Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Darba ražīgumu būvniecībā Latvijā ir iespējams celt par vismaz 20-30%

SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš

Darba ražīgumu būvniecībā Latvijā ir iespējams celt par vismaz 20-30%, jo darba ražīgumā ir milzīgas rezerves. Galvenais ir darba organizācijas jautājums. Ir redzēti objekti, kur vienu un to pašu darbu paveic 50 cilvēku brigāde un ir, kur to dara 70 cilvēku. Tas viss ir atkarīgs no brigadiera.
To apjomu, ko patlaban būvē Latvijā, un ko gatavojas būvēt, var izdarīt ar 10-20% mazāk cilvēku, nekā to dara patlaban. Viņiem var maksāt vairāk, neceļot kopējo atalgojuma līmeni. To var izdarīt, bet vai tas izdosies - nezinu.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķiniem, šogad būvniecības cenas Latvijā augs par 6%, kamēr nākamajos gados par 2-3% un tas viss pamatā ir uz algu rēķina. Tāpat EM prognozē, ka par 10 000 augs celtniecībā nodarbināto skaits, patlaban tie ir 65 000 darbinieku.
Milzīgs spiediens uz darbaspēka tirgu tas nav, jo buma laikos nozarē strādāja 120 000 cilvēku. Ņemot vērā iespējas celt darba ražīgumu, arī šāds EM prognozētais darbinieku skaita pieaugums var nebūt nepieciešams.
Pēdējā laikā būvniecības nozare arvien nopietnāk orientējas uz eksportu, bet tas rada riskus nozares attīstībai Latvijā. Tepat blakus ir milzīgs augošs tirgus – Zviedrija, kurā ir liels mājokļu deficīts, kas tiek aizpildīts, tostarp ar Latvijas būvnieku un būvkonstrukciju ražotāju spēkiem.
Eksports atņem tos resursus, ko varētu izmantot šeit. Metāla un betona konstrukcijas, ko ražo Latvijā, tiek eksportētas arvien lielākos apjomos. Konstrukciju ražotāji arvien vairāk ignorē vietējā tirgus vajadzības, bet tas ir drauds apkalpot Latvijā pieaugošos būvniecības apjomus.
Nozares kopējais noskaņojums ir optimistisks, jo tas saistās ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu gaidāmo ienākšanu un ar to, ka jau līdz šim visi sāktie lielie objekti sekmīgi virzās uz priekšu.
Pirms trim gadiem pieņemtais jaunais Būvniecības likums ir izgāzies, jo jaunajā likumā tos pašus vecos būvniecības procesus esam aprakstījuši nedaudz savādāk, bet darām tieši to pašu, bez jebkādām izmaiņām. Visas notikušās izmaiņas varēja aprakstīt piecās A4 formāta lapās. Sagatavojot jauno likumu, milzīgs apjoms cilvēkstundu ir iztērēts pa tukšo.
EM patlaban šādu vērtējumu netieši apstiprina, jo visās likuma sadaļās nepieciešamas izmaiņas un EM piedāvā tās veikt. Strādājot pie likuma, dominēja uzskats, ka privātā sektora pārstāvji nespēj garantēt būvju drošību. Tas bija ļoti maldīgs uzskats, jo būvvaldes un ierēdņi nekad nespēs nodrošināt būvkonstrukciju drošību. Būvvalžu loma būvniecības procesā ir jāsamazina un lielāka atbildība jāuzliek uz būvspeciālistiem, ko valsts izglīto un pēc tam sertificē.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Būvniecības produkcijas apmēri pērn Latvijā samazinās par 17,8%

Pagājušajā gadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 17,8% salīdzinājumā ar 2015.gadu un faktiskajās cenās bija 1,426 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp inženierbūvju būvniecībā, kas veido 40,7% no kopējās būvniecības, apmēri 2016.gadā samazinājās par 33,3%.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2016.gadā kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās, tostarp ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā apmēri saruka par 31,3%, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9%, bet autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 29,5%. Būtisks samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 11,5%. Savukārt pieauga būvniecības apmēri maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 6,2%.
Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2% un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4%. Vienlaikus dzīvojamo māju būvniecības apmēri pagājušajā gadā pieauga par 2%.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības uzņēmumi nodokļos pērn samaksājuši par 7,9% vairāk nekā 2015.gadā

Būvniecības uzņēmumi pagājušajā gadā nodokļos samaksājuši 186,8 miljonus eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina SIA "Lursoft" veiktie aprēķini.
Vērtējot, kā pēdējos gados mainījies būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, "Lursoft" izpētījis, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, kad valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoms sarucis par 23,9% un bija 173,1 miljons eiro, pagājušajā gadā bijis vērojams pieaugums.
39,59% no kopējā pērn samaksāto nodokļu apjoma devuši uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar specializēto būvdarbu veikšanu, 33,19% - ēku būvniecības apakšnozarē strādājošie uzņēmumi, bet atlikušos 27,22% - uzņēmumi, kuri specializējušies inženierbūvniecībā.
"Lursoft" norāda, ka, atbilstoši gada pārskatos norādītajām uzņēmumu darbības nozarēm, būvniecībā darbojas 14 835 uzņēmumi, savukārt Būvkomersantu reģistrā patlaban reģistrēti 5229 uzņēmumi (gadu iepriekš - 5199 uzņēmumi).
Līdz ar tendenci 2015.gadā samazināties kopējam samaksāto nodokļu apjomam, pēdējos divos gados bijusi vērojama arī zemāka vidējā nodokļu summa uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu. "Lursoft" aprēķinājis, ka 2014.gadā katrs būvniecības jomā strādājošais uzņēmums nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 15 620 eiro, 2015.gadā tie bijuši 11 230 eiro, bet pērn - 12 590 eiro.

Lasīt vairāk

03. BVKB: Pērn būvdarbu kontrolēs pārkāpumi atklāti 56,6% gadījumu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos un 296 gadījumos jeb 56,6% ir konstatēti pārkāpumi, informēja BVKB.
BVKB norādīja, ka 52 objektos pārkāpumi bija tādi, ka tika apturēti būvdarbi, tiesa, 36 no šiem objektiem jau ir pieņemti ekspluatācijā, jo konstatētie pārkāpumi tika operatīvi novērsti.
Gandrīz puse jeb 49% no konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar būvdarbu izpildi - darbi būvlaukumā tiek veikti neatbilstoši būvprojektam. Būtiskākais no šāda veida pārkāpumiem tika konstatēts jau sen ekspluatācijā pieņemtā lielveikalā "Prisma Deglava", kur atklājām veikto būvdarbu neatbilstību projektam. Šajā gadījumā pārkāpumi bija tik nopietni, ka BVKB vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu.
39% gadījumu pārkāpumi konstatēti autoruzraudzībā un būvuzraudzībā - to veic cilvēki bez atbilstošas kompetences, bez sertifikātiem. Savukārt 22% gadījumu konstatēta būvizstrādājumu dokumentācijas neesamība objektā.

Lasīt vairāk

04. Fonds LABEEF prognozē 500 miljonu eiro investīcijas ēku renovācijā Latvijā 10 gadu laikā

Pērn izveidotā finanšu piesaistes fonda LABEEF ("Latvijas-Baltijas Energoefektivitātes fonds") ilgtermiņa mērķis ir piešķirt 500 miljonus eiro ēku renovācijas projektiem Latvijā turpmākajos 10 gados, sacīja LABEEF līdzdibinātājs un valdes loceklis Nikolass Stanciofs.
Februāra beigās svinīgi tika parakstīts pērn decembrī noslēgtais LABEEF un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīciju līgums par četriem miljoniem eiro. Stanciofs svinīgajā pasākumā sacīja, ka tas ir nopietns solis, lai uzsāktu īstenot pirmos projektus. Viņš piebilda, ka valstij šis ir nozīmīgs fonds, lai pakāpeniski veidotos alternatīvs finanšu instruments Eiropas Savienības fondu (ES) līdzekļiem, kas būs svarīgi pēc pāris gadiem, kad ēku atjaunošanā nebūs pieejams ES finansējums.
"Noslēgtais līgums ar ERAB ir nozīmīgs solis, lai iedzīvinātu investīciju fonda aktivitātes un jau uzsāktu īstenot pirmos ēku atjaunošanas projektus. Vienlaikus ERAB kā partneris ir arī garants iedzīvotājiem, ka fonds darbojas caurspīdīgi, uzticami un profesionāli, balstoties uz labāko ārvalstu pieredzi šajā jomā. Piešķirtais aizdevums ir pirmais solis ilgtermiņa sadarbībai. Kopā ar citu investoru sniegto atbalstu 7,5 miljonu eiro apmērā tas ļaus tuvāko gadu laikā atjaunot aptuveni 20 mājas. Pēc pilotprojekta īstenošanas programma tiks turpināta jau daudz plašākā mērogā, un tā būs liels ieguvums un atbalsts valsts politikai dzīvojamā fonda atjaunošanā un uzturēšanā kārtībā," skaidroja Stanciofs.
"ERAB aizdevums LABEEF ir pietiekams projekta uzsākšanai, bet mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā un ERAB finansējuma palielināšanā. Lai ERAB finansiāli atbalstītu LABEEF, mēs vispirms izanalizējām jau līdz šim īstenotos 15 energoefektivitātes līguma projektus, kas jau ir ieviesti Latvijas dzīvojamo ēku sektorā. Mēs atklājām, ka pēc enerģijas efektivitātes investīcijām, šīs ēkas patērē par aptuveni 54% mazāk enerģijas nekā pirms tam. Mūsu inženieri arī apstiprināja, ka šo ēku mūžs ir paildzināts par 30 gadiem pēc enerģijas efektivitātes mērījumiem. Ēku iedzīvotāji var izbaudīt labāku komfortu, par to nemaksājot vairāk nekā līdz šim," piebilda ERAB pārstāvis Toivo Millers.

Lasīt vairāk

05. UPB holdinga apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro

UPB holdinga apgrozījums 2016.gadā pieaudzis par 31,5%, sasniedzot 142 miljonus eiro, kas ir lielākais holdinga pastāvēšanas vēsturē, informēja holdinga Mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.
Viņa norādīja, ka apgrozījuma kāpumu par 31,5% izdevies nodrošināt, pateicoties stabilai izaugsmei eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācijai, jaunu produktu izstrādei un sinerģijas efekta izmantošanai starp holdinga dažādajām biznesa grupām.
Pagājušā gada peļņa UPB holdinga uzņēmumos vēl nav apkopota, sacīja Rosicka.
Būtisks apgrozījuma kāpums holdingam pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, tostarp lielākie no tiem ir "Sorkedalsveien" - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un "Blenda" - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Gandrīz puse no 2016.gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.
Risku diversifikācijai pērn holdings strādāja pie jaunu eksporta tirgu apguves, informēja Rosicka. Tostarp sākts darbs pie pirmajiem stikla fasāžu projektiem Īrijā, savukārt mašīnbūves rūpnīcas izstrādātie produkti eksportēti uz tādām valstīm kā ASV, Itālija, Ēģipte, Ķīna, Peru, Čīle, Serbija, Vjetnama un Bulgārija. Vācijā "UPB GmbH" pērn uzrādījis stabilus Latvijā ražoto koģenerācijas staciju pārdošanas un servisa rezultātus

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kas atradīsies finanšu darījumu un atpūtas kvartāla "New Hanza City" dzīvojamās apbūves kvartālā. Tapuši projekti arī divām pirmajām biroju ēkām. Tāpat šogad ir veikti sagatavošanās darbi un sākta infrastruktūras izbūve. Lietuviešu "Akropolis Group" šogad sācis aktīvus darbus 100 miljonu eiro vērtā tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībā, noslēgts līgums par 20 miljonu

Nozares neveiksmes

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 18,9 %, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 528,8 miljoni eiro. Galvenais iemesls tik straujam kritumam ir kavēšanās ar ES struktūrfondu apgūšanas sākšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Autoceļiem jau pieejami 312 miljoni eiro no ES fondiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi 13 projektus valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem par kopējo summu 183,5 miljoni eiro un 15 projektus par būvdarbiem uz valsts reģionālajiem autoceļiem par kopējo summu 128,7 miljoni eiro. Jau ir veikti maksājumi līgumu izpildītājiem aptuveni 107 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ap 20 miljoniem eiro 2016. gadā. 2014. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" kā pirmie sāka jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi, un šobrīd valsts ceļu jomā ir apstiprināti un tiek realizēti ES fondu projekti ar KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Mēģinās sakārtot nozari

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt aplokšņu algu īpatsvaru, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60 % no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. B. Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Šo mērķu sasniegšanai šovasar parakstīta vienošanās ar valdību.

Padomju ēku atjaunošanai vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro
Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām. Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju laika ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 084 3 129 3 085
Darbinieku skaits, tūkst. 68 68 65
Peļņa, milj. EUR 207 155 117
Rentabilitāte, % 4 3 2
Apgrozījums, milj. EUR 5 408 5 474 5 208
Apgrozījuma izmaiņas 13 1 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, SKONTO BŪVE, SIA, UPB, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, CEMEX, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 185 916 11.06 10 668 5.74% 1432
2. SKONTO BŪVE, SIA
E.Melngaiļa 1a, Rīga, LV-1010 T. 67821170
Celtniecības un remonta darbi 122 503 34.16 6 025 4.92% 181
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2014 līdz 31.10.2015
3. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 84 342 -6.25 4 086 4.84% 461
4. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 74 759 6.64 5 359 7.17% 387
5. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Apdares materiāli: ražošana 71 160 -18.13 -17 669 -24.83% 335
6. BMGS S, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 33/35, Rīga, LV-1011
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 67 101 63.21 1 126 1.68% 20
7. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 65 376 -3.8 1 605 2.45% 82
8. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 63 439 -5.21 1 418 2.24% 515
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 912 -3.03 2 962 4.78% 1353
10. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 848 3.43 683 1.10% 269

Viedokļi

Autors: Normunds Grinbergs

Pircēji kļūst prasīgāki – tam jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem

Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem. Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā. Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to lasīt tālāk

Autors: Baiba Fromane

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pašvaldība: Traģēdijas vietā Ruļļu karjerā būvdarbi nedrīkstēja notikt

Jelgava, 21.jūn., LETA. Būvdarbi vietā, kur pirmdien Ruļļu karjerā Jelgavas novadā gāja bojā vīrietis, nedrīkstēja notikt, aģentūru LETA informēja novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Viņš pastāstīja, ka traģēdija notika vietā, kas nav pašvaldības īpašumā, taču savulaik būvatļauju dīķa izstrādei un būvniecībai negadījuma vietā saņēma SIA "Rika+". Pirmo reizi tā izsniegta 2012.gadā, vēlāk pagarināta līdz 2015.gada maijam. "Tas nozīmē, ka tagad tur nedrīkstēja notikt nekāda lasīt tālāk

Autors: LETA

Prezentēs mikro mājas prototipu

Rīga, 20.jūn., LETA. Šodien uzņēmums SIA "APB" prezentēs projekta "InBoxLifestyle" pirmās mikro mājas prototipu, aģentūru LETA informēja "APB" pārstāve Līga Bārda. Mikro mājas prezentācija notiks plkst.16 uzņēmuma ražotnē Rīgā, Ventspils ielas 63B noliktavu kompleksā, 11. paviljonā. Uzņēmums plāno Latvijā uzsākt ražot stikla šķiedras ēkas, uz kurām neattiecas īpašuma nodokļi un būvatļaujas. "Šī produkta vienlaidus stikla šķiedras korpuss ir inženieru un dizaineru meistardarbs ar maksimālu lasīt tālāk

Autors: LETA

Cēsu novada pašvaldība pārveido morgu par atskurbtuvi

Valmiera, 18.jūn., LETA. Cēsu novada pašvaldību bijušā morga telpās Cēsu klīnikas teritorijā ierīkos atskurbtuvi, vēsta pašvaldības informācija. Telpu pārveidi veic SIA "Norrus" par 19 000 eiro, ko projektam piešķīrusi Cēsu novada pašvaldība. Pašlaik par patversmes un atskurbtuves apsaimniekotājiem tiek izsvērta biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" un "Latvijas Sarkanais krusts". Patversmē būs nodrošinātas vietas 12 cilvēkiem, kuru vajadzībām tiks izbūvēta virtuve, labierīcības un duša. lasīt tālāk

Visas ziņas >>>