Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2015 gadam pret 2014 gadu Industrijas pēc 2015 gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi ES fondi
Kā uzņēmumiem dzīvot pēc ES fondiem? Ārvalstu investoru padome Latvijā
Eksportētāju TOP Jaunie tirgi - ne tikai atrast, bet arī saglabāt
Altum – startup Startup Kā Latvijā izaudzēt vienradzi?
Biedrību TOPs Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Labklājība



Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, EUR (CSP Dati) Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, % (CSP dati)

Patēriņa izdevumi reģionos vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī Bezdarbniek skaits, tūkst (CSP dati)

Kopumā labklājība valstī pēdējos 5 gados ir nedaudz uzlabojusies. Kopējais ienākumu pieaugums par 2% apsteidz izmaksu pieaugumu. Citiem vārdiem sakot Latvijas iedzīvotāju maciņos paliek pāri par 2% vairāk naudas nekā 2011. gadā. Vislēnākais vidējais pieaugums 17% apmērā ir bijis Latgalē. Salīdzinājumam Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē tas ir bijis virs 19% periodā 2011-2015. Cerības attiecībā uz Latgali vieš fakts ka periodā 2014-2015 ienākumu pieaugums Latgalē ir bijis straujākais no visiem reģioniem- gandrīz 7,5%. Vidzemē tas attiecīgajā periodā sastādīja 7%, Pierīgā 6,2 Kurzemē 6% un Zemgalē 5,6%. Absolūtos skaitļos Pierīgas reģions saglabā līderpozīcijas ar vidējo ienākumu līmeni gandrīz 900 EUR, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējos reģionos, kur ienākumu līmenis nepārsniedz 700 EUR. Līdz ar to var secināt ka, neskatoties uz dažām pozitīvām attīstības pazīmēm, kopumā Latvijās saglabājās ļoti liela reģionālā nevienlīdzība, un nekas neliecina, ka tā varētu tuvākajā laikā ievērojami samazināties.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Pierīgā, Zemgalē un Latgalē pēdējos 2 gados ir nedaudz palielinājies. Latgalē pieaugums bija vismazākais- tikai 0,08%, Pierīgā 0,5%, bet Zemgalē 0,7%. Tomēr pēdējo gadu pieaugums nespēj kompensēt iepriekšējo gadu (2011-2014) negatīvo tendenci, tādēļ arī kopējais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits visos reģionos ir samazinājies. Novērtējot šādu tendenci ir grūti prognozēt pozitīvu attīstības scenāriju. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājums negatīvi ietekmē gan uzņēmumu iespēju piesaistīt kvalificētu darbaspēku gan arī valsts finanses kopumā jo samazinās nodokļu maksātāju skaits.

Uz augšu