Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurence par personāla piesaisti un attīstību

Stella Lapiņa, AS “Veselības centru apvienība” valdes priekšsēdētāja

Privātā tirgus dalībnieku uzmanība arvien vērsta uz darba kvalitātes paaugstināšanu - gan medicīniskā, gan apkalpošanas jomā. Ilgtermiņā tas arī piesaistīs klientus. Tāpēc “Veselības centru apvienība” (VCA) pērn turpināja paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidoja jaunu struktūrvienību. Tāpat pagājušajā gadā uzņēmums noslēdza veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites programmas “Ārstu birojs” ieviešanu savās struktūrvienībās. VCA arī turpināja ieguldīt līdzekļus telpu renovācijā, kā arī diagnostisko un ārstniecisko medicīnas iekārtu uzlabošanā un jaunu iekārtu iegādē.
Privāto ārstniecisko iestāžu biznesā konkurence galvenokārt ir par personālu. Tāpēc, ņemot vērā, ka būtiskākās problēmas nozarē ir personāla piesaiste un attīstība, VCA ikdienā pielieto dažādas personāla attīstības programmas, jo īpaši jaunajiem kolēģiem.
Ilgtermiņā biznesu ietekmējošs faktors bija pērn veiktais radioloģijas pakalpojumu tarifu pārrēķins, kas norisinājās tehniski, neņemot vērā, ka paredzētajā tarifā daļa no aparatūras amortizācijas apjoma tiek novirzīta kritiski zemajai personāla atalgojuma sadaļai. Realitātē tas nozīmēja atalgojuma samazinājumu un attālināja ārstniecības iestāžu aprīkošanu ar modernāku aparatūru. Līdz ar to uzņēmumiem ir grūtāk nodrošināt valsts pakalpojuma izpildi visās ārstniecības iestādēs.
Medicīnas bizness saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ilgu ieguldījumu atdevi. Tāpēc paredzamība, tai skaitā, kā tiks plānots valsts pasūtījums medicīnā, ko tieši nozīmē stratēģiskais iepirkums, ir svarīgs faktors, kas ir ārpus biznesa tiešās kontroles. Tāpēc bizness sagaida skaidrību par iespēju izpildīt valsts pasūtījumu un tā kritērijiem ilgtermiņā - cenu, kvalitāti, medicīnas iestāžu izvietojuma ģeogrāfiju un pakalpojumu klāstu.
Būtiskākā attīstība biznesā iespējama medicīnas eksporta jomā, attīstot atsevišķu pakalpojumu izcilību un aktīvi to mārketējot. Tas ir iespējams, ja pastāv pietiekami liela kritiskā masa pasūtījumiem no valsts. Tad abas daļas viena otru stimulē - pakalpojumus var eksportēt, jo tie pietiekamā apjomā tiek veikti pašu pacientiem. Eksports papildus veicina kvalitātes pieaugumu pakalpojumiem, kurus pēc tam saņem arī Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc svarīgs fokuss ir arī pievēršanās pacientu apkalpošanas kultūrai, kas arī paredz turpmāk VCA attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus un pilnveidot esošos - rehabilitācijas dienas stacionāru, mazinvazīvās metodes ķirurģiskajā dienas

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Speciālisti no ārvalstīm un “cīņa par talantiem”

Tautsaimniecības padome vasaras sākumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu, kas paredz atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās. Padomē norādīja, ka augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, tostarp īpaši apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.

Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM plāno arī ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās. Līdz 2021.gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk nekā 24 000 inženieru, ražošanas iekārtu operatoru, tehniķu programmētāju u.c. darba ņēmēju.

Paralēli valsts centieniem nodrošināt atvieglotus nosacījumus augsti kvalificētam darbaspējam no ārvalstīm ķīmijas un farmācijas nozaru uzņēmumi šovasar aktualizeja arī jautājumu par paaudžu maiņu Latvijas uzņēmumos, kas palielina “cīņu par talantiem”, kuri vēl ir Latvijā. Ķīmijas un farmācijas nozare strauji attīstās, uzsvēra asociācijā, piebilstot, ka tuvākajos gados tai būs nepieciešams vismaz 1000 jaunu profesionāļu.

Tāpēc ir jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, proti, izglītības politikas veidotājiem der piedomāt pie mācību priekšmetu pasniegšanas formu daudzveidību.

Lasīt vairāk

02. Atbalsta veselības aprūpes sistēmas reformas koncepciju

Jūlija nogalē valdība atbalstīja veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālo ziņojumu. Veselības ministre Anda Čakša sacīja, ka konceptuālais ziņojums veidots, balsoties uz tām vajadzībām, kas ir nozarē.

Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.

Lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku ārstniecības personu darba samaksas noteikšanas kārtību, amatus atbilstoši tam vai persona ir sertificēta vai reģistrēta, plāno iedalīt sešās kategorijās.
VM ziņojumā norādīts, ka iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz ārstniecības personu zemākās mēnešalgas noteikšanu un svītrot ārstniecības struktūrvienību administratīvo vadītāju kategorijas - galvenais ārsts, galvenā ārsta vietnieks, nodaļas vai struktūrvienības vadītājs, virsmāsa, galvenā medicīnas māsa, galvenā vecmāte, galvenais radiologa asistents.

Reforma paredz veikt arī VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.

Lasīt vairāk

03. Miljoni eiro e-veselības administrēšanai un koordinēšanai

Nacionālais veselības dienests (NVD) par pieciem miljoniem eiro īstenos projektu, kura laikā tiks nodrošināta e-veselības sistēmas attīstības projektu centralizēta administrēšana un programmas projektu savstarpēja koordinācija no 2017.gada līdz 2020.gadam. Veselības ministrija (VM) norāda, ka NVD projektā plāno veicināt ārstniecības pakalpojumu kvalitāti, tostarp nodrošināt elektronisku saziņu un automatizētus uzaicinājumus uz izmeklējumiem saistībā ar valsts organizētā vēža skrīninga un pēc skrīninga izmeklējumu rezultātiem, kā arī elektronisku operatīvo dienestu apziņošanu par ārstniecības iestādēs pieejamajiem gultu resursiem ārkārtas situācijās.

Vienlaikus ar projektu iecerēts arī samazināt administratīvo slogu. Lai to panāktu, iecerēts nodrošināt iedzīvotājiem elektroniski pieejamas izziņas par personas veselības stāvokli, kā arī elektronisku saņemto ārstniecības pakalpojumu iekļaušanu iedzīvotāja gada ienākumu deklarācijā.
VM centienus pēc iespējas ātrāk ieviest e-veselības sistēmu atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), jo tas palīdzēšot izsekot budžeta tēriņiem medicīnas jomā, pakalpojumu pieprasījumam un patiesajām izmaksām.

LTRK uzskata, ka primāri un nekavējoties ir jākoncentrējas uz e-veselības sistēmas ieviešanu darbībā. Līdz ar to LTRK atbalsta VM centienus nodrošināt pēc iespējas plašāku un ātrāku sistēmas ieviešanu nozares lietotājiem, ģimenes ārstiem, farmācijas uzņēmumiem, pacientiem un veselības aprūpes iestādēm.

Lasīt vairāk

04. Lieltirgotavas turpina audzēt apgrozījumu

Zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 139,6 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, kas ir par 10% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā.

Ārpus Latvijas 2017.gada otrajā ceturksnī 25 zāļu lieltirgotavas realizējušas 679 dažādu nosaukumu Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles (tostarp 281 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 26,23 miljoniem eiro, kas ir kritums par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Bet šā gada jūlijā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 3,26 miljonus medikamentu iepakojumu par 29,27 miljoniem eiro, kas ir par 5% vairāk nekā jūlijā pērn.

Vispārēja tipa aptiekām jūlijā tika pārdoti 2,93 miljoni medikamentu iepakojumu 25,04 miljonu eiro vērtībā. Ārpus Latvijas pārdots 531 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikaments, tai skaitā 234 kompensējamo zāļu saraksta zāles, par 10,31 miljona eiro, kas ir par 6% vairāk nekā jūnijā.

Lasīt vairāk

05. Ministrija varētu pārtraukt veselības tūrisma attīstības iespēju meklēšanu

Veselības ministrija (VM) varētu pārtraukt veselības tūrisma attīstības iespēju meklēšanu. Kā norādīja ministrijā, veselības tūrisms esot viena šaura ārstniecības joma, un, ņemot vērā Ministru kabineta apstiprinātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes un plānotās veselības nozares reformas, kas ietekmēs ārstniecības iestāžu izvietojumu un sniegto pakalpojumu klāstu un apjomu, patlaban neesot iespējams radīt valsts atbalsta pasākumus šai ārstniecības jomai, proti, veselības tūrisma veicināšanai.

Kā skaidroja VM, lai izvērtētu veselības tūrisma attīstības iespējas, izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no VM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Liepājas pilsētas domes, Jūrmalas pilsētas domes, Ventspils tūrisma informācijas centra un Jelgavas novada pašvaldības.

Pēc izvērtējuma veikšanas darba grupa pieņēma lēmumu, ka atbilstošākais valsts atbalsta veids veselības tūrisma veicināšanai būtu tiešo nodokļu atlaižu piemērošana ārstniecības iestādēm, kuras īstenos sākotnējo ieguldījumu projektus veselības tūrisma attīstībai un tika pieņemts lēmums sagatavot likumprojektu "Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likums".

Tomēr, tā kā izskatītas un apstiprinātas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, un to izstrādes gaitā nav vērtēta un atbalstīta iespēja piemērot tiešo nodokļu atlaides ārstniecības iestādēm veselības tūrisma veicināšanai, saņemtajos ministriju un citu institūciju atzinumos tika atzīmēts, ka tiešo nodokļu atlaižu piemērošana varētu radīt neprognozējamu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, kā arī nodokļu atvieglojumu piemērošanai tiek izdalīta viena atsevišķa nozare, nevērtējot kopējo tautsaimniecības attīstību, tostarp ietekmi uz reģionālās attīstības atšķirībām.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Notiks starptautiska konference par aktualitātēm reproduktoloģijā, ģenētikā un biotehnoloģijās

Rīga, 20.okt., LETA. Šodien viesnīcā "Radisson Blu Latvija", Elizabetes ielā 55, Rīgā, notiks starptautiska konference par aktuāliem jautājumiem reproduktoloģijā, ģenētikā un biotehnoloģijās, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāja reproduktīvās ģenētikas klīnikas "iVF Riga" pārstāvji. Konferencē paredzēts apspriest jaunākos pētījumus un ģenētikas metodes, jaunatklājumus un iespējas šūnu terapijā un reproduktoloģijā. Tajā piedalīsies speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Anglijas lasīt tālāk

Autors: LETA

"A Aptiekas" turpina iegādāties aptieku uzņēmumus reģionos

Rīga, 9.okt., LETA. Aptieku tīklu "Apotheka" pārvaldošais uzņēmums SIA "A Aptiekas" turpina iegādāties aptieku uzņēmumus reģionos, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš. Kā liecina "Firmas.lv", 12.septembrī "A Aptiekas" kļuva par SIA "Reoss" īpašnieci, bet 19.septembrī - par SIA "Lapa 1" īpašnieci. Darījumu summa netiek atklāta. Kūliņš norādīja, ka "Reoss" pārvalda vienu aptieku Valmierā, bet "Lapa 1" pārvalda vienu aptieku Liepājā. Abas aptiekas oktobra laikā sāks lasīt tālāk

Autors: LETA

PA piedāvā iegādāties valstij piederošās daļas uzņēmumā "Balt Aliance"

Rīga, 2.okt., LETA. Privatizācijas aģentūra (PA) piedāvā iegādāties valstij piederošās daļas uzņēmumā SIA "Balt Aliance" (iepriekš "Rehabilitācijas centrs "Baltezers""), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". PA piedāvā iegādāties valstij piederošās 23 904 "Balt Aliance" kapitāldaļas, kas veido 8,00011% no kompānijas pamatkapitāla. Vienas pārdodamās kapitāldaļas cena ir 1,33 eiro, bet kapitāldaļu paketes pārdošanas cena un izsoles sākumcena ir 31 792,32 eiro. Samaksa par lasīt tālāk

Visas ziņas >>>