Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jāturpina attīstīt atkritumu šķirošana un pārstrāde

"Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

2016.gadā atkritumu savākšanas bizness bija stabils, tomēr ne pārāk iepriecinoši bija un ir ārējie tirgus apstākļi. Savukārt valstī jāturpina attīstīt atkritumu šķirošanas infrastruktūra un atkritumu pārstrāde, lai līdz 2020.gadam Latvija sasniegtu mērķi, kas paredz pārstrādāt 50% sadzīves atkritumu.

Pagājušais gads „Eco Baltia grupa” vērtējams kā viduvējs. Tas atspoguļojas arī grupas finanšu rādītājos, piemēram, apgrozījums audzis par apmēram 3%. Lai arī pērn investējām ražošanas jaudu palielināšanā, tomēr ievērojamākas investīcijas izpalika.
Kā stabila vērtējama atkritumu savākšanas biznesa daļa, taču ne pārāk iepriecinoši pērn bija un šogad ir ārējie tirgus apstākļi. Proti, zemās naftas cenas ietekmē polimēru pārstrādi, veicinot pārstrādāto polimēru cenas samazināšanos. Savukārt tas sarežģī pārstrādes un ražošanas procesu. Salīdzinot ar 2011.gadu, kad bija gala produktu cenas augstākais punkts, patlaban cena ir nokritusi par 43-45%.

Pagājušajā gadā iezīmējās vēl kāda tendence - tā ir pelēkā ekonomika. Runa ir par uzņēmumiem, kuri veido iepakojumu apsaimniekošanas un savākšanas sistēmas, par kurām nav skaidrs tas, kur nonāk konkrētais savāktais materiāls. Proti, nav saprotams, kur ir šo uzņēmumu savākšanas tīkls, kas atbilstu reālas ražotāju atbildības sistēmas tīklam, kā arī tas, vai un kur nonāk savāktais materiāls. No vienas puses, Konkurences padome saka, ka viss ir kārtībā, jo ir konkurences pieaugums, no otras puses, nozarē nav skaidrs, kur tad atrodas tie dalītās vākšanas konteineiri, kam it kā būtu jābūt. Nozares vidū, ir arī tādi uzņēmumi, par kuru godprātīgu darbību ir aizdomas.

„Eco Baltia grupa” šogad cer uz iespēju piedalīties Eiropas Savienības (ES) fondu apguves programmā, kas saistīta ar dalīti vākto atkritumu punktu un laukumu izbūvi, kā arī specializētās tehnikas iegādi šo materiālu izvešanai. Tāpat gribētu cerēt uz finansējuma pieejamību polimēru parka izveidei un šķirošanas rūpnīcas "Lauciena" projekta īstenošanai. Vienlaikus šogad plānojam iziet ārpus Latvijas. Proti, līdz šim esam visu ražojuši un pārstrādājuši tepat, taču šogad varētu būt iespējams sākt darbību kaut kur ārpus Latvijas, dibinot arī uzņēmumu.

Savukārt turpmākām privātām investīcijām nozarē svarīgi būs politiskie un finansiālie instrumenti, kas motivēs iedzīvotājus šķirot atkritumus, bet pašvaldības un apsaimniekotājus attīstīt šķirošanas infrastruktūru un atkritumu pārstrādi, nevis koncentrēties uz šobrīd lētāko atkritumu noglabāšanu poligonā.

Gada sākumā publicētais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par vides politikas īstenošanu Latvijā liecina, ka 2014.gadā Latvijā poligonos tika apglabāti 79% sadzīves atkritumu, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) - 26%. Attiecīgi EK brīdina, ka Latvijai draud risks nesasniegt 50% sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi līdz 2020.gadam. Tāpat EK ziņojumā uzsvērts nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no atkritumu poligoniem. Latvijā 2014.gadā tikai 4% atkritumu tika kompostēti, kamēr ES vidēji 28%. Būtībā EK jaunākajā ziņojumā par vides politikas īstenošanu Latvijā uzsver, ka Latvijai ir jāveic apjomīgi ieguldījumi dalītās vākšanas infrastruktūras attīstībā, pārstrādes kapacitātes palielināšanā un tirgus instrumentu pilnveidē, piemēram, piesārņojošu produktu aplikšanā ar augstākiem nodokļiem.

Latvijas nospraustie mērķi ir sasniedzami, bet tikai gadījumā, ja tie valsts un atbildīgo ministriju līmenī tiek izvirzīti par prioritāti un procesā tiek iesaistīti visi ķēdes posmi, sākot no iedzīvotājiem, uzņēmumiem un beidzot ar konkrētiem valsts un pašvaldību politikas instrumentiem, kas nodrošina mērķu sasniegšanu.

Mūsu grupas uzņēmumi jau šobrīd ievieš tehnoloģijas un risinājumus, lai atkritumi tiktu sašķiroti un pārstrādāti, bet atkritumu poligoni Latvijā paliktu pagātnē. Arī turpmāk esam gatavi kopā ar valsti un pašvaldībām strādāt, lai sasniegtu mērķus un samazinātu Latvijā noglabājamo atkritumu daudzumu. Taču valsts institūcijām, pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jāstrādā kā komandai, jāvienojas par Latvijai piemērotākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem risinājumiem un tie konsekventi jāievieš.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Ragn-Sells" videi draudzīgos atkritumu savākšanas auto iegulda 264 000 eiro

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Ragn-Sells" iegādājies videi draudzīgus transporta līdzekļus "Scania" konteineru pārvadāšanai, investējot 264 000 eiro.

Jaunās mašīnas ir paredzēts izmantot, lai atkritumus no pārkraušanas stacijām nogādātu atkritumu apglabāšanas poligonā. Jaunās automašīnas ir aprīkotas ar inovatīvu sistēmu, kas ļauj kontrolēt to vadību attālināti, nodrošinot iespēju sekot līdzi autovadītāja darbībai un apmācīt to tieši braukšanas brīdī, ja automašīna tiek izmantota nepareizi.

Tādējādi šī iespēja palīdz samazināt gan degvielas patēriņu, gan kaitīgo izmešu izplūdi vidē. Minētā kontroles sistēma arī samazina vides iespējamo piesārņošanas risku - ja mašīnai noplūst degviela vai eļļa, transportlīdzekli nevar iedarbināt, līdz iespējamā noplūde tiek novērsta.

Lasīt vairāk

02. "G4S Latvia" peļņa pērn sarukusi par 39,4%

2016.gadā apsardzes kompānijas AS "G4S Latvia" konsolidētā peļņa bija 416 963 eiro, kas ir par 39,4% mazāk nekā 2015.gadā, bet konsolidētais apgrozījums pērn audzis par gandrīz 18%, sasniedzot 21,754 miljonus eiro.

Kompānijas konsolidētā peļņa 2015.gadā bija 688 780 eiro, bet konsolidētais apgrozījums 2015.gadā bija 18,444 miljoni eiro. Savukārt māteskompānijas apgrozījums pērn sasniedza 14,878 miljonus eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2015.gadā, kad apgrozījums bija 13,744 miljoni eiro. Tikmēr māteskompānijas peļņa pērn bija 200 372 eiro, kas ir par 34,7% vairāk nekā 2015.gadā, kad peļņa bija 148 749 eiro.

Kompānijas darbības rādītājus pērn kopumā ietekmēja joprojām lēnā ekonomiskā attīstība. Uzņēmums izjutis arī lielu spiedienu uz pakalpojuma un produkta cenu no klientu puses, ko radījusi agresīva "pelēkās" zonas cenu politika. Koncerna māteskompānijai pērn izdevās audzēt apgrozījumu, jo uzņēmums pagājušā gada sākumā sāka nodrošināt fiziskās apsardzes pakalpojumu uzņēmumam SIA "Maxima Latvija".

Lasīt vairāk

03. Kosmētikas nozares pārstāvji dibinājuši asociāciju

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji - "Madara Cosmetics", "Bio2You", "Stenders", "Kinetics Nail Systems" un Ieva Plaude-Rēlingere - dibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām.

Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas īpašībām. LAKRA valdes priekšsēdētāja ir Ieva Plaude-Rēlingere.

Lasīt vairāk

04. Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai pieejami 14,68 miljoni eiro

Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu atkritumu apsaimniekošanas nozarei, lai veicinātu dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

Kopējais programmā pieejamais attiecināmais finansējums ir 14 683 363 eiro, tajā skaitā KF finansējums ir 5 139 177 eiro, bet nacionālais finansējums - vismaz 9 544 186 eiro. Programmas mērķis ir attīstīt atkritumu dalītas savākšanas sistēmu un veicināt materiālu otrreizēju izmantošanu.

Atbalstu būs iespēja saņemt gan šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu izveidei un pilnveidošanai, gan arī savākšanas maršrutu izveidei. Lai paaugstinātu atkritumu nozares saimnieciskās darbības veicēju jaudu, būs iespēja veikt ieguldījumus ražošanas telpās, iekārtās, kā arī iegādāties darbmašīnas un transportlīdzekļus.

Lasīt vairāk

05. "Madara Cosmetics" apgrozījums pērn provizoriski audzis par gandrīz 45%

Kosmētikas ražotājas AS "Madara Cosmetics" apgrozījums 2016.gadā, pēc provizoriskiem datiem, audzis par gandrīz 45% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Madara Cosmetics" apgrozījuma pieaugums 2016.gadā sasniegts galvenokārt pateicoties darbībai eksporta tirgos, taču arī Latvijā kompānijas produkcijas pārdošanas apmēri auguši.

Arī šajā gadā uzņēmums plāno strauju attīstību, ssaglabājot līdzīgu attīstības tempu, kā iepriekšējos gados. Uzņēmums darbību galvenokārt koncentrēs esošajos realizācijas tirgos, taču nav izslēgta iespēja sākt darbu arī jaunos eksporta tirgos.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Atkritumu apsaimniekotāja "Ragn-Sells" valdē veiktas izmaiņas

Rīga, 23.maijs, LETA. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Ragn-Sells" veicis izmaiņas uzņēmuma valdē, informēja uzņēmuma pārstāvji. No 17.maija uzņēmuma valdē iecelts Agris Markss, nomainot līdz tam bijušo valdes locekli Artūru Šipko. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, darbu valdē turpina Rains Vāna. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Markss iepriekš attīstījis un vadījis "Ragn-Sells" īpašumā esošo SIA "Lautus", izveidojot to par medicīnisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Bet Markss lasīt tālāk

Autors: LETA

"Eurocash1" pirks "Citadelei" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju "CBL Cash Logistics"

Rīga, 25.apr., LETA. Latvijā un Lietuvā strādājošā inkasācijas un apsardzes pakalpojumu sniedzēja "Eurocash1" grupa paplašina darbību Latvijā, iegādājoties un pievienojot grupai AS "Citadele banka" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju SIA "CBL Cash Logistics", informē Lietuvas kompānijas "Eurocash1" direktors Vitauts Labecks. Darījuma summa netiek atklāta, taču Labecks norāda, ka darījuma mērķis ir veidot spēcīgu platformu, lai attīstītu inkasācijas pakalpojumu uzņēmumu Latvijā un lasīt tālāk

Autors: LETA

Koncerna "G4S Latvia" peļņa pērn sarukusi par 39,4%

Rīga, 6.apr., LETA. Pērn apsardzes kompānijas AS "G4S Latvia" konsolidētā peļņa bija 416 963 eiro, kas ir par 39,4% mazāk nekā 2015.gadā, bet konsolidētais apgrozījums pērn audzis par gandrīz 18%, sasniedzot 21,754 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas konsolidētā peļņa 2015.gadā bija 688 780 eiro, bet konsolidētais apgrozījums 2015.gadā bija 18,444 miljoni eiro. Savukārt māteskompānijas apgrozījums pērn sasniedza 14,878 miljonus eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>