Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nopietni jāgatavojas darbam pieaugošas konkurences apstākļos

Harijs Panke, "Rīgas piena kombināts" ("Food Union" grupa) padomes priekšsēdētāja vietnieks

Šis gads un situācija piena nozarē Latvijā ir neatņemama sastāvdaļa no Eiropas un pasaules piensaimniecības notikumiem aizvadītajā piecgadē. Gan pasaulē, gan Eiropā saražotā piena apjoms pieaug. Ārī Baltijā šajā periodā pienu saražo vairāk, tādējādi kopumā vērojamas pozitīvas piensaimniecības nozares attīstības tendences, lai arī laikā no 2013. līdz 2018.gadam piena pārstrādes produktu tirgus konjunktūra bija stipri svārstīgāka un nozares dalībniekiem apgrūtinošāka. Statistika liecina, ka vidējais saražotā piena apjoma pieauguma temps šajā laikā bija 2% gadā.
2018. gada pirmajā pusē vairākām valstīm pat izdevies kāpināt izaugsmi vēl būtiskāk. Tā, piemēram, Vācija, Polija un Itālija, kā arī mūsu kaimiņi igauņi spējuši palielināt saražotā piena daudzumu pat par 3,8%. Domāju, ka tas lielā mērā ir skaidrojams ar igauņiem raksturīgo stratēģisko pieeju piena nozares attīstībai ilgtermiņā, kas balstīta saimniekošanas efektivitātē un ilgtermiņa attiecību veidošanā starp partneriem.
Arī Latvijas piensaimniecības nozare attīstās pareizajā virzienā. Mūsu zemnieku saimnieciskā darbība kļūst pārdomātāka un efektīvāka, un līdz ar to arī rezultatīvāka. Tas lielā mērā notiek pateicoties tam, ka nozarē pamazām koncentrējas ļoti labi izglītotu un motivētu profesionāļu. Līdztekus šobrīd turpinās arī piena ražošanas koncentrācija, kas ir ļoti labi. Proti, aizvien spēcīgāk vērojama tendence, ka no vienas puses samazinās govju un saimniecību skaits, bet no otras – fermās, kas mērķtiecīgi turpina savu attīstību, palielinās ganāmpulka apjoms un pieaug produktivitāte.
Pēdējo piecu gadu laikā arī Latvijā piena ražošanas pieaugums ir 2% gadā, kas, manuprāt, nozīmē, ka līdzšinējie apstākļi piensaimniekiem ir bijuši labi ražošanas veicināšanai ilgtermiņā, lai arī īstermiņā pārbaudījumi bija gana sarežģīti un pēdējo gadu tempu ir mazinājuši.
Apkopojot visu augstāk minēto, gribu uzsvērt, ka arī uz piensaimniecības nozares nākotnes sasniedzamajiem mērķiem un rīcības stratēģiju vajadzētu skatīties nevis lokāli un īstermiņā, bet gan pasaules mērogā, vērtējot globālus procesus vismaz nākamo piecu gadu kontekstā.
Piena pārstrādes iespējas gluži kā nozare kopumā, manuprāt, ir jāskata ilgtermiņā. Pastāv uzskats, ka pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē ilgtermiņā varētu palielināties apmēram par 1% gadā. Līdz šim piena ražošana augusi straujāk, un patēriņš tika nodrošināts pateicoties vairākiem faktoriem – gan nevienmērīgiem ekonomiskas aktivitātes pieaugumu periodiem dažādos reģionos, un līdz ar to aktīvākiem pirkšanas-pārdošanas periodiem, gan produktu mākslīgu uzkrājumu veidošanas programmām. Tāpat jāpiemin arī dažādas īstermiņa tirgus starpnieku manipulācijas, kas atsevišķiem nozares dalībniekiem bieži mēdz beigties ar smagiem ieguldīto resursu zaudējumiem.
Rezumējot, mūsu noskaņojums ir nopietni gatavoties darbam pieaugošas konkurences apstākļos. Noskaņoties nozares dalībnieku savstarpējo sadarbības saišu ilgtermiņa izturības un elastības veicināšanai, visu darbību efektivizēšanai ar virzību uz visas nozares pozīciju noturēšanu un kopīgu attīstību ilgtermiņā.
Lai arī piena iepirkums Latvijā krītas, gribu arī te saskatīt pozitīvas tendences. 2017. gadā maijā un septembrī ražotāji pārstrādei pārdeva apmēram 72 000 tonnas svaigpiena, bet vasaras mēnešos (jūnijā, jūlijā un augustā) par aptuveni 6-7 tūkst. tonnu vairāk. Šogad visu vasaru stabili 72 000 tonnu katru mēnesi, bez svārstībām un, kas ir īpaši nozīmīgi, šo apjomu nodrošināja par 6 000 mazāks kopējais Latvijas ganāmpulks.
Iespējams, ka ir samazinājies to saimniecību īpatsvars, kuru darba rezultāti vairāk saistīti ar dabīgiem sezonāliem barības resursiem un mazāk ar mērķtiecīgu profesionāli audzētu, glabātu un sagatavotu barību, kas piena lopu ražību ļauj vienmērīgāk izlīdzināt visa gada garumā. Droši vien arī klimatiskie apstākļi ir iespaidojuši kopējā piena apjoma kritumu. Parasti pēc šāda veida grūtībām piena ražošanas nozare vairāk koncentrējas profesionālāko zemnieku rokās, un agrāk vai vēlāk apjomi atgriežas ar uzviju. Spilgts piemērs bija pirms krīzes 2007. un 2011. gads, kad gandrīz uz pusi mazāk saimniecību spēja saražot to pašu apjomu un jau pēc pāris gadiem par 100 000 t vairāk.
Kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu. Arvien svarīgāka nozīme nozares labvēlīgai attīstībai būs darbības, kas balstās uz zinātnes atziņām par mūsu iespējamām priekšrocībām, attīstītāko valstu pieredzi un zinātnisku metodiku, kā to pielietot, kā arī gudru atbalsta līdzekļu sadali starp nozares dalībniekiem. Ja arī kopējais saražotā piena apjoms īstermiņā krīt, bet esošais koncentrējas saimniecībās, kuras stabilizējas uz zinātnes, profesionalitātes un efektivitātes pamatiem, tad arī tas ir labi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.
Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu "Izlietot līdz…", gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…". Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz...", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Izmaiņas iecerētas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi, norādījuši likumprojekta izstrādātāji.

Lasīt vairāk

02. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Būvniecības uzņēums "Merks", kas ir daļa no "Merko Ehitus" grupas, sācis tirdzniecības uzņēmuma "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecību, kurā "Lidl Latvija" plāno ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.
Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu kā Lietuvā, kur to ir 39, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali.
Kopumā 2,5 gadu laikā Vācijas zemo cenu veikalu tīkls "Lidl" biznesa attīstībā Latvijā plāno ieguldīt līdzīgu investīciju apmēru, kāds šajā laika periodā ieguldīts Lietuvā, un tie ir vairāk nekā 125 miljoni eiro,
Pagaidām "Lidl" pārstāvji neatklāj, cik konkrēti no "Lidl" veikaliem atradīsies Rīgā un cik reģionos. Patlaban uzņēmumam rit sarunu process ar vairākiem zemes īpašniekiem, "Lidl" jau ir desmit vietas, kur atvērt veikalus Latvijā, bet šis skaitlis var mainīties, jo sarunas turpinās.

Lasīt vairāk

03. No 2019.gada veikalos aizliegs bezmaksas plastmasas maisiņus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz no 2019.gada veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.
Likuma izmaiņas nosaka, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.
Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.
Likumā nav noteikta plastmasas maisiņu maksa, kuru iepakotāji būs tiesīgi prasīt.

Lasīt vairāk

04. ZM plāno rosināt samazināt PVN likmi arī gaļai, pienam, maizei un zivīm

Zemkopības ministrija (ZM) plāno rosināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt arī gaļai, pienam, maizei un zivīm, kas ir pārtikas produktu grupas, kurā, samazinot PVN, izdotos dot nopietnu atspērienu ražotājiem, un to noteikti izjustu katrs patērētājs. ZM mērķis ir veicināt Latvijā ražotu, kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību veikalos un atbalstīt vietējos ražotājus.
ZM plāno rosināt samazinātās PVN likmes ieviešanu augstāk minētājiem pārtikas produktiem tikai pēc rūpīga izvērtējuma, kā tas ietekmēs valsts budžetu. Pagaidām konkrēts laiks, kad samazināto PVN likmi ieviesīs arī citām svaigo pārtikas produktu grupām, netiek nosaukts, taču tas varētu notikt ātrāk nekā 2020.gadā, līdz kuram ir spēkā samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Tikmēr amazinātās PVN likmes ieviešanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām rezultāti ir labāki nekā sākotnēji prognozēts. Aktuālie Valsts ieņēmumu dienesta (VID), zemnieku un mazumtirdzniecības tīkla dati rāda pozitīvo ietekmi. Piemēram, PVN ieņēmumi valsts budžetā no augļu un dārzeņu nozares šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn auguši par gandrīz 13 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kad PVN likme bija 21%.
Arī mazumtirgotāja "Rimi Latvia" dati liecina, ka Latvijā audzētas kukurūzas pārdošanas apjomi septembrī auguši četras reizes, bet tās cena sarukusi par 39%. Augļu un ogu segmentā septembrī rudens avenes pārdotas septiņas reizes vairāk nekā pērn, bet vēlās Latvijas rudens zemenes - piecas reizes vairāk nekā pērn, ābolu pārdošanas apmēri pieauguši par 36%, bet to cena ir sarukusi par 20%.

Lasīt vairāk

05. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izveidojusi Pārtikas komiteju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome 11.oktobrī atbalstījusi Pārtikas komitejas izveidi, kas turpmāk strādās pie nozares regulējumu izstrādes Latvijas un Eiropas līmenī.
LTRK arī aicina Latvijas pārtikas ražotājus aktīvi iesaistīties un kļūt par komitejas locekļiem, lai kopā veidotu LTRK nostāju un viedokļus dažādos jautājumos.
Pārtikas komiteja darbosies LTRK Eksporta padomes ietvaros, apvienojot lielākos pārtikas ražotājus Latvijā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Veiksmes stāsts Ķīnā

"Food Union" grupas uzņēmumi 2016. gadā uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro.

Starpvalstu kooperācijas piemērs

Lai efektivizētu darbu un paplašinātu produkcijas klāstu, vienlaikus piedāvājot produktus ar konkurētspējīgu cenu, Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" šā gada septembrī sākusi sadarbību ar uzņēmumu Igaunijā, izvedot uz kaimiņvalsti ap 100 tonnām piena mēnesī un atpakaļ vedot pienu un kefīru.

Nozares neveiksmes

Alus tirgus sarūk

Latvijas alus tirgus sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3 % gadā, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Ir nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ievērojams atbalsts pārtikas pārstrādei

Laikā līdz 2020. gadam pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" nozares uzņēmumiem modernizācijai pieejams atbalsts kopumā 44 600 000 eiro apmērā, bet jaunu tirgu meklēšanai un mārketingam šogad pieejami 280 000 eiro. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu veidošanā uzņēmējiem pieejami vairāk nekā 12 miljoni Lauku attīstības programmā pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana".

Jauno tirgu noturēšana

Lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts. Laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6 % no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Patlaban aktīvi ir 16. Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016. gada pusgada beigām saglabājies tikai Kosovas tirgus. Zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3 % no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

Lojalitātes veicināšana
Viens no 2017. gada nozares izaicinājumiem būs saglabāt patērētāju uzticību vietējiem produktiem, kurus ar zemākām cenām no tirgus izspiež lētākais imports. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, uz pasūtījumu produkciju ārvalstu tirgiem ar privātajiem zīmoliem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 398 387 381
Darbinieku skaits, tūkst. 23 22 21
Peļņa, milj. EUR 28 29 14
Rentabilitāte, % 2 2 1
Apgrozījums, milj. EUR 1 820 1 765 1 601
Apgrozījuma izmaiņas 5 -3 -9
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Preiļu siers, AS, Cido Grupa, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 98 508 26.99 1 140 1.16% 214
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 90 067 -26.37 -6 144 -6.82% 598
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 73 791 1.01 7 065 9.58% 631
4. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 62 645 23.67 1 241 1.98% 304
5. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 53 731 -3.94 -1 179 -2.19% 341
6. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 910 -11.81 518 1.11% 249
7. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 44 578 -4.85 2 383 5.35% 206
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 35 798 -3.44 2 132 5.96% 209
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 30 365 -7.75 481 1.58% 225
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 30 107 8.51 1 433 4.76% 247

Viedokļi

Autors: Ligita Turnere

Nosargāt jaunus tirgus, balansējot uz naža asmens

Pārtikas nozare šobrīd vēl joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Proti, pēc Krievijas sankciju ieviešanas ES valstīm, kā arī saasinoties konkurencei, Latvija piedzīvo ievērojamu pārtikas produktu noieta kritumu ārvalstu tirgos, kā arī daudzi no pārtikas ražotājiem vēl nav atsākuši darboties tādā apjomā kā strādāja pirms krīzes periodā. Tas, protams, dara mūs uzmanīgus, jo daudzi no uzņēmumiem šobrīd balansē uz “naža asmens” un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Tiesa skatīs Ventspils konservu kombināta sūdzību par papildus aprēķināto nodokli 38 045 eiro apmērā

Rīga, 18.febr., LETA. Šodien plkst.11 Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā paredzēts skatīt AS "Ventspils zivju konservu kombināts" sūdzību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par papildus aprēķināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) 38 045 eiro, noskaidroja aģentūra LETA. Pēdējā tiesas sēde notika aizvadītā gada decembrī, taču tā tika atlikta, jo uz tiesas sēdi nebija ieradušies divi no izsauktajiem lieciniekiem, skaidroja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama lasīt tālāk

Autors: LETA

"Brīvā viļņa" akcionāri februāra beigās lems par akciju izslēgšanu no biržas

Rīga, 22.janv., LETA. Zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" akcionāri ārkārtas sapulcē 28.februārī lems par akciju izslēgšanu no biržas "Nasdaq Riga", teikts kompānijas paziņojumā biržai. Jautājums par "Brīvā viļņa" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir vienīgais minētās akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka piektdien, 18.janvārī, noslēdzās "Brīvā viļņa" akcionāra "Mūsu investīciju fonds", kuras īpašnieki, pēc "Firmas.lv" datiem, ir "Brīvā viļņa" lasīt tālāk

Autors: LETA

"Brīvā viļņa" mazākuma akcionāri pēdējo dienu var pieņemt izteikto akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu

Rīga, 18.janv., LETA. Zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" mazākuma akcionāri šodien pēdējo dienu var pieņemt akcionāra "Mūsu investīciju fonds" izteikto kompānijas akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, liecina publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Piedāvājumā vienas "Brīvā viļņa" akcijas atpirkšanas cena ir 0,87 eiro. Norēķini par akcijām tiks veikti 23.janvārī. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitālā tirgus komisija (FKTK) 7.decembrī atļāva lasīt tālāk

Visas ziņas >>>