Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ķīmijas un farmācijas uzņēmumus šogad sagaida globalizācijas un digitalizācijas radīti izaicinājumi

Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērn tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums.

Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lielāku moderno tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī konkurētspējas palielināšanu. Viena no iespējām, kā nodrošināt uzņēmuma izaugsmi, ir piedāvāt patērētājiem unikālus produktus. Tie ražotāji, kuri spēs pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un digitālajām tendencēm, iegūs jaunus distribūcijas kanālus un iespēju sasniegt lielāku auditoriju.

Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienībā (ES), farmācijai liels izaicinājums ir cīņa pret zāļu viltojumiem. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 2019. gada februārī spēkā stāsies jaunas ES Viltoto zāļu direktīvas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt pacientus no viltotu zāļu iekļūšanas legālā piegādes ķēdē. Zāļu verifikācijas sistēmas ieviešana jau šogad daudziem farmācijas nozares ražotājiem radīs ievērojamus izdevumus.

Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī ķīmijas un farmācijas nozarē kā kavēklis minams darbinieku trūkums. Tā ir nopietna problēma, jo var kavēt uzņēmumu attīstību ilgtermiņā, tādēļ nozare jau tagad strādā pie tā, lai motivētu jauniešu apgūt eksaktās zinātnes un izvēlēties karjeru ar ķīmiju un farmāciju saistītās nozarēs.

Ķīmiskā ražošana mūsu valstī ir ceturtā lielākā nozare, kurā pērn bija nodarbināti aptuveni 4600 strādājošo. Ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai sniedza arī farmācija. Plānots, ka Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas apjoms 2017.gadā pārsniegs 2016.gada rādītāju – 157,39 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pagājušajā gadā uzņēmumi spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radīt jaunus produktus, kā arī paplašināt savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzīties uz jauniem tirgiem.

Indikatīvais aizvadītā gada ražošanas pieaugums LAĶĪFA uzņēmumiem ir robežās no 4% līdz pat 20%. Tāpat LAĶĪFA biedriem pērn bijuši dažādi nozīmīgi sasniegumi, piemēram, jaunu produktu ražošanas sākšana, kā arī stabilu tirgus pozīciju noturēšana. Lielākā daļa ķīmijas un farmācijas industrijas uzņēmumu šogad plāno apgrozījuma kāpumu. Lai sasniegtu mērķus, tiek investēts gan ražotņu un noliktavu ēku modernizēšanā, gan jaunu iekārtu iegādē, gan pētījumos un inovatīvu produktu izstrādē. Jānorāda, ka viena ķīmijas un farmācijas uzņēmuma ieguldījumi attīstībā svārstās no 20 tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem miljoniem eiro, ja tiek plānots iegādāties jaunu ražošanas iekārtu vai iecerēta ražotnes rekonstrukcija.

Ķīmija un farmācija jau tradicionāli ir tās tautsaimniecības nozares, kuru uzņēmumu produkcija lielākoties paredzēta realizācijai ārvalstīs. Pērn vidēji 83% no saražoto ķīmisko vielu un produktu apjoma tika realizēti ārpus Latvijas robežām. Dati par 2017.gada pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka ķīmisko vielu un produktu ražošanas apgrozījums bija 166,94 miljoni eiro. Salīdzinoši, 2016.gada 12 mēnešos tas bija 184,46 miljoni eiro. Minētais ļauj prognozēt, ka kopējais 2017.gada apgrozījums varētu būt lielāks nekā gadu iepriekš.

Sekmējot uzņēmuma izaugsmi, daudzi ķīmijas nozarē strādājošie šogad plāno meklēt arvien tālākus eksporta tirgus. Ķīmijas uzņēmumiem ir nostiprināta iekšējā struktūra, un šis gads plānojas būt vēl par 8% ražīgāks. Savukārt farmācijas nozarē kopējais eksports aizvadītajā gadā varētu būt līdzīgā apmērā kā 2016.gadā, kad tas sasniedza 87%, un arī šogad uzņēmumi ir apņēmušies iekarot jaunus tirgus, līdz ar to kāpināt eksporta apjomu.

Lai gan ķīmijas un farmācijas nozarēs kopumā vērojama stabila izaugsme, un uzņēmumiem pērn izdevās iekarot arvien jaunus eksporta tirgus, šogad tiem būs jāņem vērā ne tikai individuālie, bet arī tādi izaicinājumi kā digitalizācija un globalizācija.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana

Latvijā no šā gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Dienu pēc sistēmas lietošanas sākšanas, vairākas Latvijas poliklīnikas saskārušās ar tās darbības traucējumiem.

Nacionālajā veselības dienestā skaidroja, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām, jo tiek strādāts pie tā, lai sistēmu padarītu straujāku. Tāpat notiek darbs ar aptieku un ārstniecības iestāžu sistēmu izstrādātājiem, lai apzinātu lietas, kas ir optimizējams un uzlabojamas.

Līdz šim atsevišķas problēmas e-veselības sistēmā jau ir identificētas. Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pauduši kritiku e-veselības ieviešanas gaitai, paužot vēlmi izvērtēt arī iespējamo amatpersonu atbildību.

Lasīt vairāk

02. Miris “Olainfarm” līdzīpašnieks Valērijs Maligins

Pērn 9.decembrī nomira uzņēmējs, AS "Olainfarm" vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins, kurš par "Olainfarm" valdes priekšsēdētāju kļuva pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā.

Pēc Maligina nāves “Olainfarm” uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Oļegs Grigorjevs, bet viņa atbrīvotajā valdes locekļa amatā iecelts “Olainfarm” Kvalitātes vadības departamenta direktors Raimonds Terentjevs.

Uzņēmums paziņojis, ka kamēr nebūs zināmi Maliginam piederošo uzņēmuma akciju mantotāji, tas atturēsies no būtisku investīciju veikšanas un uzņēmumu pārpirkšanas.

Lasīt vairāk

03. Ievadāmās ķīmijterapijas zāles no 2019.gada iepirks centralizēti

Valdība aizvadītā gada 19.decembrī atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā un Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamās parenterāli ievadāmās zāles, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, tiks iepirktas centralizēti.

VM lēš, ka centralizēta minēto zāļu iegāde trīs gadu laikā valsts budžetā varētu radīt ietaupījumu apmēram 1,8 miljonu eiro apmērā.

Turpretī Aptieku īpašnieku asociācija norādījusi, ka kompensācijas sistēma ir daudz elastīgāka, caurspīdīgāka un ekonomiski izdevīgāka par centralizēto iepirkumu sistēmu, bet Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, centralizēta parenterāli ievadāmo zāļu iepirkšana palielinās korupcijas riskus, apdraudēs pacientus un novels visu atbildību uz ārstiem.

Lasīt vairāk

04. No “Silvanols” valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

No zaļās farmācijas uzņēmuma SIA "Silvanols" valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota uzņēmuma māteskompānijas "Olainfarm" līdzšinējā lielākā akcionāra Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina.

Viņas ieņemtajā amatā apstiprināta līdzšinējā valdes locekle, ilggadējā finanšu direktore Liene Puriņa.

Izmaiņas SIA "Silvanols" valdē, tostarp Maliginas no valdes priekšsēdētājas amata, “Olainfarm” vadība skaidroja ar uzņēmuma akcionāru lēmumu, kas pieņemts, lai veicinātu “Silvanols” izaugsmi un konkurētspēju. Minētais iemesls attiecināms arī uz pārmaiņām vēl viena "Olainfarm" meitas uzņēmuma SIA "Longgo" valdē.

Lasīt vairāk

05. Bundulis pārvēlēts “Grindeks” valdes priekšsēdētāja amatā

Farmācijas koncerna AS "Grindeks" padome šā gada 9.janvārī par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju pārvēlējusi Juri Bunduli.

Tāpat darbu "Grindeks" valdes sastāvā turpina valdes loceklis, finanšu un administratīvais direktors Jānis Romanovskis, bet valdē ievēlēts "Grindeks" kvalitātes direktors, kā arī AS "Grindeks" meitasuzņēmuma AS "Kalceks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cīņa par ārvalstu pacientu piesaisti stimulē konkurenci

Ja iepriekšējo gadu laikā privātās medicīnas iestādes investēja jaunāku tehnoloģiju ieviešanā un servisa uzlabošanā kopumā, tad pagājušajā gadā un arī šogad – vai nu sākot būvēt kaut ko jaunu, vai paplašinot pieejamo pakalpojumu klāstu ar jaunākiem – privātie arvien pārliecinošāk un pamanāmāk norādīja, ka viņu fokusā ir ārvalstu pacientu piesaiste. Savukārt tas, stimulējot konkurenci, sekmēja arvien jaunāku tehnoloģiju un izmeklējumu iespēju ieviešanu, kā arī veicināja medicīnas pakalpojumu

Nozares neveiksmes

Algu pieaugums tikai izredzētajiem

Vairāku gadu garumā medicīnas darbinieku organizācijas ir informējušas par zemajām darbinieku algām. Valdība pērn atbalstīja grozījumus noteikumos, kuri paredz nozarei piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas nākamgad pieaugs par 7 %. Paredzams, ka daļa mediķu pametīs valsti, tādējādi veicinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos iedzīvotājiem.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Obligātās veselības apdrošināšanas gaidās

Valdība pērn oficiāli par spēku zaudējušu atzina 2013. gadā apstiprināto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. 2014. gada sākumā Veselības ministrija izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Tas paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Veselības aprūpes minimumu plānoja nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100 % kompensāciju. Taču bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma un Finanšu ministrija šogad pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no 2017. gada. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad, uz budžeta veidošanas laiku. Bet jaunā veselības ministre Anda Čakša ir paudusi atbalstu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, uzsverot, ka veselības aprūpē ir jāatrod sistēma, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu nozarei. A. Čakša gan skaidroja, ka mērķis nav pati apdrošināšana, bet izmaiņas sistēmā, lai pacientiem būtu pieejama vienlīdzīga un kvalitatīva veselības aprūpe.

Jaunu darbinieku piesaiste

Pēdējo dažu gadu laikā par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļuvusi jaunu darbinieku piesaiste. Tas ir skaidrojams ne tikai ar Latviju pametušo iedzīvotāju skaitu, bet arī ar palikušo novecošanos un jaunu speciālistu trūkumu. Par šīm problēmām tiek diskutēts gan zāļu ražotāju, gan zāļu tirgotāju, gan arī veselības aprūpes nozarēs. Nolūkā piesaistīt jaunus darbiniekus tiek domāts par dažādiem variantiem. Piemēram, aptiekas un ražotāji sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm – vai nu finansējot budžeta vietas, vai arī piedāvājot stipendijas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 747 764 779
Darbinieku skaits, tūkst. 44 46 47
Peļņa, milj. EUR 91 76 94
Rentabilitāte, % 5 4 4
Apgrozījums, milj. EUR 1 983 2 076 2 197
Apgrozījuma izmaiņas 4 5 6
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Olainfarm, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 149 715 6.47 11 748 7.85% 201
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67676766
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 103 274 18.24 2 819 2.73% 915
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 92 621 3.57 2 665 2.88% 120
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 92 295 4.91 -4 954 -5.37% 4543
5. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 84 746 3.82 14 566 17.19% 1055
6. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 81 503 -1.99 479 0.59% 2926
7. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 66 514 8.99 2 152 3.24% 123
8. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 57 965 -14.62 -807 -1.39% 883
9. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 39 081 3.17 1 291 3.30% 360
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2015 līdz 31.01.2016
10. EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA
Cēsu 31 k.1, Rīga, LV-1012 T. 67860627
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 38 039 7.77 2 728 7.17% 326

Viedokļi

Autors: Anda Blumberga

Jāpalielina izpratne par zāļu jomas nozīmi ekonomikā

Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums pērn veicināja zāļu tirgus pieaugumu tajā daļā, ko valsts nekompensē, jo īpaši bezrecepšu medikamentu jomā. Valsts kompensēto zāļu jomā pērn tika uzlabota zāļu pieejamība hepatīta, HIV pacientiem. Tika nedaudz uzlabota zāļu pieejamība arī bērniem līdz 18 gadiem. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka pērn Latvijas zāļu tirgus, ieskaitot recepšu un bezrecepšu zāles, kas pārdotas aptiekās un piegādātas slimnīcām, pieaudzis par 5 %. lasīt tālāk

Autors: Māris Rēvalds

Pieaugošā konkurence un klientu piesaiste no Eiropas

Lielākie medicīnas centri pagājušo gadu ir noslēguši ar apgrozījuma pieaugumu. Gan privātajā, gan publiskajā sektorā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tostarp privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji īstenoja vairākus Baltijas mērogā unikālus projektus, kas veicinās gan veselības aprūpes eksporta pakalpojumu pieaugumu, gan arī sekmēs veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šis gads ir sācies ar daudzām neskaidrībām, tostarp lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pie tirdzniecības centra "Rīga Plaza" atklās "MFD Veselības grupa" Mobilās diagnostikas vienību

Rīga, 20.apr., LETA. Pie tirdzniecības centra "Rīga Plaza" šodien atklās "MFD Veselības grupa" Mobilās diagnostikas vienību, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji. MFD Mobilās diagnostikas vienība ir pārvietojams diagnostikas kabinets, ar divām atsevišķām kabīnēm, kur divās atsevišķās telpās tiek nodrošināta iespēja saņemt vairākus pakalpojumus. MFD Mobilās diagnostikas izveidošanas mērķis ir nodrošināt Latvijas reģionu iedzīvotājiem pieejamību mūsdienīgai veselības aprūpei un savlaicīgai lasīt tālāk

Autors: LETA

Zāļu vairumtirgotāja "Roche Latvija" apgrozījums pērn nedaudz pieauga

Rīga, 18.apr., LETA. Zāļu vairumtirgotāja SIA "Roche Latvija" apgrozījums pērn bija 30,521 miljons eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā peļņa samazinājās par 26,5% un bija 409 068 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn saglabājies 2016.gada līmenī, kā arī sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem tirgiem un pamatdarbības veidiem apgrozījumu uzņēmumam izdevies saglabāt iepriekšējā gada līmenī. Pēc ziņojumā paustā, pašreizējā ekonomiskā lasīt tālāk

Autors: LETA

Aizkraukles slimnīcas attīstībā šogad plānots ieguldīt 184 000 eiro

Jelgava, 9.apr., LETA. 2018.gadā plānotās investīcijas SIA "Aizkraukles slimnīca" sasniedz 184 000 eiro, liecina Aizkraukles novada domē apstiprinātais medicīniskās iestādes darbības pārskats. Šogad plānota poliklīnikas ēkas pagalma puses lietus notekūdeņu sistēmas izveide un asfaltēšana, lai novērstu lietus ūdeņu ieplūšanu poliklīnikas ēkas pagrabā un pamatu bojāšanu. Tāpat paredzēta aprūpes nodaļas koridora un atsevišķu telpu vienkāršota atjaunošana, datu aizsardzības sistēmas ieviešana un lasīt tālāk

Visas ziņas >>>