Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurence par personāla piesaisti un attīstību

Stella Lapiņa, AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja

Privātā tirgus dalībnieku uzmanība arvien vērsta uz darba kvalitātes paaugstināšanu - gan medicīniskā, gan apkalpošanas jomā. Ilgtermiņā tas arī piesaistīs klientus. Tāpēc "Veselības centru apvienība" (VCA) pērn turpināja paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidoja jaunu struktūrvienību. Tāpat pagājušajā gadā uzņēmums noslēdza veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites programmas "Ārstu birojs" ieviešanu savās struktūrvienībās. VCA arī turpināja ieguldīt līdzekļus telpu renovācijā, kā arī diagnostisko un ārstniecisko medicīnas iekārtu uzlabošanā un jaunu iekārtu iegādē. Privāto ārstniecisko iestāžu biznesā konkurence galvenokārt ir par personālu. Tāpēc, ņemot vērā, ka būtiskākās problēmas nozarē ir personāla piesaiste un attīstība, VCA ikdienā lieto dažādas personāla attīstības programmas, jo īpaši jaunajiem kolēģiem. Ilgtermiņā biznesu ietekmējošs faktors bija pērn veiktais radioloģijas pakalpojumu tarifu pārrēķins, kas norisinājās tehniski, neņemot vērā, ka paredzētajā tarifā daļa no aparatūras amortizācijas apjoma tiek novirzīta kritiski zemajai personāla atalgojuma sadaļai. Realitātē tas nozīmēja atalgojuma samazinājumu un attālināja ārstniecības iestāžu aprīkošanu ar modernāku aparatūru. Līdz ar to uzņēmumiem ir grūtāk nodrošināt valsts pakalpojuma izpildi visās ārstniecības iestādēs. Medicīnas bizness saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ilgu ieguldījumu atdevi. Tāpēc paredzamība, tai skaitā, kā tiks plānots valsts pasūtījums medicīnā, ko tieši nozīmē stratēģiskais iepirkums, ir svarīgs faktors, kas ir ārpus biznesa tiešās kontroles. Tāpēc bizness sagaida skaidrību par iespēju izpildīt valsts pasūtījumu un tā kritērijiem ilgtermiņā - cenu, kvalitāti, medicīnas iestāžu izvietojuma ģeogrāfiju un pakalpojumu klāstu. Būtiskākā attīstība biznesā iespējama medicīnas eksporta jomā, attīstot atsevišķu pakalpojumu izcilību un aktīvi to mārketējot. Tas ir iespējams, ja pastāv pietiekami liela kritiskā masa pasūtījumiem no valsts. Tad abas daļas viena otru stimulē - pakalpojumus var eksportēt, jo tie pietiekamā apjomā tiek veikti pašu pacientiem. Eksports papildus veicina kvalitātes pieaugumu pakalpojumiem, kurus pēc tam saņem arī Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc svarīgs fokuss ir arī pievēršanās pacientu apkalpošanas kultūrai, kas arī paredz turpmāk VCA attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus un pilnveidot esošos - rehabilitācijas dienas stacionāru, mazinvazīvās metodes ķirurģiskajā dienas stacionārā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Konkurences padome norāda uz sistēmiskām problēmām kompensējamo zāļu izplatīšanā Latvijā

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem.

Padomes šī gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87% respondentu bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

Veselības ministrija, atsaucoties uz KP secinājumiem, aicinājusi iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad aptieka kompensējamos medikamentus nav nodrošinājusi 24 stundu laikā. Ministrija uzvēra, ka aptiekām noteikta atbildība sagādāt un pacientiem nodrošināt medikamentus, tāpēc būtiski, ka iedzīvotāji ziņo par gadījumiem, kad šis pienākums nav ticis pildīts, jo tas došot iespēju "piemērot mērus".

KP izpēte arī liecinot, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija, jo 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.

Tāpat KP secinājusi, ka abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī ir grūtības plānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas. Lieltirgotavu līmenī problēmas rada caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Šī nepilnība nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Lasīt vairāk

02. Zāļu lieltirgotavu realizācija augustā Latvijā pieaugusi par 19,7%

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 37,85 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,7% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs audzis par 7,3%.

Šī gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,78 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,35 miljoni medikamentu iepakojumu 30,35 miljonu eiro vērtībā.

Zāļu valsts aģentūra norādījusi, ka zāļu lieltirgotavu realizācijas pieaugums ir saistīts ar zāļu izvēles paplašināšanos un kompensējamo medikamentu budžeta pieaugumu.

Ik mēnesi aģentūra saņemot informāciju par to, ka sākts izplatīt kādas Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, kas ir reģistrētas nesen vai reģistrētas jau agrāk, bet iepriekš netika izplatītas, tādējādi paplašinot zāļu izvēli Latvijas pacientiem. Piemēram, no šī gada janvāra līdz septembrim ZVA saņēma ziņojumus par to, ka Latvijā sākts izplatīt vidēji 15 zāles mēnesī.

Tāpat Latvijai piemērota atlaide reģistrācijas maksai par paralēli izplatītām zālēm. Salīdzinot šī gada jūliju ar 2017.gada jūliju, par 2% jeb par 12 zālēm pieaugusi Eiropā centralizēti reģistrēto zāļu pieejamība, kas nozīmē to, ka Latvijas pacientiem kļuvušas pieejamas tādas zāles, kas reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā centralizēti, bet iepriekš netika izplatītas Latvijā. Uzlabojusies pieejamība zālēm, kas paredzētas bērniem ar retas formas epilepsiju un multiplās sklerozes slimniekiem, norāda aģentūrā.

Vēl viens iemesls, kāpēc zāļu lieltirgotavu realizācijas apjoms pieaudzis, esot pērn palielinātais kompensējamo zāļu budžets, kas nodrošinājis iespēju kompensēt lielāku skaitu un dārgākas zāles, kā rezultātā pieaudzis to pacientu skaits, kas lieto šīs zāles.

Lasīt vairāk

03. Par 20% samazinātas cenas 83 dārgajiem medikamentiem, bet divi pametuši kompensējamo zāļu sarakstu

No 1.oktobra cena par 20% samazināta 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametuši valsts kompensējamo zāļu sarakstu.

Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu "koridors" jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā atrodas 116 medikamenti, kuru cena pārsniedz šo robežu.

Ražotāji 83 medikamentiem gatavi samazināt savu cenu, divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, bet ar pārējo medikamentu ražotājiem turpinās sarunas, kuru rezultātā taps skaidrs, vai medikamenta cena tiks samazināta, vai arī tas pametīs kompensējamo zāļu sarakstu.

Lasīt vairāk

04. Līdzšinējo veselības aprūpes organizēšanas kārtību aizstājuši jauni noteikumi

No septembra ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošos noteikumus "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" aizstājusi jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.

Līdzšinējie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ilgstoši bijusi mediķu "rokasgrāmata", kas tagad, pēc Veselības ministrijas paustā, padarīta pārskatāmāka, kompaktāka un vieglāk rediģējama. Drukātā formā jaunās kārtības apjoms samazināts par 1000 lapām.

Noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajā kārtībā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, tostarp vairākas izmaiņas saistītas ar nākamgad paredzēto valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Kā teikusi veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jaunie noteikumi iet roku rokā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šī iemesla dēļ jaunajā kārtībā noteikti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, kā arī pakalpojumi, kurus personai ir tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Lasīt vairāk

05. Oficiāli sadalīts Valērija Maligina mantojums

Zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. "Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali," skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka "Olainfarm" nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelts ārsts Roberts Spručs

Rīga, 28.janv., LETA. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelts ārsts Roberts Spručs (KPV LV), liecina informācija ministrijas mājaslapā. Spručs kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts. Saskaņā ar Centrālajai vēlēšanu komisijai sniegto informāciju, viņš ir dzimis 1972.gadā, bet 1998.gadā pabeidzis Rīgas Stradiņa universitāti specialitātē "Ārsts". Spručs strādā par ārstu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī ir galvenā ārsta vietnieks SIA lasīt tālāk

Autors: LETA

Irina Maligina atcelta no "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes

Rīga, 4.janv., LETA. Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "Olmafarm" valdes, liecina "Firmas.lv" informācija. Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas "Olmafarm" valdē. Par "Olmafarm" vienīgo valdes lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Irina Maligina atcelta no "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes

(Pievienota 5.-7.rindkopa.) Rīga, 4.janv., LETA. Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "Olmafarm" valdes, liecina "Firmas.lv" informācija. Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas "Olmafarm" valdē. lasīt tālāk

Visas ziņas >>>