Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vietējie zāļu ražotāji turpina fokusēties uz eksporta tirgiem

Juris Bundulis,AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs

Farmācijas nozare 2018. gadā Latvijā turpina stabili attīstīties. Konkurences vide īpaši nav mainījusies, un jaunu zāļu ienākšana Latvijas tirgū saglabājas iepriekšējo gadu līmenī. Zāļu ražotāji no atsevišķu preparātu piedāvājuma pacientiem un speciālistiem arvien vairāk pāriet uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai. Šajā kontekstā arvien aktuālāka kļūst zāļu farmako-ekonomiskās izvērtēšanas pieeja, kas ir izdevīga gan speciālistiem, gan pacientiem, gan ražotājiem un dod iespēju pamatot un pierādīt piešķirtā finansējuma izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti.

Kaut arī Latvijas tirgus ir ļoti svarīgs, vietējie zāļu ražotāji lielākoties turpina fokusēties uz eksporta tirgiem, jo, neskatoties uz vietējo zāļu ražotāju stabilo izaugsmi, to tirgus daļa Latvijā turpina būt niecīga un kopā sasniedz nedaudz virs 4%. Nozare aizvien vairāk saskaras arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, un jau šobrīd uzņēmumiem ir nepieciešami profesionāli darbinieki ar specifiskām zināšanām farmācijā, ķīmijā, farmakoloģijā un tehnoloģijās.

Nozīmīgākais šā gada sākuma notikums veselības aprūpē, kas skar arī farmācijas nozari, ir e-receptes ieviešana e-veselības ietvaros. Sākums bija pretrunīgs un smags, bet situācija ir stabilizējusies un pacienti sāk novērtēt sistēmas priekšrocības.

Tā kā Farmācijas nozare ir veselības aprūpes būtiska un neatņemama sastāvdaļa, manuprāt, šogad lielākās raizes Latvijā sagādās vēl arvien nepietiekamais finansējums zāļu iegādei. Pozitīvi, ka valsts budžetā valsts kompensējamo zāļu finansējums ievērojami palielināsies, taču jāņem vērā, ka katru gadu pieaug valsts kompensējamās zāļu sistēmas lietotāju skaits, tiek piereģistrēti un iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti, kuru izmaksas būtiski pārsniedz vidējos rādītājus. Joprojām augsti – vieni no lielākajiem ES – ir iedzīvotāju līdzmaksājumi zāļu iegādē.

Vēl viens no svarīgākajiem Farmācijas nozares notikumiem ir ES viltojumu direktīvas ieviešana, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. februārī. Šis pasākums ietekmē absolūti visus zāļu ražotājus, kuri realizē savu produkciju ES. Direktīvas mērķis ir izskaust teju visu valstu tirgos pieaugošo zāļu viltojumu nonākšanu pie to lietotājiem un iekļūšanu legālajā zāļu tirgū, veicot izmaiņas zāļu apritē, padarot to stingrāku, drošāku pacientiem un ieviešot jaunus, specifiskus identifikatorus uz zāļu iepakojumiem. Tas rada vairāku miljonu eiro piespiedu izdevumus ikvienam zāļu ražotājam. Joprojām uzskatu, ka šāda globālā cīņa diemžēl netiek vērsta pret zāļu viltotājiem un izplatītājiem, t.sk. un vispirms nelegāli internetā, bet pret godīgiem, kvalitātes standartus ievērojošiem ražotājiem un pacientiem, kurus likumdošanas prasību uzspiests zāļu cenu pieaugums skars ļoti tieši un sāpīgi.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien vairāk un vairāk nāksies sastapties ar dažādu politiķu populistiskiem paziņojumiem par iespējamajiem zāļu cenu samazināšanas veidiem. Šie sludinājumi ir absurdi un aplami, jo Latvijas valsts kompensējamā zāļu sistēmā zāļu cenas ir vienas no viszemākajām, bieži vien pat pašas zemākās ES. To apliecina arī paralēlais imports, proti, zāles no Latvijas tiek izvestas peļņas gūšanas nolūkos uz citām valstīm, nevis otrādi. Tāpēc svarīgākais risinājums, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar zālēm, ir valsts finansējuma palielināšana. Kamēr tas nenotiks, būtiski uzlabojumi pacientu nodrošināšanā ar zālēm Latvijā nav sagaidāmi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis šā gada marta beigās notikušajā nozarei veltītajā konferencē norādīja, ka ķīmijas un farmācijas nozare Latvijā tuvāko piecu gadu laikā cer kāpināt eksporta apjomus līdz vienam miljardam eiro.

Tomēr minētā mērķa īstenošanai būtu nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tostarp, atvieglot nosacījumus darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, lai visas atļaujas būtu iespējams nokārtot mēneša laikā.

Asociācijas valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks jautājums nozares ilgtspējai, jo patlaban Latvijā novērojama darbaspēka migrēšana – strādāt gribošie no tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina migrē uz Latviju, bet vietējais darbaspēks migrē no Latvijas uz rietumvalstīm.

Lasīt vairāk

02. Par Maligina mantojuma aizgādni iecelta uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina

Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par pērn decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni šā gada 6.februārī iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu. Tomēr patlaban mantojuma lieta ir apturēta, jo uzņēmēja atraitne Elīna Maligina Rīgas rajona tiesā apstrīdējusi mirušā “Olainfarm” īpašnieka testamentu, jo to uzskata par viltojumu.

Par atbildētājām lietā norādītas Maligina meitas, kuras atbilstoši testamentam mantojušas tēva īpašumus.

Janvāra vidū nolasītais testaments paredz, ka Maligina daļas uzņēmumos AS "Olainfarm" un SIA "Olmafarm" vienādās daļās mantos viņa trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas. Kā aģentūru LETA informēja "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš, atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.

Lasīt vairāk

03. “Olainfarm” valde nav saņēmusi mājienus no uzņēmuma padomes puses par iespējamo Belēviča iecelšanu valdē

Laikraksts "Latvijas Avīze" marta beigās vēstīja, ka “Olainfarm" varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Belēvičs laikrakstam apstiprināja, ka “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis aicinājis viņu pretendēt amatam uzņēmuma valdē. Tomēr "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka "Olainfarm" padome līdz šim nav raidījusi mājienus par iespējamām izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā tuvākajā nākotnē.

Viņš izskanējušo iespēju par Belēviča iecelšanu “Olainfarm” valdē nevēlējās plaši komentēt, vien norādot, ka tā ir kārtējā spekulācija, kas valda ap uzņēmumu pēc tā īpašnieka nāves.

Lasīt vairāk

04. Belēvičs un Savickis cels farmaceitisko rūpnīcu Uzbekistānā

Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs un "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētāja vietnieks, "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Dinamo Rīga" padomes priekšsēdētājs Juris Savickis šā gada februāra sākumā dibinājuši uzņēmumu "SVC Group", kurā Savickim pieder 70%, bet Belēvičam – 15%.

Pārējās uzņēmuma kapitāldaļas 15% apmērā pieder Aijai Rumbai. Belēvičs marta beigās intervijā laikrakstam “Diena” atklāja, ka jaundibinātais uzņēmums parakstījis nodoma memorandu ar Džizakas apgabala vadību Uzbekistānā par ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas celtniecību Džizakas apgabala brīvajā ekonomiskajā zonā "Zomin Pharm".

Rūpnīca ražos izejvielas tām rūpnīcām, kuras ražo gatavās zāles gan tajā pašā valstī, gan kaimiņvalstīs, tāpat arī eksportam gan uz Eiropas Savienību, gan uz citām valstīm. Vienlaikus rūpnīcā plānots ražot tādas aktīvās vielas, kuras plaši tiek izmantotas farmācijas industrijā gatavo zāļu formu ražošanai, bet kurām patenta aizsardzības laiks ir beidzies. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka rūpnīca varētu ražot arī oriģinālus produktus.

Lasīt vairāk

05. "Silvanols" pievienota kompānija "Longgo"

Zāļu ražotāja "Olainfarm" koncernā ietilpstošajam zaļās farmācijas uzņēmumam "Silvanols" pievienots farmaceitisko preparātu ražotājs "Longgo".

Līguma projekts liecina, ka reorganizācijas procesā "Longgo" tiesības un saistības pāries "Silvanolam", kā arī "Longgo" visu mantu nodos "Silvanolam".

Pēc reorganizācijas "Longgo" beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Vienlaikus "Silvanola" pamatkapitāls pēc reorganizācijas nemainīsies un joprojām būs 703 810 eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Uz Jelgavas poliklīnikas vadītāja vietu izvēlēti četri pretendenti

Jelgava, 12.jūl., LETA. Otrajai kārtai konkursā uz SIA "Jelgavas poliklīnika" valdes locekļa amatu izvirzīti četri pretendenti, aģentūru LETA informēja Jelgavas pašvaldības pārstāve Ilze Neimane. Kopumā "Jelgavas poliklīnika" valdes locekļa amatam saņemti desmit pieteikumi, no kuriem četri virzīti otrajai kārtai. Konkursa otrā kārta ir vispārīga darba intervija, kur tiek vērtētas kandidātu komunikācijas un prezentācijas prasmes. Valdes locekli amatā iecels kapitāldaļu turētāja pārstāvis - lasīt tālāk

Autors: LETA

"Benu aptieku" tīkls izsludinājis konkursu uz apmaksātām studiju vietām farmaceita asistenta profesijā

Rīga, 11.jūl., LETA. "Benu aptieku" tīkls izsludinājis konkursu uz apmaksātām studiju vietām farmaceita asistenta profesijā Rīgas 1.medicīnas koledžā, aģentūru LETA informēja aptieku tīkla pārstāvji. Konkursa atlases uzvarētājiem tiks nodrošinātas ne tikai "Benu aptiekas" finansētas studijas, bet arī garantēts apmaksāts darbs "Benu aptieku" tīklā un veselības apdrošināšana gan studiju laikā, gan pēc to pabeigšanas. Savukārt ārpus Rīgas dzīvojošajiem studentiem tiks nodrošināta apmaksāta lasīt tālāk

Autors: LETA

Daugavpils Reģionālā slimnīca gadu noslēgusi ar 1,57 miljonu eiro zaudējumiem

Daugavpils, 28.jūn., LETA. SIA "Daugavpils Reģionālā slimnīca" apgrozījums aizvadītajā gadā bija 22 986 155 eiro, bet zaudējumi - 1 572 904 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Salīdzinājumā ar 2016.gadu pērn uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 869 044 eiro, bet zaudējumi - par 35 612 eiro. Pērn Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija nodarbināti 1478 strādājošie, kas ir par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš. Daugavpils pilsētas domei pieder 89,75%, Daugavpils novada domei - 6,67% lasīt tālāk

Visas ziņas >>>