Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2015 gadam pret 2014 gadu Industrijas pēc 2015 gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi ES fondi
Kā uzņēmumiem dzīvot pēc ES fondiem? Ārvalstu investoru padome Latvijā
Eksportētāju TOP Jaunie tirgi - ne tikai atrast, bet arī saglabāt
Altum – startup Startup Kā Latvijā izaudzēt vienradzi?
Biedrību TOPs Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Startup Kā Latvijā izaudzēt vienradzi?

Airisa Ādamsone, LETA

Startapi visā pasaulē izaicina tradicionālos biznesa modeļus un rada jaunas, iepriekš neiedomātas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Taču ar labu ideju vien nepietiek, vajag arī biznesa plānu, kā ieceri komercializēt un pārvērst pelnošā, lietotāju iecienītā produktā vai pakalpojumā. Kā Latvijā labu ieceri attīstīt līdz tirgū pieprasītam produktam? Kā izaudzēt vienradzi jeb startapu, kura vērtība sasniedz vienu miljardu ASV dolāru?

85 miljoni eiro sākuma kapitālam un izaugsmei

Pašreizējā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā Latvijā no Eiropas fondu līdzekļiem apmēram 85 miljoni eiro paredzēti riska kapitālam, un tie tiks ieguldīti caur četru fondu veidiem: akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro, sēklas un sākuma kapitālam - 30 miljoni eiro, izaugsmei - 30 miljoni eiro, biznesa eņģeļiem - 10 miljoni eiro. Šie produkti paredzēti tirgus nepilnību novēršanai, tie viens otru papildinās, sniedzot riska kapitāla investīcijas visās uzņēmējdarbības stadijās, stāsta "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes loceklis Juris Vaskāns.

Uzņēmumu dzīves cikla sākumposmam - idejas attīstībai, startapu veidošanai un attīstībai - paredzēti akcelerācijas fondu līdzekļi. Seko sēklas un sākuma finansējums, vēlāk - izaugsmei paredzētais finansējums.

Akcelerācijas fondiem paredzētie 15 miljoni eiro tiks sadalīti trīs konkursa kārtībā izraudzītiem fondiem. Pēc tam katrs fonds savāks līdz desmit komandām un sāks ar tām akcelerācijas darbu. Katrā komandā drīkst investēt līdz 50 000 eiro, kas šo finansējumu varēs izlietot iecerētā produkta attīstībai un pakalpojumiem nepieciešamajās jomās, piemēram, grāmatvedībā, jurisprudencē vai kādā citā specifiskā jomā. Šajā posmā sekmīgi parasti ir apmēram 10% no projektu iecerēm. Projektiem, kuri būs gatavi tālākai uzņēmuma attīstībai, nākamajā kārtā būs pieejami līdzekļi līdz 250 000 eiro.

"Šī procesa ideja ir pēc iespējas ātrāk iet uz priekšu. Investīcijas ir vēlamas tehnoloģijās, un šādus ieguldījumus nevar ilgi stiept garumā, jo citādi tehnoloģijas jau būs novecojušas brīdī, kad ieceri mēģinās ieviest tirgū," skaidro "Altum" valdes loceklis Vaskāns. Viņš aicina jaunos talantus jau tagad gatavot idejas, ko piedāvāt akcelerācijas fondiem, kas darbību varētu sākt 2017.gada otrajā pusē. "Idejas var būt trakas, bet tām jābūt vērstām uz biznesu, jāzina, kā ideja spēs nopelnīt naudu," saka Vaskāns. "Akcelerācijas līdzekļi domāti jaunām, zaļām idejām, bet ne nepieredzējušiem cilvēkiem."

Tiek lēsts, ka arī sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondi investīciju periodu sāks un finansējums saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejams 2017.gada beigās.

Biznesa eņģeļi - investīcijas un padomi

Labām biznesa idejām nav jāgaida 2017.gads, var meklēt citas finansējuma piesaistes iespējas, piemēram, vērsties pie biznesa eņģeļiem. Latvijas Biznesa eņģeļu asociācija (LatBAN) regulāri rīko investīciju sesijas, kurās satiekas investori un jaunie uzņēmēji. Biznesa eņģelis investē savus privātos līdzekļus biznesa projektos un ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem ar strauju izaugsmes potenciālu to agrīnā attīstības stadijā. Biznesa eņģeļa pieredze uzņēmējdarbībā un kontaktu loks dod iespēju atrast projektam īsāko ceļu uz peļņu, skaidro LatBAN. Līdz šim klātienē LatBAN investīciju sesijās prezentēti vairāk nekā 150 projekti, notikušas 20 investīcijas, un kopumā investēti vairāk nekā 1,6 miljoni eiro.

Stimuls startapu dzimšanai un augšanai

Tomēr ar investīcijām vien ir par maz startapu izrāvienam. "Altum" valdes loceklis Vaskāns uzsver, ka startapiem nepieciešama atbalstoša nodokļu politika. Startapam ir tikai izdevumi, tam nevar būt tāda pati nodokļa likme kā uzņēmumam, kas strādā jau ilgstoši un pelna. "Prasīt startapam maksāt nodokļus ir tāpat kā teikt bērnudārzniekam, ka viņa kārta iet pēc pusdienām," salīdzina Vaskāns.

Atbalsts jaunuzņēmumiem nepieciešams arī citās jomās - izskanējuši aicinājumi atvieglot vīzu režīmu kvalificētam darbaspēkam, vienkāršot grāmatvedību, ieviest akciju opciju iespēju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo vairums startapu ir tieši šī juridiskā forma, nevis akciju sabiedrība. Būtu nepieciešams atvieglot uzņēmuma likvidēšanas procedūras, ja iecere tomēr neizdodas. Pieredze rāda, ka vidēji no desmit startapiem par veiksmīgu uzņēmumu izaug viens, divi.

Aicinājumu veidot startapiem piemērotu nodokļu režīmu saklausījusi Ekonomikas ministrija. Tās piedāvātais atbalsts strauji augošiem startapiem varētu būt viens no ambiciozākajiem piedāvājumiem Baltijā, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Iecerēts, ka atbalsts būs iespējams, ja uzņēmums saņēmis investoru atbalstu, riska kapitāla ieguldījumu vismaz 30 000 eiro apmērā. Ja saņemts riska kapitāla atbalsts, būs divas iespējas. Viens režīms - uzņēmums par katru darbinieku maksā fiksētu samaksu 250 eiro apmērā, kas aiziet minimālās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa segšanai. Otrs režīms, kas ir ambiciozāks un jau iestrādāts Eiropas fondu programmās, ļauj 45% no izmaksām segt, ja ir piesaistīti augsti kvalificēti darbinieki - piesakoties programmā, nodokļu daļa tiek kompensēta. Šādu atbalstu varētu saņemt piecus gadus, paredz iecere.

Ekonomikas ministrijas mērķis ir, lai gadā veidotos apmēram 20 augsti kvalificēti tehnoloģiju startapi. Ašeradens uzskata, ka Latvijā arvien ātrāk attīstās startapu kultūra. Viņaprāt, Latvija varētu kļūt par vietu, kur startapi vēlētos sākt, bāzēt savu darbību. Vienlaikus ministrs atzīst, ka Latvija ir mazliet iedzinējos. Pasaulē notiek zināma specializācija startapu jomā, un Latvijai būtu jāsasniedz kāds kvantitatīvais mērogs, lai varētu izvēlēties, kas būtu Latvijas specializācija jaunuzņēmumu jomā.

"Fintech" potenciāls

No valsts politikas atkarīgs, vai viena no startapu attīstības jomām varētu būt finanšu tehnoloģijas jeb "fintech". Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš cer, ka valsts politika būs atbalstoša "fintech" nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi "fintech" uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

Asociācijas vadītājs kritizē, ka pašlaik valsts "fintech" jomā ir drīzāk kavējoša, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformu celmlauzis "Mintos" saskaras ar to, ka valsts vairāk darbojas kā uzraugs, vairāk skatās no patērētāju viedokļa, ne tik daudz domā, kā radīt atbalstošu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai.

Latvijā ir potenciāls "fintech" izaugsmei, jo mūsu valstī banku sektors vienmēr bijis liels un nozīmīgs un ir ļoti daudz labu un pieredzējušu finanšu speciālistu, uzskata Āboltiņš. Latvijā arī ir spēcīgi informācijas tehnoloģiju speciālisti. Tas ļauj "fintech" uzņēmumiem, kas balstīti uz informācijas tehnoloģijām, sekmīgi attīstīties un daudz vieglāk iziet ārvalstu tirgos. "Ja uzbūvē kādu unikālu, ļoti labu tehnoloģisku risinājumu, tad ļoti ātri var iekarot ārvalstu tirgus, pat visu pasauli. Tā ir priekšrocība, ko vajadzētu izmantot," aicina Āboltiņš un piebilst, ka pasaulē ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā "fintech" uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu.

Zināšanas - atslēga uz idejām auglīgu vidi

Lai labas idejas tiktu pārvērstas daudzsološos biznesa projektos, nepieciešami entuziasma un uzņēmības pilni ideju īstenotāji. Tāpēc vairāk jāizglīto sabiedrība, un jāsāk jau ar skolas solu. "Ja nav skolu, nav izglītības, nav studentu. Ja nav studentu, tad nav zinātnieku. Ja nav zinātnieku, tad nav R&D, bet, ja nav R&D, tad startapi nevar sekmīgi attīstīties," saka "Altum" valdes loceklis Vaskāns. Viņš skaidro: "Ja cilvēki iesaistīsies startapos, veidosies sniega bumbas efekts. Tie, kas vienreiz piedalījušies, pēc tam piedalīsies atkal un atkal."

"Altum" valdes loceklis vēlas Latvijā uzlabot zināšanas un izpratni par startapiem un riska kapitāla fondiem. Pašlaik gan sabiedrībā kopumā, gan uzņēmēju vidū zināšanas par riska kapitālu ir nepietiekamas. Pēc "Altum" pasūtījuma veikta aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par riska kapitālu. Par finansējuma iegūšanu no riska kapitāla fondiem dzirdējuši vien 17% Latvijas iedzīvotāju. Uzņēmēju vidū par finansējuma iegūšanu no riska kapitāla fondiem dzirdējuši mazāk nekā puse - 41%. No tiem uzņēmējiem, kas dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, 36% savas zināšanas vērtē kā viduvējas, 27% kā drīzāk sliktas, bet 9% kā ļoti sliktas. "Šie rezultāti kopumā liecina, ka vēl tāls ceļš ejams, lai veicinātu gan uzņēmēju, gan visas sabiedrības izpratni par riska kapitālu," secina Vaskāns un piebilst, ka riska kapitāls ir vienīgais veids, kā finansēt strauji augošus uzņēmumus, kuriem nav nekā cita kā vien ideja un nosaukums.

Plaukst startapu komūna

Labas pieredzes stāsti palīdz saausīties un sākt rīkoties tiem, kas savu biznesa ideju vēl auklē azotē. Startapu rašanos un došanos pasaulē varētu sekmēt arvien aktīvākā startapu komūna Latvijā.

Nodibināta Latvijas Startapu asociācija, kuras biedru vidū ir jau labi zināmie uzņēmumi "Infogr.am", "AirDog", koprades telpa "TechHubRiga", kā arī citi startapi, organizācijas un privātpersonas. Organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas startapu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt startapu kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses.

Asociācijas apkopotie dati rāda, ka Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas jau vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Turklāt tā ir tikai publiski pieejamā informācija, jo divu lielāko darījumu - "Ask.fm" un "CoBook" pārdošanas - un vēl dažu investīcijas darījumu summas netiek izpaustas, bet to iespaids uz jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību Latvijā ir vērā ņemams. Starp lielākajiem investīciju piesaistītājiem asociācija min jaunuzņēmumus "BitFury", "CreamFinance", "AirDog", "Mintos", "Infogr.am", "Clusterpoint".

Startapu asociācijas moto "Start in Latvia. Go Global!" jeb "Sāc Latvijā. Darbojies globāli!" raksturo startapu būtību - tie var izaugt par visā pasaulē bez robežām strādājošiem uzņēmumiem. Tie var izaugt no Latvijas, bet var arī izvēlēties citu atspēriena punktu, ja mūsu valstī nebūs gana atbalstoša vide izaugsmei.

Veiksmīgi Latvijas startapi

"Infogr.am"

Datu vizualizācijas rīks, kas tiešsaistē ļauj ērti un ātri publicēt datus vizuāli uzskatāmā veidā. "Infogr.am" ik mēnesi apmeklē 30 miljoni lietotāju no vairāk nekā 200 valstīm un teritorijām.

"Infogr.am" 2012.gada februārī dibināja Uldis Leiterts, Raimonds Kaže un Alise Semjonova. Pašlaik uzņēmums bāzēts Rīgā un Sanfrancisko. SIA "Infogram" pilnībā pieder ASV reģistrētajam "Infogram Software Inc.". SIA "Infogram" 2014.gadā apgrozīja 416 077 eiro, strādāja ar 683 062 eiro zaudējumiem.

"Edurio"

Latvijas jaunuzņēmums "Edurio" izstrādā skolām tīmekļa rīkus, kas izglītības procesā nodrošina atgriezenisko saiti. 2016.gadā uzņēmums saņēma 1,86 miljonu eiro grantu no Eiropas Savienības izpētes un inovāciju grantu programmas "Horizon 2020". Šis grants ir lielākais, kādu no programmas saņēmis kāds Latvijas jaunuzņēmums. Grants paredzēts uzņēmuma tālākai attīstībai un izglītības kvalitātes pilnveidei Eiropas mērogā. "Edurio" piesaistījis investīcijas vairāk nekā 300 000 eiro apmērā no riska kapitāla sabiedrības "Imprimatur" un individuāliem investoriem Austrālijā un Lielbritānijā.

Latvijā "Edurio" pārstāv 2014.gadā dibinātā SIA "Edurio", kas pieder Lielbritānijā reģistrētajam "Edurio Ltd". SIA "Edurio" 2015.gadā darbojās ar 9464 eiro apgrozījumu un 91 321 eiro zaudējumiem. "Edurio" 2014.gadā dibināja Jānis Strods, Ernests Jenavs, Jānis Gribusts.

"Clusterpoint"

Latvijā izveidots programmatūru izstrādātājs, kas sniedz datubāzu uzglabāšanas un vadības mākoņpakalpojumus uzņēmumiem visā pasaulē. "Clusterpoint" bāzēts Rīgā, tam ir birojs Lielbritānijā, bet datu centri izvietoti Rīgā, Londonā un Čikāgā.

SIA "Clusterpoint" dibināta 2006.gadā. 2015.gadā SIA "Clusterpoint" strādāja ar 415 690 eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro zaudējumiem. Uzņēmuma īpašnieks ir Lielbritānijā reģistrētais "Clusterpoint Group Limited".

2012.gadā riska kapitāla kompānija "Baltcap" investēja "Clusterpoint" vienu miljonu eiro. 2015.gadā "Clusterpoint" saņēma prestižo Eiropas inovāciju balvu "Bully 2015" kategorijā "Young Bully" jeb "Jaunbuļļi".

"AirDog"

"AirDog" ražo bezpilota lidaparātus, kas autonomi seko sportistam un filmē viņu ar "GoPro" sporta kameru. 2014.gadā uzņēmums sekmīgā kampaņā kolektīvā finansējuma vietnē "Kickstarter" savāca 1,37 miljonus ASV dolāru. Pēc tam uzņēmumam tika piesaistītas arī riska kapitāla investīcijas. Saskaņā ar Latvijas Startapu asociācijas publicēto informāciju "AirDog" līdz šim piesaistījis gandrīz sešu miljonu eiro finansējumu.

Latvijas uzņēmuma SIA "Airdog" vienīgais īpašnieks ir ASV reģistrētais "Airdog Inc.". SIA "Airdog" 2015.gadā strādāja ar 188 286 eiro apgrozījumu un 941 471 eiro zaudējumiem.

Avoti: Uzņēmumu sniegtā informācija, "Firmas.lv", aģentūras LETA arhīvs, Latvijas Startapu asociācija "Startin.lv".
Uz augšu