Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Laika apstākļu dēļ labības un dārzeņu ražas novākšana novēlojusies

Līva Norkārkle, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve

Pavasara salnu un vēsās vasaras dēļ graudu veģetācija šogad iekavējās, kas atspoguļojās arī ražas novākšanas termiņos. Augkopībā ražas novākšana kavējās par apmēram divām nedēļām, kā rezultātā arī nākamā gada ziemāju sēja kavējas. Daļa saimniecību ziemājus nepaspēs iesēt laikā. Ja rudens būs silts, tad ar vēlāk sētajiem ziemājiem viss būs kārtībā – tie paspēs iesakņoties un sagatavosies ziemai. Savukārt, ja rudens būs agrs, tas ietekmēs pārziemošanu. Graudu raža un kvalitāte šogad ir laba. Plūdu skartajās teritorijās Latgalē gan pāragri prognozēt, cik daudz potenciālās ražas tiks zaudēts, bet zaudējumi būs un graudu kvalitāte kritīsies. Turpmāko situāciju Latgalē izšķirs laika apstākļi – ja septembris būs sauss un saulains, un tehnika uz lauka varēs uzbraukt, tad ražu novāks. Ja lietavas turpināsies, tad būs lauki, kurus nevarēs novākt vispār. Pēc mūsu organizācijas aplēsēm, spēcīgo plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Kas attiecas uz dārzeņkopību un augļkopību, tad šogad dārzeņi, tieši tāpat kā cilvēki, vasaru diemžēl nesagaidīja. Vissāpīgāk to izjuta tieši siltumu mīlošie dārzeņi, kā piemēram, gurķi, kabači, ķirbji. Ja naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6 grādiem, tad uz augstām ražām siltummīļiem ir grūti cerēt. Tāpēc ražas būs mazākas, savukārt cenas - augstākas. Arī dārzeņu veģetācija kavējās, piemēram, kartupeļi ziedēja apmēram trīs nedēļas vēlāk. Mūsu dārzeņkopības eksperti prognozē, ka šogad, lai arī nedaudz vēlāk kā parasti, bet būs ļoti laba kāpostu, kartupeļu, burkānu un biešu raža. Runājot par ogām un augļiem, to ražu ietekmēja atšķirīgie laikapstākļi reģionos – ir vietas, kur pavasarī bija salnas un ziedi nosala, savukārt vietām raža ir salīdzinoši laba. Biedrība joprojām uztur prasību par samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pašmāju augļiem un dārzeņiem. Jau marta sākumā nozaru eksperti vienojās aicināt valdību samazināt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām līdz no 21% līdz 5%. Tāpat tika panākta vienošanās, ka PVN jāsamazina tiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā. Lai gan mums Latvijā ir lētāks darbaspēks, mums ir grūti konkurēt ar valstīm, kur ir siltāks klimats un labvēlīgāka nodokļu politika. Tā rezultātā vietējie dārzeņu audzētāji nevar konkurēt ar Polijas preču tirgotājiem.

Stabilāka situācija šobrīd ir piena lopkopībā, un beidzot piensaimnieki atzīst, ka situācija ir stabilizējusies. Tāpēc līdz gada beigām krīzes radītās sekas būs novērstas. Lopbarības vākšana visos reģionos nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts. Piemēram, Latgalē visa vasara bija lietaina. Sagatavot kvalitatīvu sienu un skābsienu bija problemātiski. Protams, zālājiem lietus nāk tikai par labu, bet to sagatavošanai lopbarībā gan nē. Pēdējo gadu mainīgie laikapstākļi pierāda, saimniecībās jāsēj tādi zālāji, lai sezonā var veikt vairākus pļāvumus - kāds no tiem būs labāks, kāds ne tik labs, bet paļauties uz konkrētu datumu vai zāles garumu vairs nedrīkst. Aptaujājot "Zemnieku saeimas" piena lopkopības saimniecības par piena iepirkuma cenām, saimnieki ir apmierināti, un tās ir pieņemamas. Vai cenas kāps? Grūti prognozēt. Pēdējā laikā mistiskos ātrumos cenas kāpjot lopbarības piedevām un veterinārajām precēm. Piemēram, kalcija šķīduma cena viena mēneša laikā pieaugusi no pieciem eiro līdz 8,50 eiro par 0,5 litru iepakojumu. Šis piemērs labi raksturo kopējo tirgotāju reakciju uz iespējamu peļņas gūšanu no piena iepirkuma cenas kāpuma fermās. Diemžēl piena cenas tik strauji neaug. Šobrīd esam nedaudz virs pašizmaksas līmeņa.

Gaļas liellopu nozare pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies. Iemesli tam ir sekojoši: pirmkārt, saistībā ar krīzi piensaimniecībā, kura ilga no 2014.-2016. gadam, daudzi piena lopkopji tika aicināti un arī pārorientējās uz gaļas liellopu audzēšanu. Otrkārt, nozarē ir ienācis liels skaits jauno lauksaimnieku, kuri ar projektu palīdzību ir iegādājušies dzīvniekus, tehniku un nepieciešamo aprīkojumu. Šobrīd nozarē ir jūtama aktivitātes mazināšanās, kam iemesls ir neziņa par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta samazināšanu gaļas liellopiem. Paredzētā atbalsta samazināšana par 30% šogad, un iespējamā iesaldēšana turpmākajos gados, neveicinās nozares attīstību. Lopbarības gatavošana šajā sezonā atšķīrās katrā reģionā – labvēlīgākos laikapstākļos tika sagatavota kvalitatīva barība, bet nokrišņiem bagātos pagastos tika ķerts katrs mirklis, lai vispār kaut ko sagatavotu. Jauno buļļu (6 - 8 mēnešu veci) iepirkuma cenas eksportam ir stabilas, jūtami mazinās pieprasījums un interese par vaislas telēm.

Diemžēl, bet joprojām Latvijas teritorijā izplatās Āfrikas cūku mēris. Kad tas beigsies? Grūti prognozēt. Joprojām lauksaimniekus aicinām ievērot biodrošības noteikumus, tādējādi pasargāt savu saimniecību! Labā ziņa- putnu gripa Latvijai gāja garām un ceram, ka tā arī paliks!

Pēdējie trīs gadi ir pierādījuši, ka salīdzinoši mazajā Latvijā ir tik dažādi un neprognozējami laikapstākļi. Piemēram, ja augusta pēdējā nedēļā Latgalē valdīja gadsimta plūdi, tad Zemgalē, apstrādājot zemi, veidojās putekļu mākoņi. Kāds ir risinājums, lai pasargātu savu saimniecību no visur piesauktajām klimata pārmaiņām? "Zemnieku saeimas" eksperti iesaka apdomāt un izvēlēties apdrošināšanas piedāvājumus un saimniecībā sadalīt riskus – dažādība un daudzveidība gan audzējamo kultūru, gan šķirņu ziņā. Raugoties uz šī gada Latgales plūdiem, apzināties, ka citu gadu kaut kas tāds var notikt arī manā reģionā un jau šobrīd meklēt risinājumus, kā pasargāt savu saimniecību!

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latgales reģionā graudkopjus negaidīti pārsteidz plūdi

Augusta priekšpēdējā nedēļā lielo lietavu dēļ daudzas upes Latgalē un Vidzemē izgāja no krastiem, appludinot plašas platības un nodarot vērā ņemamu postījumus lauksaimniekiem, transporta infrastruktūrai, kā arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.

Augusta beigās pēc apsekojumu veikšanas Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā ziņoja, ka plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, kā arī apkārt Jēkabpilij ir nenovāktas vairāk nekā 100 000 hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības.

Valdība 29.augustā nolēma 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales līdz 30.novembrim izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Tostarp ārkārtas stāvoklis izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.

Lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, no 4.septembra ir iespēja LLKC un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas par plūdos radītajiem zaudējumiem.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017. gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017. gada ziemāju sējumiem 2018. gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem.

Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu rezultātā.

Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā apmērā. Aplēses liecina, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.

Lasīt vairāk

02. ĀCM turpina izplesties

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ik nedēļu konstatē jaunas no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga nereti skar arī jaunus pagastus.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga pastāstīja, ka PVD auditu rezultāti Latvijas cūkkopības fermās saistībā ar ĀCM liecina, ka lielāki vai mazāki biodrošības uzlabošanas ieteikumi ir gandrīz katrā PVD auditētajā cūkkopības fermā. Saistībā ar ĀCM izplatību ir PVD ir pabeidzis auditus vairākos desmitos komercsabiedrību, un to rezultāti tiks apkopoti un vispirms pārrunāti ar cūkaudzētājiem Latvijas cūkaudzētāju asociācijas (LCAA) rudenī plānotajā sanāksmē.

Lamberga, komentējot auditu rezultātus, pastāstīja, ka ir saimniecības ar ļoti augstu biodrošības līmeni, dažām biodrošības līmenis būtu jāuzlabo, bet atsevišķām tas jāuzlabo būtiski. Ieteikumi esot ikvienai no saimniecībām. Viņa teica, ka ikviena audita laikā noslēgumā PVD ar fermas atbildīgajām personām pārrunā konstatējumus, kā arī atstāj rakstisku dokumentu ar konstatējumiem un rekomendācijām.

PVD secinājis, ka kopumā Latvijas cūkaudzētāji labi apzinās riskus un ir informēti par biodrošības prasību nozīmi, tomēr cūku pasargāšana no inficēšanās prasa skrupulozu, nepagurstošu biodrošības pasākumu īstenošanu rutīnā, kas vienlaikus ir izaicinājums.
Viņa pieļāva, ka saistībā ar auditu rezultātiem būtu nepieciešamai arī nelieli precizējumi normatīvajos aktos. To iecerēts pārrunāt ar LCAA un Zemkopības ministrijas atbildīgajiem speciālistiem.

Tikmēr ĀCM uzliesmojuma skartā AS "Latgales bekons" tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi.

Lasīt vairāk

03. Atbalstam par augļu, dārzeņu un piena piegādi izglītības iestādēm izstrādāti jauni nosacījumi

Valdības 16.augustā apstiprinātie noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm, paredz, ka programmas "Skolas piens" un "Augļi skolai" no gaidāmā mācību gada tiks apvienotas vienā programmā, un apvienotā skolu atbalsta programma darbosies ar vienotu pieeju produktu izdalei bērniem un jauniešiem. Jaunie nosacījumi paredz, ka bērnudārzu audzēkņi un vispārējo izglītības iestāžu 1.-9. klašu skolēni arī turpmāk tāpat kā līdzšinējā "Skolas piena" atbalsta programmā varēs saņemt pasterizētu piena bez saldinātājiem, cukura un citām piedevām bez maksas. Savukārt 10.-12.klases skolēni samazinātā finansējuma dēļ vairs nevarēs saņemt pienu par pazeminātu cenu, kā tas bija līdz šim. Izglītojamie turpmāk par samazinātu cenu vairs nesaņems kefīru, jogurtu un dažus citus piena produktus.

Līdzšinējās programmas "Augļi skolai" mērķauditorija tiek paplašināta ar pirmsskolas izglītojamajiem, kuri turpmāk varēs saņemt svaigus augļus un dārzeņus.

Produktu ražotājiem turpmāk pirms kārtējā mācību gada sākuma būs jāinformē Lauku atbalsta dienests (LAD) par interesi piedāvāt savus produktus atbalsta programmā. Tāpat atbalsta pretendentam turpmāk katru gadu līdz 10. septembrim būs jāiesniedz iesniegums dalībai atbalsta programmā, norādot atbalsta produktu veidus un to ražotājus, izglītības iestādes, kurām plānots piegādāt produktus, izglītības iestādes apliecinājumu, ka tā piekrīt attiecīgo produktu piegādei no konkrētajiem ražotājiem. Produktu ražotājiem, izglītības iestādēm un potenciālajiem atbalsta pretendentiem starpā būs jāvienojas, kurš uzņemsies ar dokumentu iesniegšanu saistīto administratīvo slogu un arī saņems atbalstu programmā.

Lasīt vairāk

04. Diskusijas par Kopējās lauksaimniecības poltiku pēc 2020.gada turpinās

Igaunijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir izanalizējusi Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas risku pārvaldību un konstatējusi, ka ES lauksaimniecības sektors šobrīd saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimatu pārmaiņu riskiem, kas rada nedrošību par lauksaimnieku ienākumiem un konkurētspēju, apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu un kavējot investīciju piesaisti.

Dokumentā uzsvērts, ka KLP riska pārvaldības instrumenti līdz šim nav spējuši reaģēt uz ārkārtas situācijām un mazināt lauksaimnieku vārīgumu attiecībā pret dažādām tirgus svārstībām, piemēram, piena produktu cenu strauju kritumu ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi rast finanšu un riska pārvaldības instrumentu līdzsvaru, kas varētu mazināt šādu krīžu negatīvo ietekmi lauksaimniecības sektorā.

Igaunijas prezidentūra arī secinājusi, ka mūsdienu ES Kopējā lauksaimniecības politika nav gatava adekvāti un efektīvi reaģēt uz krīzēm. Lauksaimniekiem ir nepieciešami efektīvāki instrumenti. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Arī ZM sagatavotais informatīvais ziņojums par neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē laikā no 3. līdz 5. septembrim izskatāmo jautājumu liecina, ka tiešo maksājumu izlīdzināšana veicinās vienlīdzīgāku konkurenci starp ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās.

Latvijas ieskatā lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem un ES nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Iepriekš Eiropas Komisijas (EK) veiktās sabiedriskās apspriešanas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni rezultāti norādīja uz to, kādi mērķi būtu jāsasniedz kopējā lauksaimniecības politikā. Galvenais pieprasījums ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem. Lielākā daļa respondentu (88%) atzina, ka lauku saimniecību ienākumi ir zemāki par ES vidējo un lauksaimnieki saņem tikai nelielu galalietotāju cenu par pārtiku (97%) Labākais veids, kā to panākt, 66% respondentu ieskatā ir tiešo ienākumu atbalsts lauksaimniekiem.

Vēl viens galvenais kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniekus mudina piedalīties klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomā, aizsargāt bioloģisko daudzveidību, mazināt augsnes degradāciju un nodrošināt ilgtspējīgāku pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Tāpat ES pilsoņi un lauksaimnieki vēlas, lai nākotnes kopējā lauksaimniecības politika būtu vienkāršāka un mazāk birokrātiska, lai efektīvi risinātu šīs problēmas.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) jūnijā uzsvēra, ka ES Kopējā lauksaimniecības politikā nākotnē jāparedz vienādus tiešos maksājumus visās ES dalībvalstīs.

Lasīt vairāk

05. Ārvalstu uzņēmēji sūdzas par likuma normu, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei

Eiropas Komisijas izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā "Solvit" Latvija saņēmusi vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši "B" līmeņa otrajai pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Latvijas "Solvit" centrs ir konstatējis, ka grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pirmšķietami ir uzskatāmi par diskriminējošiem, kā arī noteiktās prasības ierobežo brīvu kapitāla apriti un neatbilst samērīguma principam. Vairāki uzņēmēji norāda, ka minētās valodu prasības ierobežo iespējas turpināt uzņēmējdarbību Latvijā. Tāpat regulējums būtiski apgrūtina iespēju sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauku attīstībai un meža nozarei.

Turpretī Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka likuma norma, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, nav diskriminējoša prasība attiecībā pret citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem.

"ZM ieskatā Saeimas 2017. gada 8. maija likumā "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" ietvertā valsts valodas prasība nebūtu uzskatāma par diskriminējošu attiecībā pret citiem ES pilsoņiem un brīvu kapitāla apriti ierobežojošiem samērīguma principa izpratnē," norādīja ZM.

Ministrijā paskaidroja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā grozījumu likumā ar zemes privatizāciju lauku apvidos trešajam lasījumam tika iesniegti vairāki deputātu priekšlikumi, kas pēc būtības rosināja paredzēt noteiktu valsts valodas prasmes līmeni attiecībā uz Latvijas nacionālās bagātības – lauksaimniecības zemes - iegādi.Valsts valodas prasmes kritērija ieviešanā kā galvenie argumenti tika minēti vairāki fakti un apstākļi, tostarp darba drošība.

"Lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu atbilstošu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu. Tika minēti vairāki gadījumi, tajā skaitā lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku veselībai un dzīvībai bīstami gadījumi, kad valsts valodas nepārzināšanas dēļ šīs lauksaimniecības nozarē būtiskās normas tika pārkāptas, radot apdraudējumu veselībai un videi," atgādināja ministrijā.

ZM skaidroja, ka iepriekš minētā dēļ nolemts, ka personām ar vēlmi iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un veikt saimniecisko darbību paaugstināta riska nozarē, ir jāprot valsts valoda noteiktā līmenī, lai spētu mazināt šos pastāvošos riskus. Cita starpā toreiz tika atzīmēts, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Valsts valodas likumu saziņa valsts un pašvaldību iestādēs notiek valsts valodā.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cūkaudzētāji uzelpo

Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā pēc gadu ilgušas stagnācijas turpina kāpumu, šovasar palielinoties par 8,3 %, salīdzinot ar pērno vasaras nogali.

Eksports aug

Neraugoties uz krīzi piensaimniecībā un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ pirms diviem gadiem zaudēts nozīmīgais Krievijas tirgus, lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām ir eksporta vilcējspēks, veidojot vairāk nekā 20 % no kopējā visas Latvijas tautsaimniecības eksporta apjoma.

Nozares neveiksmes

Piena pārprodukcija

Visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014. gada jūlija līdz 2016. gada augustam piena cena samazinājusies par 40 %, nenosedzot ražošanas izmaksas. Saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 18 centi par kilogramu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Veiksmīgi jāapgūst fondi

Lauksaimniecības jomā nozīmīga būs ES fondu 3. kārtas apguve. Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielināts par 11 % un kopumā sasniedz 1,532 miljardus eiro.

Miljoniem atbalsts krīzē
Piena pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ piensaimniecības 2015. gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. 2016. gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsta, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.

Nauda papildu biznesam
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību laukos, sekmējot iespējas nopelnīt, uzlabot nodarbinātību un mazināt migrāciju, 2016. gadā nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības veikšanai subsīdijās piešķirt vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Visā plānošanas periodā paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro, tajā skaitā 20 761 487 eiro būs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 9 770 112 eiro valsts līdzfinansējums. 2016. gadā izsludinās vienu pieteikšanās kārtu, bet visā plānošanas periodā paredzētas četras kārtas.

Ražas daudz, kvalitāte klibo

Graudu audzētāji 2016. gada sezonā prognozēja 2,544 miljonus tonnu iekūlumu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3,002 miljonus tonnu. Tomēr gandarījumu par ražu sabojāja tās kvalitāte, jo ieilgušo lietavu dēļ lielākā daļa graudu derēs tikai lopbarībai. Arī saistībā ar graudu cenām prognozes liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 448 1 417 1 472
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 21
Peļņa, milj. EUR 186 111 162
Rentabilitāte, % 6 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 193 3 231 3 344
Apgrozījuma izmaiņas -2 1 3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 1 133 126 -0.22 25 112 2.22% 30
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 228 799 40.22 1 424 0.62% 186
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 132 921 23.56 2 479 1.86% 128
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 75 521 -6.91 1 396 1.85% 48
5. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 57 219 40.2 -314 -0.55% 802
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
6. Pindstrup Latvia, SIA
K.Valdemāra 17, Talsi, Talsu n., LV-3201 T. 63291230
Kūdra 53 019 18.38 5 323 10.04% 503
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
7. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 45 939 7.34 5 576 12.14% 270
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 41 811 1.02 1 511 3.61% 91
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 31 894 -7.86 85 0.27% 182
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67620144
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 27 193 0 699 2.57% 41

Viedokļi

Autors: Edgars Treibergs

Zemniekiem būtiski noturēt konkurētspēju ar ES lauksaimniekiem

Neskatoties uz to, ka graudu raža Latvijā ir laba, graudiem lielākoties ir lopbarības kvalitāte. Tā kā pēdējie gadi bijuši ļoti veiksmīgi, ceram, ka lielākā daļa zemnieku veidojuši rezerves, lai mazinātu šī gada neiegūstamos ieņēmumus. Ja salīdzina nozares, tomēr piena un cūkkopības nozarēs problēmas ir ieilgušas Krievijas embargo saistībā, kā arī Āfrikas cūku mēra dēļ. Tomēr cūkgaļas cenas ir pakāpušās līdz pašizmaksas līmenim, kas ļauj saimniecībām nosegt vismaz ikmēneša pastāvīgās izmaksas lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Svaigpiena daudzums aug rekordātri

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7 % un sasniedz visu laiku rekordu, aprīlī uzrādot 65 900 tonnu rādītāju, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena trešdaļa – eksportēta gatavo produktu un intervences veidā. Lielākā problēma ir tā – kurš iegūs no pieaugošā piena apjoma. Pārstrāde pagaidām tiek galā, bet lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

VVD atklāj pārkāpumus cūkkopības uzņēmumā "Baltic Pork"; sākta administratīvā lietvedība

Rīga, 20.okt., LETA. Valsts vides dienesta (VVD) konstatējis pārkāpumus cūkkopības uzņēmumā SIA "Baltic Pork" un ir sācis administratīvo lietvedību, aģentūrai LETA apstiprināja VVD pārstāve Maruta Bukleviča. Viņa norādīja, ka VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) vides inspektore 21.septembrī veica integrēto pārbaudi uzņēmuma "Baltic Pork" ražotnē "Krastmalas", Allažu pagastā, Siguldas novadā un tajā konstatēja, ka, atbilstoši Lauksaimniecības datu centra informācijai, cūku kompleksā lasīt tālāk

Autors: LETA

Par trešdaļu augusi saimniecības "Urštēni" peļņa

Jelgava, 17.okt., LETA. Rundāles novadā reģistrētās zemnieku saimniecības (ZS) "Urštēni" peļņa 2016.gadā augusi par 35%, sasniedzot 304 561 eiro, savukārt ražotāja apgrozījums ir krities, liecina "Firmas.lv" informācija. ZS apgrozījums pērn bija 999 490 eiro, kas ir par 13% mazāk nekā pirms gada, kad tas sasniedza 1,152 miljonus eiro. Savukārt augkopības saimniecības peļņa pērn sasniedza 304 561 eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2015.gadā, kad tā bija 225 419 eiro. 2016.gadā "Urštēnos" lasīt tālāk

Autors: LETA

Apstiprināts pircējs valstij piederošo "Lielplatones" akciju iegādei

Rīga, 16.okt., LETA. Apstiprināts pircējs valstij piederošo AS "Lielplatone" akciju iegādei, aģentūrai LETA pavēstīja Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš. "PA ir apstiprinājusi pircēju, kas vienīgais iesniedza apliecinājumu iegādāties valsts kapitāla daļas. Pircējs ir uzaicināts noslēgt pirkuma līgumu," sacīja Kārkliņš, plašāku informāciju pagaidām nesniedzot. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka PA piedāvāja iegādāties valstij piederošos 15 000 "Lielplatone" lasīt tālāk

Visas ziņas >>>