Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pārtikas ražošanas sfērā šim gadam nevajadzētu būt sliktākam par iepriekšējo

Aigars Balodis, ogu un augļu pārstrādes uzņēmuma "Puratos Latvia" "Puratos Latvia" vadītājs

Ceram, ka šogad nodokļu likumdošanā nebūs izmaiņu, un iztiksim bez daudzām konsultācijām, lai uzņēmuma īpašniekiem paskaidrotu, ko īsti nozīmē nodokļu izmaiņas attiecībā uz atlagojumiem un ciām lietām. Līdz šim ir neatņemams process mūsu valstī ir gada beigās visos iespējamos veidos mainīt nodokļu likumdošanu, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus. Cerams, ka šogad nodokļu politikā būs stabilitāte.

Runājot par pēdējā laikā nozarē saasinājušos problēmu - darbaspēka trūkumu, uzskatu, ka darbaspēka netrūkst, ja par to maksā. Mēs nekautrējamies saviem darbiniekiem maksāt labu atalgojumu, un, šķiet, tāpēc mums netrūkst darbinieku.

Daļa ražošanas procesu mums ir automatizēti, taču tajos procesos, kur ir nepieciešams roku darbaspēks, mēs mākam piesaistīt darbiniekus. Kā risinājumu darbaspēka problēmām Latvijā neredzam zemi izglītota darbaspēka, kurš nerunā latviešu valodā, ievešanu no ārvalstīm. Mēs vienmēr meklējam labākus, gudrākus speciālistus, bet visiem šiem speciālistiem ir jārunā latviešu valodā. Savukārt ar strādnieku piesaisti mums nekad nav bijušas problēmas. Varbūt tāpēc, ka mēs viņiem nemaksājam minimālo algu valstī, bet mēs maksājam godīgi, taisnīgi sadalītu samaksu par labi padarītu darbu. Ja darbinieks savu darbu nevar padarīt labi, viņš pie mums nestrādā.

Pārtikas ražošanas nozarē kopumā situācija lēnām uzlabojas. Cilvēki par pārtiku netērē mazāk naudas, viņi tērē vairāk, iegādājoties kvalitatīvu pārtiku. Joprojām kā nozare mākam labi eksportēt un atgūties pēc visām krīzēm. Tāpēc, es domāju, ka situācijai nozarē nevajadzētu pasliktināties, ja vien nodokļu politika Latvijā nepadarīs pārtikas ražotājus eksportā nekonkurētspējīgus.

Domāju, ka šis ir labs laiks investīcijām, viss ir atkarīgs no uzņēmēju spējas ieraudzīt realizācijas tirgus un mākas pārdot produkciju. Tiem, kas nemāk realizēt saražoto, piemērota laika investīcijām nav bijis arī agrāk. Būtiski, ka pastāv izaugsmes iespējas ārējos tirgos.

Joprojām eksporta tirgos mēs redzam vairāk iespēju nekā ierobežojumu, kas ir iemesls tam, kāpēc investējam jaunas ražošanas iekārtas iegādē. Eksporta tirgos vēl varam augt, bet brīvo ražošanas jaudu trūkums ir iemesls, kāpēc neattīstāmies straujāk.

Izejvielu cenu ziņā ir līdzīga situācija, kāda tā ir bijusi pēdējos desmit gados. Daļa izejvielu ir kļuvušas dārgākas, daļa lētākas. No savas puses ar partneriem vienmēr godīgi esam apsēdušies pie galda un pārrunājuši izmaiņas. Nevaram ietekmēt to, ko mūsu spēkos nav mainīt, taču no savas puses varam būt atvērti pret saviem partneriem. Ja mūsu produkcijas izejvielu pieejamība ir atkarīga no laika apstākļiem, pielāgojamies tam. Ja kaut kas kļūst pārlieku dārgs, to varbūt iegādājamies mazāk. Taču ir arī izejvielas, kas kļūst lētākas. Ikvienam klientam ir iespēja izvēlēties, kuras izejvielas iegādāties un izmantot.

Ja nepadodamies, atrodam pareizos produktus, ko piedāvāt pareizajiem klientiem, varam augt un attīstīties arī vietējā tirgū. Protams, klients joprojām ir prasīgs – viņš vēlas iegādāties kvalitatīvu produktu par zemāku cenu, bet mums vienmēr ir iespēja izvēlēties un veidot savu darbu tādā veidā, lai mēs atrastu visiem klientiem vajadzīgo.

Konkurence joprojām vērtējama pozitīvi. Tā neļauj snaust, mums jāturpina augt. Latvijas tirgū arī turpina ienākt iekšā jauni lielveikali, kaut kur notiek tirgus pārdale, bet Latvijas patērētājs ir izvēlīgs un izvēlas kvalitatīvu produkciju, vēlas ēst veselīgi lietot uzturā pārtikas produktus bez konservantiem. Vienlaikus patērētājs vairāk pelna un ir gatavs vairāk tērēt par kvalitatīvo pārtiku. Tajā pašā laikā vienmēr būs arī klienti, kuriem ir svarīga cena, nekas cits.

Ienākt zemo ķēžu veikaliem Latvijā, ir tirgus segmentācija – joprojām būs klienti, kas dos priekšroku kvalitatīvai produkcijai, un joprojām būs klienti, kas iegādāsies pārtiku, tikai vadoties pēc zemākās cenas. Šādu tirdzniecības tīklu ienākšana palielinās izvēles iespējas iegādāties kaut ko par zemāku cenu. Iegūs patērētāji un tie ražotāji, kas mācēs piedāvāt kvalitatīvu produktu un dažādām klientu kategorijām attiecīgi pielāgot savus produktus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports pērn audzis

Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports pagājušajā gadā ir palielinājies par 464,4 miljoniem eiro jeb 21,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pēc "Eurostat" datiem sagatavotais pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ārējās tirdzniecības pārskats par 2017.gadu.

ZM norāda, ka 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība ir palielinājusies straujāk nekā importa vērtība - eksports audzis par 464,4 miljoniem eiro jeb 21,3%, bet imports - par 428,6 miljoniem eiro jeb 19,2%.

Ņemot vērā eksporta un importa vērtības kāpumu, 2017.gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva. Pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā eksports uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja lielāko daļu - 55% - produktu Latvija realizēja ES iekšējā tirgū un 45% produktu eksportēja uz trešajām valstīm.

Kopumā Latvija pērn eksportēja pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus uz 153 pasaules valsti. Nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2017.gadā tika eksportēti 23% no kopējās attiecīgo produktu eksporta vērtības, bija Krievija, kurp eksportēto preču vērtība pērn palielinājās par 58% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvija pērn pārtikas un lauksaimniecības produktus realizēja arī visās 27 ES valstīs, starp kurām nozīmīgākā bija Lietuva, aizņemot 30% no kopējās attiecīgo produktu realizācijas vērtības ES valstīs.

Lasīt vairāk

02. Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3%

Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

"Pagājušais gads bija ar augšupejošu līkni un arī 2018.gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā ir ar augšupejošu līkni. Nozares apgrozījums šogad teorētiski varētu būt ne ļoti, bet nedaudz mazāks kā pērn, tomēr 3% vidējais pieaugums ir reāls," teica Krūzītis.

Viņš piebilda, ka pārtikas mazumtirdzniecības attīstību sekmē algu pieaugums un kopējā valsts ekonomikas izaugsme.

Pēc Krūzīša teiktā, nozares galvenie izaicinājumi šogad ir precīzi strādāt izvēlētājā tirgus nišā un būt labākajiem cenu segmentā. "Eiropā izteikta ir moderni tradicionālā tirdzniecība, kur cilvēks zina, ka nāk pēc pievienotās vērtības un cena ir pievienotā vērtība. Tāpat Eiropā ir izteikts atsevišķs segments - zemo cenu veikali. (..) Latvijā joprojām ir iespējas attīstīties tradicionāli modernajā segmentā," viņš sacīja.

Asociācijas izpilddirektors piebilda, ka negatīvi vērtējama tā saucamā kases aparātu reforma, kas bremzē inovācijas, jo prasa lielus ieguldījumus.

Lasīt vairāk

03. Sviesta cena ES februārī ir nedaudz pieaugusi, savukārt Latvijā tā turpināja kristies

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Lasīt vairāk

04. Vairākās ES valstīs nonākusi ar listeriozi piesārņota saldētās kukurūzas partija; Latvijai tā nav piegādāta

Somijas pārtikas apriti uzraugošais dienests šā gada sākumā Eiropas Savienības (ES) Ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF) ziņojis par ar listeriozi piesārņotu saldētās kukurūzas partiju, kura Latvijā nav nonākusi, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD).

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova pastāstīja, ka ražotājs produkta marķējumā nebija nepārprotami norādījis, ka produkts obligāti termiski jāapstrādā pirms lietošanas uzturā, tāpēc patērētājs varēja kļūdaini secināt, ka šo produktu var izmantot, piemēram, kā piedevu salātiem bez termiskās apstrādes. Latvijā piesārņotā produktu partija nav nonākusi, lai gan tā tika piegādāta citām tuvējām valstīm - Polijai, Somijai, Ungārijai un Igaunijai.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja skaidroja, ka listeriozes izraisītājs ir baktērija "Listeria monocytogenes". Listērijas ir plaši sastopamas dabā - ūdenī, augsnē, kā arī atrodamas uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz pat septiņiem gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot, listērijas iet bojā trīs minūšu laikā.

Marčenkova atgādināja, ka listērijas spēj intensīvi vairoties gaļā 4-6 grādu temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par "ledusskapja mikroorganismu". Infekcijas avots ir slimi, bet dažreiz arī praktiski veseli, infekcijas nēsātāji - grauzēji, mājlopi, mājdzīvnieki un arī mājputni. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot uzturā piesārņotus dzīvnieku izcelsmes produktus, ieelpojot putekļus, kas satur ierosinātāju. Tāpat ir iespējama augļa inficēšanās caur placentu no mātes, kura slimo ar listeriozi. Bīstamākā šī slimība esot grūtniecēm, maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.

Lasīt vairāk

05. PVD šogad 80% veikto pārbaužu konstatē neatbilstības "zaļā iepirkuma" prasībām

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad veicis vairāk nekā desmit pārbaudes par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izmantoto produktu atbilstību "zaļā iepirkuma" prasībām un aptuveni 80% veikto pārbaužu daļa produktu bija prasībām neatbilstoši, sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Esam uzsākuši pārbaudes un diemžēl situācija ir tāda, ka 80% no šīm pārbaudēm konstatējām "zaļā iepirkuma" prasību pārkāpumus," teica Balodis, uzsverot, ka ne visi piegādātie produkti pārkāpumu gadījumos bija neatbilstoši prasībām, bet tikai daļa no tiem. Pozitīvi, ka situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Latvijas produkti pēc PVD novērojumiem "zaļajā iepirkumā" parādās vairāk nekā iepriekš.

Balodis gan atzina, ka arī šogad veiktajās pārbaudēs PVD konstatējis tādus pārkāpumus, kā piemēram, no Latvijas uzņēmuma iegūtu sertifikāciju par vietējās gaļas piegādi iepirkuma konkursa vajadzībām, lai gan realitātē piegādāta, piemēram, Polijas gaļa. Viņš gan atzina, ka arī paši ražotāji ne vienmēr var nodrošināt pietiekošus liellopu gaļas piegādes apmērus, lai piegādātāji varētu nodrošināt iepirkumu.

Viņš piebilda, ka PVD pārbaudes turpināsies. Tomēr tā kā šogad nav apstiprināta Zemkopības ministrijas izstrādātā jaunā politikas iniciatīva 2018. gadam, kas "zaļā iepirkuma" kontrolei ēdināšanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumos paredzēja finansējumu PVD inspektoriem virsstundu darba apmaksai, kontroles neizdosies veikt sākotnēji plānotajā apmērā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Veiksmes stāsts Ķīnā

"Food Union" grupas uzņēmumi 2016. gadā uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro.

Starpvalstu kooperācijas piemērs

Lai efektivizētu darbu un paplašinātu produkcijas klāstu, vienlaikus piedāvājot produktus ar konkurētspējīgu cenu, Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" šā gada septembrī sākusi sadarbību ar uzņēmumu Igaunijā, izvedot uz kaimiņvalsti ap 100 tonnām piena mēnesī un atpakaļ vedot pienu un kefīru.

Nozares neveiksmes

Alus tirgus sarūk

Latvijas alus tirgus sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3 % gadā, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Ir nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ievērojams atbalsts pārtikas pārstrādei

Laikā līdz 2020. gadam pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" nozares uzņēmumiem modernizācijai pieejams atbalsts kopumā 44 600 000 eiro apmērā, bet jaunu tirgu meklēšanai un mārketingam šogad pieejami 280 000 eiro. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu veidošanā uzņēmējiem pieejami vairāk nekā 12 miljoni Lauku attīstības programmā pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana".

Jauno tirgu noturēšana

Lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts. Laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6 % no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Patlaban aktīvi ir 16. Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016. gada pusgada beigām saglabājies tikai Kosovas tirgus. Zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3 % no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

Lojalitātes veicināšana
Viens no 2017. gada nozares izaicinājumiem būs saglabāt patērētāju uzticību vietējiem produktiem, kurus ar zemākām cenām no tirgus izspiež lētākais imports. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, uz pasūtījumu produkciju ārvalstu tirgiem ar privātajiem zīmoliem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 398 387 381
Darbinieku skaits, tūkst. 23 22 21
Peļņa, milj. EUR 28 29 14
Rentabilitāte, % 2 2 1
Apgrozījums, milj. EUR 1 820 1 765 1 601
Apgrozījuma izmaiņas 5 -3 -9
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Preiļu siers, AS, Cido Grupa, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 98 508 26.99 1 140 1.16% 214
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 90 067 -26.37 -6 144 -6.82% 598
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 73 791 1.01 7 065 9.58% 631
4. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 62 645 23.67 1 241 1.98% 304
5. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 53 731 -3.94 -1 179 -2.19% 341
6. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 910 -11.81 518 1.11% 249
7. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 44 578 -4.85 2 383 5.35% 206
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 35 798 -3.44 2 132 5.96% 209
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 30 365 -7.75 481 1.58% 225
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 30 107 8.51 1 433 4.76% 247

Viedokļi

Autors: Ligita Turnere

Nosargāt jaunus tirgus, balansējot uz naža asmens

Pārtikas nozare šobrīd vēl joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Proti, pēc Krievijas sankciju ieviešanas ES valstīm, kā arī saasinoties konkurencei, Latvija piedzīvo ievērojamu pārtikas produktu noieta kritumu ārvalstu tirgos, kā arī daudzi no pārtikas ražotājiem vēl nav atsākuši darboties tādā apjomā kā strādāja pirms krīzes periodā. Tas, protams, dara mūs uzmanīgus, jo daudzi no uzņēmumiem šobrīd balansē uz “naža asmens” un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Cesvaines piena" apgrozījums pērn pieaudzis par 10,7%

Rīga, 20.jūl., LETA. Piena pārstrādes uzņēmums AS "Cesvaines piens" pagājušajā gadā strādāja 11,514 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,7% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 67 842 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka negatīvās tendences Latvijas piena tirgū - piena iepirkumu cenu izmaiņas - neļāva "Cesvaines pienam" pagājušajā gadā sasniegt plāno peļņu. Atbilstošo lasīt tālāk

Autors: LETA

Zivju pārstrādātāja "Līcis-93" apgrozījums pērn pieauga par 15,9%

Rīga, 19.jūl., LETA. Zivju pārstrādes uzņēmums "Līcis-93" pagājušā gadā strādāja ar 5,401 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 4,3 reizes - līdz 457 894 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas galvenie darbības virzieni pagājušajā gadā nav mainījušies - kompānija turpināja iegūt zivis, ražot zivju konservus un metāla kārbas, kā arī remontēja zvejas kuģus un nomāja kuģu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Lāses AM" zīdītājgovju kompleksu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro būvēs kompānija "Goldingen Invest''

Rīga, 12.jūl., LETA. Gaļas pārstrādātājam "Lāses AM" zīdītājgovju kompleksu būvēs kompānija "Goldingen Invest'', liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. "Goldingen Invest'' ir uzvarētājs starp trim pretendentiem "Lāses AM" izsludinātajā iepirkumu konkursā par zīdītājgovju kompleksa būvniecību, un tā līgumcena ir 2,551 miljons eiro (2,108 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Investīciju projekta īstenošanai "Lāses AM" plāno piesaistīt finansējumu Eiropas lasīt tālāk

Visas ziņas >>>