Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nepieciešams attīstīt jaunus preču eksporta kanālus

SIA “Also Latvia” valdes priekšsēdētājs Juris Ducens

SIA “Also Latvia” pamatdarbības veids ir informāciju tehnoloģiju (IT) produktu vairumtirdzniecība. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums uzrādīja palielinājumu salīdzinājumā ar 2016.gadu par 7%, tomēr tas nedaudz atpaliek no 2015.gada apgrozījuma. Tas skaidrojams ar starptautiskos tirgos pārdoto apjomu samazinājumu un darbības stratēģijas attīstību atbilstoši tirgus tendencēm. Savukārt, runājot par peļņu, “Also Latvia” nopelnīja 139 956 eiro, kas veidoja 0,25% no apgrozījuma.
Mūsu kompānijas klientu lokā patlaban ir vairāk nekā 600 Latvijas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar datortehnikas, programmatūras, telekomunikāciju un plaša patēriņa elektronikas precēm. Tostarp “Also Latvia” balsta savu uzņēmējdarbības stratēģiju uz trim galvenajiem pīlāriem: IT produktu vairumtirdzniecība, pievienotās vērtības IT produktu izplatīšana, IT risinājumi un pakalpojumu sniegšana. 2017.gadā uzņēmums fokusējās uz pievienotās vērtības IT produktiem un pakalpojumu attīstību, paralēli attīstot jaunus preču eksportu kanālus.
Atzīmēšu, ka Latvijas tirgus IT produktu vairumtirdzniecības jomā ir nobriedis un tirgū valda sīva konkurence, tāpēc 2017.gadā kompānija turpināja stiprināt savas produktu vairumtirdzniecības konkurētspējas priekšrocības Latvijas tirgū un paralēli strādāja pie “Also” grupas iniciatīvas – aktīvi attīstīt mākoņu skaitīšanas un digitālo produktu pārdošanas platformu.
Tāpat šajā finanšu gadā "Also Latvia" turpinājām paplašināt tādu piedāvāto pakalpojumu un risinājumu klāstu, kas atspoguļo vienu no būtiskākam tendencēm IT industrijā – preču un pakalpojumu pirkšanas vietā patērētajam tiek dota iespēja preces un pakalpojumus lietot tik, cik tas ir nepieciešams konkrētajā laika periodā, norēķinoties katru mēnesi. Lietotāju paradumu izmaiņa Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši lēna, tomēr visas industrijas spiediens pāriet uz šādu norēķinu sistēmu ir liels un tuvākajā laikā tas noteikti dominēs.
Savukārt turpinot par konkurenci, gribu norādīt, ka konkurences dēļ klientam tiek nodrošināta plaša preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tas ko mēs kā kompānija redzam ir, ka pašlaik nozarē notiek būtiskas izmaiņas un arvien vairāk naudas tiek piešķirts uzņēmumu departamentiem, kas nodrošina uzņēmuma tiešo biznesa funkciju realizāciju. Tostarp tiek investēts tādos risinājumos, kas uzņēmumiem palīdz pelnīt naudu vai to ekonomēt, uzlabot uzņēmuma pakalpojumus, servisa līmeni. Tas maina principu, gan kā tiek iepirktas tehnoloģijas, gan arī klientu prasības attiecībā uz kompānijām ar kurām tie sadarbojas.
Kas attiecas uz nākotnes perspektīvām, domājams, ka nākamajā finanšu gadā būs apgrozījuma pieaugums vietējā tirgū, jo uzskatu, ka Latvijas ekonomika un iepriekšējos gados izveidotā klientu bāze un uzticība uzņēmumam dos pamatu tam, lai uzņēmums turpinātu veiksmīgi attīstīt savu saimniecisko darbību.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Cels Latvijā strādājošo IT speciālistu darba garantijas

Izstrādājot informāciju un komunikāciju (IKT) nozares koplīgumu, Latvijā būs iespējams celt IKT nozares speciālistu darba garantijas.

4.oktorbrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Irēna Liepiņa parakstīja sadarbības memorandu, ar kuru abas puses apņemas pilnveidot IKT nozarē strādājošo darba procesu. Tāpat abas puses veica pārrunas par ģenerālvienošanos jeb IKT nozares koplīguma izveidi.

Liepiņa sacīja, ka galvenokārt koplīgums IKT nozares speciālistiem nodrošinās nepieciešamās darba garantijas, kas būtu pietiekami pievilcīgas, lai paliktu strādāt Latvijā.

Viņa stāstīja, ka koplīgumā paredzēts iekļaut tādas darba garantijas kā minimālā alga un inovācijas. "Arodbiedrība mēģinās veidot prasmes fondu, kas ir aizgūts labās prakses piemērs no Dānijas un Zviedrijas, lai darbinieki un uzņēmēji varētu iet laikam līdzi. Tehnoloģijas mainās strauji un uzņēmējiem nepieciešams domāt par speciālistu prasmju pilnveidošanu, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Savukārt pārējās darba garantijas tiks pārrunātas laika gaitā," skaidroja LSAB prezidente.

Liepiņa atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības (ES) konfederācijas darba konferencē sprieda, ka visefektīvākais veids IKT speciālistu drošības sajūtas veicināšanai darba tirgū ir koplīguma izstrāde.

Vienlaikus Liepiņa atzīmēja, ka sarunas par koplīguma izstrādi viennozīmīgi ir tikai sākums, nākamie darbi ir darba grupas izveide, ar kuru varētu sāks konkrētas pārrunas ar darba devējiem par ģenerālvienošanās saturu, par tām garantijām, kas vajadzīgas darbiniekiem. Tāpat arodbiedrība veiks aptauju, lai iedziļinātos, kas pievilcīgs darba tirgū ir tieši darbiniekiem IKT nozarē, kā arī iezīmēsim galvenās nozares tendences.

LSAB prezidente norādīja, ka nozares koplīguma izstrāde aizņems vidēji divus līdz četrus gadus.

Lasīt vairāk

02. "Exigen Services Latvia" maina nosaukumu uz "Emergn"

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Exigen Services Latvia" apvienojies ar ārvalstu IT konsultāciju kompāniju "Emergn".

Apvienotais uzņēmums kā globālajā tirgū, tā arī Latvijā turpmāk sauksies "Emergn". Kompānija nodrošinās klientiem IT risinājumus, konsultāciju un mācību programmas.

"Emergn" ir starptautiska biznesa un IT konsultāciju kompānija ar kompetenci digitālās transformācijas jautājumos, kuras pieredze ļauj apkalpot un sniegt augstas sarežģītības pakalpojumus globāla mēroga uzņēmumiem. “Emergn" portfelī ir vairāk nekā 150 klientu 15 tautsaimniecības jomās, ietverot tādus zīmolus kā "Walmart", "Cisco", "BBC", "British Telecom", "GlaxoSmithKline" u.c.

Jaunieceltais “Emergen” padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis norādīja, ka apvienošanās būs atspēriena punkts vēl straujākai uzņēmuma attīstībai. "Svarīgi, ka abiem uzņēmumiem līdz šim bijušas līdzīgas vērtības, kas apvienošanos padara organisku. Tā sniegs ieguvumus dažādām auditorijām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Kā piemēram - darbiniekiem paveras plašākas profesionālās attīstības iespējas, strādājot ne tikai programmatūras izstrādes, bet arī konsultāciju un apmācību jomās. Esošajiem un potenciālajiem klientiem spēsim piedāvāt daudzveidīgāku pakalpojumu portfeli," sacīja Dreimanis.

Lasīt vairāk

03. "Microsoft Latvia" vadītāja Renāte Strazdiņa vadīs Baltijas pārstāvniecību

Turpmāk informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Microsoft Latvia" vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā būs visu trīs Baltijas valstu tirgi.
Primārais uzdevums, īstenojot "Microsoft Baltija" pārvaldību, būs sekmēt "Microsoft" tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.
Strazdiņa atzīmēja, ka tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās IT tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs. ""Microsoft" tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar "Microsoft" atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs," sacīja Strazdiņa.
Viņa papildināja, ka būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā.
Renāte Strazdiņa Microsoft Baltija vispārējo vadību realizēs no Rīgas, klātienē veltot uzmanību arī Lietuvai un Igaunijai.

Lasīt vairāk

04. "Mintos" platformā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro

Latvijas "FinTech" jaunuzņēmuma "Mintos" platformā trīsarpus gadu laikā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro.
"Mintos" valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte norādīja, ka straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro. Plānots, ka nākotnē pie šāda investīciju tempa divu miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019.gada vidū.
Šulte atzīmēja, ka kopš "Mintos" darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs nofinansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.
Šulte sacīja, ka caur platformu nofinansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un vērtīgs atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu. "Jau no dibināšanas brīža mērķtiecīgi virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem," uzsvēra Šulte.

Lasīt vairāk

05. "HansaMatrix" pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 7%

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" 2018.gada otrā ceturkšņa pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 7%, virtuālajā konferencē sacīja "HansaMatrix" valdes loceklis Māris Macijevskis.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 12% un sasniedza 5,187 miljonus eiro. Macijevskis skaidroja, ka pārdošanas apmēri pieauga, jo šogad otrajā ceturksnī uzņēmuma noieta tirgos palielinājās konkrētas elektronikas deficīts.
Otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2017.gada otro ceturksni Baltijas valstīs pieauguši par 6%, tostarp no kopējā apgrozījuma veidoja 45%, bet Ziemeļvalstīs pārdošanas apmēri pieauga par 6%, veidojot 21% no kopējā apgrozījuma. Savukārt kompānijas pārdošanas apmēri pārējās Eiropas Savienības valstīs otrajā ceturksnī pieauguši par 30%, veidojot 31% no kopējā apgrozījuma, bet valstīs ārpus Eiropas Savienības pārdošanas apmēri samazinājušies par 63%, veidojot 2% no kopējā apgrozījuma.
Šā gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījumā datu tīklu produkti veidoja 55% un industriālie produkti - 32%. Tāpat ierīču interneta produktu pārdošana veidoja 4% no apgrozījuma, bet pārējo produktu - 9% no apgrozījuma. Tostarp šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni datu tīklu produktu pārdošanas apmēri auguši par 17%, ierīču interneta produktu pieauga par 43%, pārējo produktu pārdošanas apmēri pieauga par 1%, bet industriālo produktu pārdošanas apmēri samazinājušies par 7%.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tehnoloģiju nozare kļūst organizētāka

Pēc tam, kad 2015. gada beigās tika dibināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kustība "Loģiskā atlase", kurā ar mērķi uzlabot IKT risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos apvienojās astoņi Latvijas IKT uzņēmumi, 2016. gadā tika dibinātas vēl divas tehnoloģiju nozares pārstāvju apvienības – "Latvijas "start-up" asociācija" un "Digitālās drošības alianse".

Nozares neveiksmes

Trūkst IT speciālistu

Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. Papildus tam 42 % no Latvijas IKT ekspertu saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu. Palielinot IKT nozarē strādājošo skaitu līdz Skandināvijas līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pusi no IKT nozares veido vairumtirdzniecība

48 % no Latvijas IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, liecina LIKTA statistika. Tikmēr otrā pusē, kur tiek radīta pievienotā vērtība, Latvija atpaliek no Skandināvijas – Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. LIKTA norāda, ka, sasniedzot Skandināvijas rādītājus, Latvijas kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā. Papildus tam, 42 % no šo cilvēku saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay". Tikmēr "Bite" norāda, ka tai šie televīzijas produkti draudus nerada, un uzņēmums strādā pie sava projekta, iespējams, sadarbībā ar "Baltcom", kurā 2016. gada vidū līdzekļus investēja "Bites" jaunais īpašnieks – ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība aizvien otrajā plānā
2015. gadā izplatītākie kiberincidenti Latvijā bija saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām tīkla ierīcēm. Visbiežākais incidents bija saistīts ar novecojušo un salīdzinoši viegli "ārstējamo" "Conficker" vīrusu – tas fiksēts 95 783 reizes. Cert.lv statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušo "Microsoft Windows XP" operētājsistēmu, kuras uzturēšanu "Microsoft" pārtrauca pirms dažiem gadiem. Tāpat bieži netiek lietota pretvīrusu programmatūra, bet nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 441 441 448
Darbinieku skaits, tūkst. 9 9 10
Peļņa, milj. EUR 60 83 119
Rentabilitāte, % 4 6 9
Apgrozījums, milj. EUR 1 454 1 376 1 389
Apgrozījuma izmaiņas 2 -5 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 368 006 -25.44 8 697 2.36% 203
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 202 395 49.5 61 367 30.32% 150
3. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 283 26.5 171 0.24% 67
4. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 43 615 -31.75 77 0.18% 12
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 41 021 3.26 4 008 9.77% 759
6. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 37 947 41.67 2 447 6.45% 1318
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 93, LV-2167
Datortehnikas vairumtirdzniecība 33 633 101.6 290 0.86% 3
Uzsākts maksātnespējas process
8. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 384 14.9 58 0.24% 95
9. Lattelecom Technology, SIA
Pērses 8, Rīga, LV-1011 T. 67020000
IT, informācijas tehnoloģijas 21 334 8.74 2 275 10.66% 231
10. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 19 105 11.64 1 418 7.42% 372

Viedokļi

Autors: Jānis Treijs

Nepieciešami kompetenti speciālisti valsts pārvaldē

Izaugsmi turpina viedās tehnoloģijas – "internet of everything". Attīstās arī uzņēmumu resursu koplietošanas centri, kas pārsvarā paredzēti starptautisku uzņēmumu iekšējo IT un citu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā dibinātie uzņēmumi ir sasnieguši zināmu briedumu arī IT jomā, tas varētu būt industrijas izaugsmi sekmējošs faktors. No tehnoloģiju aspekta industrijas attīstību nosaka arī vispārīgas tendences, tādas kā mobilo tehnoloģiju izplatība un lasīt tālāk

Autors: Jānis Bokta

Lielu nozīmi spēlēs tieši valsts

2015. gadā IKT nozarē kopumā notikuši "kosmētiski" notikumi, kas salīdzinoši maz ietekmējuši nozares attīstības virzienu vai tempus. Nenoliedzami, ka nozīmīgs brīdis elektronisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija platjoslas projekta 1. kārtas izbūves pabeigšana 2015. gada augustā. LVRTC ar ERAF līdzdalību ir veicis lielāko investīciju telekomunikāciju nozarē pēdējo gadu laikā. Jau paveiktie darbi un 2. kārtā iecerētais ļaus ne vien elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem paplašināt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Datortehnikas tirgotāja "MarkIT Latvija" apgrozījums pērn pieauga par 13,2%

Rīga, 21.febr., LETA. Datortehnikas tirgotāja SIA "MarkIT Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 10,272 miljoni, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 22,6% un bija 215 718 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānija aizvadītajā gadā ir pieturējusies pie izvirzītajiem mērķiem - noslēgt finanšu gadu ar peļņas, klientu skaita un tirgus daļas palielinājumu, kā arī pārskatīt un optimizēt iekšējos procesus. lasīt tālāk

Autors: LETA

EP vēlēšanu e-pakalpojumus par 215 000 eiro nodrošinās uzņēmums "Soaar"

Rīga, 4.febr., LETA. Ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu administrēšanu saistītus e-pakalpojumus par 215 000 eiro nodrošinās SIA "Soaar", kas līdzīgus pakalpojumus sniedza arī pēdējās Saeimas vēlēšanās, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Uzņēmums nodrošinās vēlēšanu kandidātu sarakstu elektronisku sagatavošanu, iesniegšanu, publicēšanu, kā arī vēlēšanu rezultātu elektronisku apkopošanu. Pakalpojuma sniedzēju Centrālā vēlēšanu komisija izvēlējusies sarunu procedūras lasīt tālāk

Autors: LETA

IT uzņēmuma "Microsoft Latvia" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā saruka par 3,7%

Rīga, 5.nov., LETA. Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Microsoft Latvia" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, strādāja ar 4,442 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,7% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā iepriekš, kā arī kompānijas peļņa saruka par 3,7% un bija 398 527 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka nākotnē "Microsoft Latvia" stiprinās pozīcijas Latvijas tirgū, ieviešot jaunus lasīt tālāk

Visas ziņas >>>