Ienākt

Nekustamais īpašums

Apsaimniekošana Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tirgus dalībnieki arvien biežāk skatās uz alternatīviem investīciju veidiem

Nekustamo īpašumu kompānijas "Kivi Real Estate" partneris Ēvalds Pavlovs

Investīcijas Latvijas nekustamo īpašumu sektorā stabili turpina mērenu izaugsmi un atsevišķos investīciju segmentos darījumu summas pietuvojušās vēsturiski augstākajiem rādītājiem. Tirgus dalībnieki arvien biežāk skatās uz alternatīviem investīciju veidiem. Interese un darījumu skaits par reģionālu tirdzniecības centru, specifisku industriālu objektu un neiznomātu telpu iegādi pieaug.

Regulāri tiek saņemti pieprasījumi maza riska investīciju objektiem. Galvenokārt investori vēlas iegādāties iznomātus īpašumus ar starptautiskiem enkura nomniekiem un ilgtermiņa nomas līgumiem. Privāti investori un to grupas konkurē ar institucionāliem investoriem par vieniem un tiem pašiem īpašumiem, kas noved pie cenu pieauguma "premium" biroju ēku un tirdzniecības centru segmentos. Loģiski, ka šādos apstākļos tirgus dalībnieki meklē pietiekami drošas alternatīvas, kompensējot riskus ar augstu investīciju atdevi – virs 9%.

Viens no augošajiem investīciju objektu segmentiem ir reģionālie tirdzniecības centri ārpus Rīgas. Pārtikas un ikdienas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi tur sekmīgi darbojas, neskatoties uz demogrāfijas līknēm vai maksātspējas samazināšanos, jo pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm ir stabils. Darījumi par šādiem objektiem atkarībā no vietas un darījuma apjoma var sasniegt pat 13% ikgadēju ienesīgumu. Atšķirīgs segments ir industriālie īpašumi. Parasti uzņēmumi telpās ir veikuši lielus finansiālus ieguldījumus un ražošanas iekārtu pārvešana ir gandrīz neiespējama vai sarežģīta. Attiecīgi iegādājoties ražotni, nelielu noliktavu vai servisu, nomnieku nomaiņas riski bieži vien ir zemāki nekā klasiskajos nomas segmentos.

Investoriem, kuri gatavi aktīvi iesaistīties īpašuma uzlabošanas procesu vadīšanā, uzmanības vērts segments varētu būt brīvās telpas. Piesaistot dizainerus, profesionālus pārvaldniekus un nekustamo īpašumu aģentus, ar salīdzinoši nelielām investīcijām un laika ieguldījumu var radīt ļoti interesantu nomas objektu. Ar dažām radošām darbībām un mērķtiecīgu stratēģiju, jaunie īpašnieki var ievērojami saīsināt iznomāšanas termiņus un paaugstināt potenciālās nomas maksas.

Investējot mazāk pieprasītajos segmentos, investoriem jārēķinās ar sarežģītāku banku finansējuma piesaisti un nereti ar papildus ieguldījumiem īpašuma uzlabošanā. Tomēr kā galvenie ieguvumi jāmin: augstāka investīciju atdeve (9-13%), darījuma nosacījumu fleksibilitāte, kā arī īpašnieka spēja radīt augstu pievienoto vērtību ar savu finanšu un laika ieguldījumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū pērn audzis par 9,52%

Darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū pērn audzis par 9,52%, informēja nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs.
"Pagājušais gads pierādīja, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum nav nekāda sakarība ar kopējo valsts ekonomikas attīstību. Iekšzemes kopprodukta pieaugums pērn bija ļoti mazs, bet darījumu skaits ar īpašumiem sasniedza 2007.gada līmeni," stāstīja Laukalējs.
Pērn reģistrēti 51 352 darījumi ar īpašumiem, bet 2015.gadā tika reģistrēti 46 889 darījumi.
Laukalējs informēja, ka visās lielākajās pilsētās pērn bijis ļoti izteikts darījumu skaita pieaugums, bet darījumu skaits Latgalē pērn bija augstākais nekā jebkad neatkarības periodā ir bijis. Rēzeknē fiksēts darījumu skaita pieaugums par 73%.

Lasīt vairāk

02. Jauna dzīvokļa iegādi šogad apsver 34% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju

Jauna dzīvokļa iegādi šogad apsver vairāk nekā trešdaļa jeb 34% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem teju puse ir gados jauni rīdzinieki, vecumā no 25 līdz 34 gadiem, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja "Hanner" veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug un ir vienas no augstākajām Baltijā, priekšroku dodot arvien kompaktākai, bet dizainiski kvalitatīvākai dzīves telpai.
"Strādājot vairākos tirgos, esam novērojuši, ka gados jaunie pilsētnieki kļūst arvien pragmatiskāki un vienlaikus prasīgāki sava dzīvokļa izvēlē. Jo īpaši šo tendenci redzam Rīgā. Mūsu aptauja liecina, ka 84% iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem izvēlētos nelielas platības - divu un trīs istabu dzīvokļus. Tajā pašā laikā aug prasības pret šīs telpas kvalitāti - tai jābūt ar maksimāli ērtu un funkcionālu iekārtojumu un ar pievienotu dizaina vērtību," skaidro "Hanner" vadītājs Mindaugs Valucks.
Iegādāties jaunu dzīvokli 2017.gadā vēlētos 48% gados jauno iedzīvotāju, liecina aptaujas dati. Viens no biežākajiem iemesliem dzīvokļa iegādei ir augstās dzīvokļu īres cenas (26%). 11% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem dzīvokļa iegāde ir apzinātas investīcijas, kur ieguldīt brīvos līdzekļus. Lēmumu iegādāties jaunu mājokli ietekmē ģimenes izveidošana (25%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana (15%).

Lasīt vairāk

03. Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pērn augušas par 7,6%

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā pērn augušas par 7,6%, sasniedzot vidējo cenu 706 eiro par kvadrātmetru, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.
"Mērenais cenu pieaugums turpinās jau kopš 2010.gada. Pērn tas pat kļuva nedaudz straujāks, jo gada sākumā prognozējām 5% pieaugumu," sacīja Laukalējs.
Pagājušā gada laikā cenas pieauga visos Rīgas lielākajos mikrorajonos. Būtiskākais pieaugums tika konstatēts Imantā, kur cenas auga par 10%. Vislēnāk dzīvokļu cenas pērn auga Bolderājā (par 4,1%) un Vecmīlgrāvī (par 4,6%).
2016.gada nogalē novērotās cenas, salīdzinot ar 2007.gada jūniju, kad tika konstatēta augstākā viena kvadrātmetra cena - 1620 eiro, bija zemākas par 56,5%. Savukārt kopš cenu zemākā punkta 2009.gada septembrī, kad vidējā cena nepārsniedza 487 eiro par kvadrātmetru, pērn tās bija augstākas par 44,7%.

Lasīt vairāk

04. Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apmērs janvārī sarucis par 0,2%

Latvijas mājsaimniecībām mājokļa iegādei bankas janvāra beigās kredītos bija izsniegušas kopumā 4,403 miljardus eiro, kas ir par 0,2% jeb 8,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Tostarp mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu atlikums ar termiņu līdz vienam gadam salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām ir palielinājies par 0,6% jeb 0,4 miljoniem eiro un 2017.gada janvāra beigās bija 73 miljoni eiro.
Mājokļa iegādei izsniegto vidēja termiņa kredītu atlikums (ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem) janvāra beigās bija 82,6 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 0,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet mājokļa iegādei izsniegto kredītu apmērs ar termiņu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, bija 4,247 miljardi eiro, kas ir par 0,2% jeb 8,4 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.
Tādējādi janvāra beigās no Latvijas banku izsniegtajiem kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei 96,5% bija ar termiņu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem (2016.gada beigās - 96,5%). Savukārt ar kredīta atmaksas termiņu līdz vienam gadam bija 1,7% (1,6%) no izsniegtajiem kredītiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, bet ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem - 1,9% (1,9%).

Lasīt vairāk

05. Latvijā iedzīvotāji iegādājas lielākus zemesgabalus, bet ceļ mazākas mājas

Salīdzinot ar pārējo Baltijas valstu iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotāji privātmāju būvniecībai iegādājas lielākus zemesgabalus, bet būvē mazākas mājas, liecina "DNB bankas" sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju "Ober-Haus" veiktais apskats.
Igaunijas iedzīvotāji lielākoties iegādājas zemi Tallinā aptuveni 20 līdz 30 kilometru attālumā no Tallinas, savukārt Lietuvas iedzīvotājiem tie ir aptuveni 10 līdz 15 kilometri no Viļņas. Arī Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk mājokļa būvniecībai izvēlas Pierīgas rajonus netālu no dzīves rosības galvaspilsētā. Kā liecina "Ober-Haus" dati, pērn Pierīgā iegādāts par 23% vairāk zemesgabalu nekā 2015.gadā.
Latvijā mājokļa būvniecībai visbiežāk tiek iegādāti zemesgabali, kuru platība ir 1200 līdz 2000 kvadrātmetri, savukārt Rīgas teritorijā - sākot no 600 kvadrātmetriem. Abās pārējās Baltijas valstīs vidējie iegādātās zemes platības rādītāji ir mazāki. Attiecīgi Igaunijā 900 līdz 1500 kvadrātmetri, bet Lietuvā tikai 600 līdz 1200 kvadrātmetri.
Tajā pašā laikā uz šiem zemes gabaliem uzcelto jaunbūvju apmēri vislielākie ir tieši Lietuvā, kur tās lielākoties tiek būvētas 160 līdz 200 kvadrātmetrus lielas. Igaunijā jaunbūvju apmēri visbiežāk ir 130 līdz 180 kvadrātmetru robežās. Savukārt Latvijā iedzīvotāji cenšas iekļauties 100 līdz 150 kvadrātmetros, tādējādi apzināti mēģinot samazināt ekspluatācijas izmaksas. Retāk Latvijā tiek būvētās arī ēkas ar platību līdz 200 kvadrātmetriem, taču bez papildu ārtelpām.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Investīciju pieaugums komercīpašumos par 128,5 %

Latvijā šā gada pirmajā pusgadā reģistrēts investīciju pieaugums komercīpašumos par 128,5 %, secinājusi komercīpašumu pakalpojumu uzņēmums CBRE. Baltijas reģionā investīciju tirgus šogad ir bijis ļoti aktīvs un kopējais investīciju apjoms šā gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 354 miljonus eiro, tiesa, tas ir par 15 % mazāk nekā iepriekšējā gada periodā.

Nozares neveiksmes

Sarūk darījumu skaits

Pagājušajā gadā darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem samazinājās par 2,9 %. Darījumu skaita samazināšanās pērn Latvijā novērota pirmo reizi kopš 2009. gada, lielā mērā samazināšanās saistīta ar to, ka no Rīgas centra un Jūrmalas dzīvokļu tirgus praktiski ir pazuduši pircēji-nerezidenti. Pagājušajā gadā pavisam notika 46 889 darījumi. 2014. gadā notika 48 293 darījumi, bet 2013. gadā – 47 770 darījumi. Salīdzinot ar 2006. gadu, kad kopējais darījumu skaits bija 76 469, pērn darījumu skaits

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Piešķir papildus naudu mājokļu atbalsta programmā

Valdība šovasar atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu pirmā mājokļa programmai šogad atvēlēt papildu 3 378 373 eiro, kā arī noteikt, ka iegādājamā mājokļa maksimālā vērtība varēs būt 200 000 eiro. 2,5 miljoni eiro piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet 887 373 eiro – no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas ir ļoti pieprasīta – 2016. gada 1. jūlijā kopumā atbalstītas 2686 ģimenes, un papildus piešķirtais finansējums ļaus "Altum" gandrīz dubultot atbalstīto ģimeņu skaitu.

No jauna izsniegtie hipotekārie kredīti aug par 71 %
Pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) informācija. Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Pirmajā ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, otrajā ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn pirmajā ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, otrajā ceturksnī – 75,3 miljoni eiro.

Rīgā uzlabojas mājokļu pieejamība

Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, bet Viļņā mājokļu pieejamība samazinājusies, liecina jaunākā "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Šā gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 497 1 517 1 495
Darbinieku skaits, tūkst. 24 25 25
Peļņa, milj. EUR 43 127 61
Rentabilitāte, % 3 8 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 535 1 562 1 502
Apgrozījuma izmaiņas 21 2 -4
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, InA Group, SIA, Ektornet Real Estate Latvia, SIA, Plesko Real Estate, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS
Vaļņu 28, Rīga, LV-1980 T. 80002000
Nekustamais īpašums 66 147 35.23 -10 506 -15.88% 586
2. Rīgas namu pārvaldnieks, SIA
Mārtiņa 7, Rīga, LV-1048 T. 8900
Namu apsaimniekošana 55 751 -7.44 616 1.11% 2896
3. InA Group, SIA
Lienes 7, Jūrmala, LV-2015
Nekustamais īpašums 52 067 172.33 51 0.10% 8
4. Ektornet Real Estate Latvia, SIA
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444030
Nekustamais īpašums 28 601 5.04 -2 353 -8.23% 41
5. Plesko Real Estate, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Nekustamais īpašums 26 703 9.05 8 207 30.73%
6. Mežaparks SPV, SIA
Meistaru 10, Rīga, LV-1050 T. 67780577
Nekustamais īpašums 21 462 11 962 55.73%
7. LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ
Brīvības 123, Liepāja, LV-3401 T. 63480961
Noliktavu pakalpojumi 19 279 20.88 2 115 10.97% 259
8. TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE, SIA
Lielirbes 29, TC "Spice", Rīga, LV-1046 T. 67807279
Nekustamais īpašums 12 789 7.63 6 150 48.09% 10
9. Pillar 3,, SIA
Elizabetes 23, Rīga, LV-1010 T. 67015666
Nekustamais īpašums 12 337 -31.7 -2 740 -22.21%
10. DELTA PROPERTY, SIA
Stacijas laukums 4, Rīga, LV-1050 T. 67018188
Nekustamais īpašums 11 736 3.34 4 548 38.76%

Viedokļi

Autors: Guntars Grīnvalds

Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas no nekustamo īpašumu attīstīšanas

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu lasīt tālāk

Autors: Aigars Zariņš

Rīgas nekustamo īpašumu tirgus netiek līdzi kaimiņiem

Skandināvijas un citu pasaules reģionu pārstāvji uz trijām Baltijas valstīm skatās kā uz vienotu reģionu, tomēr šo valstu nekustamo īpašumu tirgū ir lielas, pat kardinālas atšķirības. Redzams, ka pēckrīzes posmā Baltijas galvaspilsētās vērojami dažādi attīstības tempi. Tirgus Tallinā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā: šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir tikai mīnus 9 %. Tirgus attīstība Viļņā ir bijusi nedaudz lēnāka: šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir mīnus 32,5 %. lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pļavniekos iemūrēs daudzdzīvokļu ēku projekta "Trebū Home" pamatakmeni

Rīga, 20.jūn., LETA. Šodien iemūrēs nekustamā īpašuma attīstītāja "AFI Europe" īstenotā daudzdzīvokļu namu projekta "Trebū Home" pamatakmeni Rīgā, teritorijā starp Lubānas, Salnas un Kupriču ielām. Pasākums notiks plkst.14 un tajā piedalīsies "AFI Europe" valdes loceklis Avrahams Barzilajs, "AFI Europe Latvia" valdes loceklis Deivids Hajs, "AFI Europe Latvia" vadītāja Ilona Striga, arhitektu biroja "Arhis arhitekti" vadītājs Andris Kronbergs, kā arī būvniecības uzņēmuma "Arčers" valdes lasīt tālāk

Autors: LETA

Ropažu novadā cels ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus

Valmiera 19.jūn., LETA. Ropažu novada pašvaldības uzņēmums SIA "Ciemats" no 1.augusta cels ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, vēsta oficiālā publikācija “Latvijas Vēstnesī”. No 1.augusta Ropažu novada iedzīvotāji par ūdensapgādi maksās 0,81 eiro kubikmetrā bez PVN un 1,14 eiro kubikmetrā bez PVN par kanalizācijas pakalpojumiem. Līdz šim tarifs par ūdensapgādi bija 0,63 eiro kubikmetrā ar PVN, bet kanalizācijas novadīšanai - 0,81 eiro kubikmetrā ar PVN. SIA "Ciemats" bez ūdensapgādes un lasīt tālāk

Autors: LETA

Namu apsaimniekotājs Vecumnieku novadā atsakās no rēķiniem papīra formātā

Jelgava, 14.jūn., LETA. Vecumnieku novada pašvaldības namu apsaimniekotājs SIA "Mūsu saimnieks" no 1.augusta vairs nepiegādās klientiem rēķinus papīra formātā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā. Rēķini par apsaimniekošanu, īri un citiem pakalpojumiem turpmāk tiks nosūtīti tikai uz klientu norādīto e-pasta adresi vai izsniegti papīra formātā SIA "Mūsu saimnieks" telpās pēc dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka pieprasījuma. Uzņēmumā aģentūrai LETA apgalvoja, ka lēmumam atteikties no rēķiniem papīra lasīt tālāk

Visas ziņas >>>