Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Preču un pakalpojumu pirkšanu aizstāj lietošana pēc vajadzības

Juris Ducens, SIA "Also Latvia" valdes priekšsēdētājs

2017.gadā "Also Latvia" būtiski paplašinājusi tādu piedāvāto pakalpojumu un risinājumu klāstu, kas atspoguļo vienu no būtiskākam tendencēm informācijas tehnoloģiju (IT) industrijā – preču un pakalpojumu pirkšanas vietā patērētajam tiek dota iespēja preces un pakalpojumus lietot tik, cik tas ir nepieciešams konkrētajā laika periodā, norēķinoties katru mēnesi. Lietotāju paradumu izmaiņa Latvijā ir salīdzinoši lēna, tomēr visas industrijas spiediens pāriet uz šādu norēķinu sistēmu ir liels un tuvākajā laikā tas noteikti dominēs.

Eiropas finansējuma piesaiste šogad notiek lēnāk, tāpēc valsts IT infrastruktūras attīstības projektu skaits gada sākumā bija salīdzinoši neliels

Nākotnē varam sagaidīt, ka integrēti risinājumi būtiski atvieglos lietotāju un uzņēmumu darbību tajās jomās, kur ir samērā vienkārši nodrošināt elektronisku datu apmaiņu, piemēram, uzskaitē, nodokļu pārvaldīšanā, medicīnā un citur. Tas prasīs ne tikai augsta līmeņa zināšanas šo projektu tehniskajā realizācijā, bet arī jaunas zināšanas gan šo sistēmu pārvaldītājiem, gan lietotājiem, gan drošības nodrošinātājiem.

Uzņēmumi arvien lielāku interesi izrāda par risinājumiem, kas saistīti ar privātpersonu datu apstrādi un drošību saistībā ar jauno Eiropas GDPR (General Data Protection Regulation) regulu, kas būs aktuāla pilnīgi visiem uzņēmumiem, kas strādā ar klientu datiem. Galvenās regulas prasības kas uzņēmējiem sagādā lielākās raizes – iegūt pilnvērtīgu informāciju par uzņēmēja rīcībā esošajiem personas datiem, it īpaši nestrukturētajos datu avotos kā e-pasti, dokumenti, audio, video faili, kā arī lietotāja tiesības tikt aizmirstam un spēja ziņot 72 stundu laikā par drošības incidentiem kad ir iesaistīti personas dati. Mūsu ekspertu komanda, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi un pasaules labākās prakses, ir izstrādājuši īpašu risinājumu kopumu uzņēmējiem – sākot no personas datu atrašanas un identificēšanas, līdz satura pārvaldībai, dokumentu apstrādei, digitalizācijai, šifrēšanai un pseidonimizācijai, kā arī datu bāžu un sistēmu piekļuves aizsardzībai un drošības informācijas un incident novērtēšanai (SIEM), lai nodrošinātu informācijas aizsardzību. Regula stājas spēkā jau no 2018. gada 25. maija.

Ja runājam par konkurenci nozarē, jāsaka, ka konkurence ir liela. Nedomāju, ka kāds varētu sūdzēties par mazu preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tas ko mēs redzam, ka pašlaik nozarē notiek būtiskas izmaiņas un arvien vairāk naudas tiek piešķirts uzņēmumu departamentiem, kas nodrošina uzņēmuma tiešo biznesa funkciju realizāciju. Tiek investēts tādos risinājumos, kas uzņēmumiem palīdz pelnīt naudu vai to ekonomēt, uzlabot uzņēmuma pakalpojumus, servisa līmeni. Tas maina principu, gan kā tiek iepirktas tehnoloģijas, gan arī klientu prasības attiecībā uz kompānijām ar kurām tie sadarbojas. Attiecīgi arī mēs mainām savu risinājumu portfeli un pieeju risinājumu tirdzniecībā, lai spētu translēt klientu biznesa vajadzības atbilstošās IT tehnoloģijās.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Ss.lv" pret VID

3.augustā kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla "ss.lv" darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID solīja dažu dienu laikā apturēt portāla darbību, ja vien tā īpašnieki nesāks sadarboties ar VID.

Jau tās pašas dienas vakarā "ss.lv" aizceļoja uz VID nepieejamo ".com", kļūstot par "ss.com", bet "ss.lv" pēc dažām dienām tika bloķēts.

Pēc dažas dienas ilgas viedokļu apmaiņas publiskajā telpā, 9.augustā kļuva zināms, ka "ss.lv" īpašnieki pieņēmuši lēmumu strīdā ar VID meklēt konstruktīvu risinājumu ar mediācijas palīdību. Par mediatoru tika izvēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers" (PwC) kopā ar zvērinātu advokātu biroju "PricewaterhouseCoopers Legal" ("PwC Legal").

Mediācijas process noslēdzās 24.augustā, un panāktā vienošanās paredzēja, ka tiks atjaunota "ss.lv" darbība, kā arī atcelti citi pret "ss.lv" īpašniekiem vērstie aizliegumi. Tikmēr "ss.lv" nodeva VID rīcībā daļu prasītās informācijas un pauda rakstisku apņemšanos turpmāk sadarboties ar VID.

"Ss.lv" joprojām darbojas zem domēna "ss.com".

Lasīt vairāk

02. "Mikrotīkls" turpina augt

Elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotāja "Mikrotīkls" apgrozījums pērn bija 223 miljoni eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 7,9% un bija 66 miljoni eiro.

Lai arī aizvadītajā gadā piedzīvots mazāks pieaugums, nekā salīdzinot 2015.un 2014.gadu, kad uzņēmuma peļņa teju dubultojās - no 34 līdz 61 miljonam eiro, bet apgrozījums auga uz pusi – no 135 līdz 202 miljoniem eiro, "Mikrotīkls" spējis turpināt apgrozījuma pieaugumu, kurš ar vienu izņēmumu vērojams kopš uzņēmuma dibināšanas 1996.gadā.

Arī uzņēmuma peļņa kopš 2009.gada ir tikai augusi. 2009.gadā uzņēmums nopelnīja "nieka" 13 miljonus eiro.

2015.gadā "Mikrotīkls" bija otrs pelnošākais uzņēmums valstī aiz energokompānijas "Lattelecom", bet uzņēmuma līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš ar nopelnītiem 30 miljoniem eiro bija pelnošākais uzņēmējs Latvijā. Līdzīga situācija prognozējama arī atskatoties uz aizvadīto gadu.

Lasīt vairāk

03. Pieci miljoni IKT atbalstam veselības nozarē

Nacionālais veselības dienests (NVD) par pieciem miljoniem eiro īstenos projektu, kurā no 2018.gada līdz 2021.gadam plānots uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstu veselības nozarē.

Projektā iecerēts nodrošināt veselības informācijas sistēmu integrāciju, veselības nozares datu apstrādi, ārstniecības personu un iedzīvotāju apziņošanu, pacientu identifikāciju, ārstniecības pakalpojumu pilnveidi, kā arī veselībasnozares procesu elektronizāciju kopumā.

Kā norāda Veselības ministrija (VM), projekts tiks finansēts no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, un tā kopējais finansējums ir pieci miljoni eiro, no tiem 2018.gadā projekta īstenošanai paredzēti 295 000 eiro, 2019.gadā - 1 150 000 eiro, 2020.gadā - 1 150 000 eiro, bet 2021.gadā - 2 405 000 eiro.

Projekta mērķi ir veicināt ārstniecības pakalpojumu kvalitāti, samazināt administratīvo slogu, uzlabot veselībasnozares pārvaldību un uzraudzību, kā arī veicināt publiskās pārvaldes efektivitāti. Mērķu īstenošanai paredzēta virkne uzdevumu, tostarp, piemēram, nodrošināt pilnveidotu informācijas komunikāciju tehnoloģiju atbalstu ambulatoro procesu veikšanai un iespēju saņemt attālinātu ārsta konsultāciju, kā arī ieviest vienotu valsts atmaksāto veselībaspakalpojumu rindu un pacientu reģistrāciju, elektronizētu medicīniskā nāves cēloņa reģistrāciju, uzlabotu medicīnisko dokumentu pārvaldību un paātrinātu ziņošanas procesu par infekcijas slimībām.

Lasīt vairāk

04. Divi miljoni vienotai valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu platformai

Par diviem miljoniem eiro veidos valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojuma projekts "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā".

Valsts kanceleja norādīja, ka valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu novērtējumā ir vairākas problēmas, tostarp daudzas tīmekļvietnes ir tehnoloģiski novecojušas, trūkst resursu to izstrādei no jauna atbilstoši visām tehniskajām prasībām un lietotāju mūsdienu vajadzībām.

Lai risinātu minētās problēmas, ir paredzēts izveidot un turpmāk uzturēt vienotu platformu ar vienu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu, kas tiks izmantota platformā izvietoto iestāžu tīmekļvietņu satura un drošības pārvaldībai. Šādas platformas ieviešanas rezultātā tiks pilnveidota valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību, nodrošinot efektīvāku iedzīvotāju informēšanu un tīmekļvietņu lietošanas ērtumu.

Valdības atbalstītais rīkojuma projekts paredz līdz 2020.gada beigām radīt vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformu, kas sniedz priekšnoteikumus publiski radītas informācijas vienkāršākai un saprotamākai pieejamībai sabiedrībai. Paredzēts uzlabot iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamību, tādējādi nodrošinot tīmekļvietņu pieejamību visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti. Tāpat tiks nodrošināts efektīvs resursu izlietojums valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu.

Valsts kanceleja uzskata, ka projekta ieviešana valsts pārvaldei un sabiedrībai dos vairākus sociālus ieguvumus un resursu ietaupījumu, kas atsvērs divu miljonu eiro lielo ieguldījumu tā īstenošanā. Valsts kanceleja aplēsusi, ka projekta ieviešanas rezultātā ietaupījums desmit gadu periodā būs 3 106 820 eiro.

Lasīt vairāk

05. Sociālajos tīklos iepazīts svešinieks sievietei izkrāpj 300 000 eiro

Kādai sievietei, iespējams, ārzemnieku grupa pēc iepazīšanās sociālajos tīklos izkrāpusi vairāk nekā 300 000 eiro, jūlija vidū ziņoja Valsts policija.

Iepriekš Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa saņēma informāciju par iespējamu krāpniecību, kas īstenota, izmantojot interneta lietotājas uzticību. Valsts policijā vērsās kāda sieviete, kura likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, virtuālā vidē sākusi saraksti ar kādu vīrieti, kura nolūks it kā bijis izveidot nopietnas attiecības. Vīrietis uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodoties miera misijā Afganistānā.

Pašā iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājusies gan latviešu, gan krievu valodā. Ar laiku abas personas turpinājušas saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas aplikācijas.

Brīdī, kad vīrietis jau iemantojis cietušās sievietes uzticību, kādā sarakstē viņš minējis, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot zināmi šķēršļi. Vīrietis stāstījis, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas - vairākas koka kastes, kas satur dokumentus, dārglietas, apbalvojumu medaļas un aptuveni 20 miljonus eiro skaidras naudas. Minētās mantas, sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņa uzticības personai, jo citu tuvinieku viņam neesot, taču arī ar to radušies sarežģījumi. Vīrietis minēja, ka mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga.

Ilgstošas sarakstes rezultātā ar nolūku palīdzēt minētajam vīrietim atrisināt radušos situāciju, sieviete esot veikusi vairākus atsevišķus naudas paskaitījumus - kopā vairāk nekā 300 000 eiro. Šī rīcība sievietei sagādājusi vilšanos un lielus zaudējumus.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tehnoloģiju nozare kļūst organizētāka

Pēc tam, kad 2015. gada beigās tika dibināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kustība "Loģiskā atlase", kurā ar mērķi uzlabot IKT risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos apvienojās astoņi Latvijas IKT uzņēmumi, 2016. gadā tika dibinātas vēl divas tehnoloģiju nozares pārstāvju apvienības – "Latvijas "start-up" asociācija" un "Digitālās drošības alianse".

Nozares neveiksmes

Trūkst IT speciālistu

Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. Papildus tam 42 % no Latvijas IKT ekspertu saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu. Palielinot IKT nozarē strādājošo skaitu līdz Skandināvijas līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pusi no IKT nozares veido vairumtirdzniecība

48 % no Latvijas IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, liecina LIKTA statistika. Tikmēr otrā pusē, kur tiek radīta pievienotā vērtība, Latvija atpaliek no Skandināvijas – Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. LIKTA norāda, ka, sasniedzot Skandināvijas rādītājus, Latvijas kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā. Papildus tam, 42 % no šo cilvēku saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay". Tikmēr "Bite" norāda, ka tai šie televīzijas produkti draudus nerada, un uzņēmums strādā pie sava projekta, iespējams, sadarbībā ar "Baltcom", kurā 2016. gada vidū līdzekļus investēja "Bites" jaunais īpašnieks – ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība aizvien otrajā plānā
2015. gadā izplatītākie kiberincidenti Latvijā bija saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām tīkla ierīcēm. Visbiežākais incidents bija saistīts ar novecojušo un salīdzinoši viegli "ārstējamo" "Conficker" vīrusu – tas fiksēts 95 783 reizes. Cert.lv statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušo "Microsoft Windows XP" operētājsistēmu, kuras uzturēšanu "Microsoft" pārtrauca pirms dažiem gadiem. Tāpat bieži netiek lietota pretvīrusu programmatūra, bet nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 441 441 448
Darbinieku skaits, tūkst. 9 9 10
Peļņa, milj. EUR 60 83 119
Rentabilitāte, % 4 6 9
Apgrozījums, milj. EUR 1 454 1 376 1 389
Apgrozījuma izmaiņas 2 -5 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 368 006 -25.44 8 697 2.36% 203
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 202 395 49.5 61 367 30.32% 150
3. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 283 26.5 171 0.24% 67
4. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 43 615 -31.75 77 0.18% 12
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 41 021 3.26 4 008 9.77% 759
6. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 37 947 41.67 2 447 6.45% 1318
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupe, Liliju 91, Mārupes n., LV-2167 T. 67869412
Datortehnikas vairumtirdzniecība 33 633 101.6 290 0.86% 3
8. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 384 14.9 58 0.24% 95
9. Lattelecom Technology, SIA
Pērses 8, Rīga, LV-1011 T. 67020000
IT, informācijas tehnoloģijas 21 334 8.74 2 275 10.66% 231
10. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 19 105 11.64 1 418 7.42% 372

Viedokļi

Autors: Jānis Treijs

Nepieciešami kompetenti speciālisti valsts pārvaldē

Izaugsmi turpina viedās tehnoloģijas – "internet of everything". Attīstās arī uzņēmumu resursu koplietošanas centri, kas pārsvarā paredzēti starptautisku uzņēmumu iekšējo IT un citu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā dibinātie uzņēmumi ir sasnieguši zināmu briedumu arī IT jomā, tas varētu būt industrijas izaugsmi sekmējošs faktors. No tehnoloģiju aspekta industrijas attīstību nosaka arī vispārīgas tendences, tādas kā mobilo tehnoloģiju izplatība un lasīt tālāk

Autors: Jānis Bokta

Lielu nozīmi spēlēs tieši valsts

2015. gadā IKT nozarē kopumā notikuši "kosmētiski" notikumi, kas salīdzinoši maz ietekmējuši nozares attīstības virzienu vai tempus. Nenoliedzami, ka nozīmīgs brīdis elektronisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija platjoslas projekta 1. kārtas izbūves pabeigšana 2015. gada augustā. LVRTC ar ERAF līdzdalību ir veicis lielāko investīciju telekomunikāciju nozarē pēdējo gadu laikā. Jau paveiktie darbi un 2. kārtā iecerētais ļaus ne vien elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem paplašināt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Amadeus Latvija": Populārākie Latvijas iedzīvotāju Jaunā gada tūrisma galamērķi ir Bangkoka, Berlīne un Prāga

Rīga, 18.okt., LETA. Populārākie galamērķi, kurp Latvijas iedzīvotāji ieplānojuši doties Jaunajā gadā, ir Taizemes, Vācijas un Čehijas galvaspilsētas Bangkoka, Berlīne un Prāga, liecina tūrisma tehnoloģiju uzņēmuma "Amadeus Latvija" apkopotie tūrisma industrijas tirgus dati. Taizemes galvaspilsēta Bangkoka kā vieta, kur sagaidīt Jauno gadu, pašlaik izvēlēta vairāk nekā 750 reižu, seko Berlīne ar vairāk nekā 700 rezervāciju un Prāga ar aptuveni 680 rezervāciju. Vienlaikus ceturtais lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - Jau desmito reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīts "Latvenergo"

(Papildināts viss teksts.) Rīga, 18.okt., LETA. Jau desmito reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS "Latvenergo". "Latvenergo" saglabājusi pirmo vietu "Prudentia" un "Nasdaq Riga" veidotajā ikgadējā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā. Energouzņēmuma novērtējums šā gada topā sasniedzis 1,747 miljardus eiro - uzņēmuma vērtība augusi par 34% salīdzinājumā ar 2016.gada topu. Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2017.gada topa 2.vietā no 3.vietas 2016.gada topā ir pacēlusies AS lasīt tālāk

Autors: LETA

IT un datortehnikas nozares līderis pērn - "Elko grupa"

Rīga, 13.okt., LETA. Informācijas tehnoloģiju (IT) un datortehnikas nozares līderis pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bija datortehnikas vairumtirgotājs AS "Elko grupa" ar 381,963 miljonu eiro apgrozījumu, liecina SIA "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2017". Otrā lielākā kompānija pēc apgrozījuma nemainīgi bija SIA "Mikrotīkls", kas pērn apgrozīja 223,285 miljonus eiro. "Mikrotīklam" ir vislielākā rentabilitāte no visiem nozares "Top 10" uzņēmumiem - lasīt tālāk

Visas ziņas >>>