Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Kiberdrošībā viss mainās, tomēr gads sācies mierīgi

SIA "Datoru drošības tehnoloģijas" līdzīpašnieks Valdis Šķesters

SIA “Datoru drošības tehnoloģijas” nodarbojas ar virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja “Kaspersky Lab” programmatūras izplatīšanu Latvijas tirgū. Šogad “Kaspersky Lab” atzīmēs 20.dzimšanas dienu, kas ir cienījams vecums IT sektora ražotājam, tāpat kompānijas izstrādātie risinājumi gadu no gada tiek atzīti par labākajiem tirgū.

“Kaspersky Lab” tehnoloģiskā līderība un “Datoru drošības tehnoloģiju” aktīva darbība gadu gaitā ir ļāvusi mums sasniegt Latvijas tirgū līderpozīcijas gan mājas komerciālo, gan korporatīvo drošības risinājumu sektoros. Līdz ar to mēs šogad vairāk orientējamies uz pozīciju noturēšanu, piesardzīgi plānojot nelielu pieaugumu dažu procentu robežās abos sektoros.

Kopumā gada sākums vērtējams kā mierīgs, bez pārsteigumiem. Programmatūras produktu jomā turpinās lietotāju migrācija no fiziski taustāmu produktu pirkšanas uz iegādi elektroniskā veidā. Tas mums liek vēl nopietnāk raudzīties uz e-komerciju un digitālo mārketingu un pastiprināti investēt līdzekļus šajos virzienos.

No interneta lietotāju auditorijas izpētes datiem mēs zinām, ka operētājsistēma “Android” skaitliskajā ziņā gūst arvien lielāku popularitāti Latvijā un sāk konkurēt ar “Windows”. Arī apdraudējumi šai mobilajai platformai attīstās ļoti strauji. Mēs tam esam gatavi un piedāvājam ne tikai konkrētai platformai paredzētus, bet arī universālus drošības risinājumus, kuru licences neierobežo lietotāju, kāda veida ierīcē to izmantot.

Tāpat šogad ir paredzēts uzsākt piedāvāt Latvijā jaunus produktus, kuriem ir tirgus potenciāls, piemēram, VPN personālo risinājumu, vecāku kontroles risinājumu un citus. “Datoru drošības tehnoloģijas” seko līdzi programmatūras risinājumu izplatīšanas tendencēm. Ir paredzēts investēt līdzekļus un sākt piedāvāt mūsu partneriem drošības produktu klāstu uz ikmēneša abonēšanas bāzes, kā arī attīstīt partnerprogrammu pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem.

Kopumā IT drošība iegūst arvien lielāku nozīmi visur mūsu dzīvē, sākot no mājām, beidzot ar valsts pārvaldi un pat tās aizsardzību. Attīstās apdraudējumi un rodas aizvien jauni izaicinājumi, piemēram, identificēt ļoti sarežģītus mērķētus uzbrukumus gan tradicionālajām iestāžu vai uzņēmumu datorsistēmām, gan industriāliem objektiem. Mēs tam gatavojamies.

Vēl viens izaicinājums ir visu līmeņu lietotāju, sākot no mājsaimniecēm un beidzot ar lielu uzņēmumu vadītājiem, izglītotības kiberdrošības jautājumos. Tehnoloģijas ir svarīgas, bet tikpat svarīga ir paša lietotāja sagatavotība, tāpēc “Kaspersky Lab” ir izstrādājusi vairāku līmeņu apmācības sistēmu, kuru mēs ceram tuvākajā laikā lokalizēt un piedāvāt Latvijā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Inbox" maina zīmola dizainu un piedāvā konceptuāli jaunu mājaslapu

Latvijas e-pakalpojumu sniedzējs "Inbox" februāra sākumā piedzīvoja zīmola dizaina maiņu, tāpat nopietnas pārmaiņas skāra arī "Inbox" mājaslapu.

Zīmols "Inbox" kļuva par "Inbox.lv", papildus tam, simboli ".lv" tiek attēloti nacionālajās krāsās, savukārt "Inbox" mājslapā "inbox.lv" kļuva pieejami gan uzņēmuma piedāvātie produkti, gan visaptveroša aktuālāko ziņu sadaļa, kuras saturs pieejams turpat vietnē vai pārejot uz konkrēto ziņu portālu.

Tāpat jaunajā mājaslapā pārskatāmā veidā pieejams arī Latvijā aktuālākais "Facebook" un "Instagram" saturs.

Uzlabotās vietnes dizains ir responsīvs, kas nozīmē, ka lapa automātiski pieskaņojas lietotās ierīces ekrāna izmēram neatkarīgi no tā, vai tā ir planšete, dators vai mobilais telefons. Tāpat jaunais koncepts piedāvā pārskatāmu un paplašinātas ietilpības produktu joslu, ar kuras palīdzību lietotājs var ērti piekļūt visiem produktiem un pakalpojumiem.

Ielogoties e-pastā tagad iespējams arī ar "Facebook" un "Twitter" pasēm.

Lasīt vairāk

02. DEAC investē 10 miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Datu centru operators SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un būtiski lielāka datu centra izveidē Rīgā, janvārī paziņoja uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par arvien ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC uzsver, ka pēc jaunā datu centra palaišanas ekspluatācijā 2018.gadā uzņēmumam nebūs līdzvērtīgu konkurentu Latvijā. Šobrīd abu esošo datu centru ietilpība Rīgā ir 330 serveru statnes, bet līdz ar jaunā datu centra atklāšanu DEAC pārvaldīs jau 730 serveru statnes.

Komerciālo datu centru segmentā DEAC uzturēs lielāko serveru statņu skaitu, tādējādi saviem klientiem nodrošinot tūlītēji pieejamu un neierobežotu IT resursu jaudu.

Uzņēmums prognozē nopietnas izaugsmes perspektīvas Latvijas IT industrijai ārpakalpojumu eksporta jomā un paredz, ka jaunā datu centra izbūve ļaus dot nozīmīgu artavu šī virziena attīstībā.

Lasīt vairāk

03. VID sāk darbu pie pēdējo gadu lielāka IKT projekta

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā paziņoja, ka sācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektiem, kas kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" laikā tiks uzsākta maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izstrāde un ieviešana, kas kvalitatīvi augstākā līmenī aizstās esošo nodokļu informācijas sistēmu, kura tika izstrādāta un darbojas kopš 1996.gada.

Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu tiks īstenotas daudzas nodokļu administrēšanas procesu automatizācijas iespējas, kā arī pilnveidotas sistēmas iespējas pārskatu sagatavošanā, tā būtiski uzlabojot VID efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Apjomīgo projektu VID plāno realizēt vairākās kārtās. 2017.gada 13.martā VID noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru par projekta pirmās kārtas "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija. MAIS kodols" projekta īstenošanu, finansējuma piešķiršanu un uzraudzību. Projekta 1.kārtas ilgums ir 36 mēneši.

Lasīt vairāk

04. Speciālistu trūkums turpina būt lielākais IT nozares izaicinājums

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares lielākais izaicinājums šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, būs speciālistu trūkums, atzīst Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Viņa pauda viedokli, ka šis gads IT jomai varētu būt labs, taču šogad saglabājas iepriekšējo gadu izaicinājumi, tostarp lielākais no tiem - darbinieku un speciālistu trūkums nozarē.

“Ņemot vērā ierobežotos darbaspēka resursus, Latvijas iedzīvotājiem arvien vairāk vajadzētu pievērst tām jomām, kuras ir konkurētspējīgas un kurām ir augsts atalgojums, un IT nozare ir viena no tām,” aicināja LIKTA prezidente.

Bāliņa norādīja, ka IT jomas perspektīvu apliecina arī tas, ka pēdējos trīs gados ievērojami audzis to komersantu skaits, kuri izmanto dažādus risinājumus datu automātiskai ielādei.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā par 20,8% pieauga datorprogrammēšanas pakalpojumu apgrozījums, salīdzinot ar 2015.gada pirmo pusgadu. IKT nozare ir kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju Latvijā uzreiz aiz kokmateriālu un pārtikas jomas. 2016.gada otrajā ceturksnī IT un programmēšanas pakalpojumu eksports Latvijā pirmo reizi ir pārsniedza dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksportu.

Lasīt vairāk

05. Uzņēmums pārskaita kibernoziedzniekiem vienu miljonu ASV dolāru

Gada sākumā kāds Latvijā strādājošs uzņēmums kibernoziedzniekiem pārskaitījis vienu miljonu ASV dolāru (951 203 eiro), stāstīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

Aktuāla krāpšana, kas atkal parādījusies gada sākumā, ir viltotas e-pasta vēstules. Tā ir globāla problēma un pēc starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas "Interpol" aprēķiniem kopējais zaudējums gada laikā ir aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru visā pasaulē, norādīja Homenko.

Krāpšanas shēma esot vienkārša, proti, sākotnēji noziedznieki uzņēmumam nosūta elektronisku pasta vēstuli un tādā veidā inficē uzņēmuma datorsistēmu. Nākamajā posmā noziedznieki uzrauga uzņēmuma e-pasta vēstuļu saraksti līdz brīdim, kad saprot, ka uzņēmums savam sadarbības partnerim plāno pārskaitīt naudu. Tajā brīdī noziedznieki novilto e-pastu un uzņēmumam atsūta savu bankas kontu uz kuru uzņēmums pārskaita naudu.

"Ļoti vienkārši un ģeniāli. Turklāt sākotnēji datorsistēmas inficēšanā parasti izmanto uzņēmuma visvājāko posmu, piemēram, sekretāri, kas nav saistīta ar informācijas tehnoloģiju jomu," uzsvēra Homenko.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tehnoloģiju nozare kļūst organizētāka

Pēc tam, kad 2015. gada beigās tika dibināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kustība "Loģiskā atlase", kurā ar mērķi uzlabot IKT risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos apvienojās astoņi Latvijas IKT uzņēmumi, 2016. gadā tika dibinātas vēl divas tehnoloģiju nozares pārstāvju apvienības – "Latvijas "start-up" asociācija" un "Digitālās drošības alianse".

Nozares neveiksmes

Trūkst IT speciālistu

Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. Papildus tam 42 % no Latvijas IKT ekspertu saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu. Palielinot IKT nozarē strādājošo skaitu līdz Skandināvijas līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pusi no IKT nozares veido vairumtirdzniecība

48 % no Latvijas IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, liecina LIKTA statistika. Tikmēr otrā pusē, kur tiek radīta pievienotā vērtība, Latvija atpaliek no Skandināvijas – Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. LIKTA norāda, ka, sasniedzot Skandināvijas rādītājus, Latvijas kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā. Papildus tam, 42 % no šo cilvēku saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay". Tikmēr "Bite" norāda, ka tai šie televīzijas produkti draudus nerada, un uzņēmums strādā pie sava projekta, iespējams, sadarbībā ar "Baltcom", kurā 2016. gada vidū līdzekļus investēja "Bites" jaunais īpašnieks – ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība aizvien otrajā plānā
2015. gadā izplatītākie kiberincidenti Latvijā bija saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām tīkla ierīcēm. Visbiežākais incidents bija saistīts ar novecojušo un salīdzinoši viegli "ārstējamo" "Conficker" vīrusu – tas fiksēts 95 783 reizes. Cert.lv statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušo "Microsoft Windows XP" operētājsistēmu, kuras uzturēšanu "Microsoft" pārtrauca pirms dažiem gadiem. Tāpat bieži netiek lietota pretvīrusu programmatūra, bet nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 441 441 448
Darbinieku skaits, tūkst. 9 9 10
Peļņa, milj. EUR 60 83 119
Rentabilitāte, % 4 6 9
Apgrozījums, milj. EUR 1 454 1 376 1 389
Apgrozījuma izmaiņas 2 -5 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 368 006 -25.44 8 697 2.36% 203
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 202 395 49.5 61 367 30.32% 150
3. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 283 26.5 171 0.24% 67
4. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 43 615 -31.75 77 0.18% 12
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 40 356 1.59 4 008 9.93% 759
6. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 37 947 41.67 2 447 6.45% 1318
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupe, Liliju 91, Mārupes n., LV-2167 T. 67869412
Datortehnikas vairumtirdzniecība 33 633 101.6 290 0.86% 3
8. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 384 14.9 58 0.24% 95
9. Lattelecom Technology, SIA
Pērses 8, Rīga, LV-1011 T. 67020000
IT, informācijas tehnoloģijas 21 334 8.74 2 275 10.66% 231
10. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 19 105 11.64 1 418 7.42% 372

Viedokļi

Autors: Jānis Treijs

Nepieciešami kompetenti speciālisti valsts pārvaldē

Izaugsmi turpina viedās tehnoloģijas – "internet of everything". Attīstās arī uzņēmumu resursu koplietošanas centri, kas pārsvarā paredzēti starptautisku uzņēmumu iekšējo IT un citu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā dibinātie uzņēmumi ir sasnieguši zināmu briedumu arī IT jomā, tas varētu būt industrijas izaugsmi sekmējošs faktors. No tehnoloģiju aspekta industrijas attīstību nosaka arī vispārīgas tendences, tādas kā mobilo tehnoloģiju izplatība un lasīt tālāk

Autors: Jānis Bokta

Lielu nozīmi spēlēs tieši valsts

2015. gadā IKT nozarē kopumā notikuši "kosmētiski" notikumi, kas salīdzinoši maz ietekmējuši nozares attīstības virzienu vai tempus. Nenoliedzami, ka nozīmīgs brīdis elektronisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija platjoslas projekta 1. kārtas izbūves pabeigšana 2015. gada augustā. LVRTC ar ERAF līdzdalību ir veicis lielāko investīciju telekomunikāciju nozarē pēdējo gadu laikā. Jau paveiktie darbi un 2. kārtā iecerētais ļaus ne vien elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem paplašināt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Darbu "Tieto Latvia" valdē sāks Valdis Janovs

Rīga, 21.jūn., LETA. Rīt, 22.jūnijā savu amatu atstās SIA "Tieto Latvia" valdes loceklis Māris Ozoliņš, bet viņa vietā darbu sāks Valdis Janovs, kurš vairākus gadus vadījis uzņēmuma Maksājumu un karšu risinājumu pārdošanas daļu, aģentūru LETA unformēja uzņēmumā. Ozoliņš savu lēmumu skaidro ar nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem gan sev, gan uzņēmumam. "Mūsdienu digitālo maksājumu nozare turpina strauji attīstīties. Pēc 25 gadu ilgas darba pieredzes maksājumu karšu nozarē es uzskatu, ka lasīt tālāk

Autors: LETA

Mediju uzņēmuma "Media 360" apgrozījums pērn trīskāršojās

Rīga, 15.jūn., LETA. Mediju uzņēmuma SIA "Media 360", kas atbild par SIA "Lattelecom" televīzijas kanālu "TV360" un "STV Pirmā" satura veidošanu, apgrozījums pērn bija 2,295 miljoni eiro, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2015.gadā, savukārt tās zaudējumi pieauga par 25,7%, sasniedzot 465 242 eiro, liecina informācija "Firma.lv". Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma vadība pērn turpināja attīstīt 2015.gadā aizsāktos virzienus - televīzijas programmu izstrādi un apraidi, starpniecību reklāmas lasīt tālāk

Autors: LETA

RPIVA iekšējo auditu veiks "Agile & Co"

Rīga, 15.jūn, LETA. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācijas, prasību un saistību uzskaitījuma novērtējumu veiks SIA "Agile & Co", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) maijā bija izsludinājusi iepirkumu par RPIVA iekšējā audita veikšanu. Uzņēmums auditu veiks par 19 999 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.. Iepirkumam bija pieteikušies trīs pretendenti. Kā liecina lasīt tālāk

Visas ziņas >>>