Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Bioloģiskie zemnieki turpina attīstīties

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs

2017.gada lielākais lepnums ir mūsu biedri - bioloģiskie zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, kuri turpina attīstīties un rāda savu veiksmīgo saimniekošanas prasmi citiem. Priecājamies par biedru saimniecību ZS "Valti", ZS "Vizbuļi" un ZS "Geidas" panākumiem Latvijas nozīmīgākajā lauksaimniecības nozares konkursā "Sējējs 2017". Lepojamies ar Jura Pauloviča ģimenes saimniecības "Ķelmēni" saņemto apbalvojumu "Veselīga uztura ražotājs", kā arī ikvienu citu mūsu biedru sasniegumu.

Pozitīvas tendences vērojamas bioloģiskās pārtikas pārstrādē. Daudzi uzņēmumi uzsāk bioloģiskās pārtikas ražošanu, savukārt jau esošie bioloģiskās pārtikas ražotāji (AS "Tukuma piens", SIA "Aloja Starkelsen" un citi) izmanto investīciju projektu sniegtās iespējas, lai paplašinātos.

Esam gandarīti par Lauku atbalsta dienesta operatīvo darbību, kuras rezultātā lauksaimnieki 2017.gadā daudz ātrāk spējuši saņemt atbalsta maksājumus.
Vēlais pavasaris, lietainā vasara un rudens daudzām lauksaimniecības nozarēm bija nopietnākais pārbaudījums 2017.gadā. Nenovākta raža un nesavākta lopbarība zemniekiem radīja ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī emocionālus pārdzīvojumus.

Apstiprinājās mūsu pārliecība, ka normatīvajos aktos iestrādātās obligātās prasības lauksaimniekiem, tajā skaitā, obligātie minimālie ieņēmumi, neparedzamu laikapstākļu gadījumā ir neizpildāmas. Šī situācija ir spilgts pierādījums tam, ka ieņēmumi no hektāra nav objektīvākais rādītājs, kas ļautu novērtēt bioloģiskās saimniecības darbību.

Jāpiebilst, ka esam apbēdināti par nevienlīdzīgiem nosacījumiem autoceļu lietošanas nodevas nosacījumos - nodevai dažādu nozaru lauksaimniekiem nevajadzētu atšķirties kā tas ir šobrīd.

Kā zināms, Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu uz pieciem gadiem pagarināt herbicīda glifosāta lietošanas atļauju. Par spīti tam, aicināsim izstrādāt rīcības plānu, kā samazināt pesticīdu lietošanu Latvijā, aizliedzot glifosātu saturošu preparātu lietošanu skolu pagalmos, parkos, dārzos, pirms ražas novākšanas un paplašināt aizsargjoslas, kurās nedrīkst lietot pesticīdus.

2018. gadā turpināsim darbu pie nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas. Ceram, ka tā patiešām būs ilgtspējīga kopējā (sabiedrības, lauksaimnieku un vides aizsardzības) lauksaimniecības politika, nevis tikai tukšs solījums!

2017.gada nogalē daudzviet lauku ceļi bija katastrofālā stāvoklī, taču lauksaimniecības attīstībā tiem ir būtiska loma. Aicinām visas lauksaimnieku organizācijas aktīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, aicinot valdību, nekavējieties uzsākt darbu pie lauku ceļu sakārtošanas.

Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" kļūst arvien stiprāka. Biedru skaita ziņā esam lielākā lauksaimnieku organizācija Latvijā. Mūsu vidū ir gan dažus hektārus lielas bioloģiskās saimniecības, gan saimniecības, kuru platība mērāma vairākos simtos hektāru, gan arī Latvijas lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi. Priecājamies, ka mēs esam tik kuplā skaitā un kopīgi varam piedalīties lauksaimniecības politikas veidošanas procesos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem.

Arī slaucamo govju skaits Latvijā pagājušajā gadā turpināja samazināties, attiecīgi saruka arī ganāmpulku skaits. Ja 2015.gada decembrī LDC bija reģistrētas 162 463 govis, tad 2016.gada decembrī - 154 366 govis, bet 2017.gada decembrī - 150 446 govis. Līdz ar to pēdējā gada laikā Latvijā slaucamo govju skaits sarucis par 2,5%.

LDC dati arī liecina, ja 2015.gada decembrī Latvijā bija reģistrēti 20 233 ganāmpulki, 2016.gada decembrī - 18 104 ganāmpulki, tad 2017.gada decembrī - 16 117 ganāmpulki. Tādējādi pēdējā gada laikā ganāmpulku skaits samazinājies par 11%. No kopējā ganāmpulku skaita 7 021 pērn decembrī realizēja pienu piegādei, kas ir par 4,53% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 7 354.

Savukārt piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī saskaņā ar Eiropas Komisijas Piena tirgus observatorijas datiem Latvijā sasniedza vidēji 322,5 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 304,1 eiro 2016.gada decembrī. Eiropas Savienībā piena vidējā iepirkuma cena pērn decembrī bija 377,6 eiro par vienu tonnu.

Lasīt vairāk

02. Valsts kontrole ikgadējā ZM finanšu revīzijā vērtēs plūdu kompensāciju izlietojumu

Valsts kontrole ikgadējā Zemkopības ministrijas (ZM) finanšu revīzijā, kuras rezultāti būs zināmi šā gada maijā, plāno pārbaudīt pērn izmaksāto plūdu kompensāciju izlietojumu.

Revīzijas laikā revidenti vērtēs, vai piešķirtie līdzekļi, lai daļēji kompensētu zaudējumus par 2017.gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām un sienu, ir izmaksāti pamatoti un atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Zemkopības ministrija, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, pagājušā gada beigās aicināja ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Valdība iepriekš akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā pērn tika izsludināta ārkārtas situācija 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Tāpat Krīzes vadības padome (KVP) pērn ārkārtas sēdē Zemkopības ministrijai uzdeva iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā.

Lasīt vairāk

03. Cūkgaļas cena krītas

Cūkgaļas cena Latvijā pērn novembrī bija vidēji par 6,6% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī. Vācijā un Lietuvā cūkgaļas cena 2017.gada novembrī bija par 5,2% zemāka nekā pirms gada novembrī, Dānijā - par 3,7% zemāka, Polijā - par 2,9% zemāka, bet Igaunijā - par 2,2% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena pērn novembrī bija vidēji par 3,9% zemāka nekā 2016.gada novembrī.

Cūkas liemeņa tirgus cena pērn novembrī Lietuvā bija 145,17 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 146,75 eiro par 100 kilogramiem, Latvijā - 148,01 eiro par 100 kilogramiem, bet ES vidēji - 145,65 eiro par 100 kilogramiem.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā atzīmē, ka Eiropas Savienība (ES) aizvien saglabā lielākā pasaules cūkgaļa eksportētāja statusu. Tomēr kopējais eksports samazinājies par 10%. ES eksports audzis uz Japānu - par 7%, uz Koreju - par 14% un ASV - par 29%. Savukārt eksports samazinājās uz Ķīnu par 31%. Tomēr, ņemot vērā cenu samazinājumu ES, eksports varētu atkopties, jo ES cūkgaļas cena atkal kļūtu pievilcīga starptautiskos tirgos.

Vienlaikus ES importa apjomi auguši par nepilniem 9%. Audzis imports no Šveices - par 3%, un no Norvēģijas - par 28%, savukārt imports no Čīles samazinājies par 30%.

ES nokauto cūku skaits samazinājies par 1,5%, tomēr atsevišķās dalībvalstis vērojams arī pieaugums, kā piemēram, Bulgārijā (+9,5%), Latvijā (+7,4%), Zviedrijā (+3%). ES vidējā cūkgaļas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritusies par 1%, sasniedzot 144,5 eiro par 100 kilogramiem. Sivēnu cenas kritušās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Lasīt vairāk

04. EK rosina dalībvalstīm piešķirt lielāku atbildību, lemjot par kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma ieguldījumiem

Eiropas Komisija (EK) pērn novembrī nākusi klajā ar ziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne". Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstu lauksaimniekiem un veicina Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk.
Iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

EK skaidroja, ka, saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK.

Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Paziņojumā aplūkoti arī atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka EK ir izstrādājusi gudru, progresīvu un tajā pašā laikā sarežģītu vīziju par ES Kopējās lauksaimniecības nākotni. EK ir iecerējusi modernizēt un vienkāršot KLP, taču vienlaikus nav plānotas revolucionāras izmaiņas. Tāpat saskaņā ar EK vīziju ES dalībvalstīm tiks dota lielāka pašnoteikšanās. Vienlaikus visas EK ieceres vēl ir ļoti nopietni jāizvērtē.

Vienlīdzīgi tiešmaksājumi varētu veicināt saimniecību līdzvērtīgu noturību pret cenu svārstībām un augsto standartu ieviešanu. Tāpat tādējādi ES dalībvalstis varētu līdzvērtīgi risināt izaicinājumus vides un klimata rīcības jomā.

Lasīt vairāk

05. Vienojas par mazāk krasu mencu nozvejas apmēra samazinājumu Baltijas jūrā

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā pērn oktobra sākumā panākta vienošanās, ka mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā 2018.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saruks par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš.

Kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma "Baltfish" ietvaros pērn, 8.oktobrī. Pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē un plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Latvijai izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels. Tikmēr intensīvajās sarunās par Rīgas jūras līča reņģes krājumiem neizdevās panākt, ka Rīgas jūras līča reņģes nākamgad būtu iespējams zvejot 2017.gadam noteiktajā apmērā.

Līdz ar to ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2018.gadam tika apstiprināta šāda vienošanās - mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 8% iepriekš plānoto 28% vietā un nozvejas kvota būs 2424 tonnas. Mencu zvejas iespējas
Baltijas jūras rietumu daļā saglabājušās nemainīgas un nozvejas kvota būs 202 tonnas. Savukārt brētliņu zvejas iespējas nedaudz palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem papildu nozīmē 170 tonnu zvejas iespēju. Nozvejas kvota noteikta 36 277 tonnas.

Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju kritums, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir par 1117 tonnām mazāk. Nozvejas kvota noteikta 15 607 tonnas. Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā palielināta par 20%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1054 tonnu pieaugumu. Nozvejas kvota noteikta 6353 tonnas.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazināsies par 5%, un nozvejas kvota noteikta 12 011 vienību apmērā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cūkaudzētāji uzelpo

Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā pēc gadu ilgušas stagnācijas turpina kāpumu, šovasar palielinoties par 8,3 %, salīdzinot ar pērno vasaras nogali.

Eksports aug

Neraugoties uz krīzi piensaimniecībā un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ pirms diviem gadiem zaudēts nozīmīgais Krievijas tirgus, lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām ir eksporta vilcējspēks, veidojot vairāk nekā 20 % no kopējā visas Latvijas tautsaimniecības eksporta apjoma.

Nozares neveiksmes

Piena pārprodukcija

Visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014. gada jūlija līdz 2016. gada augustam piena cena samazinājusies par 40 %, nenosedzot ražošanas izmaksas. Saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 18 centi par kilogramu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Veiksmīgi jāapgūst fondi

Lauksaimniecības jomā nozīmīga būs ES fondu 3. kārtas apguve. Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielināts par 11 % un kopumā sasniedz 1,532 miljardus eiro.

Miljoniem atbalsts krīzē
Piena pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ piensaimniecības 2015. gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. 2016. gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsta, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.

Nauda papildu biznesam
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību laukos, sekmējot iespējas nopelnīt, uzlabot nodarbinātību un mazināt migrāciju, 2016. gadā nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības veikšanai subsīdijās piešķirt vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Visā plānošanas periodā paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro, tajā skaitā 20 761 487 eiro būs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 9 770 112 eiro valsts līdzfinansējums. 2016. gadā izsludinās vienu pieteikšanās kārtu, bet visā plānošanas periodā paredzētas četras kārtas.

Ražas daudz, kvalitāte klibo

Graudu audzētāji 2016. gada sezonā prognozēja 2,544 miljonus tonnu iekūlumu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3,002 miljonus tonnu. Tomēr gandarījumu par ražu sabojāja tās kvalitāte, jo ieilgušo lietavu dēļ lielākā daļa graudu derēs tikai lopbarībai. Arī saistībā ar graudu cenām prognozes liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 448 1 417 1 472
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 21
Peļņa, milj. EUR 186 111 162
Rentabilitāte, % 6 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 193 3 231 3 344
Apgrozījuma izmaiņas -2 1 3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 1 133 126 -0.22 25 112 2.22% 30
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 228 799 40.22 1 424 0.62% 186
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 132 921 23.56 2 479 1.86% 128
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 75 521 -6.91 1 396 1.85% 48
5. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 55 790 36.7 -462 -0.83% 802
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
6. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 53 019 18.38 5 323 10.04% 503
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 45 939 7.34 5 576 12.14% 270
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 41 811 1.02 1 511 3.61% 91
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 31 894 -7.86 85 0.27% 182
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67620144
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 27 193 0 699 2.57% 41

Viedokļi

Autors: Edgars Treibergs

Zemniekiem būtiski noturēt konkurētspēju ar ES lauksaimniekiem

Neskatoties uz to, ka graudu raža Latvijā ir laba, graudiem lielākoties ir lopbarības kvalitāte. Tā kā pēdējie gadi bijuši ļoti veiksmīgi, ceram, ka lielākā daļa zemnieku veidojuši rezerves, lai mazinātu šī gada neiegūstamos ieņēmumus. Ja salīdzina nozares, tomēr piena un cūkkopības nozarēs problēmas ir ieilgušas Krievijas embargo saistībā, kā arī Āfrikas cūku mēra dēļ. Tomēr cūkgaļas cenas ir pakāpušās līdz pašizmaksas līmenim, kas ļauj saimniecībām nosegt vismaz ikmēneša pastāvīgās izmaksas lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Svaigpiena daudzums aug rekordātri

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7 % un sasniedz visu laiku rekordu, aprīlī uzrādot 65 900 tonnu rādītāju, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena trešdaļa – eksportēta gatavo produktu un intervences veidā. Lielākā problēma ir tā – kurš iegūs no pieaugošā piena apjoma. Pārstrāde pagaidām tiek galā, bet lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Ancers": Latvijas cūku audzētāju galvenais izaicinājums šogad būs pasargāt ganāmpulkus no ĀCM

Rīga, 23.janv., LETA. Latvijas cūku audzētāju galvenais izaicinājums šogad būs pasargāt ganāmpulkus no Āfrikas cūku mēra (ĀCM), aģentūrai LETA norādīja kompānijas valdes loceklis Raimonds Kalvāns. "ĀCM būs lielākais izaicinājums. Katrā ziņā pie šādas situācijas, kāda ir meža dzīvnieku populācijā, ar ĀCM ir jārēķinās ļoti daudzus gadus uz priekšu. No tā var pasargāt saimniecību, bet tas nav vienkārši," sacīja Kalvāns, paskaidrojot, ka ar ĀCM iespējams cīnīties, strikti un skrupulozi ievērojot lasīt tālāk

Autors: LETA

Par "Tukuma straumes" īpašnieku kļuvusi agroķīmijas tirgotāja "Baltic Agro"

Rīga, 23.janv., LETA. Lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums "Baltic Agro" ir iegādājies lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības ražotāju "Tukuma straume", aģentūru LETA informēja kompānijā. "Baltic Agro" pārstāvji informēja, ka uzņēmums ir noslēdzis darījumu par uzņēmuma "Tukuma straume" akciju kontrolpaketes iegādi. "Esam ļoti apmierināti ar darījumu, kas ir noslēgts ar uzņēmumu "Tukuma straume" un kas papildinās mūsu pašreizējo darbību un pavērs jaunas iespējas tirdzniecībai ar lasīt tālāk

Autors: LETA

Kažokzvēru audzētava "Gauja AB" pērn audzējusi apgrozījumu

Rīga, 22.janv., LETA. Kažokzvēru audzētava "Gauja AB" pagājušajā gadā ir audzējusi apgrozījumu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš. "Apgrozījuma ziņā mums noteikti ir pieaugums," teica Veckaktiņš, taču precīzu pieauguma apmēru nevarēja nosaukt. Viņš teica, ka apgrozījuma kāpums ir skaidrojams ar saražotās produkcijas apmēra pieaugumu - pērn saražots par apmēram 30% vairāk produkcijas nekā gadu iepriekš, jo no vienas ūdeļu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>