Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Veco riepu uzkrājuma pārstrādē jābūt ilgtermiņa risinājumiem

Tīna Lūse, Latvijas riepu apsaimniekošanas asociācijas valdes locekle

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. Latvijā ir uzkrāti pietiekami lieli nepārstrādātu veco riepu krājumi, lai būtu jāsāk domāt par ilgtermiņa risinājumiem. Turklāt nozarei nav iebildumu pret stingrākiem nosacījumiem riepu apsaimniekošanā, jo riepas ir videi kaitīga prece.

Riepu nelegālais imports varētu veidot ap 20-30% no riepu tirgus. Problēma rodas tādēļ, ka šo riepu importētāji nemaksā dabas resursu nodokli. Visiem importētājiem ir jāizvēlas, vai nu maksāt dabas resursu nodokli, kas pašlaik ir 660 eiro par riepu tonnu, vai noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmām un maksāt par to, ka riepas tālāk tiks apsaimniekotas atbilstoši visiem vides aizsardzības nosacījumiem. Tas, protams, palielina riepu cenu. Sistēma darbojas tā, ka ražotājam ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek pēc šīs videi kaitīgās preces lietošanas beigām.

Normatīvu līmenī sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, bet problēmas pašlaik rodas divās jomās. No vienas puses tā ir uzraudzība. Ražotāju atbildības sistēmām katru gadu ir jāsniedz atskaites, kā tās izpilda plānus. Valsts struktūrām ir iespēja gan šos rezultātus analizēt, gan uzdot jautājumus, kā tiek veikta atkritumu reģenerācija, ko apsaimniekotājs ar riepām ir izdarījis. No otras puses, arī uzņēmējiem ir jāuzņemas sava atbildības daļa par to, kā sistēma kopumā funkcionē. Tomēr Latvijas tirgus ir mazs un ražotāju atbildības sistēmu nav daudz. Tādēļ, ja uzņēmējs šajā jomā darbojas, tas lielus resursus neprasa.

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunā nodrošinājuma sistēma riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš vēlēsies nodaroties ar riepu apsaimniekošanu, būs jāiesniedz neatsaucama un neapstrīdama bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija, kuru garantijas izsniedzējam būs pienākums īstenot pēc pirmā Valsts vides dienesta pieprasījuma. Līdz ar to, ja atkārtosies situācijas ar nelegālu riepu uzkrājumu veidošanos, valstij būs līdzekļi, par kuriem organizēt riepu pārstrādi. Ir cerība, ka šī sistēma no tirgus izstums šaubīgus uzņēmumus, kuriem nav skaidra biznesa plāna.

Latvijā gadā vidēji tiek ievestas aptuveni 16 000 tonnas riepu. Tas nozīmē, ka nolietoto riepu uzkrājums nu jau ir aptuveni trīs gadu ieveduma apjomā. Turklāt katru gadu veidojas jauns uzkrājums. Uz to ir jālūkojas arī vides kontekstā, jo riepa jau dabīgā veidā nesadalās un līdz ar to nekur nepazudīs. Līdz ar to ir kaitīgo izgarojumu un ugunsbīstamības risks. Riepu pārstrāde maksā vidēji 80-100 eiro tonnā. Līdz ar to ir iespējams aprēķināt, ka šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrāde vien jau maksā vairākus miljonus eiro. Tas ir arī rādītājs, cik maksā tas, ja atkritumu apsaimniekošanas sistēma netiek pienācīgi uzraudzīta. Ja runājam par pārstrādes iespējām Latvijā, tad jaudas ir plānots palielināt, un katra gada nolietoto riepu apjomu varēs pārstrādāt arī tepat Latvijā. Taču šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrādē būs jādomā par ilgtermiņa risinājumu, jo viena gada laikā to izdarīt nav iespējams.

Riepu savākšanā prasības varētu padarīt stingrākas. Piemēram, pašlaik ir paredzēts, ka riepu savākšanā ir jāsasniedz 65% no ievestā apjoma, jo, lietojot riepas nodilst, un tādēļ nolietotas riepas, kuras jāsavāc, ir vieglākas nekā jaunās riepas, kuras Latvijā ieved. Šī norma būtu jāpalielina līdz aptuveni 75%. Noteikti būtu jāiedzīvina arī zaļā iepirkuma princips, par kuru runā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tieši tas ir veids, kā reāli nonākt pie aprites ekonomikas. Nevis izvēloties lētāko produktu, bet gan domājot, vai precē ir izmantoti pārstrādāti materiāli un kā varēs pārstrādāt jau šo preci. Ilgtermiņā tas mums visiem nes labumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EK ierosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi. EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas.

Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.

Lasīt vairāk

02. Tirgū darbu sāk jauns atkritumu apsaimniekotājs - "Latvijas zaļais fonds"

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē sākusi darboties Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma - SIA "Latvijas zaļais fonds", kas nodrošina izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanu, un pāris gadu laikā Latvija pašvaldībās plāno izvietot vairāk nekā 10 000 atkritumu šķirošanas konteineru.

"Latvijas zaļais fonds" nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tostarp atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei, kā arī 100% atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa maksājuma un konsultācijas par ilgtspējīgiem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā.

"Latvijas zaļā fonda" izveidotajā jaunajā ražotāju atbildības sistēmā no šā gada 1.jūlija iesaistījušies vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu.

Lasīt vairāk

03. Latvijas iedzīvotāju ikgadējie kosmētikai atvēlētie tēriņi ir viszemākie Eiropā

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas dati.

Tāpat, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

Līdzīgi kā Eiropā, Latvijā vadošā produktu kategorija ir ādas kopšanas līdzekļi, bet mazāku īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Lasīt vairāk

04. "Eugesta un partneri" apgrozījums pērn samazinājās par 1,4%

Kosmētikas, sadzīves ķīmijas preču, pārtikas un arī dzērienu produktu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Eugesta un partneri" pagājušajā gadā strādāja ar 64,019 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 15,1% - līdz 962 380 eiro.

Aizvadītais gads "Eugesta un partneri" bija ļoti dinamisks - tirgus attīstījās un mainījās gan klientu, gan piegādātāju pusē. Aizvadītā gada finanšu rezultātus ietekmēja nodokļu reforma, kura ieviesa papildus izmaksas programmas pielāgojumiem gan tiešo nodokļu piemērošanā un aprēķināšanā, gan mainot uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību.

Pērn uzņēmumā notika vadības komandas maiņa un jaunā vadības komanda ieviesa jauninājumus informācijas tehnoloģiju jomā un izmaiņas struktūrā, pielāgojot tās mūsdienu tendencēm.

Lasīt vairāk

05. "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn pieauga par 8,6%

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas SIA "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn bija 6,425 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tās konsolidētie zaudējumi pieauga par 42,5% un bija 131 759 eiro.

Tikmēr paša uzņēmuma apgrozījums pērn bija 6,205 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tā zaudējumi pieauga par 67,5% un bija 93 770 eiro. "ZAAO" grupas, tostarp mātesuzņēmuma darbība aizvadītajā gadā īstenota pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem ar pašvaldībām, kas vērsti uz ērtākas un pieejamākas, kā arī videi draudzīgākas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību.

Vienlaikus tika turpināta pakalpojumu attīstība, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Daugavpilī plāno izbūvēt katlu māju siltuma ražošanai no atkritumiem

Rīga, 10.dec., LETA. 18.decembrī plkst.18 Daugavpils domē notiks sabiedriskā apspriede par SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" ieceri uzbūvēt katlu māju, lai no reģenerētā jeb atkritumiem iegūtā kurināmā ražotu siltumenerģiju, noskaidroja aģentūra LETA. Reģenerācijas iekārtas būvniecība paredzēta Daugavpils ziemeļu, ziemeļaustrumu daļā, rūpniecības apbūves zonā, pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" apsaimniekotās katlu mājas pieguļošajā teritorijā lasīt tālāk

Autors: LETA

Jelgavā atkal aktualizē jautājumu par krematorijas būvniecību

Rīga, 5.dec., LETA. Lai arī vēl gada sākumā Jelgavas domei neizdevās noslēgt līgumu par krematorijas būvniecību pie Bērzu kapsētas, dome lēmusi piedāvāt uzņēmējiem citu vietu krematorijas un kolumbārija izbūvei, noskaidroja aģentūra LETA. Jelgavas pašvaldība izsludinājusi konkursu "Apbūves tiesības piešķiršana zemesgabala daļai Zālītes ielā 2, Jelgavā", kura uzvarētājs iegūs tiesības 15 000 kvadrātmetrus plašā zemesgabalā izbūvēt krematoriju-sēru namu un kolumbāriju. Netālu no objektam lasīt tālāk

Autors: LETA

"Eco Baltia vide" testēs jaunus risinājums šķiroto atkritumu savākšanai lauku reģionos

Rīga, 21.nov., LETA. Vides apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia vide" testēs jaunus risinājums šķiroto atkritumu savākšanai lauku reģionos, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas preses sekretāre Daiga Buča. Viņa informēja, ka atkritumu šķirošanas pilotprojekts decembrī notiks Pļaviņu novadā, un tā ietvaros no iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās tiks savākts izlietotais stikla iepakojums. "Eco Baltia vide" pilotprojekta laikā pārbaudīs, cik efektīvi un lietderīgi ir izmantot mobilo atkritumu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>