Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vasaras mēneši bija raksturīgi ar netipiski augstu sviesta cenu

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs

Piena iepirkuma cena, neskaitot nelielas svārstības, vasaras mēnešos ir bijusi pietiekami stabila un pietuvinājusies 30 centiem par vienu kilogramu. LPCS provizoriskā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena jūlijā bija 300 eiro par tonnu. Līdz ar to bijušas ļoti nelielas piena iepirkuma cenas svārstības un cena praktiski saglabājusies nemainīga. Pašlaik nav pazīmju, ka piena iepirkuma cena turpmāk kristos. Augustā vidējā piena iepirkuma cena varētu būt līdzīga, kāda tā bija jūlijā, un, izskatās, ka arī septembrī nekas būtiski nemainīsies.

Šī vasara ir bijusi raksturīga ar augstu sviesta cenu, kas pasaules tirgū ir sasniegusi jau 6700 eiro par tonnu. Neviens neatminas, ka pasaules biržā pēdējo desmit gadu laikā būtu bijusi šāda sviesta cena - tā ir diezgan unikāla situācija. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu cenas ir minimāli mainījušās. Vismazāk ir mainījusies siera cena, pieaugot par apmēram 10%, atkarībā no siera veida. Pateicoties balansam starp ievērojamu sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo produktu cenu pieaugumu piena iepirkuma cena Latvijā saglabājas ap 30 centiem par vienu kilogramu un nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. Ekspertu prognozes liecina, ka agrāk vai vēlāk sviesta cenu "burbulis" plīsīs. Ja tobrīd citu produktu cenas nemainīsies, arī piena iepirkuma cena varētu samazināties. Šobrīd gan neviens nevar pateikt, pēc cik ilga laika tas notiks.

LPCS provizoriskie dati liecina, ka kopumā vietējais tirgus ir stabils, neraugoties uz sezonalitāti, piena produktu cenu pieaugumu un lēnām sarūkošo iedzīvotāju skaitu Latvijā. Lai gan pagājušogad pirmajā pusgadā pārdoto kopējo piena produktu apmēru nav korekti salīdzināt ar šo gadu, saskaņā ar oficiālajiem datiem, piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir nedaudz pieaudzis. Piena produktu importa apjoms šogad nav būtiski manījies salīdzinājumā iepriekšējo gadu. Globāli raugoties, tirgus ir stabils, bet smagnējs cenu kāpuma dēļ.

Nozares vispārējais noskaņojums ir optimistisks - piena iepirkuma cena kopumā ir optimāla, bet piena produktu cenas vairāk vai mazāk ir pielīdzinājušās piena iepirkuma cenai. Tirgū ir zināms līdzsvars.

Provizoriskie dati par piena pārstrādes sektora eksportu šā gada pirmajā pusgadā vēl nav apkopoti, bet katra sevi cienoša kompānija strādā pie jaunu tirgu meklējumiem. Arī LPCS eksportējošos uzņēmumus atbalsta ar īstenoto projektu "Piena produktu veicināšana trešajās valstīs". Ņemot vērā, ka piena iepirkuma apmēri Latvijā pieaug, uz Lietuvu mēs izvedam mazliet mazāk piena nekā pagājušogad un vietējā tirgū ir stabilitāte, piena produktu eksports varētu būt nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Saindēto olu skandāls satraucis daudzu pircēju prātus

Lielveikali Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē un Zviedrijā nesen no tirdzniecības izņēmuši miljoniem olu pēc tam, kad tajās tika atklāta fipronila klātbūtne. Saindēto olu skandāls 7.augustā skāris arī Lielbritāniju un Franciju, kas varētu būt importējušas olas, kas saindētas ar cilvēka veselībai bīstamo insekticīdu fipronilu.
Kā zināms, fipronilu aizliegts izmantot lauksaimniecībā, ja galaprodukts paredzēts cilvēkiem lietošanai pārtikā.

Tomēr Latvijā pieejamajās olās šis kaitīgais insekticīds nav konstatēts. Par to liecina informācija Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā, kur teikts, ka Latvijas tirgū nav ar fipronilu piesārņotas olas.

Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noņēmis Igaunijas, Lietuvas, Polijas un vietējas izcelsmes olu paraugus, lai pārbaudītu olas. Tādējādi dienests vēlējās pārliecināties par vietējā tirgū pieejamo olu drošumu. Līdz šim saņemtas atbildes par vairākiem izmeklētiem paraugiem, kuros nav konstatēts fipronils.

"Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps uzsvēra, ka uzņēmums kaitēkļu apkarošanai neizmanto fipronilu vai citus insekticīdus, bet iestājas par dabisku preparātu izmantošanu olu ražošanā. Auškāps arī sacīja, ka ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū pieejamo olu ražošanā nav fipronila klātbūtnes. Tā kā atsevišķas valstis atsakās importēt no valstīm, kurās olu ražošanā izmantots insekticīds, audzis pieprasījums pēc tādās valstīs, kā, piemēram, Latvijā ražotām olām, kuras iestājas par dabisku preparātu izmantošanu olu ražošanā.

Auškāps arī atzīmēja, ka "Fipronil" lietošana Eiropā nav populāra prakse, līdz ar to skandāls vetārstu sabiedrībai bija pārsteigums.

Lasīt vairāk

02. Vairumam pārtikas produktu cenas tuvākajā laikā saglabāsies esošajā līmenī vai augs

Vairumam pārtikas produktu cenas tuvāko trīs mēnešu laikā nesamazināsies, bet saglabāsies esošajā līmenī vai pat pieaugs, aģentūrai BNS prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

"Pārtikas cenām nav pamata samazināties, tas ir iespējams vien gada beigās. Piena cena ir paaugstinājusies, graudu cenas ir stabilas. Cenu samazinājumam tuvākajos trīs mēnešos neredzu pamatu," sacīja Gulbe, piebilstot, ka vairumam pārtikas produktu cenas varētu saglabāties esošajā līmenī vai pieaugt saistībā ar situāciju pasaules tirgū.

Vienlaikus viņa piebilda, ka līdz ar dārzeņu sezonas sākšanos Latvijā varētu samazināties vietējo dārzeņu, piemēram, kartupeļu, tomātu, gurķu un burkānucenas. Taču tas tā ir katru gadu. Gulbe gan atzīmēja, ka, ņemot vērā vēso vasaras sākumu, siltummīlošu dārzeņu raža šogad varētu būs ne visai laba.

Lasīt vairāk

03. Būtiski augušas sviesta cenas

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) mazumtirdzniecības vidējās produktu cenas aprēķini liecina, ka laikā no 2016.gada līdz 2017.gada sākumam 200 gramu iepakojumā sviesta cena pieaugusi par 8%. Vidējā cena 2016.gada martā bija 7,9 eiro kilogramā, bet cena 2017.gada martā - 8,55 eiro kilogramā.

Maijā vidēja cena 82% tauku satura sviestam nedaudz saruka līdz 8,35 eiro par kilogramu. Augustā sviestacena ir sasniegusi 13,1 eiro kilogramā. Kāpums ir 53% procenti jeb vidēji viens eiro par paciņu 82% sviesta.

Kā skaidroja LTA prezidents Henriks Danusēvičs, sviesta cenu kāpumu noteica vairāki faktori. Tā rezultātā biržā pagājušā gada otrajā pusgadā sviesta cena sasniedza 3000 līdz 4500 eiro par tonnu, bet 2017.gada pirmajā pusgadā palielinājās līdz 6300 eiro par tonnu.

Cenu kāpumu noteica pieaugošais sviesta patēriņš lielajos tirgos - ASV, Krievija, Ķīna, piena ražošanas kritums Eiropas Savienībā, kas skaidrojam ar dotāciju samazinājumu 2016.gadā, un Jaunzēlandē, kas saistīts ar ganāmpulku atjaunošanu. Vēl viens faktors ir banku spekulācijas ar sviesta krājumiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis esot norādījis, lai gan veikalos atsevišķu piena produktu cenas pēdējos mēnešos ir teju dubultojušās, piena ražotāju ienākumu pieaugums nav jūtams, jo šī brīža piena iepirkumu cenas svārstās ražošanas pašizmaksas robežās.

Konkurences padome (KP) secināja, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.

Lasīt vairāk

04. Valdība izlemj straujāk celt akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm

Ministru kabinets 25.jūlijā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm. Minētie priekšlikumi ietverti grozījumos likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iesniegti Saeimā apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 78,7 eiro par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Akcīzes nodokli alum iecerēts kāpināt līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu iepriekš plānoto 5,6 eiro vietā.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.

Lasīt vairāk

05. Diskusijas par PVN likmes samazināšanu augļiem un dārzeņiem nerimstas

Zemkopības ministrija (ZM) ir ierosinājusi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5%. Lai arī šo jautājumu bija plānots skatīt valdības sēdē, 22.augustā, valdība pagaidām nolēma šo ZM ierosinājumu neskatīt.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdošās koalīcijas pārstāvju sanāksmes 22.augustā žurnālistiem sacīja, ka budžeta veidošanas process ir tikko sākts, tāpēc šādi jautājumi ir izslēgti no darba kārtības. Tagad tiks precīzāk aprēķināta fiskālā telpa, būs skaidrs, cik līdzekļu varēs atvēlēt jaunām iniciatīvām, tad arī valdība varēs atgriezties pie šiem jautājumiem.

ZM informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka būtu jāvienojas arī ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas tiks samazinātas mazumtirdzniecībā.

ZM nepieciešamību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5% pamato ar iespējām panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā. Tāpat tādējādi iespējams veicināt legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

ZM iepriekš uzsvērusi, ka PVN likmes samazināšana ir īpaši ieteicama nozarēs, kurās ir liela ēnu ekonomika, un "Eurostat" datu izvērtējums liecina, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā varētu būt ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars.

Tiesa, Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu bija teikts, ka ZM priekšlikums Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt PVN likmi no 21% līdz 5% nav atbalstāms.

Vietējie augļu, ogu un dārzeņu audzētāji atbalsta PVN likmes samazināšanu augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem. ZM izveidotās par attiecīgo jautājumu atbildīgās darba grupas dalībniece, biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA teica, ka vienīgais, kas varētu būtiski uzlabot legālo tirgotāju konkurētspēju, ir PVN likmes samazināšana līdz 5%.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Veiksmes stāsts Ķīnā

"Food Union" grupas uzņēmumi 2016. gadā uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro.

Starpvalstu kooperācijas piemērs

Lai efektivizētu darbu un paplašinātu produkcijas klāstu, vienlaikus piedāvājot produktus ar konkurētspējīgu cenu, Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" šā gada septembrī sākusi sadarbību ar uzņēmumu Igaunijā, izvedot uz kaimiņvalsti ap 100 tonnām piena mēnesī un atpakaļ vedot pienu un kefīru.

Nozares neveiksmes

Alus tirgus sarūk

Latvijas alus tirgus sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3 % gadā, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Ir nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ievērojams atbalsts pārtikas pārstrādei

Laikā līdz 2020. gadam pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" nozares uzņēmumiem modernizācijai pieejams atbalsts kopumā 44 600 000 eiro apmērā, bet jaunu tirgu meklēšanai un mārketingam šogad pieejami 280 000 eiro. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu veidošanā uzņēmējiem pieejami vairāk nekā 12 miljoni Lauku attīstības programmā pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana".

Jauno tirgu noturēšana

Lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts. Laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6 % no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Patlaban aktīvi ir 16. Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016. gada pusgada beigām saglabājies tikai Kosovas tirgus. Zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3 % no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

Lojalitātes veicināšana
Viens no 2017. gada nozares izaicinājumiem būs saglabāt patērētāju uzticību vietējiem produktiem, kurus ar zemākām cenām no tirgus izspiež lētākais imports. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, uz pasūtījumu produkciju ārvalstu tirgiem ar privātajiem zīmoliem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 398 387 381
Darbinieku skaits, tūkst. 23 22 21
Peļņa, milj. EUR 28 29 14
Rentabilitāte, % 2 2 1
Apgrozījums, milj. EUR 1 820 1 765 1 601
Apgrozījuma izmaiņas 5 -3 -9
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Preiļu siers, AS, Cido Grupa, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 98 508 26.99 1 140 1.16% 214
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 90 067 -26.37 -6 144 -6.82% 598
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 73 791 1.01 7 065 9.58% 631
4. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 62 645 23.67 1 241 1.98% 304
5. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 53 731 -3.94 -1 179 -2.19% 341
6. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 910 -11.81 518 1.11% 249
7. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 44 578 -4.85 2 383 5.35% 206
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 35 798 -3.44 2 132 5.96% 209
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 30 365 -7.75 481 1.58% 225
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 30 107 8.51 1 433 4.76% 247

Viedokļi

Autors: Ligita Turnere

Nosargāt jaunus tirgus, balansējot uz naža asmens

Pārtikas nozare šobrīd vēl joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Proti, pēc Krievijas sankciju ieviešanas ES valstīm, kā arī saasinoties konkurencei, Latvija piedzīvo ievērojamu pārtikas produktu noieta kritumu ārvalstu tirgos, kā arī daudzi no pārtikas ražotājiem vēl nav atsākuši darboties tādā apjomā kā strādāja pirms krīzes periodā. Tas, protams, dara mūs uzmanīgus, jo daudzi no uzņēmumiem šobrīd balansē uz “naža asmens” un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Biodegviela": Nelegāli alkohola iepakojumi pudelēs rūpnīcas teritorijā nav fiksēti

Rīga, 14.dec., LETA. Nelegāli alkohola iepakojumi pudelēs SIA "Biodegviela" rūpnīcas teritorijā nav fiksēti, paziņojumā medijiem pauž "Biodegvielas" vadība. "Biodegvielas" vadība norādīja, ka saistībā ar izskanējušo informāciju par notikumiem "Biodegvielas" etilspirta ražotnē, netālu no "Biodegvielas" rūpnīcas teritorijas, aptuveni viena kilometra attālumā, tika aizturēta automašīna "Chrysler Towb&Country" ar aptuveni 700 litriem šķidruma, kam raksturīga spirta smarža. Par šo lietu uzsākta lasīt tālāk

Autors: LETA

"Tukuma straume" divos gados investējusi vairāk nekā 1,2 miljonus eiro "Daugavpils dzirnavnieks" darbības atjaunošanā

Rīga, 13.dec., LETA. Dzīvnieku barības ražotāja "Tukuma straume" pērn un šogad kopumā investējusi vairāk nekā 1,2 miljonus eiro Latgales reģiona lopbarības ražotāja "Daugavpils dzirnavnieks" darbības atjaunošanā, aģentūru LETA informēja kompānijā. "Tukuma straumes" pārstāvji atgādināja, ka 2014.gada beigās "Daugavpils dzirnavnieks" tika pasludināts par maksātnespējīgu un pārtrauca savu darbību. Taču 2016.gada otrajā pusē tas atjaunoja graudu pieņemšanu un sagatavošanu, bet patlaban ir "Tukuma lasīt tālāk

Autors: LETA

"Latvijas piens" pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu

Rīga, 12.dec., LETA. Jelgavas rūpnīca "Latvijas piens" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem, liecina informācija "Firmas.lv". Finanšu rezultātus nevar salīdzināt ar iepriekšējo finanšu gadu, kad kompānija strādāja nepilnu finanšu gadu - no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam. "Latvijas piens" vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītajā finanšu gadā kompānijas lasīt tālāk

Visas ziņas >>>