Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Gads būvniecībā paies izaugsmes un pārmaiņu zīmē

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

2018.gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi - drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves.

Neskatoties uz to, ka progress pērn panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un "projektēt un būvēt" iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Nozare sagaida arī grozījumus Būvniecības likumā, kas precīzi noteiktu atbildību sadalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajām personām, kā arī precizētu būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences. Tāpat ar šiem grozījumiem nepieciešams noteikt striktas robežas katra būvniecības procesā iesaistītā atbildībai, tādējādi atvieglojot strīdus situāciju risināšanu, kā arī ieviešot efektīvu instrumentu zaudējumu atlīdzināšanai trešajām personām.

Šogad arī jānoslēdz darbs arī pie nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām, izstrādājot motivācijas programmu, kas koplīguma slēdzējiem piedāvātu atvieglojumus nodokļu veidā, kā arī izdevīgāku virsstundu apmaksas kārtību. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā ģenerālvienošanās noslēgšana kopā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos ļaus izskaust tā dēvētās aplokšņu algas un ievērojami samazinās ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. 106,5 miljonu eiro aizdevums tirdzniecības centra "Akropole" būvniecībai

"SEB bankas" decembra sākumā parakstītais 106,5 miljonu eiro aizdevums tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 275b, ir lielākais "SEB bankas" vēsturē.

Kopējās investīcijas "Akropoles" būvniecībā ir plānotas 177 miljonu eiro apmērā un "SEB bankas" aizdevums finansē 60% no kopējā investīciju apmērā. Šis ir pirmais jaunais tirdzniecības un izklaides centrs, kas Rīgā tiek attīstīts pēdējo deviņu gadu laikā.

Tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībai piešķirtais aizdevums ir 2017.gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem kopumā. Tāpat tas ir arī lielākais šī gada darījums Baltijas valstīs.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības produkcijas apmēri deviņos mēnešos Latvijā pieauga par 18,5%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri 2017.gada deviņos mēnešos salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauguši par 18,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 1,187 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp dzīvojamo māju būvniecības apmēri minētajā laika periodā samazinājušies par 8,8%, nedzīvojamo ēku būvniecībā bijis kāpums par 17,8%, bet inženierbūvju - par 30,9%.

2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauguši par 25%, faktiskajās cenās sasniedzot 580,8 miljonus eiro.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apmēra) - par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apmēra) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Lasīt vairāk

03. Latvijas būvniecības eksporta apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni

Latvijas būvniecības eksporta apjoms 2017.gada trešajā ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais Latvijas būvniecības nozares sniegums ārējos tirgos. Šis sasniegums liecina par Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un kapacitāti darboties augstas pievienotās vērtības segmentā.

2017.gada trīs ceturkšņos Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports kopumā sasniedzis 182 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem eksporta tirgiem bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

Ņemot vērā Latvijas būvniecības vides nenoteiktību un valsts sektora pasūtījumu apjoma ievērojamo mainību, lielie būvniecības uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Gan būvizstrādājumu ražošana, gan būvniecības pakalpojumu sniegšana ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas ļāvusi izveidot stabilu darbības bāzi un iegūt ilgtermiņa partnerus. Prognozējams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados.

Lasīt vairāk

04. Ekspluatācijā nodota renovētā VEF Kultūras pils

Novembra sākumā ekspluatācijā nodota renovētā VEF Kultūras pils. Būvniecības Valsts kontroles birojs (BVKB) akceptējis visus dokumentus un bez iebildumiem pieņēmis ekspluatācijā atjaunoto VEF ēku.

VEF Kultūras pili sāka rekonstruēt 2016.gadā un kopējās darbu izmaksas ir 12,1 miljons eiro. VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951.gada līdz 1960.gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 kvadrātmetri. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960.gada 1.martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku - gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējas un vecākās paaudzes rīdzinieki.

Lasīt vairāk

05. Saņemta būvatļauja biroju kompleksa "Skanstes biznesa centrs" būvniecībai

Decembra sākumā ir saņemta un ir stājusies spēkā Rīgas pilsētas būvvaldes izdotā būvatļauja biroju kompleksa "Skanstes biznesa centrs" Skanstes ielā 25 pirmajai būvniecības kārtai. Būvdarbus paredzēts sākt 2018.gada pavasarī, savukārt biroja kompleksa pirmo gatavo ēku ekspluatācijas uzsākšanas laiks paredzēts 2019.gada beigās.

Pēc visu kārtu izbūves "Skanstes biznesa centra" komplekss ietvers sevī piecas biroju ēkas ar aptuveni 55 000 kvadrātmetru kopējo biroju bruto platību. Biroju kompleksā kopumā tiks nodrošinātas vietas aptuveni 2000 automašīnām - gan daudzstāvu autostāvvietā, gan atsevišķu ēku pazemes autostāvvietās. Tās būs energoefektīvas un ilgtspējīgas A klases biroju ēkas, kas tiek izstrādātas BIM sistēmā un saskaņā ar BREEAM standartiem.

"Skanstes biznesa centra" pirmajā attīstības kārtā iecerētas divas 11 stāvu biroju ēkas ar vairāk nekā 28 000 kvadrātmetru kopēju telpu un jaunu autostāvvietu vairāk nekā 400 automašīnām. Paredzams, ka investīcijas projekta pirmajā kārtā sasniegs aptuveni 12 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kas atradīsies finanšu darījumu un atpūtas kvartāla "New Hanza City" dzīvojamās apbūves kvartālā. Tapuši projekti arī divām pirmajām biroju ēkām. Tāpat šogad ir veikti sagatavošanās darbi un sākta infrastruktūras izbūve. Lietuviešu "Akropolis Group" šogad sācis aktīvus darbus 100 miljonu eiro vērtā tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībā, noslēgts līgums par 20 miljonu

Nozares neveiksmes

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 18,9 %, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 528,8 miljoni eiro. Galvenais iemesls tik straujam kritumam ir kavēšanās ar ES struktūrfondu apgūšanas sākšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Autoceļiem jau pieejami 312 miljoni eiro no ES fondiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi 13 projektus valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem par kopējo summu 183,5 miljoni eiro un 15 projektus par būvdarbiem uz valsts reģionālajiem autoceļiem par kopējo summu 128,7 miljoni eiro. Jau ir veikti maksājumi līgumu izpildītājiem aptuveni 107 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ap 20 miljoniem eiro 2016. gadā. 2014. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" kā pirmie sāka jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi, un šobrīd valsts ceļu jomā ir apstiprināti un tiek realizēti ES fondu projekti ar KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Mēģinās sakārtot nozari

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt aplokšņu algu īpatsvaru, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60 % no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. B. Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Šo mērķu sasniegšanai šovasar parakstīta vienošanās ar valdību.

Padomju ēku atjaunošanai vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro
Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām. Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju laika ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 084 3 129 3 085
Darbinieku skaits, tūkst. 68 68 65
Peļņa, milj. EUR 207 155 117
Rentabilitāte, % 4 3 2
Apgrozījums, milj. EUR 5 408 5 474 5 208
Apgrozījuma izmaiņas 13 1 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, SKONTO BŪVE, SIA, UPB, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, CEMEX, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 185 916 11.06 10 668 5.74% 1432
2. SKONTO BŪVE, SIA
E.Melngaiļa 1a, Rīga, LV-1010 T. 67821170
Celtniecības un remonta darbi 122 503 34.16 6 025 4.92% 181
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2014 līdz 31.10.2015
3. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 84 342 -6.25 4 086 4.84% 461
4. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 74 759 6.64 5 359 7.17% 387
5. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Apdares materiāli: ražošana 71 160 -18.13 -17 669 -24.83% 335
6. BMGS S, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 33/35, Rīga, LV-1011
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 67 101 63.21 1 126 1.68% 20
7. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 65 376 -3.8 1 605 2.45% 82
8. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 63 439 -5.21 1 418 2.24% 515
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 912 -3.03 2 962 4.78% 1353
10. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 848 3.43 683 1.10% 269

Viedokļi

Autors: Normunds Grinbergs

Pircēji kļūst prasīgāki – tam jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem

Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem. Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā. Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to lasīt tālāk

Autors: Baiba Fromane

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Atklās trīs miljonus vērto Bauskas peldbaseinu

Jelgava, 23.janv., LETA. Šodien plkst.14 oficiāli tiks atklāts Bauskas peldbaseins, kura izbūve izmaksāja 3 137 158 eiro, aģentūru LETA informēja Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Gorškova. Nākamajā dienā pēc atklāšanas pasākuma baseinu sāks izmantot skolēni peldētapmācībai, bet pārējiem apmeklētājiem tas tiks vērts vaļā nedaudz vēlāk. Kā ziņots, baseins ir plānots kā Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolas struktūrvienība, kurā tiks nodrošinātas visu lasīt tālāk

Autors: LETA

Pavasarī Mālpils novadā uzsāks trīs ielu pārbūvi

Valmiera, 22.janv., LETA. Mālpils novadā šopavasar par 1,31 miljonu eiro uzsāks trīs ielu rekonstrukciju, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā. Sidgundā par 305 400 eiro atjaunos Piena ielu. No kopējā finansējuma 220 575 eiro ir ERAF finansējums, valsts budžeta dotācija mērāma 21 206 eiro apmērā, bet pašvaldība segs 63 619 eiro. Projektu paredzēts īstenot līdz šī gada 9.oktobrim. Līdz šim pašam datumam jāpabeidz arī Rūpniecības ielas rekonstrukcija Mālpilī. Šo darbu izmaksas lēstas 638 285 lasīt tālāk

Autors: LETA

Atcelts "Latvijas tiltiem" piemērotais nodrošinājums

Rīga, 19.janv., LETA. Būvfirmai AS "Latvijas tilti" atcelts pērn vasarā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotais nodrošinājums, liecina "Firmas.lv" informācija. Pērn ar VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas 5.jūnija lēmumu "Latvijas tiltiem" tika piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā. VID datubāzē pieejamā informācija liecina, ka kopš 2017.gada 26.janvāra "Latvijas tiltiem" lasīt tālāk

Visas ziņas >>>