Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jāveicina labas pārvaldības ieviešana

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds

Veselības aprūpes nozarē joprojām pietrūkst labas pārvaldības speciālista. Patlaban esošās ministres Andas Čakšas darbos ik pa laikam var redzēt vēlmi un centienus veicināt labu pārvaldību, taču tas ne vienmēr izdodas tik labi, kā varbūt iepriekš cerēts. Nozares problēmu risināšanai finansējums joprojām tiek meklēts. Taču ar to nav gana, jo, lai veicinātu labu pārvaldību, ir vajadzīga politiskā griba kaut ko mainīt. Valsts līmenī jābūt gatavam runāt par ēnu ekonomiku, līdzekļu un resursu izšķērdēšanu, būtu jāapzinās neefektīvā saimniekošana. Tās ir lietas, kas pār nozari met ēnu. Tāpēc nebūtu jābrīnās, ka patlaban nav politiski atbalstīta lēmuma par līdzekļu palielināšanu nozarei, par kuras lietpratīgu saimniekošanu gulst šaubu ēna.

Gads nozarē ir sācies ar vairāku izaicinājumu iezīmēšanos – nozares neparedzamība valsts apmaksāto pakalpojumu jomā, Veselības ministrijas veiktās izmaiņas vairāku izmeklējumu tarifos, ar ko nozarē zūd paļāvība līdz tam saprotamiem noteikumiem. Iekšējā tirgū apdraudējumu rada rūkošais iedzīvotāju skaits. Nozarē pieaug konkurence, par ko liecina vairāku nozares dalībnieku mārketinga aktivitātes, cīnoties par pacientu piesaisti.

Par sevi licis manīt arī darbaspēks publiskajā sektorā, atsakoties no neapmaksātām virsstundām. Situācija ar darbaspēku kopumā ir problemātiska jau vairākus gadus. Nozarē joprojām nav atrasti līdzekļi darbinieku noturēšanai. Neliela cerība ir palielināto vietu skaits rezidentūrā, kas var atturēt darbaspēka aizplūšanu. Tomēr patlaban esošais stāvoklis ar cilvēkresursiem nozarē ir vērtējams kā katastrofāls. Nozari pārraugošajai ministrijai būtu jāsaprot, ka vieni no ilgāk gatavotiem profesionāļiem nedrīkst strādāt par grašiem.

Pagājušais gads biznesā vairākiem uzņēmumiem bijis salīdzinoši labs. Ir veikti ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās. Pērn arī bija manāma ārvalstu investoru interese un aktivitāte. Bet publiskais sektors iezīmējās ar ekonomiski ne vienmēr pamatotu lēmumu pieņemšanu, kam bija arī politisks arbalsts. Proti, biznesa sektorā rodas sajūta, ka publiskais sektors līdz ar politikas veidotāju atbalstu cenšas izspiest privāto sektoru no pakalpojumu nodrošināšanas, lai, iespējams, tiktu pie finanšu resursiem, kas varētu rasties, pārdalot naudu.

Izaugsmi pagājušajā gadā piedzīvoja arī medicīnas eksports. Šī joma ik gadu aug par aptuveni 20%. Tas liecina, ka ārvalstu pacienti novērtē Latvijā sniegto medicīnisko pakalpojumu un dažādu manipulāciju kvalitāti. Pozitīva tendence ir tā, ka arvien lielāku īpatsvaru medicīnas pakalpjumu izmantošanā Latvijā sāk ieņemt pacienti no ASV un Anglijas. Labu sniegumu medicīnas eksportā rāda mākslīgās apaugļošanas un neauglības ārstēšanas klīnikas, kas no kopējā medicīnisko pakalpojumu eksporta veido ap 35%.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Aug zāļu lieltirgotavu un ražotāju realizācija

Zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā pagājušajā gadā bija 502,1 miljons eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati. Tikmēr pērn kopumā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 10%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, par 10% audzis arī kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā un ārpus Latvijas realizētais preču apjoms naudas izteiksmē. Savukārt realizēto medikamentu apgrozījums 2016.gadā palielinājies par 7% līdz 638,65 miljoniem eiro bez PVN.

Savukārt Latvijas zāļu ražotāji pagājušajā gadā vietējā tirgū un ārvalstīs realizēja produkciju kopumā 157,386 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 19% vairāk nekā 2015.gadā. Lielākā daļa saražotās produkcijas - 87% - realizēta ārpus Latvijas. Ārpus Latvijas pagājušajā gadā zāļu ražotāji realizēja preces 136,84 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp medikamenti ārpus Latvijas realizēti 122,879 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 22% salīdzinājumā ar 2015.gadu.

Lasīt vairāk

02. Zems atbalsts jaunu zāļu finansēšanai

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) apkopotie dati par jaunāko zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2014. līdz 2017.gadā liecina, ka valsts kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) Lietuvā un Igaunijā ir iekļauti divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā, kur KZS iekļauti 24, Lietuvā 51, bet Igaunijā - 53 medikamenti dažādu lokalizāciju vēža, multiplās sklerozes, šizofrēnijas, depresijas, cukura diabēta un citu slimību ārstēšanai.

Kaut gan visās Baltijas valstīs jaunās zāles pirms iekļaušanas KZS tiek vērtētas līdzīgi, apkopotie dati ļauj secināt, ka Igaunijā un Lietuvā lēmumu pieņēmēji acīmredzot labāk novērtē šo zāļu sniegtos ieguvumus, vienlaicīgi atvēlot tam lielāku finansējumu. Latvijā KZS nav iekļauti pat tie jaunākās paaudzes medikamenti, kas atzīti par izmaksu efektīviem. Prognožu par to, kad šīs zāles būs pieejamas Latvijas pacientiem, nav. Proti, Latvijā uz jaunu zāļu iekļaušanas kompensējamo medikamentu sarakstā gaidīšana var ilgt pat astoņus gadus, kas ir ilgāk nekā Rumānijā, kur gaidīšanas laiks ir nedaudz vairāk nekā septiņi gadi. Attīstītajās Eiropas valstīs pieeja jaunākajiem medikamentiem tiek nodrošināta gada laikā.

Lielākā kļūda Latvijā ir tā, ka tiek vērtēta tikai jauno zāļu izmaksu ietekme uz ierobežoto KZS budžetu, nevis veselības aprūpes budžetu kopumā, uzsver LVEA pārstāvji.

Lasīt vairāk

03. Samazina medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti vairāku nozares asociāciju iebildumiem valdība marta beigās pieņēma Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas. Ar noteikumiem ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus.

Noteikumos rentgenogrāfijas izmeklējuma vienā projekcijā tarifs ar amortizācijas izmaksām ir 6,39 eiro, rentgenogrāfijas izmeklējumi divās projekcijās 8,95 eiro, trīs līdz četrās projekcijās 13,15 eiro, bet piecām un vairāk projekcijās 17,32 eiro, tāpat mainīti arī citu manipulāciju tarifi.

Nozares speciālisti iepriekš norādīja, ka VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību kavēs novecojušo iekārtu nomaiņu pret jaunām un modernām. Tāpat, pēc nozares speciālistu domām, grozījumi apdraud labu diagnostikas kvalitāti. Turklāt grozījumi var radīt zaudējumus visām ārstniecības iestādēm Latvijā, turklāt kopējais zaudējumu apmērs sasniegs 3,5 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

04. E-veselības projekta problēmas ar uzraudzību un koordināciju

E-veselības projekta problēmas ir saistītas ar uzraudzības un koordinācijas jautājumiem tā īstenošanas pirmajā posmā, secinājusi Veselības ministrija (VM). Pārbaudē vērtēts periods kopš projekta sākuma, kad 2005.gadā apstiprinātas pamatnostādnes par e-veselību, bet 2007.gadā to īstenošanas plāns.

VM arī secinājusi, ka pirmajā kārtā projektu ietekmēja nepietiekami izvērtēta e-veselības apakšsistēmu savstarpēja savietojamība, kā arī pirmā posma projektu sadrumstalotība pa vairākām institūcijām. Sākotnēji projektu uzraudzīja VM e-veselības nodaļa, bet vēlāk notika VM un padotības iestāžu reorganizācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādīja, ka e-veselības sistēmas darbību var turpināt, tomēr nekavējoties ir jāizstrādā sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns, jo daļai no sistēmas funkcionalitātēm un e-pakalpojumiem konstatētas atkāpes no noteikto prasību realizācijas.

VARAM veiktajā e-veselības funkcionalitāšu pārbaudē secināts, ka lietotājiem ir pieejama lielākā daļa no informācijas sistēmām (IS) un e-pakalpojumiem, kurus bija paredzēts izstrādāt projektu laikā. Savukārt veselības ministre uzsvēra, ka patlaban svarīgākais, ka e-veselības sistēma strādā kā produkts. Proti, sistēma funkcionē, tomēr darbs pie e-veselības neapstāsies, lai nodrošinātu to, ka lietotājiem ar sistēmu darboties būtu ērtāk.

Lasīt vairāk

05. Valsts versus "Grindeks"

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro. Februārī valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās "Grindeks" akcijas kopumā par 846 153 eiro.

2016.gada 8.novembrī atklātajās izsolēs biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās "Grindeks" akcijas. "Grindeks" akcijas cena izsolē bija 3,85 eiro, tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Kopumā izsolē investori iesniedza pieteikumus par 285 290 "Grindeks" akciju iegādi, bet valsts piedāvāja iegādāties 219 780 "Grindeks" akciju. Tādējādi pieprasījums pēc "Grindeks" akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu. Bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2014.gada novembrī konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti attiecībā uz "Grindeks" akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003.gadā, kopā piederēja 49,98% "Grindeks" akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04% "Grindeks" akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50,02% no kopējā "Grindeks" balsstiesīgo akciju skaita.

Par minēto likuma pārkāpumu Kirovam Lipmanam tika piemērota soda nauda 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā, un abiem akcionāriem tika noteikts pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Benu aptieka Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā sasniedza 41,909 miljonus eiro

Rīga, 22.jūn., LETA. "Benu aptieku" tīkla pārvaldītājas SIA "Benu aptieka Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.janvārim, bija 41,909 miljoni eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet peļņa samazinājās par 14,1% un bija 1,11 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā finanšu gada rezultātus pozitīvi ietekmēja uzņēmuma operatīvās darbības pilnveidošana. Galvenie rezultātus lasīt tālāk

Autors: LETA

Zāļu lieltirgotavas "Tamro" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 101,97 miljoni eiro

Rīga, 22.jūn., LETA. Zāļu lieltirgotavas "Tamro" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.janvārim, bija 101,97 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 42,1% un bija 1,542 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā finanšu gadā "Tamro" turpināja līdzsvarot klientu portfeli un segmentāciju, nostiprinot arī sadarbību lasīt tālāk

Autors: LETA

"Centrālās laboratorijas" peļņa pērn sarukusi divas reizes

Rīga, 20.jūn., LETA. Laboratorijas un medicīnisko izmeklējumu veicējas SIA "Centrālā laboratorija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 7,967 miljoni eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās divas reizes un bija 102 724 eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā uzņēmuma attīstības plānus un rezultātus ietekmēja izmaiņas laboratorisko pakalpojumu tirgū. "Sabiedrības 2016.gada attīstības plānus un rezultātus lasīt tālāk

Visas ziņas >>>