Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Esam atkarīgi no notiekošā ārpus valsts robežām

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru.

Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - sieram cenas svārstās, vājpiena pulvera cena ir nedaudz pieaugusi. Tās ir tendences, bet nav zināms, kā un kurā brīdī tās, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēs situāciju piena tirgū.

Pārstrādei iepirktā piena apjoms kopš gada sākuma ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtiski tas ir samazinājies tieši kopš laika, kad parādījās karstuma un sausuma efekts, kas notika maija beigās jūnijā, jūlijā un turpinās joprojām. No tā ciešam visi. Normālā vasarā citus gadus, sevišķi jūlijā un augustā, piena ražošanas apmērs ir lielāks nekā citus mēnešus, taču tagad sezonalitāte nav jūtama un tas ir mazāks pārmērīgi ilgstošā karstuma dēļ.

Nevaram teikt, ka būtiski mainās slaucamo govju skaits - tam arī ir tendence nedaudz samazināties. Tomēr, ja skatāmies kopumā, tad uz ražīguma pieauguma, efektivitātes rēķina, kopējam piena ražošanas apmēram nav pamata šogad būtiski mainīsies. Slaucamo govju skaits nedaudz samazinās, toties aug produktivitāte, vidējais izslaukums no vienas govs, kompensējot slaucamo govju skaita kritumu.

Jā, mums piena pārstrādātājiem ir grūtāk, tāpēc ka piena apjoms tiešām ir mazāks nekā mēs bijām iedomājušies un plānojām, bet, izskatās, ka šis brīdis iet uz beigām un karstās dienas šogad drīz būs aiz muguras. Taču vidēji piena produktu ražošanas apmēri nav būtiski samazinājušies. Pieprasījums vietējā tirgū tiek pilnībā apmierināts, eksporta pasūtījumus pildām. Ja citus gadus to pienu, kas vasarā paliek pāri no vietējā tirgū patērētā, pārstrādājām piena pulverī, tad šogad mēs to darām mazāk.

Arvien vairāk atsevišķi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu Igaunijā. Kādam izdodas arī kaut ko nopirkt Lietuvā. Katrs pērk un pārdod, kur viņam ir izdevīgāk konkrētajā brīdī, atbilstoši brīvā tirgus principiem. Daudzi zemnieki mēģina pārmest pārstrādei, kāpēc neatbalsta vietējos ražotājus. Taču, pērkot pienu Igaunijā, nenākas to "lasīt" pa piecām līdz desmit saimniecībām kā Latvijā, bet visu nepieciešamo apmēru nopērkam uzreiz ar pārliecību, ka tam ir laba kvalitāte un to var izmantot kā izejvielu jebkuru piena produktu ražošanā.

Komentējot nākotnes tendences var likties, pienam jākļūst dārgākam vispārējā cenu kāpuma dēļ. Tā var būt, bet jāraugās, kas notiek pasaulē, kur ir pilnīgi cita situācija nekā Latvijā. Eiropas Savienībā piena ražošanas apmērs, neraugoties uz plūdiem pērn un sausumu, šogad pirmajā pusgadā ir palielinājies. Tas notiek arī citur pasaulē un te iestājas tā situācija, ka mēs kā maza valsts, kas saražo 0,6% no ES pārstrādei iepirktā piena apmēra, neesam liels spēlētājs. Ja pasaulē šo produktu pietiek, sviesta cena krīt un piena pulvera cena nekāpj, tad arī nav pamata izmaiņām. Esam atkarīgi gan no situācijas eksporta tirgos, gan no piena cenas, ko pārdod kā svaigpienu ārpus Latvijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Turpina spriest par depozīta sistēmas ieviešanu

Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību rosināt izveidot Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma kopīgu depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada, savukārt Latvijā sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēji, vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.

Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka ir pāragri runāt par Latvijas un Igaunijas apvienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas dibināšanu, jo valdības līmenī nav panākta viennozīmīga vienošanās par depozīta sistēmas ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Vēl aizvien nerimst diskusijas par depozīta sistēmas dzīvotspēju, tās ieviešanas izaicinājumiem un riskiem, kā arī potenciālo ieguldījumu apjomu pret sasniedzamiem rezultātiem. Uzņēmēji arī norāda, ka būtu jāizvērtē ekonomiskais ieguvums no šādas sitēmas ieviešanas.

Lasīt vairāk

02. Darbaspēka trūkums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jūlijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju nācies saskarties ar piemērotu darbinieku piesaistīšanas problēmām, savukārt 31% pauda, ka bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts.

Uz darbaspēka trūkumu norāda arī pārtikas ražotāji. Patlaban par darbaspēka trūkumu sūdzas daudzi Latvijas pārtikas uzņēmumi gan Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, gan arī attālākajos reģionos. It īpaši tas attiecas uz tādām specifiskām profesijām kā pārtikas tehnologs, inženieris.

Lasīt vairāk

03. Atbalsts programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendentiem

Atbalsta programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu pretendenti, kuri līdz kārtējā mācību gada beigām plāno neizmantot visu tam piešķirto apgādes tiesību apmēru, varēs nodot visas vai daļu no tam piešķirtām neizmantotajām apgādes tiesībām par attiecīgo izglītības iestādi citam atbalsta pretendentam.

Viena mācību gada laikā apgādes tiesību nodošanas iespēju varēs izmantot vairāki atbalsta pretendenti.

Šiem atbalsta pretendentiem jāsagatavo un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam (LAD) informācija par piegādātajiem un izdalītajiem produktiem par visu periodu, ko līdz apgādes tiesību nodošanai neaptver pēdējais iesniegtais iesniegums atbalsta saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. Latvijā nodotā piena apmērs turpina sarukt

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs jūlijā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju ir samazinājies par 8,16% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 820 tonnas.

Arī slaucamo govju skaits šogad jūlijā līdzīgi kā visus iepriekšējos šā gada mēnešus turpināja sarukt. Šogad jūlijā valstī bija reģistrētas 149 749 slaucamās govis, kas ir par 3,07% mazāk nekā 2017.gada jūlijā, kad valstī bija reģistrētas 154 491 slaucamās govis.

No kopējā slaucamo govju skaita Latvijā pienu piegādei šogad jūlijā realizēja 131 007, kas ir par 4,21% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

05. Āgenskalna tirgus atsācis āra tirdzniecību

Āgenskalna tirgus 3.augustā atsācis pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai katru dienu, izņemot pirmdienas.

No 7.augusta tirgošanās āra teritorijā notiks ikdienā - no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 7.30 līdz 19, tirgum no jauna pulcējot zemniekus, amatniekus, mājražotājus, kafejnīcas un restorānus izbraukumā, un dodot tiem iespēju kļūt pieejamiem plašai publikai.

Turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju šogad maijā ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA "Kalnciema iela". Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Veiksmes stāsts Ķīnā

"Food Union" grupas uzņēmumi 2016. gadā uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro.

Starpvalstu kooperācijas piemērs

Lai efektivizētu darbu un paplašinātu produkcijas klāstu, vienlaikus piedāvājot produktus ar konkurētspējīgu cenu, Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" šā gada septembrī sākusi sadarbību ar uzņēmumu Igaunijā, izvedot uz kaimiņvalsti ap 100 tonnām piena mēnesī un atpakaļ vedot pienu un kefīru.

Nozares neveiksmes

Alus tirgus sarūk

Latvijas alus tirgus sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3 % gadā, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Ir nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ievērojams atbalsts pārtikas pārstrādei

Laikā līdz 2020. gadam pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" nozares uzņēmumiem modernizācijai pieejams atbalsts kopumā 44 600 000 eiro apmērā, bet jaunu tirgu meklēšanai un mārketingam šogad pieejami 280 000 eiro. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu veidošanā uzņēmējiem pieejami vairāk nekā 12 miljoni Lauku attīstības programmā pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana".

Jauno tirgu noturēšana

Lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts. Laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6 % no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Patlaban aktīvi ir 16. Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016. gada pusgada beigām saglabājies tikai Kosovas tirgus. Zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3 % no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

Lojalitātes veicināšana
Viens no 2017. gada nozares izaicinājumiem būs saglabāt patērētāju uzticību vietējiem produktiem, kurus ar zemākām cenām no tirgus izspiež lētākais imports. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, uz pasūtījumu produkciju ārvalstu tirgiem ar privātajiem zīmoliem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 398 387 381
Darbinieku skaits, tūkst. 23 22 21
Peļņa, milj. EUR 28 29 14
Rentabilitāte, % 2 2 1
Apgrozījums, milj. EUR 1 820 1 765 1 601
Apgrozījuma izmaiņas 5 -3 -9
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Preiļu siers, AS, Cido Grupa, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 98 508 26.99 1 140 1.16% 214
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 90 067 -26.37 -6 144 -6.82% 598
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 73 791 1.01 7 065 9.58% 631
4. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 62 645 23.67 1 241 1.98% 304
5. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 53 731 -3.94 -1 179 -2.19% 341
6. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 910 -11.81 518 1.11% 249
7. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 44 578 -4.85 2 383 5.35% 206
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 35 798 -3.44 2 132 5.96% 209
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 30 365 -7.75 481 1.58% 225
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 30 107 8.51 1 433 4.76% 247

Viedokļi

Autors: Ligita Turnere

Nosargāt jaunus tirgus, balansējot uz naža asmens

Pārtikas nozare šobrīd vēl joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Proti, pēc Krievijas sankciju ieviešanas ES valstīm, kā arī saasinoties konkurencei, Latvija piedzīvo ievērojamu pārtikas produktu noieta kritumu ārvalstu tirgos, kā arī daudzi no pārtikas ražotājiem vēl nav atsākuši darboties tādā apjomā kā strādāja pirms krīzes periodā. Tas, protams, dara mūs uzmanīgus, jo daudzi no uzņēmumiem šobrīd balansē uz “naža asmens” un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Brīvā viļņa" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā cena plānota 0,87 eiro par akciju

Rīga, 12.nov., LETA. Zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā cena plānota 0,87 eiro par akciju, liecina biržas "Nasdaq Riga" publiskotā informācija. Birža informē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piektdien, 9.novembrī, ir saņēmusi SIA "Mūsu investīciju fonds" iesniegumu atļaujai izteikt "Brīvā viļņa" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā lasīt tālāk

Autors: LETA

Tiesa pasludina saldumu ražotāja "Mikas M" maksātnespēju

Rīga, 7.nov., LETA. Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē otrdien, 6.novembrī nolēmusi izbeigt Aizkraukles konditorejas izstrādājumu un saldumu ražotāja "Mikas M" tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināt uzņēmuma maksātnespēju, aģentūru LETA uzzināja tiesā. Kompānijas maksātnespējas procesa administratore būs Rita Skrinda. Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē otrdien, 6.novembrī, rakstveida procesā plānoja skatīt "Mikas M" pieteikumu par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lasīt tālāk

Autors: LETA

Gaidāms zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums

Rīga, 6.nov., LETA. Gaidāms zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga". "Brīvā viļņa" pārstāvji informē, ka no SIA "Mūsu investīciju fonds" ir saņemta informācija, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likumā noteiktais slieksnis akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izteikšanai, tiek gatavots akciju atpirkšanas piedāvājums. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka SIA "Baltic Finance & lasīt tālāk

Visas ziņas >>>