Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pērn metālapstrādes eksports varētu būt audzis par 18-20%

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016.gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%.

Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009.gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme līdz “Liepājas metalurgs” pārtrauca ražošanu. Ja analizējam situāciju apakšnozarēs, vienīgā joma, kur no 2015.gada ir vērojama lejupslīde, ir metālu ražošana. Taču kopumā metālapstrādes nozares attīstības līkne šobrīd ir augšupejoša. Pārējās apakšnozares vairāk vai mazāk attīstās. Protams, vienam vai otram ik pa laikam ir kritums, piemēram, citu transportlīdzekļu ražošanas jomai. Piemēram, smaga situācija bija “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”, un lielie spēlētāji var ieviest būtiskas svārstības nozarē. Taču pašlaik situācija kopumā attīstās diezgan pozitīvi.

Visticamāk, ka kopējie eksporta pieauguma apjomi pērn būs bijuši 18-20% robežās. Mūsu nozarē parasti jūlijā, augustā ir kritums, tas ir periods, kad vecajās Eiropas valstīs ir atvaļinājumu periods. Gatavo metāla izstrādājumu ražošanā astoņos mēnešos pieaugums apjoma ziņā bijis 17%. Šajā apakšnozarē ir visvairāk strādājošo un tajā tiek saražota lielākā daļa nozares kopprodukta.
Tāpat liels pieaugums astoņos mēnešos ir bijis elektrisko iekārtu ražošanā – 23%. Šajā kategorijā liels spēlētājs ir “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca”. Iepriekš viņiem bija liels kritums un nācās samazināt darbinieku skaitu, taču pašlaik viņiem sokas labi, lai gan izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Esam aptaujājuši nozares dalībniekus par to, kas, viņuprāt, šobrīd lielākās nozares problēmas, un aptuveni 60% uzņēmumu ir norādījuši, ka kvalificēta darbaspēka trūkums šobrīd ir aktuālākais jautājums. It sevišķi mums trūkst inženiertehniskā personāla – aptuveni 600-700 inženieru. Un nav kur viņus ņemt. Tādus sagatavo Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kā arī koledžas līmenī Vidzemes augstskola un Rīgas Tehniskā koledža.

Mēs visi runājam par to, ka vajag izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību. Taču lielākā daļa – 60-70% - nozares uzņēmumu veic kooperāciju piegādes, kam nav augstākā pievienotā vērtībā, lai gan tas arī ir sarežģīts darbs. Ražojam sarežģītas detaļas autorūpniecībai un citām nozarēm, bet pievienotā vērtība ir augstāka tam galaproduktam, kas aiziet tirgū. Un kas rada augsti pievienoto vērtību? Inženieri. Jāstrādā pašam vai kopā ar zinātniekiem. Ja tev ir produkts, kas šobrīd tirgū ir pieprasīts, nevari sēdēt pašapmierinātībā, ir jāturpina attīstīties. Nākamajā gadā tie paši Ķīnas kolēģi var nolikt tev priekšā tādu pašu vai labāku produktu. Tāpēc ir vajadzīgi inženiertehniskie darbinieki – konstruktori, tehnologi utt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide 11 mēnešos Latvijā bija par 8,7% lielāka

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 8,7% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 8,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 9,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18,8%.

2017.gada novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 3,6%. Tostarp ražošanas apmēri pieauga apstrādes rūpniecībā - par 9,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 24,3%, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 11,8%, samazinoties elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, salīdzinot ar 2016.gada novembri, produkcijas apmērs pieaudzis visās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 2,2%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,8%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 26,8%).

Lielākais izlaides kāpums bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 39%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 30,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 19,6% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 18,8%.

Lasīt vairāk

02. Turpmāku apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums

Turpmāko apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums, informēja Finanšu ministrijā (FM). Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, ir sarukušas par 25,4%, kritumam turpinoties arī pērn - 2017.gada trīs ceturkšņos par 7,4%.

Aktīvāka investēšana ražošanas modernizēšanā un efektivitātes paaugstināšanā daļēji risinātu gan darbaspēka pieejamības jautājumu, gan nodrošinātu papildus ražošanas jaudas izlaides apjomu kāpināšanai. Līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, tai skaitā arī ražošanas attīstībai, ir pieejami 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda ietvaros, kas varētu būt nozīmīgs atbalsts un iedrošinājums rūpniekiem paplašināt vai modernizēt ražošanu, prognozēja ministrijā.

FM piebilda, ka liela daļa uzņēmumu spēj piesaistīt arī cita veida finansējumu, piemēram, sadarbojoties ar komercbankām. "Iespējas ir vairākas, ir jāspēj tās saskatīt un izmantot, dažreiz arī jāuzdrošinās riskēt," uzsvēra ministrijas eksperti.

Lasīt vairāk

03. Kosmētikas ražotājs "Stenders" plāno paplašināt ražotni Latvijā

Kosmētikas ražotājas SIA "Stenders" jaunieceltās vadības primārais uzdevums būs uzņēmuma finanšu situācijas sakārtošana, taču plānots arī paplašināt ražotni Latvijā, pastāstīja "Stenders" valdes loceklis Jans Gans.

"Mūsu primārais uzdevums tagad ir sakārtot finanšu situāciju, lai uzņēmums spētu turpināt darbību ar pilnu jaudu. Esam dzirdējuši, ka cilvēki satraucas par to, ka produkti tagad tiks ražoti Ķīnā. Varam visus nomierināt, jo tas būtu absolūti neloģisks solis. Ražošana ir un paliks Latvijā, plānojam to pat paplašināt, nodrošinot arī jaunas darba vietas," atzīmēja Gans. Jaunās vadības mērķis ir palīdzēt zīmolam "Stenders" globālajā attīstībā, saglabājot zīmola izcelsmi.

""Stenders" ir un paliks uzņēmums, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē kopā ar zīmola un produkta konkurētspējīgajām vērtībām ārvalstu tirgos, tajā skaitā Ķīnā," skaidroja Gans. Par "Stenders" vienīgo īpašnieku kļuvis Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums "CICC Ehealthcare Investment Fund". No 2.oktobra "Stenders" valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Ķīnas pilsone Vu Sja (Wu Xia), bet par valdes locekļiem - Ķīnas pilsoņi Jans Gans (Yang Gang) un Džao Jans (Zhao Yang).

Lasīt vairāk

04. "Chocolette Confectionary" šokolādes rūpnīcā plānots ražot līdz 5000 tonnu produkcijas gadā

"Chocolette Confectionary" šokolādes rūpnīcā Jelgavā plānots ražot līdz 5000 tonnu produkcijas gadā. 5000 tonnu ražošanas apjoms gan netiks sasniegt uzreiz, jo pirmajā gadā plānots saražot ap 1000 tonnu. Jaunā rūpnīca ir viena no modernākajām, dabai draudzīgākajām un sociāli atbildīgākajām šokolādes rūpnīcām Eiropā.

Pašlaik ražotnē nodarbināti 57 cilvēki, bet līdz 2017.gada beigām darbinieku skaitu plānots palielināt līdz 100. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Londonā. Pašlaik uzņēmums ražo šokolādes tāfelītes ar četrām dažādām garšām, kā arī šokolādes konfektes. Šokolāde jau pieejama Baltijas, Skandināvijas, Vācijas tirgos, un jau tuvākajā laikā to paredzēts eksportēt uz Āzijas, Amerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Šokolādes "RED" ražotājs SIA "Chocolette Confectionary" dibināta 2016.gada maijā. Uzņēmums ražotni Jelgavā nolēmis atvērt Latvijas izdevīgā loģistikas koridora, kā arī valdības atbalstošās attieksmes un kvalificēto darbinieku dēļ. "Chocolette Confectionary" tiek ražota inovatīva šokolāde "RED" bez cukura ar pazeminātu enerģētisko vērtību. Paredzēts, ka Latvijā ražotā šokolāde pamatā tiks eksportēta.

Lasīt vairāk

05. Ieguldot 10 miljonus eiro, Rīgā top ugunsdrošības un dūmu vārstu ražotne

Ieguldot 10 miljonus eiro, Bukaišu ielā 1, Rīgā, tiek būvēta uzņēmuma SIA "Amalva Baltija" viena no lielākajām "Komfovent" produkcijas ražotnēm Baltijā, kurā taps ugunsdrošības un dūmu vārsti. Objekta kopējā platība būs 7000 kvadrātmetru un tajā nodarbinās apmēram 60 darbinieku.

Būvobjektā ir pabeigti zemes darbi, veikti pamatu betonēšanas darbi un konstrukciju montāža. Visi pamati zem kolonnām ir iebetonēti un daļēji veikta grunts atpakaļ aizbēršana zem grīdas. Kopumā samontētas 90% dzelzsbetona kolonnas un 30% pārsegumu. Jaunajā ražotnē saražotā produkcija lielā mērā būs paredzēta realizācijai Zviedrijā, Vācijā un Francijā, taču tā būs pieejama arī vietējā tirgū.

Jaunajā ražotnē ražos triju dažādu ugunsdrošības klašu vārstus un to ražošanā izmantos sertificētus materiālus ar atbilstības deklarācijām. "Komfovent" preču zīme tiek izmantota visām Lietuvas uzņēmuma "Amalva" ražotajām vēdināšanas iekārtām - vēdināšanas sistēmām un ierīcēm.1999.gadā "Amalva" izveidoja meitasuzņēmumu Rīgā "Amalva Baltija", kurā ir noliktavas, tirdzniecības struktūrvienība un ražošanas cehs.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Pieaug rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide 2016. gada septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,9 % salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,4 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 4,3 %.

Nozares neveiksmes

"Liepājas metalurga" darbības "atjaunošana" beidzas ar krahu

Pērn martā svinīgi atjaunotā "KVV Liepājas metalurga" darbība izrādījusies neveiksmīga. Ukrainas investori darbojās saskaņā ar nepārdomātu biznesa plānu, neveica paredzētos maksājumus valstij, nepārtraukti prasīja no valsts nepamatotu pretimnākšanu dažādos jautājumos, ieskaitot elektroenerģijas cenas un metāllūžņu tirgus aizsardzību, līdz beidzot 2016. gada pavasarī "iekonservēja" rūpnīcu. Ukrainas investoriem nav ne līdzekļu, ne vēlēšanās investēt uzņēmumā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pārejai uz "zaļu" ražošanu atvēl 38,3 miljonus eiro

Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem būs pieejami 38,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija norāda, ka jāveicina efektīva energoresursu izmantošana, enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Šī mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 32 555 030 eiro, privātais finansējums – vismaz 5 745 006 eiro apmērā. Ja programmas atlases gaitā netiks izmantots viss pieejamais finansējums, tiks vērtēta iespēja izsludināt otro kārtu, izmantojot arī pieejamo snieguma rezervi. Finansējumu varēs saņemt Latvijā reģistrēti mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

Jāpaaugstina konkurētspēja un produktivitāte

Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteikto mērķi paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20 % izpildīt nav iespējams. Tādēļ ilgtermiņā vajag pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā, bet īstermiņā jāatjauno ārvalstu investoru uzticība Latvijai, kas būtiski sabojāta pēdējo divu gadu laikā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pašreiz apstrādes rūpniecības devums IKP ir 12,2 %.

Izaugsme būs svārstīga
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā 2016. gada turpmākajos mēnešos varētu arī neturpināties. Ārējais pieprasījums joprojām aug, taču nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas. Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga un kopumā mazāk izteiksmīga nekā pavasarī.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 291 1 265 1 261
Darbinieku skaits, tūkst. 37 37 34
Peļņa, milj. EUR -68 64 99
Rentabilitāte, % -2 2 4
Apgrozījums, milj. EUR 3 211 2 956 2 815
Apgrozījuma izmaiņas -14 -8 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, KVV Liepājas metalurgs, AS, LEXEL FABRIKA, SIA, LIVONIA PRINT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 251 090 15.08 2 934 1.17% 250
2. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 103 262 12.61 5 486 5.31% 986
3. KVV Liepājas metalurgs, AS
Liepāja, Brīvības iela 93, LV-3401
Metālapstrāde 69 356 -8 366 -12.06%
Uzsākts maksātnespējas process
4. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 49 096 25.92 3 088 6.29% 237
5. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 48 840 13.05 2 004 4.10% 495
6. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 39 323 -0.19 3 921 9.97% 144
7. PROMETALTRADE, SIA
Baznīcas 20/22-40, Rīga, LV-1010 T. 67379031
Metālizstrādājumi 32 591 -1 0.00% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2014 līdz 31.12.2015
8. TFN Trading, SIA
Biksēres 6, Rīga, LV-1073 T. 67869269
Elektroniskās ierīces, komponentes 32 034 21 0.07% 5
Atšķirīgs pārskata periods no 07.07.2014 līdz 31.12.2015
9. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 31 948 -31.77 161 0.50% 597
10. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 31 352 25.18 281 0.90% 167

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Nozare pērn augusi par 2 %, šogad iespējams arī kritums

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare 2015. gadā ir augusi par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, un lielā mērā tas tika panākts, pateicoties AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošanai 2015. gada martā. Kopējais nozares produkcijas apjoms bija aptuveni 10 miljardi eiro. Tā kā šogad "KVV Liepājas metalurgs" nestrādā, ļoti iespējams, ka šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, nozarē varētu būt arī apjomu kritums. Tāpēc ir žēl, ka uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atrodas tik labilā lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Šogad vieglās rūpniecības uzņēmumi varētu noturēties pagājušā gada līmenī

Pērn Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem eksporta apjomu kritums bija par aptuveni 9 %, bet šogad tas varētu noturēties pagājušā gada līmenī ar nelielām izmaiņām – 1–2 % kāpumu vai tāda paša apmēra kritumu. Nekādas jūtamas izmaiņas nozares attīstībā nav gaidāmas. Ja 2014. gadā nozares eksports bija aptuveni 590 miljonu eiro apmērā, tad pērn tas samazinājās līdz aptuveni 540 miljoniem eiro. Nozare eksportē aptuveni 90 % saražotā, bet no šiem apjomiem 85–90 % tiek eksportēts uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Liepājas metālapstrādes uzņēmums "Swedan Partners" investēs 400 000 eiro jaunās tehnoloģijās

Ventspils, 14.dec., LETA. Dānijas kapitāla metālapstrādes uzņēmums SIA "Swedan Partners", kas Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā strādā jau no 2009.gada, nākamgad jaunās tehnoloģijās plāno investēt 400 000 eiro, aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe. Uzņēmums plāno izveidot arī vismaz piecas jaunas darba vietas. Kā informēja "Sweden Partners" pārstāvji, plānotie ieguldījumi modernās tehnoloģijās veicinās jaunu produktu, kas ir lasīt tālāk

Autors: LETA

Paredzot lielākas izmaksas, "iCotton" izsludina jaunu konkursu ražošanas kompleksa būvniecībai Liepājā

Ventspils, 8.nov., LETA. Higiēnas preču ražošanas uzņēmums SIA "iCotton" izsludinājis jaunu konkursu par kokvilnas šķiedras auduma izstrādājumu ražošanas rūpnīcas projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, aģentūru LETA informēja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis. Galvenais iemesls, kāpēc pārtraukts iepriekš izsludinātais konkurss, ir paredzamās būvdarbu izmaksas. Iepriekšējā iepirkuma nolikums noteica, ka paredzamā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un piedāvājumi, kuri pārsniegtu 2,51 lasīt tālāk

Autors: LETA

"Rīgas satiksmei" un GKR pietuvināts uzņēmums piedāvā ieviest skolēnu apliecības Požarnova vadītajā Baldones novadā

Jelgava, 16.okt., LETA. Galvaspilsētas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) un partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pietuvināts uzņēmums SIA "BMS tehnoloģija" RS valdes locekļa Andreja Požarnova ("Gods kalpot mūsu Latvijai") vadītajā Baldones novada domē prezentējis iespēju ieviest elektroniskās skolēnu kartes, taču domē apgalvo, ka kartes ieviesīs uzņēmums, kas tiks atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ieviešot elektroniskās piekļuves kartes Baldones vidusskolā un Baldones mūzikas pamatskolā, tiks lasīt tālāk

Visas ziņas >>>