Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jāaizliedz apsardzes kompānijām algot apakšuzņēmējus

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs

DNKA ar vēstuli ir vērsusies pie virknes valsts tiesībsargājošo institūciju un politikas veidotājiem, piemēram, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas u.c., lai pievērstu to uzmanību uz apakšuzņēmēju piesaistīšanu apsardzes pakalpojumu sniegšanā. Rakstīt aicinājumu asociāciju pamudināja fakts, ka publiskajā telpā tika izplatīta informācija par apsardzes uzņēmumu SIA "Koblenz", kura apakšuzņēmumam SIA "Termolate" nodokļu parāds sasniedzis teju 219 000 eiro, un tas izmantojis vēl citu apakšuzņēmumu, kas darbiniekiem nav izmaksājis algas vairāku mēnešu garumā.

Minētais gadījums uzskatāmi parāda, ka nesakārtoto likumu un uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē pēc būtības sekmē to, ka apsardzes darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu un tiek pārkāptas viņu darba tiesiskās attiecības. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Īpaši aktuāli šis ir publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik tajos cena ir galvenais kritērijs, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu un algu rēķina. Diemžēl līdz šim veiktie grozījumi nav devuši cerētos rezultātus.

DNKA uzskata, ka apakšuzņēmumu izmantošana, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus, ir nepamatota un tikai veicina ēnu ekonomiku valstī. Tā vietā, lai fiziskās apsardzes nodrošināšanā izmantotu apakšuzņēmumus, uzņēmumam jāpieņem darbā papildu darbinieki, lai spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Izmantojot apakšuzņēmumu shēmas, notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un pārsvarā gadījumu apakšuzņēmumi tiek likvidēti pēc nodokļu parāda aprēķina un problēmu rašanās. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests arī iepriekš norādījis, ka apakšuzņēmumu izmantošana fiziskajā apsardzē rada būtiskas riskus nodokļu maksāšanai.

Apsardzes nozare ir viena no licencētajām jomām, kurai piemērots īpašs regulējums, līdz ar to svarīgi ieviest stingrākas prasības, lai izvairītos no nelikumīgām darbībām, novērstu nodokļu aizplūšanu no valsts budžeta un nodrošinātu adekvātas darba tiesiskās attiecības darbiniekiem. Sabiedriskās drošības interesēs ir nepieciešams spert radikālus soļus, lai pārtrauktu apsardzes nozarē valdošo tiesisko nihilismu, kas ir novedis pie acīmredzamas nesodāmības sajūtas un klajas ņirgāšanās par valsti.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Valsts aktīvāk apkaros ēnu ekonomiku apsardzes jomā

Neskatoties uz to, ka jau 2016.gadā tika pieņemts regulējums, kas paredzēja sakārtot apsardzes nozari, Finanšu ministrija (FM) sarunās ar nozari secinājusi, ka ēnu ekonomikas straujākai apkarošanai apsardzes nozarē būtu jāievieš vienots komersantu reģistrs.

FM norādīja, ka reģistrs būs līdzīgs kā būvniecības nozarē un ar tā palīdzību plānots noteikt, kurā brīdī un kur atrodas konkrētais apsardzes uzņēmums. Šāds risinājums nepieciešams, lai izskaustu situācijas, kad ar vieniem un tiem pašiem resursiem vienlaikus iespējams atrasties vairākos objektos.

No Valsts ieņēmumu dienesta datiem secināms, ka apsardzes nozarē pastāv ēnu ekonomikas pazīmes, jo vidēji virs 40% strādājošajiem apsardzes nozarē tiek maksātas minimālās darba algas vai zemākas par minimālo darba algu. Tāpēc FM rosina veidot apsardzes komersantu reģistru, izvērtēt apsardzes nozares licencēšanas un sertifikācijas jautājumus, kā arī vērtēt darba laika uzskaites kontroles jautājumus.

Lasīt vairāk

02. "Eco Baltia vide" vietā sadzīves atkritumu izvešanu astoņos Latvijas piejūras novados nodrošinās "Piejūra"

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" pārtraucis atkritumu izvešanu astoņos Latvijas piejūras novados - Tukuma, Talsu, Kandavas, Engures, Mērsraga, Rojas, Jaunpils un Dundagas.

Turpmākos septiņus gadus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu minētajos novados nodrošinās deviņu pašvaldību SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" ("Piejūra").

Iepriekš iegādātos "Eco Baltia vide" priekšapmaksas sadzīves atkritumu maisus "Piejūra" vāks līdz šā gada 30.jūnijam.

Lasīt vairāk

03. Latvijas kosmētikas ražotāju eksporta apjomi var sasniegt 30 miljonu eiro apmērā

Tuvākajos pāris gados Latvijas kosmētikas ražotāju eksporta apjomi augs un nostabilizēsies 25-30 miljonu eiro robežās, prognozē Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA).

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka vietējie kosmētikas ražotāji gadā eksportē produkciju aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā un to eksporta apjoms ik gadu pieaug par aptuveni 5%.

Galvenie eksporta partneri ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, taču pērn strauji audzis eksports uz trešajām pasaules valstīm, atsevišķiem uzņēmumiem kāpjot pat par 60-70%. Tiesa, Latvijas kosmētikas ražotāju iekļūšanai trešo valstu tirgos ir nepieciešami lielāki resursi, kā arī zināšanas par attiecīgo valstu kultūru.

Lasīt vairāk

04. "Clean R" apgrozījums pērn audzis par 12,6%

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Clean R" apgrozījums pērn pieauga par 12,6%, salīdzinot ar 2016.gadu, sasniedzot 36,55 miljonus eiro, savukārt peļņa dubultojās un bija 3,37 miljoni eiro.

Uzņēmumam pērn apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt, kāpinot produktivitāti un paplašinot tirgus daļu visos darbības segmentos. Pērn "Clean R" noslēdza ilgtermiņa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar vairākām Latvijas pašvaldībām.

Pērn veikta arī uzņēmuma reorganizācija, kuras rezultātā poligona "Getliņi" teritorijā esošā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca nodalīta kā atsevišķs meitasuzņēmums - SIA "Vides resursu centrs".

Lasīt vairāk

05. Vairāki valsts pārvaldes vides projekti saņem 695 607 eiro

Starp 23 valsts pārvaldes izstrādātiem nozares vides projektiem konkursa rezultātā sadalīti 695 307 eiro. Vislielākā daļa jeb 220 179 eiro piešķirti deviņiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektiem. Tostarp bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas paplašināšanai un pilnveidošanai novirzīti 40 000 eiro, bet 35 000 eiro paredzēti metodiskajam atbalstam zaļā iepirkuma piemērošanā.

Tāpat 30 000 eiro VARAM piešķirti projekta "Ūdenssaimniecības datu aktualizācija aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu (CE) no 2000 līdz 10 000" īstenošanai.

Kopumā 220 048 eiro novirzīti septiņiem Valsts vides dienesta pieteiktajiem projektiem. Sabukārt 188 124 eiro atbalsts tiks pieciem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektiem. Vismazākā konkursa finansējuma daļa jeb 67 256 eiro piešķirti Latvijas Dabas muzejam.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Novērš nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Lai novērstu nepilnības atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot noteikt, ka atkritumu apglabāšanas tarifā būs jāiekļauj izmaksas attīstībai un pētniecībai saistībā ar apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Likumā gan noteikts, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no visām tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos veidojošajām izmaksām.

Nozares neveiksmes

Augs tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu

Nākotnē paredzams tarifi par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugums, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz – līdz 2020. gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35 % no 1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kas palielinās sniegto pakalpojumu izmaksas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektiem 69,4 miljoni eiro

Sākoties projektu iesniegšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā, zināms, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas projektu pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 69 408 120 eiro. Šajā atlases kārtā lielākais Kohēzijas fonda finansējums – 25,5 miljoni eiro – paredzēts Jūrmalas ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidošanai, Jelgavā projekta īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12,7 miljoni eiro, Mārupei – gandrīz 8,6 miljoni eiro.

Darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12,6 miljoni eiro
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā darba drošības uzlabošanai būs pieejami 12 643 472 eiro, lai pilnveidotu darba attiecību un darba aizsardzības tiesisko regulējumu, sniegtu atbalstu bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniegt konsultācijas un izstrādāt darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām.

Šķēršļi "zaļā" iepirkuma veicināšanai

Lai gan Latvija pagājušajā gadā sasniedza mērķi – nodrošināt "zaļā" publiskā iepirkuma (ZPI) 15 % finansiālo īpatsvaru publiskajos iepirkumos –, joprojām pastāv vairāki šķēršļi ZPI izplatības veicināšanā. Viens no tiem ir informatīvā barjera, proti, iepirkuma speciālistiem trūkst motivācijas un zināšanu ZPI jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Otra izplatītākā ir ekonomiskā barjera, kas ir saistīta ar cenu atšķirībām starp videi draudzīgām precēm un to konvencionālajām alternatīvām. Pastāv arī tehniskās barjeras, kas pamatā saistītas ar videi draudzīgo preču nelielo piedāvājumu tirgū un to šauro sortimentu. Lai veicinātu ZPI izplatību, jau ir sākts darbs pie izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 621 633 651
Darbinieku skaits, tūkst. 19 19 20
Peļņa, milj. EUR 21 19 18
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 896 989 926
Apgrozījuma izmaiņas -9 10 -6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, METALEKSPO, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, Cronimet Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 145 282 -21.53 -2 436 -1.68% 111
2. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 21 012 16.3 93 0.44% 24
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 20 749 16.31 1 728 8.33% 1035
4. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 18 262 -1.9 790 4.33% 114
5. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 18 252 -14.47 -326 -1.79% 8
6. IMTL, AS
Rīga, Jauniela 15-3, LV-1050
Metāllūžņi 14 598 -14.75 1 099 7.53% 2
7. Fima, SIA
Dzelzavas 120g, Rīga, LV-1021 T. 67722277
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 849 65.96 2 006 14.49% 79
8. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 13 744 0.57 149 1.08% 975
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 13 596 -2.48 98 0.72% 20
10. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 13 087 9.95 28 0.21% 92

Viedokļi

Autors: Elīna Egle

Ir iespēja investīcijām labākās darbavietās

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) 2015. gadā pievienojušies 14 un šogad jau seši biedri. Turklāt duālā pielietojuma sektorā – militārām un civilām vajadzībām – tieši nodarbināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas ir 2,5 % no privātā sektorā strādājošajiem. Šie skaitļi rezonē ar 2 % no IKP aizsardzības vajadzībām, kam ir iespēja kļūt par investīciju labākās darbavietās. Aizsardzības industrijās tradicionāli atalgojums un inovāciju īpatsvars ir virs vidējiem lasīt tālāk

Autors: Ivars Ruņģis

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Atkritumu apsaimniekotājs Vidzemē rīko stikla iepakojuma vākšanas akciju

Rīga, 1.aug., LETA. No šodienas mēnesi notiks Vidzemes pašvaldību SIA "ZAAO" organizēta izlietotā stikla iepakojuma vākšanas akcija "Stikllotto", kuras laikā, nogādājot uz eko laukumiem vismaz desmit tukšas stikla pudeles vai burkas, ir iespēja piedalīties balvu izlozē, aģentūru LETA informēja atkritumu apsaimniekotāja sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane. "ZAAO" 2017.gadā savāca un pārstrādei nodeva 2128 tonnas stikla iepakojumu, un uzņēmumā uzsver, ka stiklu var pārstrādāt lasīt tālāk

Autors: LETA

Atkritumu apsaimniekotājs Vidzemē rīko stikla iepakojuma vākšanas akciju

Rīga, 30.jūl., LETA. No 1.augusta mēnesi notiks Vidzemes pašvaldību SIA "ZAAO" organizēta izlietotā stikla iepakojuma vākšanas akcija "Stikllotto", kuras laikā, nogādājot uz eko laukumiem vismaz desmit tukšas stikla pudeles vai burkas, ir iespēja piedalīties balvu izlozē, aģentūru LETA informēja atkritumu apsaimniekotāja sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane. "ZAAO" 2017.gadā savāca un pārstrādei nodeva 2128 tonnas stikla iepakojumu, un uzņēmumā uzsver, ka stiklu var pārstrādāt lasīt tālāk

Autors: LETA

Iedzīvotāji sūdzas par informācijas trūkumu saistībā ar "E Daugava" plāniem paplašināt bīstamo atkritumu pārstrādi

Rīga, 26.jūl., LETA. Ozolnieku novada pašvaldība vērsusies Valsts vides dienestā (VVD), lūdzot rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas paplašināšanu SIA "E Daugava", aģentūru LETA informēja pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Ozolnieku novada pašvaldība apgalvo, ka netika iesaistīta sabiedriskās apspriešanas organizēšanas procesā. Pašvaldību arī neapmierina tas, ka pirmā sabiedriskā apspriešana notika Ozolniekos, nevis Ozolnieku novada Salgales lasīt tālāk

Visas ziņas >>>