Ienākt

Pārtikas un dzērienu ražošana

Dzērienu ražošana Pārtikas ražošana

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nodokļu reforma rada bažas

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere

Domāju, ka gada iesākums daudzās nozarēs ir līdzīgs - tas ir dažādu notikumu gaidpilns un varbūt pat nedaudz nervozs, ņemot vērā gaidāmās nodokļu izmaiņas. Tieši jaunā nodokļu politika ir tā, kas visvairāk "satrauc" uzņēmējus, jo uzņēmumiem ir jāplāno nākamā un arī turpmāko gadu attīstības perspektīvas. Kamēr nav pilnībā skaidra jaunā nodokļu politika, uzņēmumi ir zināmā gaidīšanas režīmā.

Pārtikas ražotājus, protams, interesē ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu iedzīvotāja nodokļa (UIN) izmaiņas, bet arī akcīzes nodokļa izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem. Vai tas tiks paaugstināts pēc iepriekš saskaņotā grafika un likmēm, ar ko uzņēmēji rēķinājās, vai arī būs izmaiņas, kas atkal radītu jautājumu, cik uzticama un ilgtspējīga ir mūsu nodokļu politika? Tāpat pārtikas ražotājus satrauc gaidāmais akcīzes pieaugums degvielai - kādu iespaidu tas atstās uz produkcijas cenu un uzņēmumu konkurētspēju.
Būtu svarīgi, lai nodokļu reforma uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju starp Baltijas valstīm, nevis to mazinātu, it īpaši, ja runājam par atsevišķu nodokļu celšanu kā kompensējošo elementu.

Bez iepriekš minētajām nodokļu izmaiņām, pārtikas nozares uzņēmumu dienaskārtībā ir arī atvērtais gāzes tirgus. Proti, kādus "pārsteigumus" tas nesīs, jo līgumi par gāzes piegādi ir jānoslēdz jau jūnijā.

Latvijas pārtikas nozari neietekmē tikai notikumi tepat uz vietas, bet arī dažādi ģeopolitiskie procesi. Atklāts ir jautājums, kā un kādi nosacījumi būs gan eksportam, gan arī importam - iekārtas, izejvielas - saistībā ar Lielbritānijas plāniem izstāties no Eiropas Savienības? Kā beigsies vēlēšanas Francijā un vai tās ietekmēs/neietekmēs ekonomiskos sakarus ar šo valsti? Atbildes uz šiem jautājumiem vēl nav, kas uzņēmēju dzīvi vieglāku nepadara.

Kā pozitīvu notikumu šī gada sākumā var minēt, ka strauji ir uzsākta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu - pārtikas nozares darbinieku apmācības projekta un Pārtikas produktu kvalitātes klastera darbību, kas ļaus ražotājiem gan pilnveidot personāla kvalifikāciju, gan apgūt jaunus eksporta tirgus. Apgriezienus uzņem arī Pārtikas kompetenču centrs, kurā ražotāji ar Eiropas atbalstu un sadarbībā ar zinātniekiem var izstrādāt un ieviest ražošanā gan jaunus produktus, gan tehnoloģijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pārtikas produktiem palielinās cenas

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo mēnesi lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir pieaugušas, kas skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām un situāciju pasaules tirgū.

Vislielākais cenu pieaugums - 91% apmērā - šā gada pirmajā ceturksnī bija importa gurķiem - no 2,08 eiro līdz 3,98 eiro par vienu kilogramu. Vietējiem gurķiem cenas pieaugušas par 48% - no 3,79 līdz 5,61 eiro par vienu kilogramu, bet dzeltenajai paprikai - no 2,94 līdz 4,37 eiro par vienu kilogramu. Sarkanajai paprikai cena pieaugusi par 40% - no 2,87 līdz 4,02 eiro par vienu kilogramu, vietējiem tomātiem - par 27% - no 4,99 līdz 6,31 eiro par vienu kilogramu, zaļajām vīnogām - par 20% - no 3,30 līdz 3,94 eiro par vienu kilogramu, turpretī mandarīniem cena pieaugusi par 18% - no 1,90 līdz 2,23 eiro par vienu kilogramu.
Lielogu dzērvenēm spainītī cena pieaugusi par 15% - no 2,49 līdz 2,86 eiro par vienu litru, liellopu gaļas filejai - par 14% - no 7,66 līdz 8,75 eiro par vienu kilogramu, bet salātiem podiņā - par 13% - no 0,77 līdz 0,87 eiro gabalā. Burkāniem cena šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi par 13% - no 0,38 līdz 0,43 eiro kilogramā, importa tomātiem par 11% - no 2,94 līdz 3,26 eiro kilogramā, savukārt "Jonagold" āboliem, vistas filejai un vājpienam cena pieaugusi par 10%.
Tāpat nedaudz - par 2% - pieaugusi kefīra cena, attiecīgi no 0,94 līdz 1,03 eiro litrā, bet lielākā apmērā, par 15% pieaugusi skābā krējuma cena - no 2,56 līdz 2,79 eiro kilogramā un saldajam krējumam "Kārums" - par 10% - attiecīgi no 0,85 līdz 0,93 eiro par 200 gramiem. Pilnpiena cena kāpusi par 3,5% - no 1,02 līdz 1,10 eiro litrā, biezpiena cena augusi par 5% - no 5,10 līdz 5,50 eiro kilogramā, turpretī kafijas pupiņu cena augusi par 8% - no 13,69 līdz 14,73 eiro kilogramā, bet "Cido" apelsīnu sulai - par 7% - no 1,44 līdz 1,54 eiro litrā.
Tikmēr importa zemenēm, apelsīniem un kūpinātam cūkas šķiņķim šā gada pirmajā ceturksnī bijis ievērojams cenu samazinājums.

Lasīt vairāk

02. Nodokļu reformas ieņēmumu zudumu kompensēs ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam, liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai nodotās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.

Lasīt vairāk

03. Alkohola augstāka akcīzes nodokļa likme

Šā gada 1.martā stājās spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, ko nosaka 2015.gadā pieņemtais lēmums par akcīzes pakāpenisku paaugstināšanu līdz 2018.gadam 1.martam.

Būtiskāk akcīzes nodokļa likmju celšana ietekmē stipros jeb spirtotos alkoholiskos dzērienus - ja līdz šim par vienu litru 40% degvīna akcīzes nodoklis bija 5,60 eiro, bet turpmāk tie ir 5,80 eiro.

Līdz ar to viena litra degvīna pudeles cena varētu palielināties par 24 centiem, ņemot vērā akcīzes palielinājumu kopā ar pievienotās vērtības nodokli.

Lasīt vairāk

04. Par "Latvijas piena" investoru kļūst Vācijas koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte”

Par piena pārstrādes uzņēmuma "Latvijas piens" investoru šā gada sākumā ir kļuvis Vācijas koncerns "Fude + Serrahn Milchprodukte", iegādājoties 75,1% daļu no līdzšinējā vairākuma akcionāra - kooperatīva "Latraps.

Pēc darījuma "Latvijas piena" 75,1% daļu pieder "Fude + Serrahn Milchprodukte" meitas uzņēmumam "Eximo Agro-Marketing", 14,5% - "Latraps", 8,5% - piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai "Dzēse", 1,9% - lauksaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai VAKS.

Darījuma summu un investīciju apmērus uzņēmums neatklāj.

Lasīt vairāk

05. "Rosseļhoznadzor" 21 Latvijas uzņēmumam liedz tiesības eksportēt uz Krieviju

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" šā gada februārī 21 Latvijas uzņēmumam ir liedzis tiesības eksportēt uz Krieviju, izslēdzot tos no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta.

Vēl 44 Latvijas uzņēmumiem piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) skaidroja, ka no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam piemērot produkcijas ievešanas aizliegumu uz laiku.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Veiksmes stāsts Ķīnā

"Food Union" grupas uzņēmumi 2016. gadā uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro.

Starpvalstu kooperācijas piemērs

Lai efektivizētu darbu un paplašinātu produkcijas klāstu, vienlaikus piedāvājot produktus ar konkurētspējīgu cenu, Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" šā gada septembrī sākusi sadarbību ar uzņēmumu Igaunijā, izvedot uz kaimiņvalsti ap 100 tonnām piena mēnesī un atpakaļ vedot pienu un kefīru.

Nozares neveiksmes

Alus tirgus sarūk

Latvijas alus tirgus sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3 % gadā, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10 %. Ir nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ievērojams atbalsts pārtikas pārstrādei

Laikā līdz 2020. gadam pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" nozares uzņēmumiem modernizācijai pieejams atbalsts kopumā 44 600 000 eiro apmērā, bet jaunu tirgu meklēšanai un mārketingam šogad pieejami 280 000 eiro. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu veidošanā uzņēmējiem pieejami vairāk nekā 12 miljoni Lauku attīstības programmā pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana".

Jauno tirgu noturēšana

Lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts. Laikā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6 % no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Patlaban aktīvi ir 16. Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016. gada pusgada beigām saglabājies tikai Kosovas tirgus. Zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3 % no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija.

Lojalitātes veicināšana
Viens no 2017. gada nozares izaicinājumiem būs saglabāt patērētāju uzticību vietējiem produktiem, kurus ar zemākām cenām no tirgus izspiež lētākais imports. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, uz pasūtījumu produkciju ārvalstu tirgiem ar privātajiem zīmoliem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 398 387 381
Darbinieku skaits, tūkst. 23 22 21
Peļņa, milj. EUR 28 29 14
Rentabilitāte, % 2 2 1
Apgrozījums, milj. EUR 1 820 1 765 1 601
Apgrozījuma izmaiņas 5 -3 -9
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Preiļu siers, AS, Cido Grupa, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības 4, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 98 508 26.99 1 140 1.16% 214
2. RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 90 067 -26.37 -6 144 -6.82% 598
3. Latvijas balzams, AS
A.Čaka 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 73 791 1.01 7 065 9.58% 631
4. Preiļu siers, AS
Daugavpils 75, Preiļi, Preiļu n., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 62 645 23.67 1 241 1.98% 304
5. Cido Grupa, SIA
Ostas 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 53 731 -3.94 -1 179 -2.19% 341
6. Tukuma Piens, AS
Jelgavas 7, Tukums, Tukuma n., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 46 910 -11.81 518 1.11% 249
7. Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu n., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 44 578 -4.85 2 383 5.35% 206
8. HKScan Latvia, AS
Atlasa 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 35 798 -3.44 2 132 5.96% 209
9. Rīgas Piensaimnieks, SIA
Valmieras 2, Rīga, LV-1009 T. 67046400
Piena pārstrāde, pārtika 30 365 -7.75 481 1.58% 225
10. FOREVERS, SIA
Granīta 9a, Rīga, LV-1057 T. 67844565
Gaļas pārstrāde, pārtika 30 107 8.51 1 433 4.76% 247

Viedokļi

Autors: Ligita Turnere

Nosargāt jaunus tirgus, balansējot uz naža asmens

Pārtikas nozare šobrīd vēl joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Proti, pēc Krievijas sankciju ieviešanas ES valstīm, kā arī saasinoties konkurencei, Latvija piedzīvo ievērojamu pārtikas produktu noieta kritumu ārvalstu tirgos, kā arī daudzi no pārtikas ražotājiem vēl nav atsākuši darboties tādā apjomā kā strādāja pirms krīzes periodā. Tas, protams, dara mūs uzmanīgus, jo daudzi no uzņēmumiem šobrīd balansē uz “naža asmens” un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt lasīt tālāk

Autors: Ināra Šure

Alus nozare turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai Igaunijā

No vēl krasāka alus patēriņa krituma par 2016. gada pirmajā pusgadā piedzīvoto 6,2 % samazinājumu Latvijas alus tirgu patlaban glābj tikai pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajā pusgadā pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 miljoni litru alus, kas ir rekordliels daudzums un veido teju 5 % no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus diemžēl sarūk jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Aldara" apgrozījums pērn samazinājies par 1,5%

Rīga, 15.aug., LETA. Alus darītava AS "Aldaris" pagājušajā gadā strādāja ar 25,857 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 21,6% un sasniedza 3,178 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Aldara" apgrozījums 2016.gadā bija mazāks nekā gadu iepriekš saistībā ar alus tirgus samazināšanos Latvijā par 6,2%. Arī uzņēmuma zaudējumu palielināšanās ir skaidrojama ar alus lasīt tālāk

Autors: LETA

Izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma "Ardeks ražošana" maksātnespējas process

Rīga, 15.aug., LETA. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ir izbeigusi gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA "Ardeks ražošana" maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija. Kompānijas maksātnespējas process ir izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns. "Ardeks ražošana" maksātnespējas process izbeigts 2017.gada 11.augustā. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 7.oktobrī pasludināja "Ardeks ražošanu" par lasīt tālāk

Autors: LETA

"Limbažu siers" apgrozījums pērn saruka par 36,7%

Rīga, 14.aug., LETA. Piena pārstrādes uzņēmums AS "Limbažu siers" pagājušajā gadā strādāja ar 5,204 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 917 129 eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijai zaudējumus aizvadītajā gadā galvenokārt radīja apgrozījuma kritums un ražošanas pārstrukturizēšana uz cita veida produkcijas ražošanu. Tāpat zaudējumus radīja arī piena lasīt tālāk

Visas ziņas >>>