Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Sāk saprasts kiberdrošības nozīmi

Leifs Jensens, "Kaspersky Lab" vadītājs Ziemeļu un Baltijas valstīs

Līdz 2017.gada otrajai pusei cilvēkiem lielākoties interesēja tikai cena. Kā iedzīvotāji, tā uzņēmumi savu ierīču aprīkošanu ar antivīrusu veica, tā teikt, ķeksīša pēc. Taču pēc gada vidū notikušajiem vīrusu "WannaCry" un "NotPetya" uzbrukumiem domāšana ir strauji mainījusies, un cilvēki saprot, ka apdraudētas ir arī viņu ierīces, ka tas nav kaut kas, kas notiek tikai, piemēram, ASV. Patērētāji un kompānijas sāk saprast, ka svarīga ir nevis antivīrusa esamība attiecīgajā ierīcē, bet tas, lai attiecīgais antivīruss tiešām pasargā no apdraudējumiem, līdz ar to cena vairs nav noteicošā antivīrusa iegādē.

Kopumā jāsaka, ka pagājušajā gadā tirgus ļoti mainījās. Gan politiķi sāka pievērst lielāku uzmanību kiberriskiem, gan patērētāji un uzņēmumi sāka par tiem vairāk domāt. Tas pats jāsaka par medijiem - līdz pagājušajam gadam mūs aicināja uz intervijām vai lūdza sniegt informāciju pārsvarā tikai tehnoloģiju mediji, taču pēc piedzīvotajiem vīrusu uzbrukumiem par mums un mūsu darbību interesējas visu veidu mediji, un kiberdrošības jautājumi tiek atspoguļoti no dažādiem rakursiem.

Mūsu produktu cenas ir bijušas nemainīgas pēdējos piecus gadus, taču klienti šobrīd izvēlas augstāka līmeņa drošības produktus, attiecīgi viņi iegulda vairāk. Ja vēl pagājušajā gadā patērētāji izvēlējās pēc iespējas lētāko antivīrusa programmu, šobrīd viņi ir gatavi maksāt vairāk, lai justos droši. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem.

Patērētājiem ļoti svarīgi ir, lai antivīruss nebremzētu datora darbību, kā arī būtiska ir aizsardzība pret tādiem viņiem zināmiem apdraudējumiem kā, piemēram, izspiedējvīrusi. Tāpat, ja klientam ir bērni, viņam svarīga ir iespēja pasargāt bērnus no "sliktu" mājaslapu apmeklējumiem, kā arī sekot līdzi viņu atrašanās vietai.

Savukārt uzņēmumi, ņemot vērā izpratnes pieaugumu par kiberdrošību, arvien biežāk izvirza prasības, kam ir jābūt pasargātam. Šobrīd iepirkumos noteicošais izvēles faktors vairs nav cena, uzņēmumu prasības ir kļuvušas krietni specifiskākas gan attiecībā uz to, kas ir jāpasargā, gan to, kā sistēmai ir jāstrādā.

Paies ilgāks laiks, kamēr cilvēki sapratīs, ka aizsardzība ir nepieciešama arī mobilajām ierīcēm. Mēs varam publicēt savus pētījumus, lai cilvēki redzētu, ar kādiem riskiem ir jārēķinās. Taču diemžēl šķiet, ka arī šajā gadījumā būs jāpiedzīvo kāds nelāgs incidents, lai cilvēki saprastu, ka ir laiks arī mobilajos telefonos lietot antivīrusu programmas. Līdzīgi kā pērn notikušais "WannaCry" uzbrukums bija kā modinātāja zvans datoru lietotājiem.

Iespējams, cilvēkiem šķiet, ka telefons taču atrodas tepat viņiem kabatā, ar to nekas slikts nevar notikt, lai gan tā nebūt nav, ņemot vērā, ka tas ir savienots ar internetu.

Mūsu mērķis ir vēl vairāk attīstīt datu aizsardzības produktus industriālajā, tostarp kritiskās infrastruktūras, jomā. Pēc tā tirgū šobrīd ir ļoti liels pieprasījums. Mēs paši šajā segmentā sākām strādāt pirms pieciem gadiem, bet pašlaik ir jūtams būtisks intereses pieaugums no uzņēmumu puses par iespējām pasargāt IT līmenī tieši iekārtas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. 2017.gadā visbiežāk ziņojumus par apdraudējumiem saņēma no privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pērn visbiežāk ziņojumus par kibertelpas apdraudējumiem saņēma no privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem, liecina "Cert.lv" sagatavotais pārskats par uzdevumu izpildi 2017.gadā.

Pērn "Cert.lv" regulāri saņēma ziņojumus par dažādiem šifrējošajiem izspiedējvīrusiem, piemēram, "Cerber", "WannaCry", "BTCWare", "NotPetya", "Scarab ransomware", "Locky", "Kryptik" u.c. Salīdzinoši ar privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem, no pašvaldībām un valsts iestādēm ziņojumi bija maz.

Kopumā 2017.gadā reģistrētas 113 879 unikālas IP adreses, kas bija pakļautas kādam kibertelpas apdraudējumam, savukārt, ik mēnesi apkopojot informāciju par apdraudētajām Latvijas IP adresēm, vidēji mēnesī apskatīja 90 000-100 000 ievainojamu unikālu IP adrešu. Vislielākais unikālo IP adrešu apdraudējums bija 2017.gada jūnijā - 113 879 gadījumi.

Izplatītākais apdraudējuma veids nemainīgi bija konfigurācijas nepilnības, kuru skaits sasniedza 325 849 gadījumus. Ļaundabīgie kodi reģistrēti 121 707, bet 23 290 bija citi apdraudējuma gadījumi.

Pārskatā pirmo vietu ļaunatūras izplatības topā stabili ieņem "Botnet" ļaundabīgā koda grupa, kurai reģistrēja 109 997 gadījumus, savukārt 14 865 bija "Conficker" un 9754 "Pykspa" ļaundabīgā koda grupa.

"Cert.lv" uzskaitīja arī uzlauzto un izķēmoto mājaslapu gadījumus. Pērn uzlauza un izķēmotas 859 mājaslapas, kas ir par 35% vairāk kā 2016.gadā. Tīmekļa vietnes atkārtota uzlaušana gada laikā reģistrēta 29 reizes

Lasīt vairāk

02. Aptauja: 60% iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir minimāls

Kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sods par nelegāla satura patēriņu internetā ir mazs vai ļoti mazs, liecina biedrības "Par legālu saturu!" un biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes locekļa, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora Arņa Saukas kopīgi veiktā aptauja par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā.

Vienlaikus 56% no interneta satura lietotājiem pauda uzskatu, ka varbūtība tikt pieķertam, lietojot saturu internetā nelegāli, ir ļoti zema vai diezgan zema.

Sauka norādīja, ka kopumā 75-80% iedzīvotāju atzīst, ka patērē saturu internetā nelegāli. Turklāt vairāk nekā viena trešdaļa aptaujāto netieši norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā interneta saturu nelegāli lietojuši bieži. Mazāks aptaujāto īpatsvars (20%) norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā internetā nelegāli patērējuši sporta pārraižu saturu.

Pēc pētnieka paustā, aptaujāto īpatsvars, kas atzina, ka tiem trūkst naudas ikdienas pārtikas iegādei, internetā saturu nelegāli patērē mazāk. Tāpat mazāk to dara vecākas iedzīvotāju grupas un respondenti no Latgales un Vidzemes. Savukārt biežāk to dara vīrieši un jaunieši, kā arī Rīgā dzīvojošie.

Atbilstoši aptaujai, 53% interneta satura nelegālie lietotāji pilnībā vai drīzāk attaisno satura nelegālu izmantošanu internetā. Minēto atbildi snieguši respondenti visās vecuma grupās, neatkarīgi no ienākumu jeb labklājības līmeņa. Tomēr respondenti ar ļoti augstiem ienākumiem, kas pārsniedz 2501 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas uz mājsaimniecību, interneta satura nelegālu izmantošanu attaisno izteikti vairāk nekā respondenti ar viszemāko labklājības līmeni - attiecīgi 60% pret 37,5%.

Pēc Saukas teiktā, satura nelegālu patēriņu internetā visvairāk attaisno vīrieši un jaunieši ar zemāku izglītības līmeni. Viņš norādīja, ka aptaujas laikā 37% respondentu kā attaisnojumu nelegāla satura patēriņam internetā norādīja tā izmantošanu personīgiem mērķiem, bet 34% atzīmēja, ka to attaisno tā pieejamība bez maksas.

Lasīt vairāk

03. Lielākais nodokļu maksātājs informācijas tehnoloģiju nozarē pērn bija "Evolution Latvia"

Lielākais nodokļu maksātājs informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē pērn bija IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu uzņēmums SIA "Evolution Latvia" ar nodokļos nomaksātiem 19,83 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem sagatavotā informācija.

Otrs lielākais nodokļu maksātājs IT nozarē pērn bija tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle ar 17,562 miljoniem eiro, bet trešajā vietā - IT uzņēmums "Tele2 Shared Service Center" ar 7,33 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā atrodas mobilo ierīču uzņēmums "Samsung Electronics Baltics" ar 6,93 miljoniem eiro, bet piektajā vietā ir IT uzņēmums SIA "Euro Live Technologies" ar 5,157 miljoniem eiro.

Tāpat IT nozares lielāko nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā ir SIA "4financeIT" ar 4,375 miljoniem eiro, SIA "Euronics Latvia" ar 4,298 miljoniem eiro, SIA "Lattelecom Technology" ar 3,616 miljonu eiro, AS "Exigen Services Latvia" ar 3,256 miljoniem eiro un AS "Balticom" ar nodokļos nomaksātajiem 2,135 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

04. "Elko Grupas" koncerna auditētā peļņa pērn - 12,244 miljoni eiro

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja "Elko Grupa" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,408 miljardi eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 58,8% un bija 12,244 miljoni eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais gada pārskats.

Vienlaikus "Elko Grupa" māteskompānijas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 436,48 miljonus eiro, bet peļņa samazinājusies divas reizes un bija 4,071 miljons eiro.

Koncerna finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gada jūlijā pabeigta 85% akciju iegāde vienā no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā - "Gandalf Distribution". Akciju pirkšanas līgums paredz, ka kompānija var iegādāties atlikušos 15% akciju līdz 2019.gada 30.septembrim. Tāpat jūlijā sākta tirdzniecība Polijas tirgū, piesaistot vietējo pārdošanas komandu IT un patēriņa elektropreču tirdzniecībai.

2017.gadā koncerns palielinājis mobilo telefonu portfeļa un reģionālo pakalpojumu piedāvājumu attiecībā uz tādiem zīmoliem kā ZTE, "Alcatel", "Asus" un "Blackview", kā arī panācis būtisku apgrozījuma kāpumu līdzšinējā viedtālruņu segmentā ("Huawei", "Honor", "Xiaomi", "Apple"). 2017.gadā kompānija veikusi ieguldījumus risinājumu portfeļa attīstībā tādās jomās kā viedie mājokļi, tīklu izveide, serveri, drošības sistēmas un video novērošana.

"Galvenie sabiedrības izaugsmi veicinošie faktori ir pieprasījuma pieaugums tirgos, kuros tā darbojas, kā arī sabiedrības pastāvīgi uzlabotais piedāvāto produktu portfelis un efektīvu un izmaksu ziņā izdevīgu izplatīšanas kanālu uzturēšana," piebilsts vadības ziņojumā.

2016.gadā "Elko Grupas" koncerns strādāja ar 1,319 miljardu eiro apgrozījumu un 7,708 miljonu eiro peļņu. Savukārt "Elko Grupas" māteskompānijas apgrozījums 2016.gadā bija 381,963 miljoni eiro, bet peļņa - 8,364 miljoni eiro.

"Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust". "Elko Grupas" obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Lasīt vairāk

05. ASV IT uzņēmuma "Cognizant" centrs Rīgā nodarbinās 300 darbiniekus

ASV informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Cognizant" centrs Rīgā nodarbinās 300 cilvēkus, kā arī prioritāri strādās pie uzņēmuma atpazīstamības, centrā atklāšanas pasākumā sacīja "Cognizant" vadītājs Latvijā Kims Leandersons.

Leandersons informēja, ka uzņēmuma galvenā joma būs telekomunikācija.

Viņš norādīja, ka patlaban kompānija strādās pie automatizācijas, optimizācijas un pakāpeniskas izaugsmes, pieņemot jaunus darbiniekus. "Tāpat mums ir svarīgi piesaistīt jaunus klientus, lai gūtu atpazīstamību tirgū kā zīmolam," sacīja Leandersons.

"Cognizant Europe" viceprezidents, telekomunikāciju, mediju un izklaides vadītājs Taruns Anands atzīmēja, ka 2008.gadā tika atvērts centrs Budapeštā, pirms diviem gadiem Lietuvā, bet nu jau centrs ir arī Latvijā, Rīgā. "Centrs būs nozīmīgs posms Eiropas sadarbības partneriem, jo mums, "Cognizant" pārstāvjiem, ir svarīgi, lai sadarbība notiktu pēc iespējas efektīvāk," atzīmēja Anands.


Viņš papildināja, ka centra mērķis ir pilnveidot un attīstīt biznesa talantus, lai tie būtu pienesums valsts ekonomikai un klienti būtu konkurētspējīgi tirgū.

"Cognizant" Baltijas operāciju vadītājs Edvins Kreigtons norādīja, ka "Cognizant" ir svarīgi ieguldīt tā darbiniekos, lai tie būtu efektīvi palīgi klientiem. "Mēs esam priecīgi, ka 2017.gadā bijām nominēti kā labākais darba devējs, tāpēc ceram, ka šādu atzinību spēsim realizēt arī Rīgā," sacīja Kreigtons.

IT uzņēmums "Cognizant" dibināts 1994.gadā un pērn uzņēmuma ienākumi bija 14,81 miljardi ASV dolāri (24,7 miljardi eiro). "Cognizant" pieder vairāk kā 100 attīstības un piegādes centri pasaulē, tostarp viens no centriem atrodas Lietuvā.

"Cognizant" ir starptautiska ASV kompānija, kas nodrošina informācijas tehnoloģiju, konsultāciju un biznesa procesu ārpakalpojumus. Tāpat kompānija nodarbojas ar klientu biznesa stiprināšanu, lai veicinātu to izaugsmi.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Tehnoloģiju nozare kļūst organizētāka

Pēc tam, kad 2015. gada beigās tika dibināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kustība "Loģiskā atlase", kurā ar mērķi uzlabot IKT risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos apvienojās astoņi Latvijas IKT uzņēmumi, 2016. gadā tika dibinātas vēl divas tehnoloģiju nozares pārstāvju apvienības – "Latvijas "start-up" asociācija" un "Digitālās drošības alianse".

Nozares neveiksmes

Trūkst IT speciālistu

Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. Papildus tam 42 % no Latvijas IKT ekspertu saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu. Palielinot IKT nozarē strādājošo skaitu līdz Skandināvijas līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Pusi no IKT nozares veido vairumtirdzniecība

48 % no Latvijas IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, liecina LIKTA statistika. Tikmēr otrā pusē, kur tiek radīta pievienotā vērtība, Latvija atpaliek no Skandināvijas – Latvijā IKT speciālisti veido 1,9 % no visiem nodarbinātajiem, kamēr Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 4 %. LIKTA norāda, ka, sasniedzot Skandināvijas rādītājus, Latvijas kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā. Papildus tam, 42 % no šo cilvēku saražotā tiek eksportēts, Latvijas vajadzībām atstājot pavisam maz resursu.

Aktivitāte televīzijas biznesā

Nevēloties kļūt par vienkāršu infrastruktūras nodrošinātāju, arī Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi pievērsušies televīzijas biznesam, procesam kļūstot īpaši aktīvam 2016. gada vidū, kad savu versiju par tēmu prezentējuši teju visi vadošie nozares pārstāvji. Pēc tam, kad jau vairākus gadus darbojās LMT tiešraižu televīzija "LMT Straume", šogad īsā laika sprīdī tirgū parādījusies vai sevi pieteikusi "LMT mājas viedtelevīzija", "Tele2 Atvērtā televīzija", "Lattelecom" izklaides platforma "Shortcut", kā arī MTG veidotais video un televīzijas pakalpojums "ViaPlay". Tikmēr "Bite" norāda, ka tai šie televīzijas produkti draudus nerada, un uzņēmums strādā pie sava projekta, iespējams, sadarbībā ar "Baltcom", kurā 2016. gada vidū līdzekļus investēja "Bites" jaunais īpašnieks – ASV investīciju kompānija "Providence Equity Partners".

Kiberdrošība aizvien otrajā plānā
2015. gadā izplatītākie kiberincidenti Latvijā bija saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām tīkla ierīcēm. Visbiežākais incidents bija saistīts ar novecojušo un salīdzinoši viegli "ārstējamo" "Conficker" vīrusu – tas fiksēts 95 783 reizes. Cert.lv statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušo "Microsoft Windows XP" operētājsistēmu, kuras uzturēšanu "Microsoft" pārtrauca pirms dažiem gadiem. Tāpat bieži netiek lietota pretvīrusu programmatūra, bet nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 441 441 448
Darbinieku skaits, tūkst. 9 9 10
Peļņa, milj. EUR 60 83 119
Rentabilitāte, % 4 6 9
Apgrozījums, milj. EUR 1 454 1 376 1 389
Apgrozījuma izmaiņas 2 -5 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA, Tieto Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 368 006 -25.44 8 697 2.36% 203
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 202 395 49.5 61 367 30.32% 150
3. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 283 26.5 171 0.24% 67
4. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 43 615 -31.75 77 0.18% 12
5. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 41 021 3.26 4 008 9.77% 759
6. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 37 947 41.67 2 447 6.45% 1318
7. DATA TECH SYSTEMS, SIA
Mārupe, Liliju 91, Mārupes n., LV-2167 T. 67869412
Datortehnikas vairumtirdzniecība 33 633 101.6 290 0.86% 3
Uzsākts maksātnespējas process
8. CAPITAL, AS
Ganību dambis 23c, Rīga, LV-1005 T. 67517822
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 384 14.9 58 0.24% 95
9. Lattelecom Technology, SIA
Pērses 8, Rīga, LV-1011 T. 67020000
IT, informācijas tehnoloģijas 21 334 8.74 2 275 10.66% 231
10. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 19 105 11.64 1 418 7.42% 372

Viedokļi

Autors: Jānis Treijs

Nepieciešami kompetenti speciālisti valsts pārvaldē

Izaugsmi turpina viedās tehnoloģijas – "internet of everything". Attīstās arī uzņēmumu resursu koplietošanas centri, kas pārsvarā paredzēti starptautisku uzņēmumu iekšējo IT un citu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā dibinātie uzņēmumi ir sasnieguši zināmu briedumu arī IT jomā, tas varētu būt industrijas izaugsmi sekmējošs faktors. No tehnoloģiju aspekta industrijas attīstību nosaka arī vispārīgas tendences, tādas kā mobilo tehnoloģiju izplatība un lasīt tālāk

Autors: Jānis Bokta

Lielu nozīmi spēlēs tieši valsts

2015. gadā IKT nozarē kopumā notikuši "kosmētiski" notikumi, kas salīdzinoši maz ietekmējuši nozares attīstības virzienu vai tempus. Nenoliedzami, ka nozīmīgs brīdis elektronisko pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija platjoslas projekta 1. kārtas izbūves pabeigšana 2015. gada augustā. LVRTC ar ERAF līdzdalību ir veicis lielāko investīciju telekomunikāciju nozarē pēdējo gadu laikā. Jau paveiktie darbi un 2. kārtā iecerētais ļaus ne vien elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem paplašināt lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Datortehnikas vairumtirgotāja "Asbis LV" apgrozījums pērn pieaudzis divas reizes

Rīga, 18.jūn., LETA. Datortehnikas vairumtirgotājs "Asbis LV" pagājušajā gadā strādāja ar 24,419 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 16,8% un sasniedza 60 810 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Tostarp Latvijā "Asbis LV" 2017.gadā guvusi ieņēmumus 9,552 miljonu eiro apmērā, pārējās Eiropas Savienības valstīs - 12,286 miljonu eiro apmērā, bet trešajās valstīs - 2,58 miljonu eiro apmērā. Gada pārskata vadības ziņojumā lasīt tālāk

Autors: LETA

Nākamgad Rīgā plāno atvērt "Tieto Latvia" virtuālās realitātes demo centru

Rīga, 18.jūn., LETA. Nākamā gada pirmajā pusgadā Rīgā atvērs informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto Latvia" virtuālās realitātes demo centru, aģentūru LETA informēja "Tieto Latvia" pārstāvji. Kompānijas vadība papildināja, ka patlaban "Tieto" grupā vienīgais virtuālās realitātes demo centrs atrodas Somijā. Jaunajā virtuālās realitātes demo centrā paredzēts klientiem sniegt iespēju iepazīties un izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus klātienē. Demo centrs būs palīgs klientiem lēmumu lasīt tālāk

Autors: LETA

IT uzņēmuma "Datakom" apgrozījums pērn pieauga par 13,62%

Rīga, 8.jūn., LETA. Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "Datakom" pērn strādāja ar 11,888 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,62% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,11% un bija 481 036 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Vadība ziņojumā norādīts, ka pērn kompānija turpināja attīstīt savu programmatūras izstrādes pieredzi un piedāvāja jaunus infrastruktūras uzturēšanas, pārvaldības pakalpojumus komercuzņēmumiem un valsts pasūtītājiem, kas sekmēja lasīt tālāk

Visas ziņas >>>