Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvniecības tirgus kļuvis nestabils

AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Būvniecības tirgus visu šo gadu ir bijis ļoti aktīvs, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu. Tas, nenoliedzami, ir labs signāls, jo liecina, ka makroekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Tomēr iepriekš ir bijuši arī ievērojami “tukšie periodi”, ko pēc tam nomainījusi piepeša augšupeja un apjomu kāpums. Rezultātā straujās pārmaiņas, kas notikušas salīdzinoši īsā laikā, ir novedušas pie tā, ka būvniecības tirgus ir kļuvis nestabils - tā elastība ir pārāk maza, lai pietiekami strauji reaģētu.
Būvniecības cikliskums ir novērojams arī “lielajās” ekonomikās, taču tur parasti notiek apjomu izlīdzināšanās pa reģioniem, turklāt izmaiņu apjoms un ātrums ir vairākas reizes zemāks nekā Latvijā. Mēs savā tirgū visas izmaiņas izjūtam krietni vien spēcīgāk. Domāju, ka šis faktors būtu jāņem vērā arī Ekonomikas ministrijai - prognozējot attīstības ciklus un savlaicīgi domājot, kā kritumus aizpildīt ar publisko finansējumu. Lai arī būvniecības apjomu kāpuma dinamika ir līdzīga kā pirms iepriekšējās krīzes, tomēr šobrīd nav taustāmu nelabvēlīgu ārējo apstākļu pārkaršanas eskalācijai. Savukārt tirgus stabilizācijai būtu vēlams jau šobrīd pārvērtēt prioritātes un plānot plūdenu apjomu “izlīdzināšanos” 2020-2023. gados.
Darbaspēka efektivitāte aizvien turpina kļūt par nozīmīgu izaicinājumu nozarē. Pastāv ļoti lielas atšķirības produktivitātē starp viena darbu veida veicējiem, vai dažādām “brigādēm” viena uzņēmuma ietvaros.
“RERE Grupa” atsevišķos objektos piesaista arī darbiniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas. Pastāv gan maldīgs uzskats, ka darbaspēka eksports tiek izmantots, lai ietaupītu - tā nav, turklāt prakse ir apliecinājusi, ka profesionāla darbaspēka piesaiste attaisnojas, jo motivēts un uz rezultātu orientēts darbinieks padara vairāk.
Šis gads “RERE Grupa” ir ļoti aktīvs, līdz ar to prognozējam pieaugumu. To noteikusi tādu lielu objektu īstenošana kā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonas būvniecība, nupat sākušies Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbi.
Priecē tas, ka mūsu portfelis kopumā ir kļuvis sabalansētāks un “veselīgāks” - tajā parādījušies ar vēstures un kultūras mantojumu saistīti projekti, piemēram, Siguldas, Cēsu, Alūksnes un Dobeles pilsdrupu restaurācija, tāpat vairāk nekā iepriekš īstenojam infrastruktūras uzlabošanas objektus - atjaunojam stadionus, remontējam pilsētu ielas.
«RERE Grupa» savus objektus neiedala pēc finansējuma avota, līdz ar to ir grūti pateikt, cik lielu īpatsvaru mūsu portfelī veido tie, kam ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Taču tas noteikti ir pietiekami nozīmīgs apjoms.
Vienlaikus jāatceras 2015.gads, kad norisinājās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un saistībā ar to aizkavējās Eiropas naudas apguve. Bija grūti, tomēr arī tad izdzīvojām.
Latvijas prezidentūras ES Padomē radītā Eiropas finansējuma apgūšanas aizkavēšanās bija ļoti liela makroekonomiska plānošanas kļūda un ievērojama problēma, kas atstājusi sekas Latvijas būvniecībā vēl joprojām. Tāpēc valdībai jau tagad būtu jāpārskata savs publisko būvniecības projektu portfelis un jāveic skrupuloza to pārvērtēšana. Jāapzinās, ka daļa no projektiem ir tapuši laikā, kad pastāvēja pilnīgi cita tirgus situācija un cenas, un jāpārplāno to īstenošana atbilstoši šābrīža situācijai.
Īstenojot pārdomātu projektu realizēšanas plānu, arī iespējamais Eiropas Savienības fondu finansējuma samazinājums būvniecībai kā nozarei nebūs kritisks, lai arī savas korekcijas tas ieviesīs. Galu galā būs citi ievērojami un šobrīd vēl neaktīvi starptautiski projekti, piemēram, Eiropas platuma dzelzceļa projekts “Rail Baltica”, kas daļēji kompensēs šobrīd pieejamā Eiropas finansējuma paredzamo kritumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EM: Būvniecības apmēri piecos gados augs par 51%, bet būvniecības izmaksas - par 21%

Nākamajos piecos gados pēc ekspertu prognozēm būvniecības apmēri palielināsies par 51,04%, bet būvniecības izmaksas pieaugs par 21,16%, liecina pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktais pētījums. Savukārt kombinētā metode (ekspertu un statistiskā) liecina par vēl straujāku prognozējamo pieaugumu - būvniecības apmēri piecos gados palielināsies par 93,33%, bet būvniecības izmaksas - par 23,53%. Pētījumā iesaistīto ekspertu prognozes paredz būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 8,6% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 3,91% gadā. Savukārt pētījuma kombinētā metode prognozē būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 14,01% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 4,32% gadā. Pētījumā secināts, ka būtiskākais faktors būvniecības izmaksu kāpumam būs strādnieku darba samaksa. Ekspertu prognoze liecina, ka tā vidēji gadā augs par 5,85% jeb par 32,89% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz strādnieku darba samaksas kāpumu par vidēji 9,69% gadā jeb 58,8% piecos gados.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības izmaksas trešajā ceturksnī - vidēji par 4,7% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp strādnieku darba samaksa 2018.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada trešo ceturksni pieaugusi par 9,2%, būvmateriālu cenas palielinājušās par 3,8%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kāpušas par 3,2%. Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 1%. Strādnieku darba samaksa ceturkšņa laikā pieaugusi par 2,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 1,2%, bet būvmateriālu cenas - par 0,2%.

Lasīt vairāk

03. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Kompānijas pārstāvji norādīja, ka Lietuvā šobrīd ir 39 "Lidl" veikali un arī Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali. Plānots, ka "Lidl" loģistikas centra platība būs 47 000 kvadrātmetru. "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine pauda gandarījumu, ka pēc vairākiem plānošanas gadiem "Lidl" ir sagatavojies ienākšanai Latvijā un sākusies loģistikas centra būvniecība, kurā plānots investēt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Tāpat viņš norādīja, ka "Lidl" loģistikas centrs būs viens no lielākajiem un modernākajiem, kā arī tehnoloģiski attīstītākajiem loģistikas centriem Latvijā.

Lasīt vairāk

04. Preses nama apkārtnē plāno uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes

Rīgā, teritorijā ap Balasta dambī esošo Preses namu, tuvāko desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes, liecina detālplānojums, kura izstrādi pasūtījis fonds "Lords LB Asset Management", kas tuvāko gadu laikā paredz attīstīt Preses nama apkaimē esošo teritoriju. Detālplānojuma izstrādātāji ir SIA "Grupa93", bet apbūves koncepta autori - SIA "Arhis Arhitekti", kuru pārstāvis Andris Kronbergs pastāstīja, ka pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, jo 2022.gada septembrī Preses namā plānots atvērt "IHG" grupas zīmola "Holiday Inn" viesnīcu. Līdz ar Preses nama ēkas pārbūvi, teritorijas pirmajā attīstības kārtā paredzēts pārbūvēt arī tipogrāfijas ēku, tās pirmajā stāvā izvietojot plašu ēdināšanas zonu. Savukārt uz tipogrāfijas jumta plānots izveidotas aktīvās atpūtas un sporta laukumu. Krišjāņa Valdemāra ielas pusē plānots uzbūvēt A klases biroju ēku. Šī ēka plānota 14.stāvu augstumā. "Arhis Arhitekti" izstrādātā apbūves koncepcija paredz izveidot arī darījumu centru ar biroju ēkām un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks izveidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.

Lasīt vairāk

05. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro. Sākotnējās projekta izmaksas bija 91,069 miljoni eiro, tomēr tagad izmaksas pieaugušas par 30,684 miljoniem eiro, kā rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums, lai iecerēto projektu īstenotu. Veselības ministrija iepazinusies ar izmaksu palielināšanās iemesliem un piekrīt, ka papildu finansējuma nepieciešamība ir pamatota. Šī iemesla dēļ ministrija iesniegusi Finanšu ministrijā (FM) papildu finansējuma pieprasījumu. Slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts 30.septembrī tika iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK). Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Pillar" ir noslēdzis līgumus par būvprojektu izstrādi divām daudzdzīvokļu ēkām, kas atradīsies finanšu darījumu un atpūtas kvartāla "New Hanza City" dzīvojamās apbūves kvartālā. Tapuši projekti arī divām pirmajām biroju ēkām. Tāpat šogad ir veikti sagatavošanās darbi un sākta infrastruktūras izbūve. Lietuviešu "Akropolis Group" šogad sācis aktīvus darbus 100 miljonu eiro vērtā tirdzniecības un izklaides centra "Akropole" būvniecībā, noslēgts līgums par 20 miljonu

Nozares neveiksmes

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 18,9 %, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 528,8 miljoni eiro. Galvenais iemesls tik straujam kritumam ir kavēšanās ar ES struktūrfondu apgūšanas sākšanu.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Autoceļiem jau pieejami 312 miljoni eiro no ES fondiem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi 13 projektus valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem par kopējo summu 183,5 miljoni eiro un 15 projektus par būvdarbiem uz valsts reģionālajiem autoceļiem par kopējo summu 128,7 miljoni eiro. Jau ir veikti maksājumi līgumu izpildītājiem aptuveni 107 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ap 20 miljoniem eiro 2016. gadā. 2014. gadā VAS "Latvijas Valsts ceļi" kā pirmie sāka jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi, un šobrīd valsts ceļu jomā ir apstiprināti un tiek realizēti ES fondu projekti ar KF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Mēģinās sakārtot nozari

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt aplokšņu algu īpatsvaru, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60 % no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. B. Fromane uzskata, ka ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz pusi. Šo mērķu sasniegšanai šovasar parakstīta vienošanās ar valdību.

Padomju ēku atjaunošanai vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro
Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro. Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām. Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju laika ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 084 3 129 3 085
Darbinieku skaits, tūkst. 68 68 65
Peļņa, milj. EUR 207 155 117
Rentabilitāte, % 4 3 2
Apgrozījums, milj. EUR 5 408 5 474 5 208
Apgrozījuma izmaiņas 13 1 -5
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, BINDERS, Ceļu būves firma SIA, CEMEX, SIA, BMGS S, Pilnsabiedrība. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 185 916 11.06 10 668 5.74% 1432
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 84 342 -6.25 4 086 4.84% 461
3. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 74 759 6.64 5 359 7.17% 387
4. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Apdares materiāli: ražošana 71 160 -18.13 -17 669 -24.83% 335
5. BMGS S, Pilnsabiedrība
Ģertrūdes 33/35, Rīga, LV-1011
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 67 101 63.21 1 126 1.68% 20
6. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 65 376 -3.8 1 605 2.45% 82
7. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 63 439 -5.21 1 418 2.24% 515
8. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 912 -3.03 2 962 4.78% 1353
9. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 61 848 3.43 683 1.10% 269
10. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 60 997 45.07 -922 -1.51% 421

Viedokļi

Autors: Normunds Grinbergs

Pircēji kļūst prasīgāki – tam jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem

Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem. Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā. Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to lasīt tālāk

Autors: Baiba Fromane

"Aplokšņu algu" mazināšanai būvniecībā jāievieš references algas vai nozares ģenerālvienošanos

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās, kas ļautu ievērojami samazināt "aplokšņu algu" īpatsvaru. Otrs variants ir noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, ko paredz Darba likums. Ja šo vienošanos noslēgtu uzņēmumi, kas veido 60% no nozares apgrozījuma, tad pārējiem tā būtu obligāti jāievēro. Ar šiem pasākumiem jau tuvākajos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē varētu samazināt uz lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Eko osta" apšauba pēc "Skonto būves" iesnieguma sākto kriminālprocesu un dēvē to par mēģinājumu ietekmēt tiesvedību

Rīga, 21.febr., LETA. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eko osta" pauž šaubas par Valsts policijas (VP) sākto kriminālprocesu un uzskata, ka tas ir uzņēmuma SIA "Skonto būve" mēģinājums ietekmēt tiesvedību par parāda piedziņu, aģentūrai LETA pauda "Eko ostas" valdes loceklis Andrejs Laškovs. LETA jau ziņoja, ka Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc būvfirmas "Skonto būve" iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eko osta" valdes rīcību. Pēc "Skonto lasīt tālāk

Autors: LETA

Konkurences padome atļāvusi "Kesko Senukai Latvia" nomāt daļu no "Nodus" tirdzniecības telpām Cēsu novadā

Rīga, 20.febr., LETA. Konkurences padome (KP), izvērtējot 22.janvārī saņemto apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru būvmateriālu tirgotājs "Kesko Senukai Latvia" iegūst būvmateriālu tirgotāja "Nodus" aktīvus, nolēmusi atļaut "Kesko Senukai Latvia" iegūt tiesības nomāt daļu no "Nodus" piederošām tirdzniecības telpām tirdzniecības centrā "Nodus" Cēsu novada Vaives pagastā, aģentūru LETA informēja KP. KP lēmumā skaidrots, ka "Nodus" nodarbojas ar būvmateriālu, mājsaimniecības un remonta lasīt tālāk

Autors: LETA

"Cemex" pārdod Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvus Vācijas "Schwenk"

Rīga, 20.febr., LETA. Meksikas cementa ražošanas koncerns "Cemex, S.A.B. de C.V." ("Cemex") trešdien paziņojis par uzņēmumam piederošo aktīvu Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdošanu, ko par aptuveni 340 miljoniem eiro iegādājusies vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupa "Schwenk", aģentūru LETA informēja "Cemex". Pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj vienu cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>