Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Atkritumu apsaimniekošanu nevajag reformēt strauji

Jānis Vilgerts, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Pret būtisku reformu ieviešanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē būtu jābūt piesardzīgiem, bet uzmanība drīzāk jāvelta nepārtrauktai sistēmas pilnveidošanai. Atkritumu pārrobežu pārvadājumi jau ilgstoši atrodas Eiropas komunālo pakalpojumus federācijas problēmu prioritāšu sarakstā, un nu ar šim problēmām saskaramies arī Latvijā.

Problēmas būtība ir tiesiskā robeža starp to, ko saucam par "atkritumiem" un kas tiek saukts par "izejvielu". Iepriekš jau bija kaut kas dzirdēts par to, ka Latvijā nelegāli tiek ievesti atkritumi. Runājot par konkrēto gadījumu Jūrmalā, cik var saprast, no Skandināvijas atkritumi tikuši ievesti Latvijā kā izejvielas, lai tos vestu tālāk uz kādu pārstrādes rūpnīcu kaut kur citur. Taču, acīmredzot uzņēmējam nav izdevies nokārtot kādas formalitātes, tāpēc tie atkritumi nonāca glabātuvē. Atkritumu pārrobežu pārvadājumi jau ilgstoši atrodas Eiropas komunālo pakalpojumus federācijas, kuras biedrs ir arī LASUA, problēmu prioritāšu sarakstā. Eiropā tā ir aktuāla problēma, ar ko tagad saskārusies arī Latvija.

Latvijā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā ievešanas, atļauju sistēma ir diezgan liberāla. Atļaujas saskaņā ar vispārējiem Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem principiem diezgan daudz tiek izsniegtas avansā, cerot, ka uzņēmēji izdarīs to, ko ir apņēmušies. Pēc manām domām, atļauju izsniegšanai un prasību izpildei jābūt ne tik formālai, kā tas ir patlaban, bet gan tuvāk realitātei. Dažus gadus iepriekš asociācija izsniedza atzinumus par katru atkritumu apsaimniekošanas atļaujas pieprasījumu. Atzinumā bija lasāms mūsu viedoklis par uzņēmumu patiesajām spējām veikt pieteiktās darbību. Pēc Valsts kontroles rekomendācijas, šis atzinums radīja papildus slogu "uzņēmējiem", un Valsts vides dienests (VVD) atteicās no šīs sadarbības. Rezultāts redzams - formāls ieguvums un vides avārijas sekas.

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu asociācija apvieno 52 nozares uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 95% no visiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Mums ik mēnesi notiek biedru sanāksmes, kurās tiek apspriestas nozares problēmas un veidi, kā tās risināt. Esmu piesardzīgs pret būtisku reformu strauju ieviešanu, krietni drošāka ir nepārtraukta sistēmas pilnveidošana. Šobrīd steidzami būtu jāiegulda darbs VVD procedūru sagatavošanā situācijās, kad tiek konstatēti pārkāpumi. Jāievieš atkritumu apsaimniekošanas darbību apdrošināšana, lai būtu skaidrs naudas līdzekļu avots vides "avāriju" seku likvidēšanā. Man nav zināms neviens gadījums par asociācijas biedru veiktiem rupjiem pārkāpumiem nozarē. Vienmēr šajos vides katastrofu gadījumos figurē iepriekš nezināmas firmiņas.

Nozarē nekādas dižas izmaiņas patlaban manīt nevar. Proti, pirmais lielo investīciju posms ir jau kādu laiku noslēdzies - ir uzbūvēti sadzīves atkritumu poligoni, ir sabūvētas šķirošanas rūpnīcas, poligoniem ir savi plāni attīstīties, atkritumu savācējiem savi. Savukārt konsolidācijas process, kad lielākās kompānijas paplašina savu darbības lauku, pārpērkot mazākās kompānijas, patlaban jau notiek. Bet to procesu nedaudz palēnina tas, ka mazākās kompānijas sagaida lielāku cenu, nekā par to biznesu varētu maksāt. Taču ir skaidrs, ka konsolidācija notiks. Tas ir tikai laika jautājums.

Prognozējams, ka atkritumu pārstrādes joma Latvijā attīstīties. Turklāt līdz šim Latvijā par maz izmantotas "zaļā iepirkuma" priekšrocības. Šis atbalsta instruments ir ļoti būtiski pārstrādes attīstībai. Visticamāk, šajā virzienā tiks ieguldīti lieli līdzekļi, lai izveidotu, piemēram, stikla, papīra, plastmasas un gumijas pārstrādes rūpnīcas, kas ražos gala produktus iedzīvotājiem. Līdz ar atkritumu pārstrādi, attīsies arī dalītā vākšana, par to liecina vairāku citu valstu pieredze. Valsts pārvaldes un industrijas sadarbība būs efektīvāka, ja vairāk problēmu identifikācijā un risinājumos tiks iesaistīti pētniecības institūti. Problēmu loks un sarežģītības pakāpe ir ievērojams, un ne valsts pārvalde, ne zinātnieki, ne nozare atsevišķi nespēs atrast veiksmīgākos risinājumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Nordic Plast" par 1,4 miljoniem eiro modernizēs iekārtas

Otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums SIA "Nordic plast" izsludinājis iepirkumu atkritumu tehnoloģisko pārstrādes iekārtu iegādei un uzstādīšanai un esošo iekārtu modernizācijai par 1,4 miljoniem eiro.

Atbilstoši tehniskajai specifikācijai, konkurss rīkots, lai modernizētu uzņēmuma esošās iekārtas, uzlabojot procesu elastību, produkcijas kvalitāti un caurlaidību, kā arī samazinot ar manuālo šķirošanu saistītās darbības izmaksas.

Minēto paredzēts panākt, uzņēmumā izveidojot divus jaunus atkritumu pārstrādes mezglus optiskajai šķirošanai un priekšmazgāšanai, tostarp tai nepieciešamās palīgiekārtas, kā arī pilnveidojot esošās centrifūgas, aizstājot tās ar labāk funkcionējošu alternatīvu.

Lasīt vairāk

02. "Clean R" plāno Rīgā izveidot plastmasas maisiņu pārstrādes rūpnīcu

Atkritumu apsaimniekotājs SIA "Clean R" Rīgā plāno izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no pārējiem atkritumiem atšķirotām polietilēna un polipropilēna plastmasām tiks ražotas plastmasas granulas.

Uzņēmuma valdes loceklis Guntars Levics skaidroja, ka pārsvarā tiek domāts par plastmasas maisiņu un tamlīdzīgu plēvju, kā arī cietās plastmasas iepakojumu, kas nav PET, pārstrādi. 2017.gada 29.decembri "Clean R" noslēdza līdzfinansējuma līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kas paredz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 35% no kopējām projekta izmaksām.

Rūpnīca atradīsies Rīgā, tās plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkstoši tonnu gadā. Daļu materiāla, kuru plānots pārstrādāt jaunajā rūpnīcā, "Clean R" jau šobrīd savāc un nodod pārstrādātājiem, galvenokārt ārpus Latvijas.

Lasīt vairāk

03. Līdz 2030.gadam cer visus plastmasas iepakojums izmantot atkārtoti

Eiropas Savienība (ES) janvārī paziņoja par plāniem panākt, lai līdz 2030.gadam visu plastmasas iepakojumu būtu iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, šādi cenšoties samazināt plastmasas atkritumus okeānos un izgāztuvēs.

Plāna mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņiem ir vienkāršāk sadalīt, izmantot atkārtoti vai pārstrādāt plastmasu, kā arī izdarīt izvēles, kas videi nodara mazāku kaitējumu.

EK turklāt vēlas samazināt mikroplastikātu izmantošanu, tādu kā kosmētikas līdzekļiem pievienojamās eksfoliācijas granulas, kuru nonākšanai jūras vidē sekas nav zināmas. ES palielinās finansējumu izpētes projektiem, lai attīstītu plastmasas produktus, kurus iespējams labāk pārstrādāt, kā arī labākus pārstrādes procesus.

Lasīt vairāk

04. Rīgā veidos septiņas jaunas metāllūžņu pieņemšanas vietas

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja janvārī atbalstīja septiņu jaunu metāllūžņu apsaimniekošanas vietu izveidi Rīgā. Laukumi atradīsies Aplokciema ielā 3, Lubānas ielā 82, Tekstilnieku ielā 22, Rītausmas ielā 2, Jāņavārtu ielā 21, Starta ielā 7a un Krustabaznīcas ielā 9a.

Vietas, kur paredzēts veidot jaunos metāllūžņu savākšanas un apstrādes laukumus, atrodas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorijās. SIA "Akron Baltic" plāno šajās vietās pieņemt metāllūžņus no fiziskām un juridiskām personām, veikt to šķirošanu pa metāla veidiem, uzglabāt un sagatavot lūžņus transportēšanai gala pārstrādei.

Teritorijās paredzēts veikt manuāli sašķiroto lūžņu sagriešanu un to uzglabāšanu slēgta tipa konteineros. Plānotais kopējais apsaimniekojamo metāllūžņu daudzums ir 21 860 tonnas gadā. Plānots, ka gada laikā tiks savāktas arī aptuveni 120 tonnas svina akumulatoru.

Lasīt vairāk

05. Apvienos uzņēmumus "Eco Baltia vide" un "Eko Reverss"

Vides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Eco Baltia vide" pārņemot otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmuma SIA "Eko Reverss" funkcijas, notiek abu uzņēmumu apvienošana.

"Eco Baltia" vide" direktors Jānis Aizbalts stāstīja, ka, pārņemot "Eko Reverss" funkcijas, "Eco Baltia vide" kļūs arī par lielāko otrreizējā materiāla savākšanas un pārstrādes uzņēmumu Latvijā.

"Eco Baltia vide" līdz 2020.gadam plāno investēt jaunu materiālu pārstrādes līnijās un savākšanas tīkla attīstībā līdz 15 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"ZAAO" atbilstoši KP rekomendācijām precizējusi sadarbības noteikumus ar sadarbības partneriem

Rīga, 18.apr., LETA. Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija SIA "ZAAO" atbilstoši Konkurences padomes (KP) rekomendācijām precizējusi noteikumus ar sadarbības partneriem, aģentūrai LETA pavēstīja "ZAAO" pārstāve Laura Jegorova. Viņa skaidroja, ka KP šā gada martā veiktā pārbaude ietvēra "ZAAO" darbību laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam, kad tika slēgti līgumi ar sadarbības partneriem - iepakojuma apsaimniekotājiem AS "Latvijas Zaļais punkts", SIA "Zaļā josta" un SIA "Zaļais lasīt tālāk

Autors: LETA

Konkurences padome: Atkritumu apsaimniekošanas tirgus pēdējos gados Latvijā piedzīvojis konkurencei nelabvēlīgas pārmaiņas

Rīga, 16.apr., LETA. Atkritumu apsaimniekošanas tirgus pēdējos gados Latvijā piedzīvojis konkurencei nelabvēlīgas pārmaiņas, brīvā tirgus noslēgšanu un pašvaldības uzņēmumu darbības paplašināšanu, aģentūru LETA informēja Konkurences padomē (KP). Atbilstoši 2016.gadā KP veiktajam pētījumam, arī atsevišķi nozares normatīvā regulējuma nosacījumi kavē efektīvu tirgus attīstību. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka šā gada martā padomes piemērotais sods par tirgus varas ļaunprātīgu lasīt tālāk

Autors: LETA

Vairākkārtīgi samazinājusies Jelgavas atkritumu apsaimniekotāja peļņa

Jelgava, 16.apr., LETA. Pagājušajā gadā vairākkārtīgi samazinājusies SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" peļņa, sasniedzot 2863 eiro, salīdzinot ar 116 809 eiro 2016.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums peļņu 2863 eiro apmērā nolēmis atstāt nesadalītu, ieguldot to attīstība. Savukārt apgrozījumu Jelgavas domei un SIA "Kulk" piederošajam uzņēmuma izdevies palielināt par 10%. Proti, 2016.gadā apgrozījums bija 2 585 952 eiro, bet pērn - jau 2 823 147 eiro. lasīt tālāk

Visas ziņas >>>