Lauksaimniecība 
Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā pēc gadu ilgušas stagnācijas turpina kāpumu, šovasar palielinoties par 8,3 %, salīdzinot ar pērno vasaras nogali.
Tik slikts gads nav bijis
Juris Lazdiņš, Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs 21.08.2018No graudu ražas viedokļa droši vien tik sliktu gadu neatceros. Jāatzīst, ka gads ir reģionāli izteikts, teiksim, Kurzemes reģionā ir katastrofāla situācija. Tur vienkārši ir tukšs gads, jo ražas līmenis, kas šogad tur tiek vākts, ir no labākajā gadījumā divām tonnām ziemāju uz hektāru un tonnu vasarāju. To par ražu nevar uzskatīt, tās ir paliekas no lauksaimnieka ieguldītā darba. Zemgales reģionā arī ir reģionāli lokāla situācija. Ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē tāpat raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā.
Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka mitruma trūkuma rezultātā, sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, zems. Vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai, un sasniedz jau tādu proteīna daudzumu, kas ir raksturīgs tikai cietajiem kviešiem. Tas nozīmē, ka bijis ļoti daudz saules enerģijas, un nepietiekams mitrums. Līdz ar to es domāju, ka kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Taču tas katrā ziņā neietekmēs patērētājus – miltu un maizes cena šo apstākļu dēļ īpaši nemainīsies.
Turpinās ražas novākšana. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē vairāk vai mazāk ir novākta raža. Latgalei šis process vēl tikai ir priekšā. Protams, ka tur ir pavisam cita sējumu struktūra - 80-90% no kopējās platības pērnā gada plūdu dēļ ir vasarāji. Līdz ar to arī tur lielākās daļas ražas novākšana vēl ir priekšā.
Svarīgākais graudkopjiem šobrīd ir sakārtot savas attiecības ar kreditoriem, jo būs saimniecības, kas nevarēs norēķināties par izejvielām. Tomēr ir jāraugās uz priekšu, jo lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness un, no otras puses, mums daba ir atvēlējusi ļoti agru ražas novākšanas laiku un līdz ar to mēs varam izveidot ļoti optimālus nākošā gada sējumus. Ziemas rapsis pamatā ir apsēts gan Kurzemē, gan Zemgalē, kur raža ir novākta. Līdz ar to mēs varam veidot ļoti augstu potenciālu nākamā gada ražai, protams, ar nosacījumu, ja laika apstākļi būs labvēlīgāki nekā šajā gadā. Nav dzirdēts, ka šā gada laika apstākļu dēļ kāds pieņemtu radikālu lēmumu graudkopības sektorā vairāk nestrādāt. Tomēr gads katrā ziņā būs sarežģīts un gana daudz pūļu būs jāiegulda, lai pārstrukturētu savas naudas plūsmas, lai varētu sēt ziemājus un pietiktu finanšu resursu līdz nākamā gada ražai.
Kādu gan negatīvismu mēs varam izrādīt attiecībā pret laika apstākļiem, kas mūs ir ietekmējuši? Taču tik sliktu gadu neatminos šajā gadsimtā piedzīvojis. Sausums skāris praktiski visus lauksaimniecības sektorus – graudkopību, dārzeņkopību, lopkopību. Visos šajos sektoros ir grūtības un sarežģītas situācijas.
Arī zāles lopbarībā saimniecības vāc tikai pusi no plānotā apmēra. Neviens nebija gatavs šādai situācijai un katrs mēģina savā veidā to risināt un kompensēt. Kvalitatīvu lopbarību būs grūtības sagādāt, līdz ar to, domāju, ka liellopu ēdināšanas programmās parādīsies ne tik kvalitatīva lopbarība. Katrā gadījumā ir jāsagaida gada beigas, jo vēl viens zāles pļāvums noteikti ir paredzēts, varbūt pusotrs - kā kurā vietā atkarībā no tā, kā nokrišņu frontes un līnijas šķērsos Latviju. Tā kā galīgo “bilanci” varēsim skatīt oktobrī.
Praktiski arī visā dārzeņkopības sektorā ir ražas zudumi. Augļi un ogas, protams, ir cietuši no sausuma un tur arī ražas apmērs vietām ir vien 20% no plānotā, jo augļi nokalst, ogas nobirst un ražu novākt nevar. Attiecībā uz dārzeņiem laika apstākļu dēļ mehanizēta ražas novākšana būs apgrūtināta un lielākoties būs jāpiesaista roku darbs. Attiecībā uz kartupeļiem, kas ir Latvijā audzēta pamatkultūra, protams, ka brieduma periodā, kad mitrums bija nepieciešams, tā trūka. Līdz ar to gaidāmais lietus, kas varētu skart kartupeļus ,atšķirībā no šķirnes var nāk par labu. Tajā pašā laikā tas varētu būt arī negatīvs, jo pārmērīgs mitrums varētu veicināt kartupeļu puves un kartupeļu bumbuļu sprāgšanu.
Protams, ja nākamajā gadā būs pieejami kaut kādi finansiāli risinājumi, tad tie vērtējami tikai un vienīgi pozitīvi. Ne tikai atbalstā no Eiropas Komisijas, bet arī nacionālā līmenī ir vairāki atbalsta instrumenti, ar kuriem var uzlabot un veicināt lauksaimnieku naudas plūsmas. Visus lauksaimniekus skar nekustamā īpašuma nodoklis un tā atlaide nākamajā gadā tieši un skaidri pozitīvi skartu visus lauksaimniekus. Varbūt varam kādas pozīcijas skatīties nodokļu politikā. Patlaban Skandināvi, Ziemeļeiropa nacionālā līmenī šo jautājumu risina. Ir bagātākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas tiešā veidā savus lauksaimniekus atbalsta ar finanšu resursiem. Ir arī dalībvalstis, kas ar nodokļu politiku atbalsta savus lauksaimniekus. Mēs šos piemērus noteikti apkoposim un kādā brīdī nāksim klajā Zemkopības ministrijā un valdībā ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā būtu iespējams uzlabot naudas plūsmu Latvijas lauku saimniecībām nākošajā gadā.
