Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Sākusies nepārliecinoša cīņa ar ēnu ekonomiku

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks

2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Apsardzes darbības likumā, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību un nodokļu krāpšanās risku apsardzes darbības jomā. Likuma izstrādātāji norāda, ka izmaiņas mazinās gadījumus, kad apsardzes darbības veikšanā tiek iesaistīti neatbilstošas kvalifikācijas darbinieki, ar kuriem tiek slēgti cita veida līgumi, piemēram, uzņēmuma līgumi vai brīvprātīgā darba līgumi, kas tiek izmantoti, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Likuma grozījumi mērķis ir pilnībā izslēgt tiesību normas nepārprotamu piemērošanu, redakcionāli precizējot likuma normu, proti, nosakot aizliegumu uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu. Vienlaikus redakcionāli precizēta arī tiesību norma par praktikantu piesaistīšanu apsardzes veikšanai, ņemot vērā, ka uzņēmēji līdz šim bieži nav ievērojuši Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā organizējama mācību prakse.

Tāpat likums papildināts ar normu, lai novērstu gadījumus, kad, negodprātīgi izpildot līguma nosacījumus, apsardzes komersants tikai pēc pārbaudes sākšanas norāda uz uzņēmumu, kuram it kā nodevis apsardzes pakalpojuma sniegšanu kā apakšuzņēmējam, tādā veidā cenšoties izvairīties no atbildības par pārkāpumiem arī nodokļu nomaksas jomā. Tāpat novērsta iespējamība apsardzes pakalpojumu sniegšanā izmantot brīvprātīgo darbu, kas pēc būtības veido shēmu, lai pilnībā izvairītos no atsevišķu nodokļu nomaksas.

Likums precizēts arī tāpēc, lai novērstu gadījumus, kad apsardzes pakalpojumus sniedz komersants, kuram nav atbilstoša materiāli tehniskā nodrošinājuma atbilstošai reaģēšanai uz trauksmes signāliem, vai arī šāds materiāli tehniskais nodrošinājums tiek deklarēts, lai arī faktiski neeksistē.

Tomēr Iekšlietu ministrijas steigā un bez diskusijas ar nozari gatavotie grozījumi Apsardzes darbības likumā, lai 2017.gadā valsts budžetā no ēnu ekonomikas iegūtu papildu 200 000 eiro, ir nekvalitatīvi un nesasniegs cerēto mērķi, jo grozījumi pēc būtības ir nenozīmīgi, un nerisina galvenās problēmas apsardzes nozarē. Likuma grozījumiem nav arī nekāda ekonomiskā pamatojuma un plānotais ieguvums 200 000 eiro ir izdomāts bez jebkādiem aprēķiniem.

Es patiesi ceru, ka šāda attieksme no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas puses, teatrāli izliekoties, ka notiek cīņa ar ēnu ekonomiku, nav saistīta ar to, ka Valsts policija un Iekšlietu ministrija nevēlas pēc būtības mainīt pašreizējo situāciju apsardzes nozarē. Lai pārliecinātos, ka Iekšlietu ministrijas gatavotie likuma grozījumi patiešām dod solīto ieguvumu, mēs rūpīgi sekosim līdzi, kā šo grozījumu rezultātā valsts budžets iegūs papildu 200 000 eiro.

Drošības nozares kompāniju asociācija uzskata, ka nav pieņemama tik vieglprātīga attieksme no Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas puses, jo apsardzes nozarē ēnu ekonomikas apjoms ir ļoti liels. Galvenās problēmas apsardzes nozarē ir aplokšņu algas, darba tiesisko attiecību pārkāpumi un nodokļu nemaksāšana. Cīņai ar ēnu ekonomiku ir jābūt plānveidīgai un ieklausoties nozares uzņēmēju viedoklī. DNKA ir vairākkārt nākusi ar priekšlikumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kuri dotu būtiski ieguldījumu cīņai ar ēnu ekonomiku apsardzes nozarē.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Atkritumu apglabāšanas tarifā iekļaus arī pētniecības un attīstības izmaksas

Saeima 2016.gada novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot, ka turpmāk tarifā par atkritumu apglabāšanu poligonos iekļaus arī pētniecības un attīstības izmaksas. Likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos.

Likumprojekts paredz, ka pētniecības un attīstības izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 3% no izmaksām, kas veido tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos. Izmaksas būs iekļaujamas tarifā pēc pētniecības pabeigšanas, ievērojot, ka tās nodrošina apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu poligonos.

Valdībai būs jānosaka pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības, kā arī pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtība. Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā nodrošina pētījumu rezultātu publiskošanu.

Lasīt vairāk

02. "LDz Apsardze" saņem tehniskās apsardzes licenci

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Apsardze", kas sniedz tehniskās un fiziskās apsardzes pakalpojumus, saņēmis speciālo licenci par tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

Iepriekš apsardzes uzņēmumi varēja sniegt apsardzes pakalpojumus pamatojoties uz vispārējos apsardzes kompāniju licenci, taču ar nākamā gada 1.javāra apsardzes kompānijām, kuras nodrošina tehnisko apsardzi būs jāatbilst ļoti stingrām prasībām.

Saņemtā atļauja apliecina, ka uzņēmums atbilst šīm prasībām, tostarp apsardzes vadības centrs aprīkots ar nepārtrauktu elektroapgādi, pasargāts no fiziskiem un ugunsgrēka radītiem bojājumiem, kā arī atbilst citām drošības prasībām.

Lasīt vairāk

03. "Stendera" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā - 8,028 miljoni eiro

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA "Stenders" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.martam, bija 8,028 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 633 414 eiro apmērā. Tostarp vietējā tirgū "Stenders" pagājušajā finanšu gadā guva ieņēmumus 3,411 miljonu eiro apmērā.

Pagājušais finanšu gads uzņēmumam bija pirmais pēc pārskata perioda maiņas. Šajā periodā uzņēmums turpināja nostiprināt franšīzes piedāvājumu, paplašināja produktu portfeli un meklēja jaunus noieta tirgus. Kopumā izstrādāti un tirdzniecībā laisti aptuveni 80 jauni produkti.

Nozīmīgs notikums pagājušajā finanšu gadā bija investīciju piesaiste viena miljona eiro apjomā. Tāpat uzņēmums turpināja investēt ražošanas, noliktavas un laboratorijas telpu modernizēšanā, jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Nolūkā iekarot Dienvidaustrumāzijas tirgu aizvadītajā finanšu gadā atvērts meitasuzņēmums Singapūrā. Tāpat piesaistīti jauni franšīzes partneri Igaunijā, Portugālē, Francijā un Vjetnamā, kā arī veiktas piegādes uz Rumāniju un Lietuvu.

Lasīt vairāk

04. 2015.gadā atkritumu apglabātāju kopējais apgrozījums audzis par 9%

2015.gadā atkritumu apglabāšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums audzis par 9%, sasniedzot 10,1 miljonu eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

Apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar 2014.gadu, ir skaidrojams ar to, ka četri komersanti laika periodā no 2014.gada otrā pusgada līdz 2015.gada novembrim sāka strādāt ar jauniem SPRK apstiprinātiem tarifiem, kas balstīti uz faktiskajām sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma izmaksām un aktuālajiem poligonos apglabāšanai pieņemtajiem sadzīves atkritumu apglabāšanas apjomiem.

SPRK informācija arī liecina, ka poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apmērs 2015.gadā bija 514 000 tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā 2014.gadā.

Lasīt vairāk

05. Metālapstrādes uzņēmums "Dīlers" pārtop par "A Holding"

2016.gada novembrī viens no lielākajiem Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem AS "Dīlers" mainīja nosaukumu un kļuva par AS "A Holding”. Attiecīgi tika mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs. Turpmāk valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs "A Holding" padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par "A Holding" padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs. 2015.gadā SIA "Dīlers" mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS "Dīlers”.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pēdējā gaitā izvadīs bijušo Saeimas deputātu Oskaru Grīgu

Jelgava, 27.apr., LETA. Šodien plkst.13 no apbedīšanas biroja "Tāle" uz Irlavas pagasta Tiļļu kapiem tiks izvadīts vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Oskars Grīgs, aģentūru LETA iepriekš informēja Tukuma novada pašvaldībā. 1943.gada 20.janvārī dzimušais Grīgs aizgājis mūžībā 21.aprīlī. Grīgs dzīvojis Tukuma novada Tumes pagastā, "Firmas.lv" informācija liecina, ka viņam piederēja zemnieku saimniecība "Atmiņas". Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Grīgs bija 5., 6. un 7.Saeimas deputāts lasīt tālāk

Autors: LETA

"Eurocash1" pirks "Citadelei" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju "CBL Cash Logistics"

Rīga, 25.apr., LETA. Latvijā un Lietuvā strādājošā inkasācijas un apsardzes pakalpojumu sniedzēja "Eurocash1" grupa paplašina darbību Latvijā, iegādājoties un pievienojot grupai AS "Citadele banka" piederošo inkasācijas pakalpojumu sniedzēju SIA "CBL Cash Logistics", informē Lietuvas kompānijas "Eurocash1" direktors Vitauts Labecks. Darījuma summa netiek atklāta, taču Labecks norāda, ka darījuma mērķis ir veidot spēcīgu platformu, lai attīstītu inkasācijas pakalpojumu uzņēmumu Latvijā un lasīt tālāk

Autors: LETA

Koncerna "G4S Latvia" peļņa pērn sarukusi par 39,4%

Rīga, 6.apr., LETA. Pērn apsardzes kompānijas AS "G4S Latvia" konsolidētā peļņa bija 416 963 eiro, kas ir par 39,4% mazāk nekā 2015.gadā, bet konsolidētais apgrozījums pērn audzis par gandrīz 18%, sasniedzot 21,754 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas konsolidētā peļņa 2015.gadā bija 688 780 eiro, bet konsolidētais apgrozījums 2015.gadā bija 18,444 miljoni eiro. Savukārt māteskompānijas apgrozījums pērn sasniedza 14,878 miljonus eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>