Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvmateriālu tirgū vietas pietiek visiem

Mariuss Šukausks, Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības tīkla "K Senukai" pārvaldnieka "Kesko Senukai Latvia" izpilddirektors

Konkurence būvniecības un interjera priekšmetu tirdzniecības nozarē Latvijā pašlaik ir ļoti spēcīga, taču vietas tirgū pietiek visiem dalībniekiem. Katru gadu redzam, ka uzņēmumi nāk klajā ar jauniem pakalpojumiem, jauniem risinājumiem, jo visi meklē veidus, kā darboties citādāk, atrast jaunu preču grupu, kura būs interesanta pircējiem. Tāpat katru gadu mainās materiāli, mode. Tirgotājiem šīs jaunās tendences ir laikus jāatrod un jāatved uz saviem veikaliem. Pēc "Kesko Senukai" gūtās pieredzes Lietuvā, uzņēmumu nebaida arī "IKEA" tirdzniecības tīkla ienākšana Latvijā. Kad "IKEA" paziņoja par plāniem sākt strādāt Lietuvā, mēs domājām, ka būs ļoti liela konkurence. Taču man ir jāsaka, ka mēs "IKEA" praktiski nejūtam, jo preču sortimenti atšķiras. Savu jauno veikalu Viļņā mēs pirms gada pat atvērām blakus "IKEA" veikalam un pateicoties tam, mums tagad ir ļoti daudz klientu brīvdienās.

"Kesko Senukai Latvia" šogad Latvijā plāno palielināt tirdzniecības apgrozījumu par 40%. Tas ir reāli tādēļ, ka mēs pārveidojam veikala koncepciju uz to, ka tas ir veikals visai ģimenei. Tas nozīmē, ka mēs tradicionālo būvniecības veikala preču klāstu esam papildinājuši ar plašu interjera preču sortimentu, ar precēm bērniem, sezonas precēm. Ja iepriekš veikalos bija 20-30 tūkstošu nosaukumu preču, tad tagad Lucavsalas un K.Ulmaņa gatves veikalos ir apmēram 50 tūkstošu nosaukumu preču. Preču sortiments ir par aptuveni 40% lielāks. Mainījusies ir arī cenu politika, jo mēs nevaram piedāvāt preces dārgāk par saviem konkurentiem. Klienti to visu jūt. Lucavsalas un K.Ulmaņa gatves "K Senukai" veikalos pēc rekonstrukcijas apgrozījuma pieaugums varētu būt par apmēram 60-70%. Citos veikalos pieaugums būs mazāks, jo reģionos veikali netiek rekonstruēti. Taču Tukuma, Rēzeknes, Madonas un Liepājas veikalos mēs mainām preču sortimentu. Esam pārliecināti, ka uz jaunā sortimenta un labu cenu rēķina mēs iegūsim lielāku apmeklētāju skaitu arī šajos veikalos.

Nākotnē būvniecības un interjera priekšmetu tirdzniecības nozarē vairs nebūs vietas jauniem tirdzniecības centriem, kuru platība pārsniedz 20 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība daudz vairāk pārcelsies uz internetu. Protams, ka tiks būvētas gan jaunas mājas, gan remontētas vecās. Tomēr, ja runājam par lielajiem būvmateriālu veikaliem, tad nedomāju, ka nākotnē būs liela nepieciešamība pēc jauniem veikaliem, kuru platība pārsniegs 20 tūkstošus kvadrātmetru. Taču daudz lielāka izaugsme nekā pašlaik ir gaidāma tirdzniecībai internetā. Joprojām ir pietiekami daudz klientu, kuri īsti netic vai nav mēģinājuši arī celtniecības un mājas preces pasūtīt internetā. Līdz ar to nav izslēgts, ka nākotnē samazināsim savu veikalu kvadratūru un ļoti liela tirdzniecības daļa pārcelsies uz internetu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Būvniecības produkcijas apmēri pirmajā pusgadā Latvijā pieauga par 13%

Latvijā būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 13% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 606,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp dzīvojamo māju būvniecības apmēri minētajā laika periodā samazinājušies par 1,8%, nedzīvojamo ēku būvniecībā bijis kāpums par 12,6%, bet inženierbūvju - par 21%. Savukārt 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās auguši par 15,9% un faktiskajās cenās bija 384,4 miljoni eiro.

Būvniecības apmēru pieaugumu ietekmēja kāpums nedzīvojamo ēku būvniecībā - par 17% un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1%, kamēr dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6%.

Lasīt vairāk

02. "Skonto Group" uzņēmumu apgrozījums nākamgad plānots kopumā 350 miljonu eiro apmērā

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas "Skonto Group" deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, sacīja "Skonto Group" īpašnieks Guntis Rāvis. Savukārt šogad "Skonto Group" uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

"Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos," sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka "Skonto Group" ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā "Skonto Group" tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

Lasīt vairāk

03. Tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" kopējās investīcijas tiek lēstas ap 200 miljoniem eiro

Tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" kopējās investīcijas varētu būt gandrīz 200 miljoni eiro, teica būvkompānijas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš sacīja, ka šajās izmaksās iekļausies centra ēkas uzbūve, kā arī centra apkārtnē esošās infrastruktūras sakārtošana, kas paredz gan apkārt esošo ielu remontdarbus, gan arī atsevišķu estakāžu būvēšanu, lai centra apmeklētājiem būtu ērtāka piekļuve.

Ozoliņš arī atzīmēja, ka projekta īstenošanā plānots iestādīt vairāk nekā 700 jaunu koku, to skaitā arī vairāk nekā 400 dižstādu. Topošā centra vadītāja Saule Zabuļonīte norādīja, ka jaunais centrs nodrošinās vairāk nekā 1500 darbavietu.

"Akropole", kas patlaban tiek būvēta Maskavas ielā, Rīgā, būs viens no lielākajiem un modernākajiem iepirkšanās centriem Baltijā. Daudzfunkcionālais tirdzniecības centrs, kura kopējā platība būs aptuveni 98 000 kvadrātmetru, piedāvās vairāk nekā 200 veikalu, kafejnīcu un restorānu, ledus halli, kinoteātri, boulingu un bērnu spēļlaukumu. Tiek plānots, ka "Akropoles" būvniecības darbi tiks pabeigti 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Lasīt vairāk

04. BVKB direktora amatā ir iecelta Svetlana Mjakuškina

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatā 1.augustā stājās līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Svetlana Mjakuškina.

"Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu," jaunās BVKB direktores galvenos uzdevumus iezīmēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Vaicāta par prioritātēm BVKB direktores amatā, Mjakuškina norādīja, ka darbā kā prioritārus uzdevumus redz būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanu un uz riska analīzes principiem balstītu uzraudzības nodrošināšanu.

"Mans uzdevums ir mainīt BVKB darbu tā, lai visas uzraugošās darbības kā arī lielākie resursi tiktu tērēti tur, kur lielāki riski," sacīja Mjakuškina. Pagaidām gan viņa vēl nevarēja atbildēt, kādā veidā tiks noskaidroti objekti un jomas, kurās ir lielākie riski.

Lasīt vairāk

05. Būvniecībā ievieš elektronisko darba laika uzskaiti

No 1.jūlija tiek ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite trešās grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz vienu miljonu eiro. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā.

Tā izstrādē aktīvi sadarbojās Ekonomikas ministrija (EM) ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē, norādīja EM.

Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti. Tāpat likumā noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos identifikācijas risinājumus, bet apakšuzņēmējam būs pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki izmanto sistēmu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kas atradīsies finanšu darījumu un atpūtas kvartāla "New Hanza City" dzīvojamās apbūves kvartālā. Tapuši projekti arī divām pirmajām biroju ēkām. Tāpat šogad ir veikti sagatavošanās darbi un sākta infrastruktūras izbūve. Lietuviešu "Akropolis Group" šogad sācis aktīvus darbus 100 miljonu eiro vērtā tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībā, noslēgts līgums par 20 miljonu

Nozares neveiksmes

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 18,9 %, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 528,8 miljoni eiro. Galvenais iemesls tik straujam kritumam ir kavēšanās ar ES struktūrfondu apgūšanas sākšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Autoceļiem jau pieejami 312 miljoni eiro no ES fondiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi 13 projektus valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem par kopējo summu 183,5 miljoni eiro un 15 projektus par būvdarbiem uz valsts reģionālajiem autoceļiem par kopējo summu 128,7 miljoni eiro. Jau ir veikti maksājumi līgumu izpildītājiem aptuveni 107 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ap 20 miljoniem eiro 2016. gadā. 2014. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" kā pirmie sāka jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi, un šobrīd valsts ceļu jomā ir apstiprināti un tiek realizēti ES fondu projekti ar KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Mēģinās sakārtot nozari

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt aplokšņu algu īpatsvaru, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60 % no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. B. Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Šo mērķu sasniegšanai šovasar parakstīta vienošanās ar valdību.

Padomju ēku atjaunošanai vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro
Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām. Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju laika ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 084 3 129 3 085
Darbinieku skaits, tūkst. 68 68 65
Peļņa, milj. EUR 207 155 117
Rentabilitāte, % 4 3 2
Apgrozījums, milj. EUR 5 408 5 474 5 208
Apgrozījuma izmaiņas 13 1 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, SKONTO BŪVE, SIA, UPB, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, CEMEX, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 185 916 11.06 10 668 5.74% 1432
2. SKONTO BŪVE, SIA
E.Melngaiļa 1a, Rīga, LV-1010 T. 67821170
Celtniecības un remonta darbi 122 503 34.16 6 025 4.92% 181
Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2014 līdz 31.10.2015
3. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 84 342 -6.25 4 086 4.84% 461
4. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 74 759 6.64 5 359 7.17% 387
5. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Apdares materiāli: ražošana 71 160 -18.13 -17 669 -24.83% 335
6. BMGS S, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 33/35, Rīga, LV-1011
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 67 101 63.21 1 126 1.68% 20
7. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 65 376 -3.8 1 605 2.45% 82
8. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 63 439 -5.21 1 418 2.24% 515
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 912 -3.03 2 962 4.78% 1353
10. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 848 3.43 683 1.10% 269

Viedokļi

Autors: Normunds Grinbergs

Pircēji kļūst prasīgāki – tam jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem

Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem. Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā. Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to lasīt tālāk

Autors: Baiba Fromane

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Ieguldīs 145 530 eiro Rundāles novada domes ēkas energoefektivitātes uzlabošanā

Jelgava, 20.okt., LETA. Nākamgad plānots sākt darbus Rundāles novada domes ēkas energoefektivitātes uzlabošanai par 145 530 eiro, aģentūru LETA informēja Rundāles novada domes projektu speciāliste Laura Ārente. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Ēkai paredzēts nomainīt metāla ārdurvis un logus, nosiltināt pagraba pārsegumu, cokolu, ārsienas, bēniņus. Projekts paredz arī ventilācijas sistēmas uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Projekta "Rundāles novada lasīt tālāk

Autors: LETA

KP nav konstatējusi "Latgales ceļdaris" un "DSM meistari" aizliegtu vienošanos Daugavpils domes iepirkumā

Rīga, 20.okt., LETA. Konkurences padome (KP) nav konstatējusi SIA "Latgales ceļdaris" un SIA "DSM meistari" aizliegtu vienošanos Daugavpils domes iepirkumā par automašīnu stāvlaukuma izbūvi pie Daugavpils bērnu veselības centra, teikts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotajā paziņojumā. KP vēsta, ka 2017.gada 18.maijā, pamatojoties uz Konkurences likumu, ierosināta lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos "Latgales ceļdaris" un "DSM meistari" darbībās. Lietas izpētes ietvaros KP lasīt tālāk

Autors: LETA

Ieguldot 10 miljonus eiro, Rīgā top ugunsdrošības un dūmu vārstu ražotne

Rīga, 19.okt., LETA. Ieguldot 10 miljonus eiro, Bukaišu ielā 1, Rīgā, tiek būvēta uzņēmuma SIA "Amalva Baltija" viena no lielākajām "Komfovent" produkcijas ražotnēm Baltijā, kurā taps ugunsdrošības un dūmu vārsti, aģentūru LETA informēja būvfirmas "Velve" pārstāve Ieva Šaripo. Objekta kopējā platība būs 7000 kvadrātmetru un tajā nodarbinās apmēram 60 darbinieku. Šobrīd būvobjektā ir pabeigti zemes darbi, veikti pamatu betonēšanas darbi un konstrukciju montāža. Visi pamati zem kolonnām ir lasīt tālāk

Visas ziņas >>>