Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvniecības apjomi aug, bet speciālistu trūkst

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms, ka būvniecības apjoms Latvijā pieaugs par 15-20%. Var prognozēt, ka trūks 10 000 līdz 15 000 strādnieki un aptuveni 1000 kvalificētu būvspeciālistu. Iespējams, daļēji atkārtosies iepriekšējo gadu pieredze, kad būvniecībā speciālistu trūkuma dēļ strādāja nepietiekami kvalificēti cilvēki. Sagaidāms, ka vairāk ieradīsies arī ārzemju speciālisti, kuru īslaicīgās uzturēšanas atļaujas dos tiesības vienu gadu sniegt pakalpojumus.

Latvijas Būvinženieru savienību (LBS) neapmierina darbaspēka pārvietošanās principi. Paredzēts, ka arī par īslaicīgiem darbiniekiem ES teritorijā informācija uzreiz jāievada būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tikai tad, kad ārzemju speciālists jau sniedz pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt viņa kompetenci. Jau otrā dienā pēc datu ievadīšanas BIS viņš ir būvlaukumā. Tur būvprojekts valsts valodā, kuru ārzemnieks nesaprot. Vai viņš zina Latvijas normatīvus? Viņa mītnes zemē varbūt ir citi nosacījumi. Vietējās valodas un normatīvu nezināšana var radīt kādas sekas, bet atbildīga būs LBS, kas devusi speciālistam tiesības strādāt. Tādēļ, kolīdz speciālists sācis darbu, cenšamies veikt profesionalitātes pārbaudi. Ārzemju speciālistiem noteikti jāstrādā atbildīgā būvdarbu vadītāja uzraudzībā. Viņiem nedrīkst dot prakses tiesības kā atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un atbildīgiem būvuzraugiem.

Latvijā trūkst būvspeciālistu: būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu un citu. Risinājumu tagad rod izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj tiesības patstāvīgo būvpraksi iegūt divu gadu laikā agrāko trīs vietā. Pēc LBS uzskaites, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas beidzēju vidū tādi pēdējos piecos gados ir ap 1000. Jau ar 150 speciālistiem LBS ir sazinājusies, piedāvājusi apmācības. Tuvākajā laikā kādi 500 jauni speciālisti varētu parādīties patstāvīgā praksē. Taču tas ir maz.

Visās jomās būvspeciālistu skaits ir samazinājies. Piemēram, ēku būvdarbu vadītāju skaits salīdzinājumā ar 2015.gada 1.janvāri ir samazinājies par 274 cilvēkiem jeb 11,7%. Ceļiniekiem un tiltiniekiem vēl dramatiskāk. Tur atbildīgo speciālistu skaits samazinājies par 206 cilvēkiem jeb 40,2%. Apzinoties, ka tieši ceļos tiks ieguldīts liels Eiropas līdzfinansējums, varētu būt lielas problēmas. Tiltu būvuzraugu ir par 52,9% mazāk nekā pirms pāris gadiem. Bet, piemēram, visi vecie tilti prasa kapitālo remontu.

Šādā situācijā ļoti svarīgi būtu ieviest atbildīgā darbu vadītāja vietnieka statusu. Tas ļaus gadījumā, ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir citā objektā, viņa vietniekam ar pietiekamu kompetenci, bet vēl bez pilnas būvprakses likumiski veikt visas funkcijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Būvniecības produkcijas apmēri pērn Latvijā pieauga par 19,5%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauguši par 19,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu un faktiskajās cenās bija 1,736 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ēku būvniecībā produkcijas apmēri 2017.gadā pieauga par 11,8%, tostarp nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā apmēri palielinājās par 20,2%, bet dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11%. Vienlaikus inženierbūvju būvniecības apmēri pērn palielinājās par 30,6%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka pagājušajā gadā būvdarbu apmēri pieauga gandrīz visās inženierbūvniecības jomās, tostarp autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 28,2%, bet ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4%. Būtisks kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 49,5%, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 41% un citu inženierbūvju būvniecībā - par 81,7%.

Lasīt vairāk

02. VNĪ energoefektivitātes un revitalizācijas projektos ieguldīs 32,778 miljonus eiro

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) deviņos energoefektivitātes uzlabošanas projektos valstij un sabiedrībai būtiskos objektos un trijos bijušo rūpniecisko būvju revitalizācijas projektos ieguldīs kopumā 32,778 miljonus eiro.

Visi projekti jau ir iesniegti saskaņošanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Kopējais nepieciešamais budžets energoefektivitātes projektiem ir 17,778 miljoni eiro, bet revitalizācijas projektiem - aptuveni 15 miljoni eiro.

"Energoefektivitātes projektu ietvaros mēs ne tikai panākam siltuma un elektrība ietaupījumu, līdz ar to ietaupot šo iestāžu un nodokļu maksātāju līdzekļus, bet varam būtiski uzlabot ēku tehnisko un estētisko stāvokli, organiskāk iekļaujot pilsētvidē. Kopumā tās būs deviņas ēkas: trīs teātri - Valmieras drāmas teātris, Dailes teātris un Latvijas Leļļu teātris, kā arī sešas sabiedriski nozīmīgas ēkas," skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Lasīt vairāk

03. Holdinga "UPB" apgrozījums pērn sasniedzis gandrīz 150 miljonus eiro

Saskaņā ar neauditētajiem datiem pērn industriālā holdinga "UPB" apgrozījums auga par 1,4% un sasniedza 149 miljonus eiro. Provizoriskā koncerna peļņa patlaban vēl nav aprēķināta. Savukārt 2018.gadā paredzams stabils apgrozījuma pieaugums vairāk nekā 10% apmērā.

Pagājušajā gadā "UPB" grupas uzņēmumos tika radīti vairāki jauni produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Jauno produktu pamatā ir augstāks to apstrādes līmenis rūpnīcā, kā arī dažādu veidu konstrukciju apvienošana vienā produktā, piemēram, dzelzsbetona sienas elementi ar iestrādātiem alumīnija profila logiem un jau gatavu ķieģeļu apdari. Šāds risinājums apvieno metāla, betona un stikla konstrukcijas, savukārt augstais gatavības līmenis rūpnīcā ļauj veikt ātrāku montāžas darbu izpildi ar būtiski augstāku kvalitāti nekā veicot katras atsevišķas konstrukcijas montāžu objektā uz vietas.

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Viedo materiālu kompetences centru ir uzsākti arī vairāki pētniecības un attīstības projekti betona un dzelzsbetona jomā, lai izpētītu jaunus materiālus un izstrādātu unikālus produktus.

Lasīt vairāk

04. Skatē "Gada labākā būve Latvijā 2017" nosauktas gada labākās būves Latvijā

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2017" noslēguma ceremonijā nosauktas labākās 2017.gada būves Latvijā un svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika godināti Latvijas labākie būvnieki.

Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai, finālam 45 būves.

Kategorijā "Publiskā jaunbūve" 1.vietu ieguva CTB grupas - SIA "Ceļu, tiltu būvnieks", SIA "CTB Betons", SIA "CTB Karjeri" - biroja ēka Liepājā. Cukura iela 38A un "MAN" auto serviss un klientu apkalpošanas centrs Mārupes novadā. Otro vietu ieguva Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve, bet 3.vieta - Siguldas Sporta centrs.

Kategorijā "Dzīvojamā jaunbūve" divas 1.vietas ieguva kvartāla apbūve Rīgā, starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu - ēkas Jāņa Dikmaņa ielā 4 un Vesetas ielā 15. Savukārt otro vietu ieguva dzīvojamā māja "Ruņģi" Brenguļu pagastā, Beverīnas novadā.

Lasīt vairāk

05. "Rail Baltica" stacijas būvprojekta izstrāde lidostā "Rīga" izmaksās 4,5 miljonus eiro

Starptautiskajā lidostā "Rīga" veidojamās "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrāde izmaksās 4,5 miljonus eiro. Tas ir viens no sarežģītākajiem "Rail Baltica" tehniskajiem projektiem, jo tajā iekļaujas ne tikai pašas stacijas projektēšana, bet arī tuvējās apkārtnes un infrastruktūras savietojamības projektēšana.

Kopumā būvprojekta izstrādātājam jāizstrādā projekts sliežu ceļam, kura garums ir 4,4 kilometri, kuros iekļaujas vairāk nekā divi kilometri uzbēruma un vairāk nekā divu kilometru garas estakādes projektēšana.

Runa nav vienkārši par "Rail Baltica" stacijas kā ēkas izveidošanu lidostā "Rīga". Tas ir ļoti sarežģīts projekts vairāk nekā četru kilometru garumā, kurā projektētājam jāparedz dzelzceļa līnijas izvietošana uz uzbēruma, estakādes, sākot jau no Ulmaņa gatves. Tāpat būvprojektā jāiekļauj esošā un arī turpmāk plānotā lidostas "Rīga" infrastruktūra.

Konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība "Prosiv", kurā apvienojušies Itālijas uzņēmums "Sintagma", Slovākijas uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T", izvēlēta, jo tajā esošie uzņēmumi ir pierādījuši sevi kā pieredzējušus un kompetentus projektētājus. Projektēšana ilgs 17 mēnešus. Pēc tam paredzēts sludināt būvniecības iepirkumu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kas atradīsies finanšu darījumu un atpūtas kvartāla "New Hanza City" dzīvojamās apbūves kvartālā. Tapuši projekti arī divām pirmajām biroju ēkām. Tāpat šogad ir veikti sagatavošanās darbi un sākta infrastruktūras izbūve. Lietuviešu "Akropolis Group" šogad sācis aktīvus darbus 100 miljonu eiro vērtā tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībā, noslēgts līgums par 20 miljonu

Nozares neveiksmes

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 18,9 %, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 528,8 miljoni eiro. Galvenais iemesls tik straujam kritumam ir kavēšanās ar ES struktūrfondu apgūšanas sākšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Autoceļiem jau pieejami 312 miljoni eiro no ES fondiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi 13 projektus valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem par kopējo summu 183,5 miljoni eiro un 15 projektus par būvdarbiem uz valsts reģionālajiem autoceļiem par kopējo summu 128,7 miljoni eiro. Jau ir veikti maksājumi līgumu izpildītājiem aptuveni 107 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ap 20 miljoniem eiro 2016. gadā. 2014. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" kā pirmie sāka jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi, un šobrīd valsts ceļu jomā ir apstiprināti un tiek realizēti ES fondu projekti ar KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Mēģinās sakārtot nozari

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt aplokšņu algu īpatsvaru, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60 % no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. B. Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Šo mērķu sasniegšanai šovasar parakstīta vienošanās ar valdību.

Padomju ēku atjaunošanai vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro
Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām. Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju laika ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 084 3 129 3 085
Darbinieku skaits, tūkst. 68 68 65
Peļņa, milj. EUR 207 155 117
Rentabilitāte, % 4 3 2
Apgrozījums, milj. EUR 5 408 5 474 5 208
Apgrozījuma izmaiņas 13 1 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, SKONTO BŪVE, SIA, UPB, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, CEMEX, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 185 916 11.06 10 668 5.74% 1432
2. SKONTO BŪVE, SIA
E.Melngaiļa 1a, Rīga, LV-1010 T. 67821170
Celtniecības un remonta darbi 122 503 34.16 6 025 4.92% 181
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2014 līdz 31.10.2015
3. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 84 342 -6.25 4 086 4.84% 461
4. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 74 759 6.64 5 359 7.17% 387
5. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Apdares materiāli: ražošana 71 160 -18.13 -17 669 -24.83% 335
6. BMGS S, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 33/35, Rīga, LV-1011
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 67 101 63.21 1 126 1.68% 20
7. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 65 376 -3.8 1 605 2.45% 82
8. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 63 439 -5.21 1 418 2.24% 515
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 912 -3.03 2 962 4.78% 1353
10. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 848 3.43 683 1.10% 269

Viedokļi

Autors: Normunds Grinbergs

Pircēji kļūst prasīgāki – tam jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem

Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem. Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā. Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to lasīt tālāk

Autors: Baiba Fromane

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Pie Augstkalnes vidusskolas par 101 903 eiro būvēs basketbola laukumu un celiņu

Jelgava, 21.jūn., LETA. SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" par 101 903 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), pie Augstkalnes vidusskolas izbūvēs basketbola laukumu un gājēju celiņu, aģentūra LETA uzzināja Tērvetes novada pašvaldībā. "Igates" piedāvājums par 84 218 eiro bez PVN bija vienīgais pašvaldības iepirkumā. Izvērtējot iesniegto dokumentāciju, tas atzīts par atbilstošu iepirkuma nolikuma prasībām. Līgumā noteiktais būvniecības laiks ir trīs mēneši. Projekts paredz lasīt tālāk

Autors: LETA

Pļaviņās par 58 879 eiro pārbūvē ielu apgaismojumu

Jelgava, 20.jūn., LETA. Pļaviņās sākta ielu apgaismojuma pārbūve, kas izmaksās 58 879 eiro, aģentūra LETA uzzināja Pļaviņu novada pašvaldībā. Darbi notiek Daugavas ielā, Līkajā, Skolas, Dārza un Odzienas ielā, kur tiek izbūvēti jauni apgaismojuma stabi. Ekonomisku un racionālu apsvērumu dēļ darbi ieplānoti vienlaicīgi ar AS "Sadales tīkls" veikto elektrotīkla rekonstrukciju un gaisvadu elektrolīnijas pārbūvi. Darbi tiek īstenoti par aizņēmumu no Valsts kases. Pārbūvi Pļaviņās veic SIA lasīt tālāk

Autors: LETA

Tiesā prasa būvkompānijas "Skonto būve" maksātnespēju

Rīga, 19.jūn., LETA. Zemgales rajona tiesā Jelgavā iesniegts būvkompānijas SIA "Skonto būve" maksātnespējas pieteikums, liecina Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eko osta". "Skonto būve" maksātnespējas procesa administratora pretendents ir Guntars Birsāns. Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka "Skonto būves" maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt šogad 2.jūlijā. Kompānija lasīt tālāk

Visas ziņas >>>