedrijā patlaban tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa. Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus "Cemex" joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu "Cemex" rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka - 37%.

Lasīt vairāk

03. EM: Energoefektivitātes pasākumi samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro

Uzņēmumu īstenotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai ilgtermiņā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, informēja Ekonomikas ministrija (EM). Vienlaikus energoefektivitātes pasākumi nodrošinājuši energoresursu racionālu izmantošanu, kas sekmē gan pašu uzņēmumu, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā, norādīja EM.

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, 2016.gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, vienlaikus informējot EM par paveikto.

Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka energopārvaldības sistēmu ieviesuši vai energoauditu veikuši 149 lielie uzņēmumi, kas vienlaikus ir lielie elektroenerģijas patērētāji, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (MWh).

Lasīt vairāk

04. "KVV Liepājas metalurga" velmētavas kustamo mantu iegādājies Austrijas uzņēmums "Smart Stahl"

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH". Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA "Tolmets" un SIA "FeLM".

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.
Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem "KVV Liepājas metalurga" darbiniekiem. "Smart Stahl Gmbh" menedžeris Peters Foltins gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Austrijas resursā "firmenabc.at" pieejamā informācija liecina, ka "Smart Stahl GmbH" dibināta 2017.gada aprīlī ar 35 000 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā kompānija "Segoa Ventures Limited". "Smart Stahl Gmbh" raksturota kā holdinga uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu, tirdzniecību, vadības un datoru pakalpojumiem. Velmētavas iekārtas, iespējams, iegādājies Volgogradas metalurģijas kombināta "Sarkanais oktobris" īpašnieks, Krievijas miljardieris Dmitrijs Gerasimenko, kurš esot patiesais labuma guvējs Kiprā reģistrētajai pastkastītes kompānijai "Segoa Ventures Limited", kurai pieder pērn aprīlī dibināts uzņēmums no Austrijas "Smart Stahl"

Lasīt vairāk

05. "Citadele": Ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji Latvijā noskaņojuma ziņā jūtas vislabāk

Ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji Latvijā citu nozaru vidū joprojām noskaņojuma ziņā jūtas vislabāk. Arī pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie saglabā optimismu, bet ir piesardzīgāki, liecina jaunākā "Citadele Index" pētījuma rezultāti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka ceturto ceturksni pēc kārtas "Citadele Index" vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, tostarp pēdējā ceturksnī indeksa vērtība bija 51,34 punkti.

Vienlaikus decembrī/janvārī "Citadele Index" vērtība ir nedaudz samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Lai gan ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji joprojām jūtas vislabāk, kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie saglabā optimismu, bet ir piesardzīgāki, tirgotāju un būvnieku noskaņojums gan ceturkšņa laikā ir nedaudz pasliktinājies, informēja Āboliņš. Pēc viņa sacītā, optimistiskāk noskaņotie uzņēmēji ir Rīgā un Pierīgā, kam seko uzņēmēji Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē un Latgalē, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016. gada septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,9 % salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,4 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 4,3 %.

Nozares neveiksmes

"Liepājas metalurga" darbības "atjaunošana" beidzas ar krahu

Pērn martā svinīgi atjaunotā "KVV Liepājas metalurga" darbība izrādījusies neveiksmīga. Ukrainas investori darbojās saskaņā ar nepārdomātu biznesa plānu, neveica paredzētos maksājumus valstij, nepārtraukti prasīja no valsts nepamatotu pretimnākšanu dažādos jautājumos, ieskaitot elektroenerģijas cenas un metāllūžņu tirgus aizsardzību, līdz beidzot 2016. gada pavasarī "iekonservēja" rūpnīcu. Ukrainas investoriem nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās investēt uzņēmumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pārejai uz "zaļu" ražošanu atvēl 38,3 miljonus eiro

Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem būs pieejami 38,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija norāda, ka jāveicina efektīva energoresursu izmantošana, enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Šī mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro apmērā. Ja programmas atlases gaitā netiks izmantots viss pieejamais finansējums, tiks vērtēta iespēja izsludināt otro kārtu, izmantojot arī pieejamo snieguma rezervi. Finansējumu varēs saņemt Latvijā reģistrēti mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Jāpaaugstina konkurētspēja un produktivitāte

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteikto mērķi paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20 % izpildīt nav iespējams. Tādēļ ilgtermiņā vajag pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, bet īstermiņā jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pašreiz apstrādes rūpniecības devums IKP ir 12,2 %.

Izaugsme būs svārstīga
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā 2016. gada turpmākajos mēnešos varētu arī neturpināties. Ārējais pieprasījums joprojām aug, taču nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas. Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga un kopumā mazāk izteiksmīga nekā pavasarī.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 291 1 265 1 261
Darbinieku skaits, tūkst. 37 37 34
Peļņa, milj. EUR -68 64 99
Rentabilitāte, % -2 2 4
Apgrozījums, milj. EUR 3 211 2 956 2 815
Apgrozījuma izmaiņas -14 -8 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, KVV Liepājas metalurgs, AS, LEXEL FABRIKA, SIA, LIVONIA PRINT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 251 090 15.08 2 934 1.17% 250
2. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 103 262 12.61 5 486 5.31% 986
3. KVV Liepājas metalurgs, AS
Liepāja, Brīvības iela 93, LV-3401
Metālapstrāde 69 356 -8 366 -12.06%
Uzsākts maksātnespējas process
4. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 49 096 25.92 3 088 6.29% 237
5. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 48 840 13.05 2 004 4.10% 495
6. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 39 323 -0.19 3 921 9.97% 144
7. PROMETALTRADE, SIA
Baznīcas 20/22-40, Rīga, LV-1010 T. 67379031
Metālizstrādājumi 32 591 -1 0.00% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2014 līdz 31.12.2015
8. TFN Trading, SIA
Biksēres 6, Rīga, LV-1073 T. 67869269
Elektroniskās ierīces, komponentes 32 034 21 0.07% 5
Atšķirīgs pārskata periods no 07.07.2014 līdz 31.12.2015
9. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 31 948 -31.77 161 0.50% 597
10. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 31 352 25.18 281 0.90% 167

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Nozare pērn augusi par 2 %, šogad iespējams arī kritums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare 2015. gadā ir augusi par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, un lielā mērā tas tika panākts, pateicoties AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanai 2015. gada martā. Kopējais nozares produkcijas apjoms bija aptuveni 10 miljardi eiro. Tā kā šogad "KVV Liepājas metalurgs" nestrādā, ļoti iespējams, ka šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, nozarē varētu būt arī apjomu kritums. Tāpēc ir žēl, ka uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atrodas tik labilā lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumi varētu noturēties pagājušā gada līmenī

Pērn Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem eksporta apjomu kritums bija par aptuveni 9 %, bet šogad tas varētu noturēties pagājušā gada līmenī ar nelielām izmaiņām – 1–2 % kāpumu vai tāda paša apmēra kritumu. Nekādas jūtamas izmaiņas nozares attīstībā nav gaidāmas. Ja 2014. gadā nozares eksports bija aptuveni 590 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas samazinājās līdz aptuveni 540 miljoniem eiro. Nozare eksportē aptuveni 90 % saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90 % tiek eksportēts uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Iepakojuma ražotāja "VG Kvadra Pak" apgrozījums pērn samazinājies par 7,6%

Rīga, 18.jūn., LETA. Kartona iepakojuma ražotājas AS "VG Kvadra Pak" apgrozījums pagājušajā gadā bija 9,839 miljoni eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,5% un bija 581 284 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums pērn galvenokārt ir saistīts ar produkcijas ražošanas samazināšanos Krievijas tirgum. Saražoto produkciju "VG Kvadra Pak" realizē 10 valstīs, tostarp galvenie lasīt tālāk

Autors: LETA

"Tosmares kuģubūvētavai" piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai un pārjaunošanai

Rīga, 14.jūn., LETA. Kuģu būves un remonta uzņēmumam "Tosmares kuģubūvētava" piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā, liecina "Firmas.lv" informācija. "Tosmares kuģubūvētavai" aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā piemērots pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2018.gada 12.jūnija lēmumu. Pēc VID datiem, šogad lasīt tālāk

Autors: LETA

"Malmar Sheet Metal" apgrozījums pērn audzis par 9,7%

Rīga, 13.jūn., LETA. Ventspils metālapstrādes uzņēmuma SIA "Malmar Sheet Metal" apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,31 miljons eiro, kas ir pieaugums par 9,7% salīdzinājumā ar 2016.gadu, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 40,1% un bija 1,22 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz apgrozījuma kāpumu, tērauda cenu pieauguma dēļ palielinājās produkcijas pašizmaksa, kas izraisīja peļņas samazināšanos. Saistībā ar lasīt tālāk

Visas ziņas >>>