Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Vairumtirgotājiem un aptiekām nāksies investēt ES Viltoto zāļu direktīvas prasību ieviešanā

Kestutis Dubinka, zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma “Tamro Latvija” vadītājs

Nākamajā gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Viltoto zāļu direktīva, kas, pirmkārt, domāta pacientiem, lai novērstu iespēju, ka tie iegādājas viltotas zāles. Turklāt Latvija jau ir pabeigusi pieslēgšanos Eiropas Zāļu verificēšanas sistēmai. Industrija jau ir paziņojusi, ka lielākā daļa ieviešanas izmaksu ir segtas no ražotāju puses un tā ir tiesa. Taču tas pamatā attiecas uz jaunajām prasībām atbilstoša medikamentu iepakojuma ieviešanā, uz kura norādīts sērijas ID numurs. Turklāt jāuzsver, ka tas attieksies tikai uz medikamentiem, nevis uz pārtikas piedevām, kosmētiku un citām precēm, kuras arī pārdod aptiekās. Investīcijas būs nepieciešamas arī no vairumtirgotāju un aptieku puses. Taču mērķis ir, lai pacienti justos daudz drošāk.

Baltijas valstīs zāļu viltojumi līdz šim nav bijusi vērā ņemama problēma, tomēr tā ir problēma lielākos tirgos. Ikvienam biznesam galvenā problēma ir sagatavoties izmaiņām laicīgi, lai būtu pietiekami ilgs laiks adaptācijai. Kā piemēru varu minēt tās pašas kompensējamo medikamentu cenu izmaiņas. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, tad mums šīs cenas ir jāmaina visur - vairumtirdzniecībā, visās mūsu aptiekās. Vienas dienas laikā to nav iespējams paveikt. Tādēļ mēs vēlētos, lai šādas un līdzīgas izmaiņas tiek pieņemtas savlaicīgi, dodot pietiekami daudz sagatavošanās laika biznesam, lai var mainīt cenas, samazināt krājumus un veikt citas izmaiņas, izvairoties no negatīvām sekām.

Runājot par kompensējamo zāļu sistēmu, ir jāizvērtē, vai cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm palīdz kopējai sistēmas darbībai. Ja tiek veiktas šāda rakstura izmaiņas, tad parasti tas ietekmē diezgan lielu cilvēku skaitu. Nesens piemērs ir Lietuva, kur jauns kompensējamo medikamentu cenu saraksts stājās spēkā 1.jūlijā. No kompensējamo zāļu saraksta tika izslēgti 366 preparāti, un tas ietekmē aptuveni 200 000 pacientu, jo viņiem ir jāmaina savas ierastās zāles uz kādu citu preparātu, kas ir izaicinājums. Ārsti ir stāstījuši, ka dažkārt, mainot ierastās zāles, piemērotākā jauna preparāta atrašana un pielāgošanās tam var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Tieši tādēļ visām izmaiņām ir jābūt labi apsvērtām un izvērtētām, kā arī lemšanā ir jāiesaista eksperti. Vienlaikus cenu “koridora” noteikšana kompensējamām zālēm var mudināt starptautiskos zāļu ražotājus lemt par Latvijas tirgus atstāšanu. Jāsaprot, ka mūsu tirgus ir mazs un tādēļ arī pārdošanas apjomi ir mazi. Ja medikamenti tiek ražoti mazam tirgum, tas vienmēr ir dārgāk, nekā tos ražot lielam tirgum. Tādēļ daži ražotāji var sākt vērtēt, vai tas viņiem atmaksājas vai nē.

Vērtējot konkurenci medikamentu tirgū Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, tad katrā atsevišķajā tirgū tā ir smaga. Tomēr konkurence ir vēlama un palīdz mums kļūt labākiem, sniegt labākus pakalpojumus mazumtirgotājiem un pacientiem. Savukārt, kas attiecas uz cenām tirgū kopumā, tad farmācija vispār ir ļoti regulēta. Gan vairumtirgotāji, gan aptiekas ir ierobežotas tajā, kādus uzcenojumus produktiem var uzlikt, jo to nosaka likums. Mēs nedrīkstam uzlikt cenu, kura neatbilst noteikumiem.

Vērtējot e-veselības sistēmas darbību Latvijā, pirmie mēneši pēc tās ieviešanas radīja izaicinājumus un bija daudz sūdzību, ka daudz kas nestrādā tā, kā tam būtu jāstrādā. Taču ir jāsaprot, ka tā ir ļoti komplicēta sistēma, kurā ir jāapvieno daudzas iesaistītās puses. Tādēļ ir iespējams, ka ir radušās kļūdas, par kādiem jautājumiem nav padomāts utt. Taču kopumā tas ir ļoti labs projekts, kuram ir jāsniedz ieguvumi visiem - ārstiem, pacientiem un aptiekām. Tādēļ mums ir jābūt pacietīgiem. Savukārt no atbildīgajiem vēlētos sagaidīt ātrāku reakciju uz dažādiem jautājumiem, kuri parādās, diskusijas un problēmu risinājumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pacientiem paplašināta kompensējamo zāļu pieejamība

Ministru kabinets augusta sākumā apstiprināja grozījumus valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, paplašinot kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem.

Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, no 2019.gada 1.jūlija ņemot vērā ne tikai zāļu ietekmi uz to patērētāji dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo zāļu sistēmā iekļaus primāro plaušu hipertensiju, "Osteogenesis imperfecta", D vitamīnrezistento rahītu, savukārt no 2019.gada 1.janvāra - imūndeficītu, aknu ehinokozi, cisticerkozi un citus nātrenes veidus (hroniska nātrene, periodiski recidivējoša nātrene).

Lasīt vairāk

02. Latvijas Organiskās sintēzes institūts izstrādās ap 30 miljonu eiro vērtu kandidātvielu zālēm pret epilepsiju

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc kura sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro.

Institūta direktors Osvalds Pugovičs norādīja, ka sākotnēji tika strādāts pie atmiņu uzlabojošas vielas, tomēr pētniecības procesā fokuss mainījās uz epilepsijas ārstēšanu, jo iegūtie rezultāti bija pozitīvi un epilepsijas ārstēšanai trūkst efektīvu līdzekļu.

Zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenoto Tehnoloģijas pārneses programmu piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 300 000 eiro apmērā. Pēc Pugoviča paustā, finansējums piesaistīts no struktūrfondiem, jo agrīnā attīstības stadijā projektam ir grūti piesaistīt privātos investorus.

Lasīt vairāk

03. ”Grindeks” bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru

Zāļu ražotājs "Grindeks" bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru.

Uzņēmums cietuma ēku iegādājās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro ar mērķi palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas. “Grindeks” iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kā arī tiks izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.

Tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei, teritorijas revitalizācijas plānu un nepieciešamo investīciju aprēķinus.

Lasīt vairāk

04. Salvis Lapiņš atcelts no “Olainfarm” valdes locekļa amata

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padome no uzņēmuma valdes locekļa amata jūlija beigās atcēlusi Salvi Lapiņu.

Viņa ieņemtajā valdes locekļa amatā uzņēmuma padome nolēmusi ievēlēt Lauri Macijevski, kurš iepriekš ieņēmis viceprezidenta amatu AS "DNB Bank", kas apvienošanās rezultātā kļuvusi par banku "Luminor".

Lasīt vairāk

05. VM: Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām. Pēc viņas paustā, lai runātu par marihuānas legalizēšanu, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”, taču patlaban ministre tās legalizēšanu nevar atbalstīt.

Čakša atzina, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādam solim nav gatava.

Ministre viedokli minētajā jautājumā paudusi saistībā ar ZZS valdes locekļa, Latvijas Zaļās partijas valdes locekļa Edgara Tavara publiski pausto nostāju, ka Latvijai jālemj par marihuānas lietošana legalizāciju. Tavars viedokli paudis, atsaucoties uz jūlija nogalē Gruzijas Konstitucionālās tiesas pieņemto lēmumu par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Par trešo Rēzeknes slimnīcas valdes locekli iecelts traumatologs Jezerskis

Rīga, 18.sept., LETA. Pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Rēzeknes slimnīca" dalībnieku sapulcē valdes locekļa ārstniecības jautājumos amatā iecelts traumatologs Rolands Jezerskis, aģentūra LETA uzzināja ārstniecības iestādē. Atbilstoši statūtiem slimnīca darbojas trīs valdes locekļu vadībā. Mārīte Geida valdes locekļa amatu atstāja pēc pašas vēlēšanās, aģentūrai LETA skaidroja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Sondore-Strode. Tāpēc amatam tika izsludināts konkurss, kurā tika lasīt tālāk

Autors: LETA

Akcijā ziedoti ap 1000 briļļu pāru

Rīga, 12.sept., LETA. Biedrības Latvijas Sarkanais krusts un optikas salonu "Metropole" rīkotajā briļļu ziedošanas pasākumā "Palīdzi ieraudzīt - ziedo brilles līdzcilvēkiem!" Latvijas iedzīvotāji šogad atnesuši ap 1000 briļļu pāru - gan optiskās, gan saulesbrilles, aģentūru LETA informēja optikas un briļļu tirgotāja "Optic Guru" pārstāve Elīna Avotiņa. Ar Latvijas Sarkanā krusta palīdzību brilles nonāks pie cilvēkiem, kam tās ir nepieciešamas. Optikas "Metropole" optiķis pārbaudīja katru lasīt tālāk

Autors: LETA

Apkures katla iegādei par 28 228 eiro palielinās Viļānu slimnīcas pamatkapitālu

Rīga, 5.sept., LETA. Viļānu novada pašvaldība apkures katla iegādei par 28 228 eiro palielinās SIA "Viļānu slimnīca" pamatkapitālu, lēmusi novada dome. Pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka jaunu aprīkojuma slimnīcai piegādās SIA "Konna", un līguma summa ir 28 228 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piešķirt minētos līdzekļus domei lūdzis slimnīcas vadītājs Juris Galerijs Vidiņš. "Firmas.lv" dati liecina, ka slimnīcas pamatkapitāls pašlaik ir 338 254 eiro. Pērn ārstniecības lasīt tālāk

Visas ziņas >>>