Ienākt

Nekustamais īpašums

Apsaimniekošana Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jārada jauna valsts atbalsta programma nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos

"Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns

Latvijā nepieciešams izstrādāt jaunu valsts atbalsta programmu nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanai reģionos. "Altum" īstenotā valsts atbalsta programma mājokļu iegādei jaunajām ģimenēm ar bērniem ir ļoti labs instruments, kas aktivizējis tirgu, bet vajadzīgs vēl kāds papildu rīks, kas mazinātu Rīgas "ūdensgalvas" efektu un atbalstītu īpašumu iegādi reģionālajos centros.

Bankas patlaban vienkārši nevar kreditēt mājas būvniecību, piemēram, talantīgam ārstam Alūksnē, jo tas neatbilst nekādiem banku kritērijiem. Bankas īpašumus kreditē galvenokārt Rīgā un tās apkārtnē, tādējādi veicinot monocentrisku attīstību. Gribētos, lai jaunās, talantīgās ģimenes vairāk "aizķeras" reģionos un Latvijā varētu runāt par policentrisku attīstību, jo tagad situācija ar nekustamajiem īpašumiem reģionos ir diezgan bēdīga.

Patlaban katrs trešais darījums nekustamo īpašumu tirgū notiek "Altum" atbalsta programmas ietvaros. Savukārt reģionos aktivitāte ir zema, tāpēc patlaban dažas pašvaldības attīsta jaunus dzīvojamo māju projektus pēc privātās publiskās partnerības principa, piemēram, Valmierā. Pašvaldības pie nekustamo īpašumu tirgus ķeras apstākļu spiestas un tā nav pašvaldību funkcija - būvēt jaunas mājas. Jābūt izstrādātam kādam mehānismam, kas kompensētu starpību starp būvniecības izmaksām 1000 eiro par kvadrātmetru un dzīvokļu tirgus cenu reģionos, kas nav lielāka par 500 eiro par kvadrātmetru.

Kopējais darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū 2016.gadā audzis par 17% un tas liecina, ka arvien spēcīgāka un mēreni augoša vietēja pieprasījuma iespaidā nekustamo īpašumu tirgus ir nostājies uz stabilas un ilgtspējīgas attīstības ceļa. Arī daudzus gadus novērotā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas stagnēšana robežās starp 500 un 600 eiro par kvadrātmetru ir pagātnē un pērn vidējās cenas jau ir pārsniegušas 700 eiro par kvadrātmetru robežu.

Vietējais tirgus aktivizējas tādēļ, ka aug iedzīvotāju pārliecība par nākotni. Cilvēki ir gatavi riskēt ar ieguldījumu nekustamajos īpašumos, jo nostiprinās pārliecība par ekonomiku kopumā un personīgajiem ienākumiem.

Liela ietekme vietējā pieprasījuma nostiprināšanai ir arvien aktīvākai banku kreditēšanas politikai, kā arī liela nozīme ir valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei, ko realizē "Altum". Tāpat bankas ir sākušas piešķirt finansējumu attīstītājiem jauno projektu pabeigšanai, savukārt attīstītāji sākuši pirkt zemes jauno projektu būvniecībai. Tas viss liecina, ka tirgū sākusies attīstība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Lietuvas "City Service" iegādājas Latvijas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju "Latio namsaimnieks"

Lietuvas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs "City Service" ar Latvijas meitasuzņēmuma starpniecību iegādājies kompāniju "Latio namsaimnieks".

"Latio namsaimnieks" apsaimnieko dzīvojamās ēkas 290 000 kvadrātmetru platībā un sniedz pakalpojumus komerciālajiem objektiem. Latvijā "City Service" līdz šim darījumam apsaimniekoja dzīvojamās ēkas 279 000 kvadrātmetru platībā un komerciālās telpas 900 000 kvadrātmetru platībā.

"City Service" darbojas Baltijas valstu, Polijas, Spānijas un Krievijas tirgos. Kopējā tā apsaimniekojamo ēku platība ir vairāk nekā 35 miljoni kvadrātmetru.

Lasīt vairāk

02. Pērn nekustamo īpašumu darījumu skaits audzis par 12,88%

Kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits no 2016.gada janvāra līdz novembra beigām, salīdzinot ar situāciju pērn, ir palielinājies par 12,88%, aplēsis kompānijas "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Viņš piebilda, ka arī vidējās cenas rādītājs, kas no 2016.gada sākuma palielinājies par 6,8%, ir priekšnoteikums turpmākai tirgus attīstībai. Rīgas jauno dzīvokļu tirgus turpina uzrādīt stabili augstu aktivitāti ar caurmērā 120-130 darījumiem mēnesī.

Lasīt vairāk

03. 47% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu

Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sagaida nekustamā īpašuma sadārdzināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.

Vienlaikus cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, bet 30% ir neitrāli noskaņoti un sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā.

Savukārt 4% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Lasīt vairāk

04. Trešajā ceturksnī darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgā samazinājies par 4,4%

Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgus 2016.gada trešajā ceturksnī saglabājis stabilu aktivitāti, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija vērojams neliels darījumu skaita kritums par 4,4% un par 6,5% samazinājās arī darījumu kopējā summa.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū trešajā ceturksnī reģistrēti 1204 darījumi par kopējo summu 34,5 miljoni eiro.

Darījumi ar sērijveida dzīvokļiem veido 66% no Rīgas dzīvokļu tirgus aktivitātes, bet darījumu kopējās summas ziņā tirgus daļa ir 38%.

Lasīt vairāk

05. "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Šmits izpērk uzņēmumu

Viens no lielākajiem Latvijā strādājošiem nekustamo īpašumu uzņēmumiem SIA "Arco Real Estate" šī gada 31. oktobrī izpirka Igaunijas kompānijai AS "Arco Real Estate" (Igaunijas kompānijas "Arco Vara" meitasuzņēmums) piederošas kapitāldaļas 70,64% apmērā.

Par SIA "Arco Real Estate" kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku kļuvis pašreizējais valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Līdz šim Šmitam piederēja 14,7% "Arco Real Estate" kapitāldaļu. Vēl 14,67% pieder SIA "Newcom".

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Investīciju pieaugums komercīpašumos par 128,5 %

Latvijā šā gada pirmajā pusgadā reģistrēts investīciju pieaugums komercīpašumos par 128,5 %, secinājusi komercīpašumu pakalpojumu uzņēmums CBRE. Baltijas reģionā investīciju tirgus šogad ir bijis ļoti aktīvs un kopējais investīciju apjoms šā gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 354 miljonus eiro, tiesa, tas ir par 15 % mazāk nekā iepriekšējā gada periodā.

Nozares neveiksmes

Sarūk darījumu skaits

Pagājušajā gadā darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem samazinājās par 2,9 %. Darījumu skaita samazināšanās pērn Latvijā novērota pirmo reizi kopš 2009. gada, lielā mērā samazināšanās saistīta ar to, ka no Rīgas centra un Jūrmalas dzīvokļu tirgus praktiski ir pazuduši pircēji-nerezidenti. Pagājušajā gadā pavisam notika 46 889 darījumi. 2014. gadā notika 48 293 darījumi, bet 2013. gadā – 47 770 darījumi. Salīdzinot ar 2006. gadu, kad kopējais darījumu skaits bija 76 469, pērn darījumu skaits

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Piešķir papildus naudu mājokļu atbalsta programmā

Valdība šovasar atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu pirmā mājokļa programmai šogad atvēlēt papildu 3 378 373 eiro, kā arī noteikt, ka iegādājamā mājokļa maksimālā vērtība varēs būt 200 000 eiro. 2,5 miljoni eiro piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet 887 373 eiro – no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas ir ļoti pieprasīta – 2016. gada 1. jūlijā kopumā atbalstītas 2686 ģimenes, un papildus piešķirtais finansējums ļaus "Altum" gandrīz dubultot atbalstīto ģimeņu skaitu.

No jauna izsniegtie hipotekārie kredīti aug par 71 %
Pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) informācija. Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Pirmajā ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, otrajā ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn pirmajā ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, otrajā ceturksnī – 75,3 miljoni eiro.

Rīgā uzlabojas mājokļu pieejamība

Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, bet Viļņā mājokļu pieejamība samazinājusies, liecina jaunākā "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Šā gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 497 1 517 1 495
Darbinieku skaits, tūkst. 24 25 25
Peļņa, milj. EUR 43 127 61
Rentabilitāte, % 3 8 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 535 1 562 1 502
Apgrozījuma izmaiņas 21 2 -4
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, InA Group, SIA, Ektornet Real Estate Latvia, SIA, Plesko Real Estate, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS
Vaļņu 28, Rīga, LV-1980 T. 80002000
Nekustamais īpašums 66 147 35.23 -10 506 -15.88% 586
2. Rīgas namu pārvaldnieks, SIA
Mārtiņa 7, Rīga, LV-1048 T. 8900
Namu apsaimniekošana 62 118 3.13 616 0.99% 2896
3. InA Group, SIA
Lienes 7, Jūrmala, LV-2015
Nekustamais īpašums 52 067 172.33 51 0.10% 8
4. Ektornet Real Estate Latvia, SIA
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444030
Nekustamais īpašums 28 601 5.04 -2 353 -8.23% 41
5. Plesko Real Estate, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Nekustamais īpašums 26 703 9.05 8 207 30.73%
6. Mežaparks SPV, SIA
Meistaru 10, Rīga, LV-1050 T. 67780577
Nekustamais īpašums 21 462 11 962 55.73%
7. LIEPAJA BULK TERMINAL LTD, SIA LSEZ
Brīvības 123, Liepāja, LV-3401 T. 63480961
Noliktavu pakalpojumi 19 279 20.88 2 115 10.97% 259
8. TIRDZNIECĪBAS CENTRS PLESKODĀLE, SIA
Lielirbes 29, TC "Spice", Rīga, LV-1046 T. 67807279
Nekustamais īpašums 12 867 8.3 6 150 47.80% 10
9. Pillar 3,, SIA
Elizabetes 23, Rīga, LV-1010 T. 67015666
Nekustamais īpašums 12 337 -31.7 -2 740 -22.21%
10. DELTA PROPERTY, SIA
Stacijas laukums 4, Rīga, LV-1050 T. 67018188
Nekustamais īpašums 11 736 3.34 4 548 38.76%

Viedokļi

Autors: Guntars Grīnvalds

Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas no nekustamo īpašumu attīstīšanas

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu lasīt tālāk

Autors: Aigars Zariņš

Rīgas nekustamo īpašumu tirgus netiek līdzi kaimiņiem

Skandināvijas un citu pasaules reģionu pārstāvji uz trijām Baltijas valstīm skatās kā uz vienotu reģionu, tomēr šo valstu nekustamo īpašumu tirgū ir lielas, pat kardinālas atšķirības. Redzams, ka pēckrīzes posmā Baltijas galvaspilsētās vērojami dažādi attīstības tempi. Tirgus Tallinā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā: šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir tikai mīnus 9 %. Tirgus attīstība Viļņā ir bijusi nedaudz lēnāka: šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir mīnus 32,5 %. lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Tiesa uzklausīs lieciniekus strīdā par "Rakstnieku poliklīnikas" nomas līgumu

Rīga, 27.apr., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta šodien plkst.14 turpinās skatīt strīdu starp "Rakstnieku poliklīniku" un valsts institūcijām, atsakot pagarināt telpu Raiņa bulvāri 27 nomas līgumu. Mēneša sākumā lietā sniedza paskaidrojumus prasītājs un atbildētājs, bet šodien tiesa uzklausīs lieciniekus. Lai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būtu tiesīgi lemt par "Rakstnieku poliklīnika" nomas līguma ēkai Raiņa bulvārī 27 termiņa pagarināšanu, jābūt pārliecinošiem lasīt tālāk

Autors: LETA

Atklās tirdzniecības un pakalpojumu centru "Dino Zoo pasaule"

Rīga, 25.apr., LETA. Šodien plkst.12 Krasta ielā 52, Rīgā, atklās zooveikalu tīkla "Dino Zoo" pārvaldītāja SIA "Zoo centrs" tirdzniecības un pakalpojumu centru "Dino Zoo pasaule", informē uzņēmuma "Zoo centrs" pārstāvji. Iepriekš jau vēstīts, ka centra izveidē ieguldīti 800 000 eiro, tā platība būs 3000 kvadrātmetri. Atklāšanas pasākumā piedalīsies "Dino Zoo" tīkla direktors Kaspars Siļķe, uzņēmuma "Zoo centrs" īpašnieks Dušans Plačeks, AS "Swedbank" uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs lasīt tālāk

Autors: LETA

"Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" vadītāja ieņēmumi pērn pieauguši par 14,7%

Rīga, 20.apr., LETA. Valsts uzņēmuma "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētāja Roberta Dilbas ieņēmumi pērn bija 74 917 eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2016.gadu. "Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs pagājušajā gadā amatā ir nopelnījis 51 211 eiro, kā arī saņēmis pensiju 23 695 eiro apmērā un procentu maksājumu no "SEB bankas" 10 eiro lasīt tālāk

Visas ziņas >>>