Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Eksports pusgadā audzis par 13%

Guntis Strazds, Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumiem eksporta izaugsme ir rakstāma ar divciparu procentiem. Asociācijas uzņēmumu eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn palielinājies par 13%. Līdzīgs pieauguma temps varētu būt arī gadā kopumā, bet šā gada asociācijas kopējais uzņēmuma eksporta apjoms naudas izteiksmē varētu sasniegt vai pārsniegt 500 miljonu eiro robežu. Tas parāda nozares atgūšanos, jo vēl 2015.gadā eksporta apjomi saruka par 9%, bet pērn tie noturējās aptuveni 2015.gada līmenī. Tomēr jāatgādina, ka vēl 2014.gadā nozares eksporta apjoms bija 590 miljoni eiro.

Tādai lielai produkcijas grupai kā gatavie apģērbi eksports gada laikā audzis par 9,6%. Naudas izteiksmē tie ir gandrīz 100 miljoni eiro. Eksports notiek gan uz Eiropu, gan uz Krieviju, tomēr lielāko pieaugumu rada eksports uz Rietumeiropu. Nozare eksportē aptuveni 90% no saražotā, bet no šiem apjomiem 85-90% tiek eksportēti uz Rietumiem. Arī eirozonas dienvidu valstu finansiālās situācijas stabilizēšanās nāk par labu Latvijas ražotājiem. Proti, pateicoties tam, palielinājies eksports uz Itāliju. Kā viens no iemesliem straujajai izaugsmei ir arī politiskā situācija Turcijā. Baidoties no nestabilitātes, daudzi Rietumu uzņēmumi pārcēluši pasūtījumus no Turcijas, kas ļauj kāpināt ražošanas apjomus arī mūsu valsts uzņēmumiem. Tekstilindustrijas lielvalsts - Ķīnas - ražotāji Latvijas uzņēmumiem nav īsti konkurenti, jo Ķīnas kompānijas darbojas pavisam citā preču segmentā. Cita lieta, ka arī Ķīnā kopējo globālo tendenču iespaidā ražošanas izmaksas pieaug, bet kvalitāte bieži vien nav atbilstoša Rietumu prasībām. Arī tas ir veicinošs faktors Latvijas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāju izaugsmei.

Izskatās, ka šogad no krīzes situācijas izies arī veļas ražotāji, kuriem iepriekš saistībā ar situāciju Krievijā un Ukrainā bija radušies zaudējumi. Tomēr vieglās rūpniecības uzņēmumiem kopumā peļņas procents tomēr ir pārāk mazs, lai uzņēmumi varētu ieguldīt attīstībā un atjaunoties. Pēdējos gados tas svārstās ap 2%, tomēr, lai kompānija ieguldītu attīstībā, būtu nepieciešama vismaz 6% rentabilitāte. Protams, ir uzņēmumi, kuriem peļņa ir šie 6% un pat 15%. Tomēr to skaits nav liels, līdz ar to nākas piedomāt, kur ņemt naudu jauniem ieguldījumiem. Situāciju sarežģīja arī tas, ka kopš 2014.gada nebija pieejami ES fondi ražošanas iekārtu modernizācijai. Kopējā situācija gan ir samērā optimistiska. Eksports turpina palielināties, un klāt nāk aizvien jauni noieta tirgi, piemēram, pēdējā laikā uzņēmumu noieta portfelī ir parādījušās tādas Āfrikas valstis kā Gvineja un Gana. Savukārt straujāk augošo un ar lielāko potenciālu eksporta tirgu vidū ir tādas valstis kā Islande, Francija, Kanāda un Bulgārija.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide pirmajā pusgadā par 9% lielāka nekā pirms gada

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 7,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 12,6%.

Savukārt 2017.gada jūnijā, salīdzinot ar 2016.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 7,8%. To ietekmēja ražošanas apmēra kāpums apstrādes rūpniecībā - par 10,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 13,5%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 2,2%.

Salīdzinājumā ar 2016.gada atbilstošo mēnesi lielākais produkcijas apmēra kāpums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 43,7%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 41,3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 39,2%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 23,6% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 20,9%. Nozīmīgs ražošanas apmēra kāpums bija arī pārtikas produktu ražošanā - par 10,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 13,5%.

Lasīt vairāk

02. "Lauma International" iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu "Felina"

AS "Lauma International", kurai pieder SIA "Lauma Fabrics", ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu "Felina", informēja "Lauma International" padomes locekle Baiba Ģēģere. Minēto darījumu finansējis Latvijas banku - bankas "Citadele" un "Baltikums Bank", kura strādā ar zīmolu "BlueOrange" - konsorcijs bankas "Citadele" vadībā.

Savukārt Igaunijas banka "LHV Pank" darbojās kā "Lauma International" konsultants. Pēc pušu vienošanās, darījuma summa ir konfidenciāla. Kompānijā norādīja, ka līdz ar "Felina" iegādi "Lauma International" paplašinās darbību apakšveļas ražošanā un tirdzniecībā, veidojot jaunu, vertikāli integrētu grupu, kuras kopējie ieņēmumi pārsniegs 75 miljonus eiro un kurā strādās 1250 darbinieku. Jaunā grupa varēs kalpot par pamatu tālākai tirgus konsolidācijai.

1885.gadā dibinātā "Felina" ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem "Felina" un "Conturelle". "Felina" grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. "Lauma International" iegādājusies 100% "Felina International" akciju no privātā kapitāla fonda "Palero".

Lasīt vairāk

03. "Severstal Distribution" grupas apgrozījums pērn pieauga par 11,2%

Metālapstrādes uzņēmuma "Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 286,61 miljons eiro, kas ir par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes un sasniedza 9,674 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Pati "Severstal Distribution" pērn strādāja ar 279,358 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 7,855 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītajā gadā Eiropas tērauda tirgu aizvadītajā gadā ietekmēja neoptimistiskas ekonomikas perspektīvas un ievērojamas valūtas kursa svārstības. Tērauda patēriņš Eiropas valstīs aizvadītajā gadā pieauga lēnām. Tērauda cenas gada laikā bija nepatstāvīgas, un to augšupejošā tendence tika balstīta uz pieprasījumu un piedāvājumu svārstībām vietējos tirgos.

Vienlaikus koncerna vadība norāda, ka, neraugoties uz stagnāciju tērauda patēriņa jomā Eiropā, tērauda cenu samazināšanās tendencēm un konkurentu aktīvi rīkotajām atlaižu kampaņām, 2016.gadā grupa pārdeva gandrīz 678 000 tonnu tērauda izstrādājumu, uzrādot 26% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tērauda piegādes pakalpojuma attīstība ļāva grupai nodrošināt ievērojamu pārdošanas apmēra pieaugumu, par spīti nelabvēlīgajiem tirgus apstākļiem.

Lasīt vairāk

04. "Valmieras stikla šķiedra" neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 69,11 miljonus eiro

Šī gada pirmajā pusgadā AS "Valmieras stikla šķiedra" konsolidētais apgrozījums sasniedz 69,11 miljonus eiro. Salīdzinot ar pērno gadu šajā pašā laikā apgrozījums ir audzis par 3,6%, bet neauditētā konsolidētā peļņa pieaugusi ir 5,59 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 2,4 miljoniem eiro.

"Lai sasniegtu vēl augstākus biznesa rādītājus, redzam, ka ir nepieciešams palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas un konkurētspēju. Tāpēc būvējam jaunu ražotni ASV ar 50 000 tonnu kapacitāti sausā diega gadā," norādīja AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs Andrē Švionteks.

Apjomīgā investīciju projekta ASV, kas tika uzsākts 2016.gadā, īstenošana norit atbilstoši plānam - gan projekta izmaksu, gan projekta laika grafika ziņā. Ražotnes ēka ir uzbūvēta aptuveni 50% apjomā, un saskaņā ar projekta plānu jau tiek ierīkotas pirmās tehnoloģijas un aprīkojums. Paralēli norit jauno speciālistu sagatavošana darbam ASV uzņēmumā, organizējot apmācības Džordžijas štata tehniskajā koledžā, Dublinā, un praktiskas pieredzes apmaiņas mātes uzņēmumā AS „Valmieras stikla šķiedra", Latvijā.

Lasīt vairāk

05. "Skonto Prefab" jaunajā vertikālo dzelzsbetona sienu ražošanas iekārtā ieguldījis miljonu eiro

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" jaunajā vertikālo dzelzsbetona sienu ražošanas iekārtā ieguldījis vienu miljonu eiro, sacīja "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņgis. Šī iekārta palielināšot dzelzsbetona sienu ceha ražošanas jaudu par 35% un došot iespēju ražot vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī.

Ķeņgis arī norādīja, ka pateicoties šai iekārtai varētu tikt radītas 30 jaunas darba vietas. "Skonto Prefab" šogad plāno palielināt kopējo būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par sešiem miljoniem eiro.

Viņš arī norādīja, ka jaunā iekārta un ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro, bet kopējās investīcijas ražotnē šogad sasniegs 1,5 miljonus eiro. Ķeņgis piebilda, ka pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018.gadā tiks turpinātas investīcijas, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016. gada septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,9 % salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,4 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 4,3 %.

Nozares neveiksmes

"Liepājas metalurga" darbības "atjaunošana" beidzas ar krahu

Pērn martā svinīgi atjaunotā "KVV Liepājas metalurga" darbība izrādījusies neveiksmīga. Ukrainas investori darbojās saskaņā ar nepārdomātu biznesa plānu, neveica paredzētos maksājumus valstij, nepārtraukti prasīja no valsts nepamatotu pretimnākšanu dažādos jautājumos, ieskaitot elektroenerģijas cenas un metāllūžņu tirgus aizsardzību, līdz beidzot 2016. gada pavasarī "iekonservēja" rūpnīcu. Ukrainas investoriem nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās investēt uzņēmumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pārejai uz "zaļu" ražošanu atvēl 38,3 miljonus eiro

Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem būs pieejami 38,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija norāda, ka jāveicina efektīva energoresursu izmantošana, enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Šī mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro apmērā. Ja programmas atlases gaitā netiks izmantots viss pieejamais finansējums, tiks vērtēta iespēja izsludināt otro kārtu, izmantojot arī pieejamo snieguma rezervi. Finansējumu varēs saņemt Latvijā reģistrēti mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Jāpaaugstina konkurētspēja un produktivitāte

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteikto mērķi paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20 % izpildīt nav iespējams. Tādēļ ilgtermiņā vajag pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, bet īstermiņā jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pašreiz apstrādes rūpniecības devums IKP ir 12,2 %.

Izaugsme būs svārstīga
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā 2016. gada turpmākajos mēnešos varētu arī neturpināties. Ārējais pieprasījums joprojām aug, taču nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas. Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga un kopumā mazāk izteiksmīga nekā pavasarī.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 291 1 265 1 261
Darbinieku skaits, tūkst. 37 37 34
Peļņa, milj. EUR -68 64 99
Rentabilitāte, % -2 2 4
Apgrozījums, milj. EUR 3 211 2 956 2 815
Apgrozījuma izmaiņas -14 -8 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, KVV Liepājas metalurgs, AS, LEXEL FABRIKA, SIA, LIVONIA PRINT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 251 090 15.08 2 934 1.17% 250
2. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 103 262 12.61 5 486 5.31% 986
3. KVV Liepājas metalurgs, AS
Liepāja, Brīvības iela 93, LV-3401
Metālapstrāde 69 356 -8 366 -12.06%
Uzsākts maksātnespējas process
4. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 49 096 25.92 3 088 6.29% 237
5. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 48 840 13.05 2 004 4.10% 495
6. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 39 323 -0.19 3 921 9.97% 144
7. PROMETALTRADE, SIA
Baznīcas 20/22-40, Rīga, LV-1010 T. 67379031
Metālizstrādājumi 32 591 -1 0.00% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2014 līdz 31.12.2015
8. TFN Trading, SIA
Biksēres 6, Rīga, LV-1073 T. 67869269
Elektroniskās ierīces, komponentes 32 034 21 0.07% 5
Atšķirīgs pārskata periods no 07.07.2014 līdz 31.12.2015
9. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 31 948 -31.77 161 0.50% 597
10. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 31 352 25.18 281 0.90% 167

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Nozare pērn augusi par 2 %, šogad iespējams arī kritums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare 2015. gadā ir augusi par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, un lielā mērā tas tika panākts, pateicoties AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanai 2015. gada martā. Kopējais nozares produkcijas apjoms bija aptuveni 10 miljardi eiro. Tā kā šogad "KVV Liepājas metalurgs" nestrādā, ļoti iespējams, ka šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, nozarē varētu būt arī apjomu kritums. Tāpēc ir žēl, ka uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atrodas tik labilā lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumi varētu noturēties pagājušā gada līmenī

Pērn Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem eksporta apjomu kritums bija par aptuveni 9 %, bet šogad tas varētu noturēties pagājušā gada līmenī ar nelielām izmaiņām – 1–2 % kāpumu vai tāda paša apmēra kritumu. Nekādas jūtamas izmaiņas nozares attīstībā nav gaidāmas. Ja 2014. gadā nozares eksports bija aptuveni 590 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas samazinājās līdz aptuveni 540 miljoniem eiro. Nozare eksportē aptuveni 90 % saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90 % tiek eksportēts uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Rīgas satiksmei" un GKR pietuvināts uzņēmums piedāvā ieviest skolēnu apliecības Požarnova vadītajā Baldones novadā

Jelgava, 16.okt., LETA. Galvaspilsētas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) un partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pietuvināts uzņēmums SIA "BMS tehnoloģija" RS valdes locekļa Andreja Požarnova ("Gods kalpot mūsu Latvijai") vadītajā Baldones novada domē prezentējis iespēju ieviest elektroniskās skolēnu kartes, taču domē apgalvo, ka kartes ieviesīs uzņēmums, kas tiks atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ieviešot elektroniskās piekļuves kartes Baldones vidusskolā un Baldones mūzikas pamatskolā, tiks lasīt tālāk

Autors: LETA

"KVV Liepājas metalurga" iespējamie pircēji palielinājuši pamatkapitālu līdz 7,535 miljoniem eiro

Rīga, 13.okt., LETA. Iespējamie maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" mantas pircēji - AS "K-1 Liepaja Metallurgical Plant" - šonedēļ palielinājuši uzņēmuma pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "Kalior Invest SA" parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums "Trasteel lasīt tālāk

Autors: LETA

Veiktas izmaiņas "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" valdē

Rīga, 12.okt., LETA. Veiktas izmaiņas elektrovilcienu iekārtu ražotāja AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" valdē, liecina informācija "Firmas.lv". Darbu kompānijas valdē atstājusi Olga Pētersone, kura šajā amatā tika iecelta šogad februārī. Vienlaikus "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" valdē darbu turpina Nikolajs Erohovs, Grigorijs Kapustins, Aleksandrs Popadins un Iļja Šestakovs. Izmaiņas "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" valdes sastāvā Komercreģistrā iegrāmatotas ceturtdien. Aģentūra lasīt tālāk

Visas ziņas >>>