Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2015 gadam pret 2014 gadu Industrijas pēc 2015 gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi ES fondi
Kā uzņēmumiem dzīvot pēc ES fondiem? Ārvalstu investoru padome Latvijā
Eksportētāju TOP Jaunie tirgi - ne tikai atrast, bet arī saglabāt
Altum – startup Startup Kā Latvijā izaudzēt vienradzi?
Biedrību TOPs

Jaunie tirgi - ne tikai atrast, bet arī saglabāt

Ingrīda Mičāne, LETA

Pirms diviem gadiem piedzīvotais trieciens Krievijas embargo izskatā pārtikas industriju izrāva no ierastajām sliedēm un lika drudžaini meklēt jaunus tirgus. No saņemtā trieciena daži tā arī neatguvās, tikmēr pārējie izdarīja secinājumus - ar kaimiņvalsti darījumos vairs neielaisties, bet jaunu tirgu meklējumos apgūt iespējami plašāku ģeogrāfiju. Taču par lielāko problēmu izrādījās nevis jaunu galamērķu atrašana, bet gan - noturēšana, kas izdevies vien retajam.

Krievija bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, pirms embargo uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem vidēji 660 miljonu eiro vērtībā ik gadu. Kad šis tirgus pazuda, piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji bija spiesti meklēt jaunus tirgus un tos arī atrada, taču pusotra gada laikā visus galamērķus nav izdevies noturēt. Līdz ar to nozare joprojām atrodas lielu izaicinājumu priekšā, daudzi no uzņēmumiem balansē uz naža asmens un katrs nākamais satricinājums vai neveiksme tiem var būt liktenīga.

Starts bija labs

Aplūkojot pārtikas produktu eksporta bilanci jaunajos tirgos katrā sektorā, aina rāda, ka laikā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6% no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Starts bija labs, bet 2016.gada nogalē no jaunajiem tirgiem aktīvi vairs tikai 16. Sevišķi izceļami tādi eksporta galamērķi kā Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Gruzija, Jordāna, Kirgizstāna, Ķīna, tāpat arī pirmajā pusgadā pienrūpniekiem izdevies sākt eksportu uz Irāku, Irānu un Kuveitu, kā arī būtiski kāpināt eksportu uz Saūda Arābiju un Izraēlu.

Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Vislabāk veicies tādos eksporta galamērķos kā Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Gruzija, Jordāna, Kirgizstāna, Ķīna. Arī šeit starts bija labs, taču no jaunajiem galamērķiem saglabājusies tikai Kosova. Tiesa, vienlaikus būtiski izdevies kāpināt eksportu uz līdzšinējiem tirgiem - Beļģiju, Čehiju, Franciju, Norvēģiju, Uzbekistānu, Spāniju.

Saldētu zivju segmentā eksports sākts kopumā uz desmit jauniem tirgiem, kopējai vērtībai sasniedzot 0,26 miljonus eiro, kas ir 0,2% no eksporta vērtības, taču arī šeit šogad saglabājās tikai viens aktīvs jaunais tirgus - Serbija. Eksportu izdevies kāpināt uz diviem esošajiem tirgiem - Portugāli un Gruziju.

Savukārt zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kā Ķīna, Ēģipte, Honkonga, Makao, Meksika, Jaunzēlande, Somālija u.c., kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3% no kopējās eksporta vērtības.

Kopējais pārtikas produkcijas eksports

Arī šeit aina nav optimistiska - no šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai četri - Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija. Zivrūpnieki otrajā pusgadā gan sākuši eksportu uz tādiem jauniem galamērķiem kā Panama, Papua-Jaungvineja un Irāka.

Konkurence un vietējo pretspars

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā uzskata, ka noturēšanos jaunapgūtajos tirgos sarežģī milzīgā konkurence un vietējais lobijs. Raugies kur gribi, jaunpienācējus neviens ar ovācijām nesagaida, jo tas nozīmē pastiprinātu konkurenci vietējiem. Līdz ar to vietējo tirgu lobijs strādā nevainojami, turklāt skaudības vērta ir pircēju, īpaši Skandināvijā, lojalitāte pret vietējo produktu. Tāpat Latvijas uzņēmumi pēc jauna tirgus atrašanas un testa partijas veiksmīgas realizācijas līguma slēgšanas priekšvakarā atduras pret faktu, ka tomēr nespēs piegādāt klientam nepieciešamo kravu apjomu. "Tikmēr vietējais tirgus ir ierobežots un faktiski attīstās uz jaunu produktu piedāvājumu rēķina, kas aizvieto "vecos" produktus, kā arī uz importa produkcijas rēķina, jo vietējie ražotāji atsevišķos segmentos izkonkurē ārvalstu ražotājus. Ar vairākiem tirgotājiem jau ir izdevies atrast kopsaucēju, tādēļ ceram, ka jau tuvākajā laikā mēs veikalu plauktos redzēsim daudz vairāk Latvijā ražotas produkcijas. Igaunijā, piemēram, šobrīd veikalu plauktos vietējā piena īpatsvars ir ap 95%, kamēr pie mums Latvijā tie ir 75%," norāda asociācijas vadītāja Ināra Šure.

Smagnējs un dārgs process

Kā vienu no šķēršļiem paši rūpnieki, kā arī asociācijas un atbildīgā ministrija min faktu, ka jaunu tirgu apgūšana ir lēns un simtiem tūkstošu eiro dārgs process, jo eksportētājiem nepieciešamas laikietilpīgas procedūras pārbaudēm un sertifikātiem. Lietas labā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan iegulda savu artavu, iespējami operatīvi saskaņojot nepieciešamos sertifikātus. Šogad vien pārtikas ražotājiem ir iespēja savu produkciju eksportēt uz pieciem jauniem reģioniem. Papildus jau iepriekš saskaņotajiem sertifikātiem produktu eksportam uz trešajām valstīm PVD šogad ir saskaņojis sertifikātus piena un piena produktu eksportam uz Irākas Kurdistānas reģionu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, termiski apstrādātas liellopu gaļas un gaļas produktu eksportam uz Austrāliju, zvejas produktu eksportam uz Melnkalni un dzīvnieku barībai paredzētu zivju miltu eksportam uz Moldovu. Kopumā piena produktu eksportam saskaņoti sertifikāti ar 33 pasaules valstīm, dažādu sugu dzīvnieku gaļas produktu eksportam - ar 13 valstīm, zvejas produktu eksportam - ar 26 valstīm, olu produktu eksportam - ar 13 valstīm. Ja valsts, uz kuru uzņēmējs vēlas eksportēt produkciju, nav starp tām, ar kurām sertifikāti jau saskaņoti, saņemot ieinteresētā uzņēmēja iesniegumu, PVD vēršas pie potenciālās importētājvalsts dienesta, bet procesa virzība lielā mērā ir atkarīga no importētājvalsts ieinteresētības konkrēto produktu ievešanā un atbildīgā uzraudzības dienesta operativitātes un konstruktīvas darbības. Ir valstis, ar kurām saskaņošanas process aizņem dažus mēnešus, bet ir arī valstis, ar kurām tas rit gadu un pat ilgāk, jo pirms sertifikāta saskaņošanas var tikt pieprasīta konkrētu uzņēmumu izvērtēšana, importētājvalsts atbildīgais dienests var vēlēties veikt inspekciju potenciālajā eksportētājuzņēmumā utt. Visaktīvāko interesi par jaunu trešo valstu tirgu apgūšanu pauž zvejas produktu un piena produktu ražotāji. Pieaug interese arī par putnu gaļas eksportu uz Āzijas reģionu. 2015.gadā izdevās saskaņot eksporta sertifikātus ar Ķīnu, tādējādi radot iespēju 12 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem un 33 zvejas pārstrādes uzņēmumiem uz šo valsti eksportēt piena un zvejas produktus. Tāpat pagājušajā gadā saskaņoti sertifikāti olu eksportam uz ASV, olu un olu produktu eksportam uz Omānas Sultanātu, piena produktu eksportam uz Indiju, Turciju un Maķedoniju, zvejas produktu eksportam uz Ēģipti, Kataru, Maroku un Turciju.

Galvenās kokrūpniecības eksporta partnervalstis 2016. gads

Mežrūpniekiem gada nelāgais pārsteigums - "Brexit"

Mežrūpniekiem jaunu tirgu meklējumi pēc Krievijas tirgus zaudēšanas nav bijuši tik aktuāli kā lauksaimniecības un pārtikas nozarei, jo uz kaimiņvalsti eksports veikts nelielā apjomā - apmēram 1,5% no visa eksporta apjoma. Nozares lielākie tirgi ierasti ir Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā, kur šogad pirmajā pusgadā no kopējā apjoma 1,053 miljardu eiro vērtībā eksportēti attiecīgi 19% par 2012 miljoniem, 11% par 118 miljoniem un 9% par 103 miljoniem eiro.

Taču tieši Apvienotajā Karalistē šogad piedzīvots nepatīkams un negaidīts pārsteigums pēc lēmuma izstāties no Eiropas Savienības. "Brexit" Latvijas kokrūpniekiem nozīmē ilgstošu neziņu saistībā ar prognozējamo būvniecības apsīkumu un attiecīgi - eksporta kritumu vismaz uz kādu laiku, kā arī lielas bažas sagādā iespējamais zviedru kokrūpnieku konkurētspējas pieaugums. Tā kā briti paši īsti vēl nezina, kā tālāk attīstīsies izstāšanās birokrātiskā procedūra un cik ilgu laiku tas prasīs, uzņēmējiem tas nozīmē ilgstošu neziņu, norādījis Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Skaidrs, ka investīcijas Lielbritānijas būvniecībā uz kādu laiku apsīks, bet tas nozīmē kokmateriālu eksporta kritumu, jo vismaz 50% kokmateriālu aiziet tieši būvniecībai un mēbelēm. Problēmu saasināja referendumam sekojošais mārciņas vērtības kritums, jo līgumi noslēgti sterliņu mārciņās un attiecīgi ienes mazāk eiro. Turklāt mārciņas svārstības kalpo par labu zviedru kronas lejupslīdei, kas savukārt zviedriem ļauj kļūt daudz konkurētspējīgākiem nekā eirozonas nozarei. Pēc asociācijas aplēsēm, Latvijas kokrūpniecības eksports uz Lielbritāniju pērn bija 390 miljonus eiro vērts salīdzinājumā ar 329 miljoniem 2014.gadā. Savukārt laikā no šā gada janvāra līdz aprīlim eksporta vērtība sasniedza 132 miljonus eiro, kas ir apmēram 18% no visa eksporta. Visvairāk uz Lielbritāniju izved skujkoku zāģmateriālus - apmēram 190 miljonu eiro vērtībā, bērza saplāksni - 25 miljoni eiro, lapu koku zāģmateriālus - 12 miljoni eiro, kā arī koka mēbeles, kuru vērtība pērn veidoja 12 miljonus eiro, bet šā gada četros mēnešos - 3,61 miljonu eiro.

Krīzēs rūdītie

Zivrūpnieki kopš Latvijas valsts atjaunošanas gājuši cauri daudzām krīzēm - gan 1998.gada rubļa defoltam, 2004.gada lielajam benzopirēna skandālam, gan vispārējai ekonomiskajai krīzei 2008./2009.gadā, taču nozare vienmēr ir spējusi atkopties un kļūt stiprāka. Arī 2015./2016. gads nav bijis vienkāršs. Īsā laikā zaudēta puse no tradicionālajiem tirgiem, un šos apjomus īsā laikā neaizstāja citi tirgi. Līdz ar to galvenie īstermiņa uzdevumi ir darīt visu, lai saglabātu nozari un tās uzņēmumus, arī pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, štatu samazināšanu un dīkstāves periodus, kuri kaut kā ļauj pārdzīvot šo laiku. Kā norāda SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele, līdzās Krievijas tirgus zaudēšanas sekām visu šo gadu turpinās valūtas vērtības kritums Uzbekistānā, Azerbaidžānā un citās reģiona valstīs, kas jau tā trūcīgo šo valstu patērētāju padarīja vēl trūcīgāku. Eksports uz trešajām valstīm samazinājies par 48%, bet lielākie noieta tirgi šajā valstu grupā joprojām ir Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Gruzija un Ukraina. Tomēr nozare 2016.gadā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā un Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijā, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados. Lai cik dīvaini tas izklausītos, galvenā problēma Latvijas zivju pārstrādes nozarē esot tas, ka daudzi vēl joprojām tic Krievijas tirgus atkārtotai atvēršanai. Kamēr ražotājiem šī pārliecība būs, uzņēmumi nespēs attīstīt tirdzniecību ar citām valstīm.

Ķīnā ne viss gludi

Tikmēr bieži vien piesauktais Ķīnas tirgus kā alternatīva zaudētajam Krievijā nav vienkāršs, uz to norāda visi nozarē iesaistītie. Piemēram, Ķīnas piena produktu tirgus mērāms 45 miljardos eiro, un katru gadu tas palielinās par 10%. Vismaz pusi no kopējā apjoma veido piens un jogurts, pārējo daļu - piena pulveris un citi industriālie produkti. Tomēr, kaut arī Ķīnas tirgus ir perspektīvs gan tā mēroga, gan augošā pieprasījuma dēļ, tas ir ļoti specifisks - neviendabīgs, ar izteiktām reģionālām vai pat pilsētu patēriņa īpatnībām, noteiktām ēšanas tradīcijām, pieprasījumu pēc ļoti augstas kvalitātes produktiem. Tas nozīmē, ka pirms ieiešanas šajā tirgū ir nepieciešamas lielas investīcijas tirgus izpētē un patērētāju atsauksmju iegūšanā. Tāpat Latvijas eksportētājiem jābūt gataviem, ka Ķīnā Latvijas un tās pārtikas nozares tradīciju atpazīstamība ir ļoti vāja. Tas, protams, apgrūtina ātru ieiešanu šajā tirgū, tomēr vienlaikus ir iespēja veidot Latvijas valsts tēlu no pašiem pamatiem. Šī iemesla dēļ uzņēmumu mārketinga izmaksas ir ļoti lielas, jo jāstāsta ne tikai par savu produktu, bet arī izcelsmes valsti un tradīcijām.

Nepieciešams aktīvāks valsts lobijs

Kā lielāko izaicinājumu 2017.gadam pārtikas industrijai noteikti jāmin jau esošo eksporta tirgu noturēšana un jaunu tirgu apgūšana, un šeit nozīmīga loma būs valsts lobijam. Ir svarīgi, lai eksporta atbalsta programmas būtu ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet arī lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem, jo tie var veiksmīgāk konkurēt ārvalstu tirgos un nodrošināt daudz lielākus eksporta apjomus, kas ir svarīgi Latvijas ekonomikai. Lietuvā, piemēram, ir īpaša programma lielajiem pārtikas eksportētājiem, kur valsts atbalsta intensitāte ir līdz pat 100% jaunu eksporta tirgu iekarošanai. Tāpat 2017.gadā ar dažādām metodēm jāturpina veicināt lojalitāti vietējiem produktiem. To dara visas valstis, jo nav pārāk daudz instrumentu, lai mūsdienu globalizācijas apstākļos aizsargātu savu vietējo tirgu. Tajā pašā laikā ir jāizmanto arī globalizācijas sniegtās iespējas, ražojot, piemēram, pēc pasūtījuma produkciju ārvalstu tirgiem, kā to šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi. Lai turpmāk pārtikas uzņēmumi varētu apgūt jaunus tirgus, kā arī nostiprināties jau esošajos, nepieciešams nodrošināt aktīvu valsts pārstāvniecību svarīgākajos pārtikas nozares notikumos, jāgādā par atbilstošu informāciju eksporta mērķa valstīs.

Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kopumā pārtikas industrijai 2016.gadā izdevies saglabāt pozīcijas kā vienai no vadošajām eksporta sfērām ar 20% īpatsvaru kopējā Latvijas eksportā, un tiek prognozēts, ka nākamgad šis rādītājs augšot vēl par pāris procentiem.

Uz augšu