Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Aktuāla ir nodokļu politika un enerģētika

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Vilnītis

Lielāko daļa enerģijas ieguldījām sekošanā līdzi Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2014. - 2020.gadam un enerģētikas normatīvajiem aktiem, mēģinot panākt, lai energoresursu gala cenas nepieaugtu. Tas joprojām ir un būs aktuāli.

Tāpat esam saņēmuši Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam. Līdz šim, mūsuprāt, diskusija notika, bet nebija līdz galam izstrādāts dokuments, kuru varētu ņemt par pamatu. Šobrīd šis dokuments ir tapis un mēs jau vismaz nedēļu, gan katrs atsevišķi, gan kopā sanākot un diskutējot, esam pieņēmuši lēmumus par nodokļu politiku. Kopumā mēs nodokļu reformu atbalstām, taču ir atsevišķi iebildumi. Šajā brīdī ir pamatota sajūta un aizdomas - lai gan lielākajai daļai sabiedrības darbaspēka nodokļu slogs un uzņēmuma ienākumu nodoklis (UIN) būs izdevīgs, lauksaimniekiem tas tā nebūs. Ņemot vērā lauksaimnieku esošo atvieglojumu bāzi un to, cik mēs esam nevienlīdzīgā ziņā tiešmaksājumu ziņā, salīdzinot ar parējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodokļu slogs, pēc mūsu aplēsēm, ļoti daudzos gadījumos pieaugs. Tāpēc mēs joprojām turpinām savstarpējas sarunas ar nozari un nāksim ar konkrētiem priekšlikumiem, ko darīsim zināmu Zemkopības ministrijai un valdībai.

Aktuālas ir arī ar lauku darbiem un lopkopību saistītas lietas. Tad, kad bija silts, daļa paspēja iesēt vasarāju sējumus, un varbūt būs ieguvēji - to rādīs laiks. Kurš nepaspēja, tas gaida, kad būs pēc maija svētkiem sekos siltāks laiks.

Gaļas liellopu nozarē joprojām neesam atraduši labāko risinājumu, kā pārdot savu izaudzēto - tur mums pašiem ir daudz jāstrādā un jāierosina dažādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.

Aktuāls ir arī jautājums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", esam nākuši kopā un piedalījušies Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs. Jāpieliek punkts šajā brīdī šim grozījumiem šajā likumā un jānodrošina vietējās nācijas aizsardzība pret ārvalstu fondiem, kuri uzpērk mūsu zemi. Ir cerība, ka grozījumi likumā varētu mainīt situāciju.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. ĀCM konstatē arī otrajā "Ancers" fermā Salaspils novadā

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šā gada 7.februārī ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu SIA "Ancers" cūku novietnē "Bunči" Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku.

Šā gada janvārī ĀCM dēļ "Ancers" Krimuldas novietnē jau nācās likvidēt 5023 cūkas, savukārt Salaspils novietnē notika pastiprinātas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka mēris nav ievazāts arī tajā.

ĀCM uzliesmojums lielajos cūkkopības kompleksos Krimuldas novadā un Salaspils novadā pierāda, ka bīstamā saslimšana iespējama, pieļaujot niecīgākās kļūdas biodrošībā neatkarīgi no saimniecības lieluma.

Pārtikas un veterinārais dienests šā gada martā sāka biodrošības auditus cūku novietnēs, kurās tiek turētas 1000 cūkas un vairāk. Tāda kopumā ir 41 novietne. Sākotnējie pārbaužu rezultāti liecina, ka šo novietņu īpašnieku izpratne, attieksme un ieguldītie resursi biodrošības pilnveidošanā ir ļoti atšķirīgi, tādēļ dienesta eksperti turpina ar cūkaudzētājiem pārrunāt biodrošības nozīmi dzīvnieku veselības nosargāšanā.

Noslēdzot auditus, PVD sniegs industrijai pārskatu par auditos konstatēto un nepieciešamajām korektīvajām darbībām.

Lasīt vairāk

02. Pēc trīs mēnešus aizlieguma turēt laukā vistas, tās atkal būs brīvas

Valdība lēmusi par labu grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess.

Šā gada 1.martā stājās spēkā valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību, kas saistībā ar putnu gripas draudiem paredz trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm. Tie paredzēja, ka laikā no 1.marta līdz 2017.gada 31.maijam visi mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, kā arī ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un olām.

Pārtikas pārstāvji aprīlī tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus un secināja, ka putnu gripas draudi ir mazinājušies. Līdz ar to valdības šā gada 1.martā apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību saistībā ar putnu gripas draudiem, kas paredzēja trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm zaudējuši aktualitāti, jo putnus atkal var turēt zem klajas debess.

Pārtikas un veterinārais dienests uzsver, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv, jo putnu gripa turpina uzliesmot Eiropā, līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Latvijā un Igaunijā līdz šim nav konstatēts neviens savvaļas putnu saslimšanas gadījums, taču riski pastāv. Eiropā kopš oktobra kopumā bijuši vairāk nekā 2 000 putnu gripas uzliesmojumu.

Lasīt vairāk

03. Norvēģi arestē Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi

Saistībā ar sniega krabju zveju Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos šogad janvārī arestēts Latvijas zvejas kuģis "Senators".

Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits norādīja, ka kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu.

""Senators" bija uzsācis sniega krabju zveju Svalbāras zvejas apgabalā. Zveja tika sākta, balstoties uz 1920.gada Parīzes līgumu un 2016.gada 14.decembra Eiropas Savienības pieņemto regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi tajā skaitā 11 zem Latvijas karogiem, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Aresta brīdī uz kuģa strādāja 30 cilvēku liela komanda, kuģis novirzīts uz Kirkenesas ostu Norvēģijā," sacīja Šmits.

Zemkopības ministrijā norāda, ka lieta saistībā ar arestēto sniega krabju kuģi, atbilstoši Norvēģijā pastāvošajām juridiskajām procedūrām, virzās uz tiesu. Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920.gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības regulas prasībām. Pēc ZM rīcībā esošās informācijas tiesas procesa uzsākšana ir plānota maija sākumā, piebilda Riekstiņš.

Taču sarunas ar Norvēģiju par sniega krabju zvejas turpināšanu Svalbāras zvejas rajonā var veikt tikai Eiropas Komisija, taču tās uz priekšu virzās lēni.

Lasīt vairāk

04. Nodokļu reformas pamatnostādnes vieš bažas lauksaimniekos

Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nosūtījusi "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aprīļa izskaņā norādīja, ja tiks apstiprināts FM nodokļu reformas piedāvājums, lauksaimnieki būs zaudētāji.

ZM neatbalsta vairākus nodokļu reformas priekšlikumus, tostarp attiecībā uz akcīzes nodokļa likmes pieaugumu dīzeļdegvielai un pieaugušo finansiālo slogu privāto mežu īpašniekiem. Tāpēc sarunas par nodokļu reformu.

Arī lauksaimnieku pārstāvji norādījuši, ka kopumā reformu atbalsta, taču nepiekrīt atsevišķiem tās priekšlikumiem, par kuriem vēl jāturpina sarunas. Nozare pauda bažas, ka pēc jaunā nodokļu režīma ieviešanas palielināsies nodokļu slogs nozarē palielināsies.

Lasīt vairāk

05. Diskusijas par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nerimstas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpina skatīt Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz ierobežojumus zemes pircējiem.

Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komisijā atbalstītie priekšlikumi paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Tāpat komisijas sēdēs precizētas prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču aprīlī atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā.

Latvijas lauksaimnieki iepriekš vairākkārt uzsvēruši, ka jānodrošina vietējās nācijas aizsardzība pret ārvalstu fondiem, kuri uzpērk Latvijas zemi.

Grozījumus šajā likumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš nolēma neizsludināt un nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka iepriekš Saeimas pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Cūkaudzētāji uzelpo

Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā pēc gadu ilgušas stagnācijas turpina kāpumu, šovasar palielinoties par 8,3 %, salīdzinot ar pērno vasaras nogali.

Eksports aug

Neraugoties uz krīzi piensaimniecībā un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ pirms diviem gadiem zaudēts nozīmīgais Krievijas tirgus, lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām ir eksporta vilcējspēks, veidojot vairāk nekā 20 % no kopējā visas Latvijas tautsaimniecības eksporta apjoma.

Nozares neveiksmes

Piena pārprodukcija

Visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014. gada jūlija līdz 2016. gada augustam piena cena samazinājusies par 40 %, nenosedzot ražošanas izmaksas. Saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 18 centi par kilogramu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Veiksmīgi jāapgūst fondi

Lauksaimniecības jomā nozīmīga būs ES fondu 3. kārtas apguve. Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielināts par 11 % un kopumā sasniedz 1,532 miljardus eiro.

Miljoniem atbalsts krīzē
Piena pārprodukcijas un krītošo cenu dēļ piensaimniecības 2015. gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. 2016. gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsta, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.

Nauda papildu biznesam
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību laukos, sekmējot iespējas nopelnīt, uzlabot nodarbinātību un mazināt migrāciju, 2016. gadā nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības veikšanai subsīdijās piešķirt vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Visā plānošanas periodā paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro, tajā skaitā 20 761 487 eiro būs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 9 770 112 eiro valsts līdzfinansējums. 2016. gadā izsludinās vienu pieteikšanās kārtu, bet visā plānošanas periodā paredzētas četras kārtas.

Ražas daudz, kvalitāte klibo

Graudu audzētāji 2016. gada sezonā prognozēja 2,544 miljonus tonnu iekūlumu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3,002 miljonus tonnu. Tomēr gandarījumu par ražu sabojāja tās kvalitāte, jo ieilgušo lietavu dēļ lielākā daļa graudu derēs tikai lopbarībai. Arī saistībā ar graudu cenām prognozes liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 1 448 1 417 1 472
Darbinieku skaits, tūkst. 21 21 21
Peļņa, milj. EUR 186 111 162
Rentabilitāte, % 6 3 5
Apgrozījums, milj. EUR 3 193 3 231 3 344
Apgrozījuma izmaiņas -2 1 3
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 1 133 126 -0.22 25 112 2.22% 30
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 163 171 -2.29 1 435 0.88% 186
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 132 921 23.56 2 479 1.86% 128
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 75 521 -6.91 1 396 1.85% 48
5. Pindstrup Latvia, SIA
K.Valdemāra 17, Talsi, Talsu n., LV-3201 T. 63291230
Kūdra 53 019 18.38 5 323 10.04% 503
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
6. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 45 939 7.34 5 576 12.14% 270
7. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 41 811 1.02 1 511 3.61% 91
8. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 40 811 97.01 1 050 2.57% 802
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
9. LIELZELTIŅI, SIA
Janeikas, "Jāņuzāles", Ceraukstes p., Bauskas n., LV-3901 T. 63960770
Putnkopība 34 613 50.8 1 656 4.78% 182
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016
10. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 67620144
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 27 193 0 699 2.57% 41

Viedokļi

Autors: Edgars Treibergs

Zemniekiem būtiski noturēt konkurētspēju ar ES lauksaimniekiem

Neskatoties uz to, ka graudu raža Latvijā ir laba, graudiem lielākoties ir lopbarības kvalitāte. Tā kā pēdējie gadi bijuši ļoti veiksmīgi, ceram, ka lielākā daļa zemnieku veidojuši rezerves, lai mazinātu šī gada neiegūstamos ieņēmumus. Ja salīdzina nozares, tomēr piena un cūkkopības nozarēs problēmas ir ieilgušas Krievijas embargo saistībā, kā arī Āfrikas cūku mēra dēļ. Tomēr cūkgaļas cenas ir pakāpušās līdz pašizmaksas līmenim, kas ļauj saimniecībām nosegt vismaz ikmēneša pastāvīgās izmaksas lasīt tālāk

Autors: Jānis Šolks

Svaigpiena daudzums aug rekordātri

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7 % un sasniedz visu laiku rekordu, aprīlī uzrādot 65 900 tonnu rādītāju, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena trešdaļa – eksportēta gatavo produktu un intervences veidā. Lielākā problēma ir tā – kurš iegūs no pieaugošā piena apjoma. Pārstrāde pagaidām tiek galā, bet lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Agrofirma Zelta Druva" jaunā graudu pirmapstrādes kompleksā ieguldīs 1,773 miljonus eiro

Rīga, 15.aug., LETA. Lauksaimniecības uzņēmums SIA "Agrofirma Zelta Druva" graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecībā ieguldīs 1,773 miljonus eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 19.decembrim, piesaistot finansējumu Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gada pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās". Investīciju lasīt tālāk

Autors: LETA

ĀCM uzliesmojuma skartais "Latgales bekons" plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu

Daugavpils, 10.aug., LETA. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS "Latgales bekons" tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē. Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu. Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes lasīt tālāk

Autors: LETA

"Balticovo" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 2,9%

Rīga, 8.aug., LETA. Olu un olu produktu ražotāja "Balticovo" apgrozījums pagājušajā gadā bija 44,589 miljoni eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās divas reizes un bija 2,713 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Tostarp "Balticovo" ieņēmumi no olu realizācijas pērn bija 30,41 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2015.gadā, ieņēmumi no olu masas realizācijas - 7,047 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 24,2%, ieņēmumi no vārītu olu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>