Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būs izrāviena gads

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka

Nozīmīgi, ka tieši aizvadītā gada sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija oficiāli apstiprināja angļu valodas vārda "start-up" tulkojumu latviešu valodā – "jaunuzņēmums", pieļaujot arī tik ierastā angļu vārda lietojumu.

Svarīgs bija arī fakts, ka “start-up” ekosistēmai parādījās sava asociācija, kas spēj vienoti pārstāvēt “start-up” vides intereses un vest strukturētu dialogu ar trešājām pusēm, lai risinātu problēmjautājumus.

Ne mazāk nozīmīgs bija arī iekšējais spēks, kas nāca kopā ar asociācijas dibināšanu - ekosistēmas spēlētāji iekšēji apvienojās, sāka vest savstarpējo dialogu un izveidoja labāku iekšējo informācijas apriti. Tas noteikti stiprināja gan iekšējos, gan ārējos biznesa kontaktus.

Galvenais un svarīgākais aizvadītā gada Latvijas “Start-up” uzņēmumu asociācijas aktīvās darbības rezultāts bija Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma tiešos augļus mēs redzēsim tikai šogad, taču jau 2016.gadā paaugstināta ārzemju mediju interese par šo likumu izraisīja lielu ārzemju investoru un tehnoloģiskā biznesa interesi par Latviju, kā progresīvu vietu, kur veidot biznesu. Arī vietējo mediju interese izraisīja Latvijas iedzīvotāju interesi par šo biznesa veidu.

Bija arī negatīvs aspekts - 2016.gada augustā valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu, kas paredz, ka “start-up” uzņēmumiem, sākot no 2017.gada, būs pieejams finansējums, kopumā 30 miljoni eiro, kas tiks nodrošināts caur sēklas un sākuma kapitāla fondiem. Jāatzīst, ka tas, ka šis finansējums netika izlaists tirgū vēl 2016.gadā, negatīvi ietekmēja investīciju vidi Latvijā - tā kā lielākā daļa no Latvijas riska kapitāla fondiem tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondiem un finansējums no iepriekšējā plānošanas perioda beidzās gada vidū, investīciju tirgū izveidojās vietējo jaunuzņēmumu finansējuma pārrāvums.

2017.gads Latvijas “start-up” ekosistēmai būs izrāviena gads. Pašlaik ir izdarīts liels mājas darbs gan no biznesa puses, gan no valsts puses, lai 2017.gadā ekosistēma sāktu augt ģeometriskajā progresijā. Vien tas, ka darbosies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums dos lielu pienesumu ekosistēmai.

Tāpat plānotie akselerācijas, sēklas un izaugsmes fondi, kas sāks darbu 2017.gadā, veicinās strauju jaunuzņēmumu skaita palielināšanos un izaugsmes iespējas.

Papildus tam, asociācija kopā ar Ekonomikas ministriju aktīvi strādā pie "startup" vīzām, kas ļaus jaunuzņēmumu dibinātājiem vieglāk braukt uz Latviju un dibināt te savu “start-up” uzņēmumu.

Uzskatu, ka galvenais izaicinājums nākotnē ir spēt valstij mainīties kopā ar jaunajām tendencēm, kas notiek pasaulē, jo tehnoloģijas krasi maina gan to, kā darbojas valsts pārvalde, gan to, kā darbojas privātais sektors.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Spēkā stājas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums

Pirmajā janvārī spēkā stājās Saeimas 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņemtais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Saskaņā ar likumu jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.

Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā - 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.

Lasīt vairāk

02. Pievēršas lietu interneta risinājumiem

Novembra beigās Rīgā notikušajā tehnoloģiju konferencē "Digital Freedom Festival" telekomunikāciju operators "Lattelecom" paziņoja, ka šogad Rīgā ierīkos pirmo specializētā lietu interneta tīklu Latvijā. Pēc uzņēmuma pārstāvju sacītā, veiksmīgi tiekot testēta bezvadu tehnoloģija, kas īpaši pielāgota lietu interneta pakalpojumiem, ar kuriem var attālināti un automātiski pārvaldīt pilsētas infrastruktūru un ļaus Rīgai tuvāko gadu laikā kļūt par vienu no gudrākajām pilsētām Eiropā.

Īsi pēc tam Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi "Latnet Serviss" un "Stream Networks", kas darbojas zem apvienotā zīmola "OneIT" ziņoja, ka jau ir noslēguši lietu internetam piemērotas tehnoloģijas testēšanu, un jau pēc Ziemassvētkiem paredzami pirmie komerciālie pieslēgumi.

Tajā pat laikā "Latvijas Mobilais telefona" (LMT) pārstāvji norādīja, ka LMT tīklā jau ir vairāk nekā 180 000 lietu interneta iekārtu, sākot no viedpalīgiem mājai līdz pat pilsētu inteliģentajiem risinājumiem. "Bite" atzina, ka saskata lielas iespējas lietu interneta jomā, tāpēc šogad sāks dažādu lietu interneta tehnoloģiju testus, bet "Baltcom" pagaidām nav izvirzījis konkrētus mērķus lietu interneta pakalpojumu attīstībai.

Lasīt vairāk

03. Latvijas dzelzceļa intranets atzīts par vienu no labākajiem pasaulē

AS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) intranets jeb iekštīkls ASV tehnoloģiju izpētes un konsultāciju uzņēmuma "Nielsen Norman Group" vērtējumā ir starp desmit labākajiem pasaulē, liecina informācija "Nielsen Norman Group" mājaslapā.

Uzņēmuma 17.ikgadējā intraneta risinājumu konkursā bez LDz risinājuma par labākajiem atzīti arī "Bank of America", "Encana Corporation", "Goldcorp", "Goodwill Industries International", "IBM Corporation", "JetBlue", "Kerry Group", "Santander Group" un "Tourism New Zealand" īstenotie iekštīkla risinājumi.

Kā vēsta LDz pārstāvji, uzņēmuma jaunā intraneta izstrāde tika uzsākta 2014.gadā, un tā funkcionalitāte nepārtraukti tiek uzlabota, sekojot jaunākajām tendencēm informācijas tehnoloģiju jomā un ņemot vērā darbinieku ieteikumus.

Lasīt vairāk

04. Latvijā ienāk arī "Amazon" video straumēšanas pakalpojumus

Interneta tirdzniecības gigants "Amazon" decembra vidū paziņoja, ka savus video straumēšanas pakalpojumus papaplašina uz vairāk nekā 200 valstīm, tostarp Latviju, iesaistoties konkurences cīņā ar video straumēšanas pakalpojumu "Netflix".

Līdz šim "Amazon Prime Video" bija pieejams tikai ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā.

"Netflix" savu darbību uz vairāk nekā 190 valstīm, tostarp, Latviju, paplašināja 2016.gada sākumā, nodēvējot sevi par pirmo globālo televīzijas pakalpojumu.

Lasīt vairāk

05. Pusceļā uz kvantu datoru

Kvantu datora izstrāde norit jau apmēram 20 gadus, un līdz normāli funkcionējošai ierīcei varētu būt jāgaida vēl apmēram tikpat ilgs laiks, oktobrī notikušajā informācijas tehnoloģiju (IT) drošības jautājumiem veltītajā konferencē "Kiberšahs 2016" sacīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis.

Kā skaidroja Ambainis, klasiskā datora, kas strādā uz klasiskās mehānikas principiem, iespēju robeža slēpjas divos iespējamos informācijas stāvokļos - nulle vai viens jeb - signāls ir, signāla nav. "Tikmēr kvantu efektam šo stāvokļu skaits teorētiski ir neierobežots, attiecīgi varat nojaust, kādas skaitļošanas jaudas šāds kvantu mehānikā balstīts dators piedāvātu," norādīja Ambainis.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tehnoloģiju nozare kļūst organizētāka

Pēc tam, kad 2015. gada beigās tika dibināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kustība "Loģiskā atlase", kurā ar mērķi uzlabot IKT risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos apvienojās astoņi Latvijas IKT uzņēmumi, 2016. gadā tika dibinātas vēl divas tehnoloģiju nozares pārstāvju apvienības – "Latvijas "start-up" asociācija" un "Digitālās drošības alianse".

Nozares neveiksmes

Trūkst IT speciālistu

Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. Papildus tam 42 % no Latvijas IKT ekspertu saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu. Palielinot IKT nozarē strādājošo skaitu līdz Skandināvijas līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pusi no IKT nozares veido vairumtirdzniecība

48 % no Latvijas IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, liecina LIKTA statistika. Tikmēr otrā pusē, kur tiek radīta pievienotā vērtība, Latvija atpaliek no Skandināvijas – Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. LIKTA norāda, ka, sasniedzot Skandināvijas rādītājus, Latvijas kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā. Papildus tam, 42 % no šo cilvēku saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay". Tikmēr "Bite" norāda, ka tai šie televīzijas produkti draudus nerada, un uzņēmums strādā pie sava projekta, iespējams, sadarbībā ar "Baltcom", kurā 2016. gada vidū līdzekļus investēja "Bites" jaunais īpašnieks – ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība aizvien otrajā plānā
2015. gadā izplatītākie kiberincidenti Latvijā bija saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām tīkla ierīcēm. Visbiežākais incidents bija saistīts ar novecojušo un salīdzinoši viegli "ārstējamo" "Conficker" vīrusu – tas fiksēts 95 783 reizes. Cert.lv statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušo "Microsoft Windows XP" operētājsistēmu, kuras uzturēšanu "Microsoft" pārtrauca pirms dažiem gadiem. Tāpat bieži netiek lietota pretvīrusu programmatūra, bet nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 441 441 448
Darbinieku skaits, tūkst. 9 9 10
Peļņa, milj. EUR 60 83 119
Rentabilitāte, % 4 6 9
Apgrozījums, milj. EUR 1 454 1 376 1 389
Apgrozījuma izmaiņas 2 -5 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 368 006 -25.44 8 697 2.36% 203
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 202 395 49.5 61 367 30.32% 150
3. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 283 26.5 171 0.24% 67
4. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 43 615 -31.75 77 0.18% 12
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 40 356 1.59 4 008 9.93% 759
6. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 37 947 41.67 2 447 6.45% 1318
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupe, Liliju 91, Mārupes n., LV-2167 T. 67869412
Datortehnikas vairumtirdzniecība 33 633 101.6 290 0.86% 3
8. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 384 14.9 58 0.24% 95
9. Lattelecom Technology, SIA
Pērses 8, Rīga, LV-1011 T. 67020000
IT, informācijas tehnoloģijas 21 334 8.74 2 275 10.66% 231
10. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 19 105 11.64 1 418 7.42% 372

Viedokļi

Autors: Jānis Treijs

Nepieciešami kompetenti speciālisti valsts pārvaldē

Izaugsmi turpina viedās tehnoloģijas – "internet of everything". Attīstās arī uzņēmumu resursu koplietošanas centri, kas pārsvarā paredzēti starptautisku uzņēmumu iekšējo IT un citu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā dibinātie uzņēmumi ir sasnieguši zināmu briedumu arī IT jomā, tas varētu būt industrijas izaugsmi sekmējošs faktors. No tehnoloģiju aspekta industrijas attīstību nosaka arī vispārīgas tendences, tādas kā mobilo tehnoloģiju izplatība un lasīt tālāk

Autors: Jānis Bokta

Lielu nozīmi spēlēs tieši valsts

2015. gadā IKT nozarē kopumā notikuši "kosmētiski" notikumi, kas salīdzinoši maz ietekmējuši nozares attīstības virzienu vai tempus. Nenoliedzami, ka nozīmīgs brīdis elektronisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija platjoslas projekta 1. kārtas izbūves pabeigšana 2015. gada augustā. LVRTC ar ERAF līdzdalību ir veicis lielāko investīciju telekomunikāciju nozarē pēdējo gadu laikā. Jau paveiktie darbi un 2. kārtā iecerētais ļaus ne vien elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem paplašināt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Veselības centru apvienības" jaunās e-pieraksta sistēmas izveidē investēti vairāk nekā 330 000 eiro

Rīga, 18.apr., LETA. AS "Veselības centru apvienība" (VCA) jaunās e-pieraksta sistēmas izveidē investēti vairāk nekā 330 000 eiro, aģentūrai LETA stāsta VCA īpašnieku holdinga AS "Repharm" pārstāve Lolita Ķerve. Viņa atzīmē, ka jaunā e-pieraksta sistēma ir daļa no projekta, kas tiek realizēta e-veselības ieviešanas nolūkā kopš 2015.gada. "Šajā laikā mūsu uzņēmuma investīcijas minētajā projektā ir sasniegušas vairāk nekā 330 000 eiro. Šajā summā ietilpst ar e-veselības sistēmu integrētas lasīt tālāk

Autors: LETA

"Evolution Latvia" apgrozījums pērn audzis par 53,6%

Rīga, 7.apr., LETA. Informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu uzņēmums SIA "Evolution Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 58,283 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 53,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 63,8% un bija 4,009 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2015.gadā "Evolution Latvia" apgrozījums bija 37,946 miljoni eiro, bet peļņa - 2,447 miljoni eiro. Vēl gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums sasniedza 26,784 miljonus eiro lasīt tālāk

Autors: LETA

"Livonia Partners" kopā ar uzņēmuma vadību iegādājies "Santa Monica Networks" grupas uzņēmumus Latvijā un Lietuvā

Rīga, 20.marts, LETA. Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds "Livonia Partners" un "Santa Monica Networks" līdzšinējā vadība ir vienojušies par datu pārraides tīklu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumu uzņēmumu grupas "Santa Monica Networks" Latvijas un Lietuvas uzņēmumu kopīgu iegādi, aģentūru LETA informēja "Livonia Partners" pārstāvji. Darījums "Livonia Partners" nodrošina kontrolpaketi "Santa Monica Networks" Lietuvas un Latvijas uzņēmumos, bet nozīmīgu akciju daļu saglabā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>