Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs

Budžetā neieņemtie nodokļi sarūk par miljonu

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017.gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016.gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2% - sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā. Ēnu ekonomikas samazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem. Iepriekšējā gadā asociācija aktīvi sadarbojās ar nozari uzraugošajām institūcijām, lai rastu risinājumus problēmām, un var redzēt, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

Stingrāk jāvēršas pret apakšuzņēmēju shēmām

Šajā pusgadā asociācija centās pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē.
Īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlās uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. Uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2017.gadā 50,8% apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas.

Nepieciešams nozares reģistrs

Vēl viena apsardzes nozares problēma ir ārkārtīgs necaurspīdīgums, jo trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Šī problēma ir risināma, ņemot piemēru no citām nozarēm, un līdzīgi kā būvniecībā, kur darbojas Būvkomersantu reģistrs, izveidojot apsardzes komersantu reģistru, kas piedāvātu informāciju par komersantu, tā nodarbinātām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību un to pieļautajiem noteikumu pārkāpumiem.

Jāparaksta nozares ģenerālvienošanās

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina aktīvi virzīt nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, kas nepieciešami, lai ģenerālvienošanos noslēgtu. Ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. Mūsu ieskatā, vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Sākusies virzība uz depozītsistemas ieviešanu

Saeima sāk skatīt likumprojektus, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Šā gada 4.jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi. Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.

Lasīt vairāk

02. 2021.gadā ES būs aizliegta vienreizlietojamu galda piederumu tirdzniecība

Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu un citu priekšmetu tirdzniecību. Šie priekšmeti veido vairāk nekā 70% jūras piegružojuma. Plānots, ka vienreizlietojamu plastmasas galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmu kociņu tirdzniecība ES tiktu aizliegta no 2021.gada. EK ierosināto aizliedzamo preču sarakstu EP deputāti papildinājuši ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, oksonoārdāmas plastmasas priekšmetiem un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Lai aizliegums stātos spēkā, EP par to sarunās jāvienojas ar dalībvalstīm.

Lasīt vairāk

03. Skaistumkopšanas jomā nosaka higiēnas prasības

Valdība apstiprināja jaunus noteikumus "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kuros atmestas novecojušas un neaktuālas prasības, kā arī noteiktas jaunas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem. Viena no izmaiņām ir aizliegums izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas instrumentu sterilizācijas procesa nodrošināšanai. Tāpat noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanās riska instrumentu iedalījums, kā arī detalizētākas prasības instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas. Noteikumi nosaka, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējam būs arī pienākums informēt patērētāju par iespējamiem riskiem veselībai. Tāpat turpmāk pakalpojuma sniedzējam pirms augsta riska pakalpojuma sniegšanas jauniešiem būs jāpārliecinās par viņu vecumu, kā arī jāsaņem vecāku piekrišanu pakalpojuma saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. "E Daugava" varēs paplašināt darbību Ozolnieku novadā

Valsts vides dienests (VVD) izsniedzis atļauju bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmuma SIA "E Daugava" darbības paplašināšanai Ozolnieku novadā ar nosacījumu līdz 2020.gadam izpildīt vides aizsardzības prasību nodrošināšanas un tīrākās ražošanas plānu. Kopumā "E Daugava" plāno investēt divus miljonus eiro ražotnes paplašināšanai Ozolnieku novada Salgales pagastā, radot iedzīvotājiem 18 jaunas darba vietas. Kompānija plāno paplašināties jau kopš 2014.gada, kad tika sākta ietekmes uz vides novērtējuma procedūra. Uzņēmuma plānoto darbību ir izskatījis arī Vides pārraudzības valsts birojs un devis pozitīvu atzinumu jau pērn. Lai realizētu ražotnes paplašināšanu un saņemtu atļauju no VVD, tika savākti vairāk nekā 190 iedzīvotāju paraksti.

Lasīt vairāk

05. Izveidots jauns atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums „AJ Power Recycling”

Enerģētikas uzņēmums SIA "AJ Power" līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai izveidojis arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "AJ Power Recycling". Plānots, ka uzņēmums apsaimniekos izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi. "AJ Power Recycling" izveidei ieguldīti 100 000 eiro, bet tuvākajā laikā plānots ieguldīt vēl 200 000 eiro. Līdzās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, "AJ Power Recycling" līdzdarbosies arī atkritumu savākšanas infrastruktūras attīstībā, piedāvās seminārus grāmatvedības speciālistiem par jaunumiem dabas resursu nodokļa likumdošanas jautājumos un uzskaitē, kā arī izglītos sabiedrību atkritumu šķirošanas jautājumos.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Getliņi EKO" apgrozījums pērn pieauga par 9,2%

Rīga, 17.jūn., LETA. Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi EKO" apgrozījums pagājušajā gadā bija 18,833 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 2,7 reizes un bija 379 371 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pērn "Getliņu EKO" ieņēmumi no atkritumu deponēšanas pieauga par 11%, kas saistīts ar pērn atkritumu deponēšanas tarifā iekļauto dabas resursu nodokli, kā arī ieviesto atkritumu lasīt tālāk

Autors: LETA

Rīgas domnieki lems jaunas būvgružu šķirošanas un pārstrādes vietas izveidi Rīgā

Rīga, 11.jūn., LETA. Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien lems par atļauju Rīgā, Atlasa ielā 7B, veidot jaunu būvgružu šķirošanas, pagaidu uzglabāšanas un pārstrādes vietu, liecina komitejas darba kārtība. Atļauju jaunas atkritumu reģenerācijas vietas izveidei lūgusi SIA "Baltic demolition group". Uzņēmums šajā vietā plāno uzglabāt un pārstrādāt (drupināt) būvobjektos demontāžas, būvniecības un remonta darbu rezultātā radušos lauztus un bojātus ķieģeļus, betona konstrukcijas, stiklu un lasīt tālāk

Autors: LETA

"Eko Kurzeme" no jūnija sāks atkritumu apsaimniekošanu Saldus un Brocēnu novadā

Rīga, 28.maijs, LETA. Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia grupa" meitasuzņēmums SIA "Eko Kurzeme" no šā gada 1.jūnija sāks darbu arī Saldus un Brocēnu novados, šajās teritorijās nodrošinot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmākos septiņus gadus, aģentūru LETA informēja "Eco Baltia grupas" preses sekretāre Daiga Buča. Vienlaikus viņa piebilda, ka uzņēmums uzvarējis arī iepirkumā Skrundā, kur patlaban vēl turpinās līguma slēgšanas process ar pašvaldību. Buča skaidroja, ka lasīt tālāk

Visas ziņas >>>