Visām agrobiznesa kompānijām ir gaidāms apgrozījuma kritums
Ainars Upmanis, "Baltic Agro" valdes loceklis
29.10.2018
Mūsu biznesā gadu nosacīti var sadalīt divās daļās - pavasarī un rudenī. Pavasarī mēs zemniekiem ar pēcapmaksu pārdodam minerālmēslus, sēklas, augu aizsardzības līdzekļus utt. Tā ir gada pirmā puse, kad visi ir lielās cerībās, ka viss būs skaisti, bet tad ir gada otrā puse... Tā šogad zemniekiem ir izvērtusies katastrofāla, bet tiem, kas ar agrobiznesu nav saistīti, tā ir bijusi lieliska un gribētu, lai tāpat būtu arī nākamajos gados. Tad, kad raža ir novākta, zemniekiem ir jāsāk norēķināties ar mums. Esam tuvu tam brīdim, kad varētu sākties problēmas. Nobeidzot - pavasarī pārdošanas apjomi bija atbilstoši plānotajam, bet gada otrajā pusē kompānijas apgrozījumu noteikti ietekmēs tas, ka graudu masa būs mazāka.
Graudu bizness veido lielu daļu no mūsu kompānijas kopējā apgrozījuma, attiecīgi ir liela starpība, vai gada laikā apgrozi 400 vai 200 000 tonnu. Ir skaidrs, ka visām agrobiznesa kompānijām ir gaidāms apgrozījuma kritums, bet pagaidām grūti prognozēt, cik liels tas būs. Mūsu aplēses liecina, ka kopējais ražas samazinājums Latvijā varētu būt miljons tonnu – tie ir apmēram 30%. Protams, situācija nav vienāda visā Latvijā, ir vietas, kur situācija ir labāka, un vietas, kur ražas kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs pat 50-60%.
Jāsaprot, ka Latvija, Baltija un pat Eiropa globālajā graudu tirgū ir mazi spēlētāji. Tas, kas notiek Eiropā, tikai nedaudz var ietekmēt globālās tendences. Visu nosaka tas, kas notiek ASV, Kanādā, Austrālijā, kur graudu ieguves apjomi ir milzīgi.
Šogad visa Eiropa ir sarežģītā situācijā, jo arī Eiropas lielākajās graudu ražotājvalstīs – Vācijā un Francijā – situācija ir pietiekami slikta. Arī šīs valstis plāno ražas samazinājumu.
Lopbarības tirgū šogad ir izveidojusies zināmā mērā paradoksāla situācija. No vienas puses, šis gads būs smags tāpēc, ka ražas būs mazākas, bet, no otras puses, tie graudi, kas tiek piegādāti savākšanas punktos, ir ļoti labas kvalitātes un lopbarības tikpat kā nemaz nav. Attiecīgi varētu būt problēma nodrošināt apjomus pašpatēriņam, nemaz nerunājot par eksporta kontraktu izpildi. Latvijā ir pietiekami daudz kompāniju, piemēram, "Balticovo", kuriem nepieciešams liels graudu apjoms. Visi šobrīd skatās un cīnās, kur varētu dabūt graudus. Iespējams, nāksies tos arī importēt.
Runājot par cenām, tad, kad visiem jūlijā tapa skaidrs, ka šogad kopējie pasaules graudu krājumi samazināsies, cenas pamatīgi pacēlās – par kādiem 30-40 eiro par tonnu. Ja aug pārtikas graudu cenas, kāpj arī lopbarības graudu cenas. Taču nedomāju, ka lopbarības graudu cenu pieaugums varētu ievērojami iespaidot gala produkta, tā sauktā kombikorma cenas. Nedomāju, ka kāpums varētu aiziet līdz veikalu plauktiem.
Šobrīd ir bažas par eksporta kontraktu izpildi. Domāju, ka daudzām firmām tas šogad radīs lielas problēmas. Graudu bizness ir veidots tā, ka pavasarī tiek nofiksēti iepirkuma apjomi, kuri gada otrajā pusē tiek piegādāti. Daudziem tirgus spēlētājiem šobrīd varētu būt dilemma, ko iesākt, jo ir skaidrs, ka fiziski savākt tādus graudu apjomus, par kādiem ir noslēgti līgumi, neizdosies. Ir jālemj, vai iespējams izpirkties no kontraktiem – ir tāds termins "wash-out" -, maksājot soda naudas, vai arī ir jāmēģina kaut kur šos graudus atrast. Ja kopējā raža ir kritusies par 30%, bet visi ir saslēguši līgumus par tādiem apjomiem kā iepriekšējos divos, trīs gados, loģiski, ka visiem nepietiek. Graudu tirgus šogad būs traks.
Veicot biznesa tendenču analīzi, mēs šajā gadā esam bijuši pietiekami piesardzīgi saistībā ar eksporta līgumiem. Esam tos noslēguši krietni mazākos apjomos nekā pērn un aizpagājušajā gadā, līdz ar to mēs šobrīd neatrodamies tik sliktā pozīcijā saistībā ar eksporta kontraktiem.
Visas kompānijas skatās uz importa iespējām, kas gan Latvijas apstākļiem ir neraksturīgi. Šajā biznesā esmu jau 20 gadus un neatceros vēl kādu brīdi, kad būtu tik ļoti ieinteresēti importa iespējās. Vienmēr esam spējuši sevi nodrošināt un vēl kaut ko arī eksportēt. Importa iespējas šobrīd ir sarežģītas, jo arī Krievijā un Ukrainā šogad nav nekādu rekordražu, līdz ar to kopējais fons nav ļoti pozitīvs, lai varētu ar lielu optimismu skatīties nākotnē. Domāju, ka visi šobrīd cīnās ar daudziem un dažādiem izaicinājumiem.
Graudu bizness veido aptuveni 35% no mūsu apgrozījuma. Mēs tirgojam arī minerālmēslus, sēklas, ķīmiju, šie biznesa novirzieni visi veido miljonus, neviens nav pastarītis. Iepriekšējā gadā mūsu apgrozījums bija 145 miljoni eiro.
Tendences [minerālmēslu tirgū] ir zemniekiem ne visai labvēlīgas, jo cenas aug. Tās sāka augt jau šā gada aprīlī, maijā. Šis gads varētu būt tāds, ka graudu masa ir salīdzinoši maza, cena graudiem ir laba, bet minerālmēslu cenas ir salīdzinoši augstas. Varbūt augsto minerālmēslu cenu zināmā mērā spēj kompensēt labās graudu cenas. Tas zemniekam pašam jārēķina.
Attiecībā uz minerālmēsliem ir tāpat kā graudu tirgū – Latvija nespēj ietekmēt globālās tendences. Ir lielie Eiropas un pasaules spēlētāji, kuri diktē politiku. Piemēram, Eiropā būtisks spēlētājs ir Norvēģijas kompānija "Yara International".
Lasīt vairāk
01. Baltijas, Čehijas un Polijas lauksaimnieki Briselē aizvadījuši protestu pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem
29.10.2018
Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem oktobra otrajā pusē Briselē pie Eiropas Savienības (ES) Padomes ēkas aizvadījuši protesta akciju pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES dalībvalstu starpā.
Protesta akcijas mērķis bija pievērst uzmanību sasāpējušajam tiešmaksājumu jautājumam, ko patlaban Eiropas Parlamentā aktīvi izskata.
Lauksaimnieki arī vērsa uzmanību, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, kopējais bloka budžets saruks par vairāk nekā 10 miljardiem eiro gadā un līdz ar to var samazināties finansējums arī lauksaimniecībai, kas ir papildus drauds. Lauksaimnieki vēlējās vērst ES amatpersonu uzmanību šīm bažām jau savlaicīgi.
Lasīt vairāk
02. "Zemnieku saeima" un kooperatīvu asociācija vairākām institūcijām lūdz atbalstu saistībā ar vasarā piedzīvoto sausumu
29.10.2018
Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) oktobra sākumā nosūtījušas vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), Eiropas Komisijai (EK), Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai (FM), Satiksmes ministrijai (SM), Labklājības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Finanšu nozares asociācijai (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) un "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum"), kurā lūdz atbalstu Latvijas lauksaimniekiem saistībā ar šā gada sausumu un pērnā gada lietavām,.
Valdība lūgta izsludināt un Saeima apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstoša sausuma dēļ. Turpretī EK - kompensēt ilgstošā sausuma radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, kā arī piemērot atvieglojumus zaļināšanas prasību izpildei - vienotā platību maksājuma izmaksai atcelt nosacījumu par ekoloģiski nozīmīgajām platībām un nosacījumu par trim obligātajiem kultūraugiem. EK un ZM nākamajā plānošanas periodā aicinātas piešķirt lielākus līdzekļus meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu ierīkošanai.
EK lūgts arī palielināt "de minimis" limitu, bet ZM aicināta pēc iespējas ātrāk virzīt šo procesu. Tāpat ZM lūgts rast finansējumu sākotnējo saistību izpildei paredzēt maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI), arī 2019. un 2020. gadā. Tāpat ZM aicināta izstrādāt apdrošināšanas mehānismu, kas paredzētu polisi ar kompleksu nozares risku klāstu.
Savukārt FM lūgta atcelt akcīzes nodokli lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai līdz ES noteiktajam minimumam, bet Latvijas Pašvaldību savienība - aicināt pašvaldības samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi sākot ar 2019. gadu. SM vēstulē lūgts atcelt autoceļu lietošanas nodevu lauksaimniekiem.
Lauksaimnieku sadarbības partnerus "Zemnieku saeima" un LLKA aicina būt saprotošiem par radušos ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē, bet komercbankas - rast iespējas un maksimāli nākt pretī lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ar apgrozāmo līdzekļu piešķiršanu un kredītu pamatsummu atlikšanu.
Lasīt vairāk
03. Noteiktas 2019. gada nozvejas kvotas Baltijas jūrā
29.10.2018
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (LZMP) Luksemburgā oktobra vidū panākta ministru vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2019. gadam.
ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019.gadam apstiprinātā vienošanās paredz, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15% jeb par 365 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 2060 tonnas. Turpretī mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā palielinājušās par 70% jeb par 141,4 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 343,4 tonnas.
Brētliņu zvejas iespējas par 3% palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem 2019.gadā papildu nozīmē 1171 tonnas brētliņu zvejas iespējas - nozvejas kvota Latvijai noteikta 37 460 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 1101 tonnu vairāk - kvota noteikta 16 708 tonnas.
Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā krājuma pasliktināšanās dēļ samazināta par 26%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1636 tonnu samazinājumu. Nozvejas kvota Latvijai noteikta 4723 tonnas, ko galvenokārt izmanto kā piezveju brētliņu zvejā.
Tikmēr lašu zvejas iespējas Baltijas jūrā saglabājas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un nozvejas kvota Latvijai 2019.gadā noteikta 12 012 gabali.
Vairumam Latvijas zvejnieku, pateicoties piešķirtajām zvejas kvotām, nākamgad būs lielākas zvejas iespējas.
Lasīt vairāk
04. Lauksaimnieki sākuši saņemt platību maksājumus avansus
29.10.2018
Lauku atbalsta dienests (LAD) oktobra vidū sācis izmaksāt vienotā platību maksājuma un maksājuma par apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem avansus.
Lauksaimnieki saņems 70% no vienotā platību maksājuma un 85% no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma.
Tikmēr bioloģisko maksājumu avansus LAD sāks izmaksāt no 1.novembra, bet no šā gada 1.decembra dienests sāks izmaksāt vienotā platību maksājuma, bioloģisko maksājumu, zaļināšanas, mazo lauksaimniekus atbalsta shēmas, saistītā atbalsta par slaucamajām govīm un citu atbalstu gala maksājumus.
Provizoriskā vienotā platību maksājuma likme ir 78 eiro par hektāru, zaļināšanas maksājuma - 46 eiro par hektāru.
Lasīt vairāk
05. Apbalvoti konkursa "Sējējs 2018" laureāti
29.10.2018
Septembra beigās VEF kultūras pilī, Rīgā pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa "Sējējs 2018" balvas, godinot šā gada labākos lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.
Gada balva nominācijā "Gada lauku saimniecība" piešķirta Saldus novada uzņēmumam "Saldus Druva" un tās saimniecei Maritai Spundiņai. Nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" par labāko atzīta Jaunpils novada akciju sabiedrība "Jaunpils pienotava" un tās vadītājs Viesturs Krilovs.
Konkursa nominācijā "Ģimene lauku sētā" šogad laureāta titulu ieguvusi Kandavas novada zemnieku saimniecība "Krikši", kurā saimnieko Santra Celmiņa ar ģimeni. Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta Bauskas novada zemnieku saimniecības "Jundas" īpašniece Alma Bērziņa, bet laureāta nosaukumu nominācijā "Gada veiksmīgākā kopdarbība" ieguva lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" Valmierā un tās vadītājs Indulis Jansons.
Šogad pretendentus vērtēja arī nominācijā "Rītdienas Sējējs - mazpulka dalībnieks", kurā par laureāti kļuva Saldus novada Lutriņu mazpulka dalībniece Agnese Smiļģe. Turpretī par laureāti nominācijas "Zinātne praksei un inovācijas" grupā "Zinātne praksei" atzīta agronome Biruta Jansone ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Zemkopības institūta zinātnieku grupu, kas izstrādāja zinātnisko darbu "Daudzgadīgo zālāju šķirņu pavairošana un izplatība Kanādā, Eiropā un Latvijā". Savukārt šīs nominācijas grupā "Zinātne inovācijai" par laureāti atzīta bioloģe Ina Alsiņa ar LLU Augsnes un augu zinātņu institūta zinātniekiem par izstrādāto darbu "Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai".
Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" šogad piešķirta divām pretendentēm - lauksaimniecības zinātņu doktorei, "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs" vadītājai Venerandai Stramkalei un valsts emeritētai zinātniecei, LLU Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei Mārai Skrīvelei, kura nostrādājusi augļkopības zinātnē vairāk nekā 50 gadus.
Lasīt vairāk
Lauksaimniecība 
