Viedoklis
Par situāciju lauksaimniecības sfērā šā gada pirmajā ceturksnī vēl ir pāragri spriest
Ilvars Strazdiņš, Uzņēmumu "Miķelāni bekons", "Latvi Dan Agro" un "Lauku Agro" valdes priekšsēdētājs
09.05.2018
Nesen gads ir sācies, tikko sniegs ir nokusis un sācies pavasaris, tāpēc vēl līdz galam nav skaidrs, kuri graudaugu sējumi ir izdzīvojuši un kuri nē. Cūkkopībā vēl nav skaidrības par šā gada tendencēm cūku cenās. Kopumā ar to par to, kāds šis gads būs lauksaimniecības nozarē, ir pāragri spriest. Kaut ko vairāk varēs izvērtēt šā gada otrajā pusgadā – maijā, jūnijā un jūlijā. Pašlaik varam tikai minēt.
Cūkkopības sfērā izejvielu cenu ziņā būtiski svārstību patlaban nav. Arī siituācija Āfrikas cūku mēra izplatības ziņā ir stabila. Mēs apzināmies riskus un katru dienu intensīvi strādājam pie biodrošības prasību ievērošanas. Tas tomē ir ikdienas darbs visu laiku sekot līdzi, lai darbinieki ievēro un lai mēs paši ievērojam biodrošības prasības. Kaut kādas lietas, ko šajā ziņā vajag pilnveidot, visu laiku uzlabojam, tas ir nepārtraukts process.
Meža cūku popuācijā Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties un mājas cūku audzētājiem atliek rūpīgi ievērot biodrošības pasākumus.
Runājot par normatīvā regulējuma izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecības sfēru šogad, nav skaidrības, kas notiks ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Mums pašiem ir viena biogāzes stacija. Ir signāli, ka OIK varētu atcelt pavisam, kas rada bažas, ka vairāk nebūs atbalsta par mūsu saražoto elektrību. Tas būtu bēdīgi. Uzņēmēji, tostarp mēs, ir pieņēmuši lēmumus, investējuši, biznesa plānā rēķinājušies, ka kādu laiku saņems garantētu maksu par saražoto elektrību. Ja esi plānojis, ka cena būs viena, bet beigās saņemsi trīs reizes mazāk, šis biznesa projekts vairs nav dzīvotspējīgs. Tad, neraugoties uz ieguldītajām investīcijām, visu šo pasākumu nāksies pārtraukt.
Jāņem tomēr vērā, ka biogāzes ražošanai ir ļoti daudz pozitīvo momentu, piemēram, attiecībā uz emisiju samazināšanu lauksaimniecībā. Biogāzes ražošana lopkopībā ir viens no veidiem, kā samazināt lpou radīto nosacīti kaitīgo ietekmi uz vidi.
Ministru kabineta noteikumu, kas regulē biogāzes staciju darbību, prasībs nevar nostatīt vienā pozīcijā Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) vai tādus uzņēmumus, kā piemēram, SIA "Fortum Jelgava", kas ražo un pārdod siltumu, ar tādām biogāzes stacijām, kas izvietotas blakus reāli strādājošām fermām. Tā ir tāda lielākā sāpe attiecībā uz likumdošanas izmaiņām, kas sekos šajā kontekstā.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Zemes fonds turpina reversās nomas darījumus, iegādājoties īpašumus 500 hektāru platībā
09.05.2018
VAS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") pārvaldītais Zemes fonds turpina slēgt reversās nomas darījumus, un līdz šim iegādājies 30 īpašumus ar kopējo platību 500 hektāri, izstādē "Pavasaris 2018" pastāstīja Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.
Viņa piebilda, ka kopumā piecu mēnešu laikā noslēgti darījumi par 30 īpašumu iegādi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam. Darījumi ziņā aktīvākie bijuši Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Jēkabpils, Ventspils, Saldus un Limbažu novadi.
“Tagad, iestājoties pavasarim, reversās nomas darījumu aktivitāte pieaug. Cilvēkiem ir vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, un ne visi var saņemt aizdevumu komercbankā," teica Alksne.
Viņa piebilda, ka populārākie attiecīgā Zemes fonda pakalpojuma izmantošanas mērķi ir steidzami nepieciešama nauda attīstībai, kam bankā nevar nokārtot kredītu, zemes iegāde izsolē, kad noskatīts īpašums un steidzami vajag naudu, kā arī gadījumi, kas zemes iznomātājs nolemj zemi pārdot.
Tāpat nereti reversās nomas mērķi ir apgrozāmo līdzekļu iegāde, tehnikas iegāde un norēķini ar piegādātājiem.
Lasīt vairāk
02. Sezonālajiem uzņēmējiem atvieglot nosacījumus elektroenerģijas jaudu samazināšanai un atjaunošanai
09.05.2018
Spēkā stājušies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinātie grozījumi Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, paredzot atvieglotus nosacījumus elektroenerģijas jaudu samazināšanai un atjaunošanai, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.
Papildus tam noteikumos noteiktas atvieglotas prasības attiecībā uz mikroģeneratoru pieslēgšanu.
Noteikumi paredz zemsprieguma tīkla lietotājiem ne mazāk par 100 ampēriem un visiem vidsprieguma tīkla lietotājiem, kuri uz laiku samazinājuši pieslēguma atļauto slodzi, iespēju reizi gadā atjaunot sākotnējo pieslēguma slodzi bez maksas, ja slodzi pieprasa atjaunot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no tās samazināšanas brīža, atļautā slodze tika samazināta vismaz par 50%, pirms atļautās slodzes samazināšanas pieslēguma noslodze vismaz vienu mēnesi gadā ir bijusi vismaz 7%.
Vienlaikus ikvienam lietotājam ir iespējams uz laiku līdz deviņiem mēnešiem pārtraukt līgumu un pēc tam to atjaunot, sedzot tikai faktiskās pieslēguma atjaunošanas izmaksas, atzīmēja SPRK pārstāvji.
Lietotājiem, kuri līgumu pārtraukuši vai atļauto slodzi samazinājuši no 2017.gada 1.augusta, deviņu mēnešu periodu bezmaksas slodzes atjaunošanai vai pieslēguma atjaunošanai, sedzot tikai faktiskās izmaksas, skaita no 2018.gada 30.marta.
Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un normatīvo regulējumu, papildus noteikumu projektā noteikta vienkāršota kārtība mikroģeneratoru pieslēgšanai sistēmai, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai lietotāja paša vajadzībām (pašpatēriņam). Savukārt komercdarbības nolūkiem paredzēto mikroģeneratoru pieslēgšanas procesu arī turpmāk sistēmas operatoram jānodrošina saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību.
Lasīt vairāk
03. Šogad Latvijā nebūs mājputnu turēšanas ierobežojumu saistībā ar putnu gripu
09.05.2018
Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe.
"Šobrīd putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka nekā pagājušā gada pavasarī, kad profilaktiskā nolūkā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai. Konsultējoties ar ornitologiem un nozares pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums šogad ierobežojumus mājputnu turēšanai nepiemērot," teica Užule-Spriņģe.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka PVD seko līdzi situācijai Eiropā, kur putnu gripas uzliesmojumi joprojām turpinās, tostarp Itālijā, Nīderlandē un citur Centrāleiropā ik nedēļu konstatē jaunus saslimšanas gadījumus.
Tāpat Užule-Spriņģe norādīja, ka putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāievēro biodrošības pasākumus, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas. Tā kā ir sākusies putnu migrācija, saslimšanas risks ar putnu gripu mājputniem pieaug.
Lasīt vairāk
04. Precizē ĀCM riska zonu teritoriju Latvijā; viss Dobeles un Rundāles novads iekļauts otrajā riska zonā
09.05.2018
Latvijā precizēta Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonu teritorija.
To paredz valdības 13.martā apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.
Turpmāk Auces novada Bēnes pagastā, Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes un Kurmāles pagastos, kā arī Dobeles novada Penkules pagastā būs nevis pirmā, bet otrā riska zona. Tādējādi viss Dobeles novads iekļauts otrajā riska zonā.
Rundāles novada Svitenes un Viesturu pagastā turpmāk arī būs otrā riska zona, tādējādi otrajā riska zonā atradīsies viss Rundāles novads. Otrā riska zona ir noteikta arī Kuldīgā.
ZM informēja , ka saistībā ar jauniem Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumiem ir precizēta arī ĀCM riska zonu teritorija Lietuvā un Polijā. Riska zonu teritorija ir mainīta arī Čehijā.
Lasīt vairāk
05. Augļu, ogu un dārzeņu audzētāji arī šogad varēs piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu darbiniekiem
09.05.2018
Augļu, ogu un dārzeņu, tostarp kartupeļu audzētāji arī šogad varēs piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu darbiniekiem, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM atgādināja, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam, kas tiek nodarbināts no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot tāds darba devējs, kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam.
Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot šo īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, un sezonas laukstrādnieka maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro. Pārsniedzot kādu no šiem ierobežojumiem, ar sezonas laukstrādnieku var slēgt darba līgumu un darbaspēka nodokļus maksāt vispārējā kārtībā.
Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis ir 15% no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāk par 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Šāds darbinieks ir sociāli apdrošināts pensijai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.
Lasīt vairāk
|
Nozares panākumi
Cūkaudzētāji uzelpo Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā pēc gadu ilgušas stagnācijas turpina kāpumu, šovasar palielinoties par 8,3 %, salīdzinot ar pērno vasaras nogali.
Eksports aug Neraugoties uz krīzi piensaimniecībā un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ pirms diviem gadiem zaudēts nozīmīgais Krievijas tirgus, lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām ir eksporta vilcējspēks, veidojot vairāk nekā 20 % no kopējā visas Latvijas tautsaimniecības eksporta apjoma.
Nozares neveiksmes
Piena pārprodukcija Visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014. gada jūlija līdz 2016. gada augustam piena cena samazinājusies par 40 %, nenosedzot ražošanas izmaksas. Saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 18 centi par kilogramu
|
|
|
|
|
|
|
Veiksmīgi jāapgūst fondi
Lauksaimniecības jomā nozīmīga būs ES fondu 3. kārtas apguve. Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielināts par 11 % un kopumā sasniedz 1,532 miljardus eiro.
Miljoniem atbalsts krīzē
Piena pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ piensaimniecības 2015. gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. 2016. gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsta, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.
Nauda papildu biznesam
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību laukos, sekmējot iespējas nopelnīt, uzlabot nodarbinātību un mazināt migrāciju, 2016. gadā nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības veikšanai subsīdijās piešķirt vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Visā plānošanas periodā paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro, tajā skaitā 20 761 487 eiro būs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 9 770 112 eiro valsts līdzfinansējums. 2016. gadā izsludinās vienu pieteikšanās kārtu, bet visā plānošanas periodā paredzētas četras kārtas.
Ražas daudz, kvalitāte klibo
Graudu audzētāji 2016. gada sezonā prognozēja 2,544 miljonus tonnu iekūlumu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3,002 miljonus tonnu. Tomēr gandarījumu par ražu sabojāja tās kvalitāte, jo ieilgušo lietavu dēļ lielākā daļa graudu derēs tikai lopbarībai. Arī saistībā ar graudu cenām prognozes liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem.
|
|
| Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR | 2013 | 2014 | 2015 |
| Apkopoto uzņēmumu skaits |
1 448 |
1 417 |
1 472 |
| Darbinieku skaits, tūkst. |
21 |
21 |
21 |
| Peļņa, milj. EUR |
186 |
111 |
162 |
| Rentabilitāte, % |
6 |
3 |
5 |
| Apgrozījums, milj. EUR |
3 193 |
3 231 |
3 344 |
| Apgrozījuma izmaiņas |
-2 |
1 |
3 |
Lejuplādēt XLS
|
|
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība
| № |
Nosaukums |
|
Nozare |
2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR |
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., % |
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR |
Rentabilitāte |
Darbinieku skaits |
|---|
| 1. |
URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100 |
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi |
1 133 126 |
-0.22 |
25 112 |
2.22% |
30 |
| 2. |
LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898 |
|
Lauksaimniecības pakalpojumi |
228 799 |
40.22 |
1 424 |
0.62% |
186 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016 |
| 3. |
Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851 |
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi |
132 921 |
23.56 |
2 479 |
1.86% |
128 |
| 4. |
Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196 |
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi |
75 521 |
-6.91 |
1 396 |
1.85% |
48 |
| 5. |
Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000 |
|
Putnkopība |
55 790 |
36.7 |
-462 |
-0.83% |
802 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016 |
| 6. |
Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230 |
|
Kūdra |
53 019 |
18.38 |
5 323 |
10.04% |
503 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015 |
| 7. |
Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834 |
|
Putnkopība |
45 939 |
7.34 |
5 576 |
12.14% |
270 |
| 8. |
KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300 |
|
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība |
41 811 |
1.02 |
1 511 |
3.61% |
91 |
| 9. |
LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770 |
|
Putnkopība |
31 894 |
-7.86 |
85 |
0.27% |
182 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016 |
| 10. |
Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121 |
|
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas |
27 193 |
0 |
699 |
2.57% |
41 |
Autors: Edgars Treibergs
Neskatoties uz to, ka graudu raža Latvijā ir laba, graudiem lielākoties ir lopbarības kvalitāte. Tā kā pēdējie gadi bijuši ļoti veiksmīgi, ceram, ka lielākā daļa zemnieku veidojuši rezerves, lai mazinātu šī gada neiegūstamos ieņēmumus. Ja salīdzina nozares, tomēr piena un cūkkopības nozarēs problēmas ir ieilgušas Krievijas embargo saistībā, kā arī Āfrikas cūku mēra dēļ. Tomēr cūkgaļas cenas ir pakāpušās līdz pašizmaksas līmenim, kas ļauj saimniecībām nosegt vismaz ikmēneša pastāvīgās izmaksas lasīt tālāk
Autors: Jānis Šolks
Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7 % un sasniedz visu laiku rekordu, aprīlī uzrādot 65 900 tonnu rādītāju, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena trešdaļa – eksportēta gatavo produktu un intervences veidā. Lielākā problēma ir tā – kurš iegūs no pieaugošā piena apjoma. Pārstrāde pagaidām tiek galā, bet lasīt tālāk
Lauksaimniecība 
