Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Rūpniecība piestāj Šķirotavā

Pēteris Strautiņš, „Luminor” ekonomists

Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis un gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un komentāra otrajā daļā skaidroju vienu no galvenajiem iemesliem, vispirms aplūkojot svarīgākos notikumus apakšnozarēs.

Mašīnisti pārspēj paši sevi

Jau daudzkārt ir novērots un atzīmēts, ka mašīnbūve pēdējo 2-3 gadu laikā ir bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Piebildīšu, galvenās lokomotīves lomu tā spēlēs vēl vismaz tikpat ilgi, visdrīzāk daudz ilgāk. Augusts bija īpaši sekmīgs mēnesis elektrisko iekārto ražotājiem, ko var dēvēt arī par elektrotehnisko rūpniecību. Tajā ražošana mēneša laikā auga par 15,1%, gada pieaugumam sasniedzot 42,3%. Šādas krasas svārstības rūpniecībā mēdz notikt gan lielu pasūtījumu izpildes dēļ, gan tāpēc, ka atvaļinājumu grafiki dažādos gados atšķiras.

Daudz informatīvāks skaitlis, kas ir vidējais pieaugums pirmajos astoņos mēnešos, ir 18,5%, šādu tempu nozare sasniedza un pārsniedza arī divos iepriekšējos gados. Jau simtos miljonu mērāmai nozarei ilgstoši augot par 20% gadā, agri vai vēlu situācija, tā teikt, kļūst nopietna. Auto detaļu ražošana šogad vidēji augusi vēl straujāk, par 30,4%. Ja pērn galvenais paātrinājuma “vilcējs” bija „Bucher Municipal”, tad tagad par tādu kļūst un pāris gadus būs „AKG Termotechnik”. Elektronikā šogad pieklusums (+1,7%), bet pilsētā runā, ka nozares galvenā uzņēmuma nākotnes plāni ir ļoti iespaidīgi.

Pēc ļoti lielā kāpuma jūlijā likumsakarīga bija kokapstrādes bremzēšanās līdz 6,3%, nozarei šogad vidēji joprojām augot straujāk (par 4,7%) par ilgākā laikā noturamo tempu, pateicoties augstajām produktu cenām. Ir pazīmes, ka vājinās mājokļu bums ASV, tur krīt zāģmateriālu cenas, kas varētu ietekmēt situāciju pasaulē kopumā. Sagaidāms, ka lielākā atšķirība apstrādes rūpniecībā starp šo un nākamo gadu būs pārtikas pārstrādes atgriešanās pie izaugsmes (šogad pagaidām kritums par 2,0%) un kokapstrādes piebremzēšanās, turpretim mašīnbūvei, kā arī ķīmijai (šogad līdz šim +14,1%) turpinot attīstības sprintu.

Labklājību nevar nodrukāt

Viena no šogad vilšanos sagādājušajām nozarēm ir poligrāfija, kurā izlaide šogad varētu samazināties par apmēram 4%. Tas gan seko neparasti straujam pieaugumam par 6,6% pērn.

Runājot par nozares lielajiem uzņēmumiem, to stāvokli kopumā varētu raksturot kā augšupvērstu stabilitāti. Avīžu, žurnālu un grāmatu patēriņš Latvijā turpina samazināties par 5-10% gadā, bet aug eksports, kā arī iepakojuma un reklāmu patēriņš mājas tirgū.

Iespējams, ka statistikas datos redzamo ražošanas kritumu izskaidro notikumi nozares mazāko spēlētāju vidū. Daļa tipogrāfiju ir drīzāk īstermiņa biznesa projekti, kas balstās uz lielo algu atšķirību Latvijā un Ziemeļvalstīs un ļoti zemām īres cenām viduvējas kvalitātes telpām nomaļās vietās. Bieži šajos uzņēmumos izmanto lietotas iekārtas, kas ir nopirktas lēti, taču var vēl ražot kvalitatīvus produktus, jo īpaši, ja tuvumā ir cilvēki ar zelta rokām, kuri saprot, kurā brīdī un kura skrūve ir jāpievelk ciešāk.

Šie uzņēmumi ir gudri izmantojuši tirgū pieejamās iespējas, radot eksportspējīgus produktus ar nelieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Taču darba un ražošanas telpu tirgus mainās. Daļa censoņu spēs pielāgoties izmaiņām, daļa nākotnē darīs kaut ko citu. Šādu pārmaiņu tuvošanās bija nojaušama jau iepriekš, šogad tās paātrina cenas kāpums papīram, lielākajai izmaksu pozīcijai šajā nozarē. Atsevišķiem papīra veidiem cenas kāpušas pat par 20-30%. Ne vienmēr ir iespējams tūlīt pārnest šo izmaksu kāpumu uz klientiem, jo īpaši situācijā, kad dažas Ziemeļvalstīs vēl strādājošās tipogrāfijas par prioritāti noteikušas maksimālu ražošanas jaudu noslodzi.

Līdzīgas darbaspēka izmaksu radītas konkurētspējas problēmas ir redzamas arī daļā pārtikas pārstrādes un vieglās rūpniecības, kuru rādītāji šobrīd nav spoži. Taču lielākajā daļā rūpniecības nozaru ir spilgti līderi, kuri gatavi virzīt to attīstību nākotnē.

Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb “shake-out”, bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide astoņos mēnešos Latvijā pieaugusi par 2,9%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad astoņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 2,9% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 3,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,7%. 2018.gada augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās audzis par 6,5%. Tostarp apstrādes rūpniecībā pieaugums bijis par 3,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 16,9%. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.

Lasīt vairāk

02. Kompetences centriem no ES fondiem pieejami 37 miljoni eiro

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri - sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabojot esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.

Lasīt vairāk

03. Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no ES fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro

Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no Eiropas Savienības (ES) fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro, paredz Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums plānots ne mazāk kā 25 443 922 eiro, ko sadalīs vienādās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem, proti, 5 088 784 eiro katram reģionam. Savukārt finansējuma saņēmēji nodrošinās privāto finansējumu vismaz 21 750 000 eiro apmērā. EM informēja, ka pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir veicināt komersantu, kas darbojas tautsaimniecības nozarēs viedās specializācijas jomās vai apstrādes rūpniecībā, paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot ražošanas ēku izveidi reģionos.

Lasīt vairāk

04. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā augustā - par 5,7% augstākas nekā pirms gada

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, pieaudzis par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas minētajā laika periodā ir augušas par 7,7%, bet eksportētajai produkcijai - par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm, kā arī eksportam uz ārpus eirozonas valstīm ražotājcenas gada laikā augušas par 3,9%. Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, kā arī gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumos. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. 2018.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā audzis par 1%.

Lasīt vairāk

05. Liepājā uzņēmums "Trelleborg" veido riteņu disku ražošanas centru

SIA "Trelleborg Wheel Systems Liepāja" 2018.gada beigās plāno pabeigt ražošanas paplašināšanas projektu, veidojot riteņu disku ražotnes centru, informēja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā. Tikšanās laikā ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu (Liepājas partija) uzņēmuma vadība norādījusi, ka, izvērtējot līdzšinējo ražotnes darbību, ir izstrādāts plāns ne tikai paplašināt uzņēmuma ražotnes telpas Liepājā, bet galvenokārt radīt unikālu izcilības centru augstas kvalitātes disku ražošanai, kuri paredzēti profesionālam lauksaimniecības, mežsaimniecības un dārzkopības tirgum. Saistībā ar uzņēmuma attīstības plāniem "Trelleborg Wheel Systems" tuvāko divu gadu laikā Liepājā plāno papildus nodarbināt vairāk nekā 100 darbiniekus, piedāvājot apmācības iespējas Liepājas rūpnīcā. Uzņēmums jau 11 gadus strādā Liepājas Biznesa centrā. "Trelleborg Wheel Systems", kas ir daļa no "Trelleborg" grupas, ir vadošais globālais riepu un disku piegādātājs lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnām, materiālu pārvietošanas, celtniecības transportlīdzekļiem, motocikliem, velosipēdiem un citiem speciālajiem transporta segmentiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016. gada septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,9 % salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,4 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 4,3 %.

Nozares neveiksmes

"Liepājas metalurga" darbības "atjaunošana" beidzas ar krahu

Pērn martā svinīgi atjaunotā "KVV Liepājas metalurga" darbība izrādījusies neveiksmīga. Ukrainas investori darbojās saskaņā ar nepārdomātu biznesa plānu, neveica paredzētos maksājumus valstij, nepārtraukti prasīja no valsts nepamatotu pretimnākšanu dažādos jautājumos, ieskaitot elektroenerģijas cenas un metāllūžņu tirgus aizsardzību, līdz beidzot 2016. gada pavasarī "iekonservēja" rūpnīcu. Ukrainas investoriem nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās investēt uzņēmumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pārejai uz "zaļu" ražošanu atvēl 38,3 miljonus eiro

Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem būs pieejami 38,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija norāda, ka jāveicina efektīva energoresursu izmantošana, enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Šī mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro apmērā. Ja programmas atlases gaitā netiks izmantots viss pieejamais finansējums, tiks vērtēta iespēja izsludināt otro kārtu, izmantojot arī pieejamo snieguma rezervi. Finansējumu varēs saņemt Latvijā reģistrēti mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Jāpaaugstina konkurētspēja un produktivitāte

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteikto mērķi paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20 % izpildīt nav iespējams. Tādēļ ilgtermiņā vajag pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, bet īstermiņā jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pašreiz apstrādes rūpniecības devums IKP ir 12,2 %.

Izaugsme būs svārstīga
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā 2016. gada turpmākajos mēnešos varētu arī neturpināties. Ārējais pieprasījums joprojām aug, taču nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas. Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga un kopumā mazāk izteiksmīga nekā pavasarī.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 291 1 265 1 261
Darbinieku skaits, tūkst. 37 37 34
Peļņa, milj. EUR -68 64 99
Rentabilitāte, % -2 2 4
Apgrozījums, milj. EUR 3 211 2 956 2 815
Apgrozījuma izmaiņas -14 -8 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, KVV Liepājas metalurgs, AS, LEXEL FABRIKA, SIA, LIVONIA PRINT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 251 090 15.08 2 934 1.17% 250
2. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 103 262 12.61 5 486 5.31% 986
3. KVV Liepājas metalurgs, AS
Liepāja, Brīvības iela 93, LV-3401
Metālapstrāde 69 356 -8 366 -12.06%
Uzsākts maksātnespējas process
4. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 49 096 25.92 3 088 6.29% 237
5. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 48 840 13.05 2 004 4.10% 495
6. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 39 323 -0.19 3 921 9.97% 144
7. PROMETALTRADE, SIA
Baznīcas 20/22-40, Rīga, LV-1010 T. 67379031
Metālizstrādājumi 32 591 -1 0.00% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2014 līdz 31.12.2015
8. TFN Trading, SIA
Biksēres 6, Rīga, LV-1073 T. 67869269
Elektroniskās ierīces, komponentes 32 034 21 0.07% 5
Atšķirīgs pārskata periods no 07.07.2014 līdz 31.12.2015
9. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 31 948 -31.77 161 0.50% 597
10. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 31 352 25.18 281 0.90% 167

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Nozare pērn augusi par 2 %, šogad iespējams arī kritums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare 2015. gadā ir augusi par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, un lielā mērā tas tika panākts, pateicoties AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanai 2015. gada martā. Kopējais nozares produkcijas apjoms bija aptuveni 10 miljardi eiro. Tā kā šogad "KVV Liepājas metalurgs" nestrādā, ļoti iespējams, ka šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, nozarē varētu būt arī apjomu kritums. Tāpēc ir žēl, ka uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atrodas tik labilā lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumi varētu noturēties pagājušā gada līmenī

Pērn Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem eksporta apjomu kritums bija par aptuveni 9 %, bet šogad tas varētu noturēties pagājušā gada līmenī ar nelielām izmaiņām – 1–2 % kāpumu vai tāda paša apmēra kritumu. Nekādas jūtamas izmaiņas nozares attīstībā nav gaidāmas. Ja 2014. gadā nozares eksports bija aptuveni 590 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas samazinājās līdz aptuveni 540 miljoniem eiro. Nozare eksportē aptuveni 90 % saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90 % tiek eksportēts uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Aizdomās par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem aiztur piecas personas

Rīga, 19.marts, LETA. Valsts policija (VP) aizturējusi piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šodien VP veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš sāktā kriminālprocesā par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Aizdomās par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem aiztur piecas personas

(Pievienota pēdējā rindkopa.) Rīga, 19.marts, LETA. Valsts policija (VP) aizturējusi piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šodien VP veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš sāktā kriminālprocesā par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas lasīt tālāk

Autors: LETA

"Lauma Fabrics" peļņa pērn sasniegusi 3,46 miljonus eiro

Rīga, 18.marts, LETA. Tekstilmateriālu ražotājas SIA "Lauma Fabrics" apgrozījums pagājušajā gadā bija 31,909 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāks nekā 2017.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 50,9% un sasniedza 3,457 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka no kopējā "Lauma Fabrics" apgrozījuma materiāli sieviešu veļas šūšanai veidoja 28,346 miljonus eiro, medicīnas produkcija - 2,292 miljonus eiro, formēšanas izstrādājumi - lasīt tālāk

Visas ziņas >>>