Ienākt

Galvenie rādītāji, secinājumi, metodika Industriju īpatsvars pēc apgrozījuma
Demogrāfija Labklājība
Industriju apgrozījuma izmaiņas 2015 gadam pret 2014 gadu Industrijas pēc 2015 gada peļņas
Industrija skaitļos, pa virsnozarēm Industrija skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem
Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi ES fondi
Kā uzņēmumiem dzīvot pēc ES fondiem? Ārvalstu investoru padome Latvijā
Eksportētāju TOP Jaunie tirgi - ne tikai atrast, bet arī saglabāt
Altum – startup Startup Kā Latvijā izaudzēt vienradzi?
Biedrību TOPs

Kā uzņēmumiem dzīvot pēc ES fondiem?

Raivis Spalvēns, LETA

Kopš 2004.gada caur Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvijas ekonomikā iepludināti vairāki miljardi eiro, tādējādi palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai, ieguldīt infrastruktūrā un risinot sociālos jautājumus. Patlaban ir skaidrs, ka 2020.gadā noslēgsies pēdējais ES fondu plānošanas periods, bet vēl nav skaidrs, kāds finansiāls atbalsts varētu sekot ES daudzgadu budžetā no 2021.gada līdz 2027.gadam. Ir indikācijas, kas liek uzņēmējiem aktīvāk domāt par dzīvi bez ES fondiem. Lai arī eksperti norāda, ka šim brīdim vajadzēja gatavoties agrāk, tomēr vilciens vēl nav aizgājis - valstij un uzņēmējiem ir iespējams sagatavoties dzīvei bez ES naudas.

Ieguvums - 10 miljardi eiro

Kad 2004.gadā Latvija pievienojās ES valstu saimei, valstij pavērās iespēja piekļūt ES struktūrfondiem ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirību salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm un reģioniem. 2004.-2006.gada ES fondu plānošanas periodā Latvijai bija pieejami aptuveni 1,33 miljardi eiro, 2007.-2013.gada periodā - 4,53 miljardi eiro, bet 2014.-2020.gada plānošanas periodā - 4,4 miljardi eiro. Uzņēmēji ir vienisprātis - ES fondi ne tikai kalpo kā papildu finanšu injekcija ekonomikā, bet arī palīdz piesaistīt papildu investīcijas un sekmē inovācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa vērtē, ka ES fondu ieguldījums valsts tautsaimniecībā ir vērtējams pozitīvi, jo tās sniegušas būtiskas investīcijas ekonomikas attīstībā un ir arī veicinājušas ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanu valstī. "Nozīmīgi ieguldījumi veikti virknē tautsaimniecības sektoru, tomēr, ja skatāmies no ilgtermiņa atdeves perspektīvas, vērtīgi ir ieguldījumi cilvēkresursos - ceļot to prasmes un zināšanas, kā arī ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kas tuvina zinātnes sasniegumus ar pieprasījumu tautsaimniecībā," atzīst Zariņa.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure stāsta, ka daudzi pārtikas uzņēmumi par Eiropas naudu ir modernizējuši savas ražotnes, ieviesušu modernas tehnoloģijas, kā arī radījuši jaunus produktus. Bez šī finansējuma tas nebūtu iespējams vai būtu realizējams daudz ilgākā laika posmā. Savukārt "Eco Baltia grupas" valdes loceklis Jānis Butkevičs atzīst, ka ES fondi atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir palīdzējuši izveidot esošo atkritumu apsaimniekošanas un daļēji arī pārstrādes infrastruktūru. "ES fondu līdzekļi ieguldīti atkritumu poligonos, mehāniskās šķirošanas iekārtās, pārstrādes rūpnīcās un citos būtiskos objektos, lai atkritumi nenonāktu zemē, bet gan tiktu izmantoti kā otrreizējs resurss," stāsta uzņēmējs.

Ja pirmajos ES fondu plānošanas gados Latvijas struktūrfondu nauda palīdzēja uzņēmumiem ieguldīt iekārtās, veicināt eksportspēju un kopumā celt konkurētspēju, tad pēdējā fondu plānošanas periodā ES nauda nedaudz atvieglo ģeopolitisko norišu radīto negatīvo ietekmi. Šure norāda, ka ES fondu ieguldījums pārtikas nozarē bijis būtisks pēc Krievijas noteiktā embargo. "Pateicoties ES fondu līdzfinansējumam, bija iespēja palīdzēt mūsu vietējiem pārtikas ražotājiem sākt apgūt jaunus eksporta tirgus, kas ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Vairāki no šiem uzņēmumiem jau ir noslēguši sadarbības līgumus ar ārvalstu partneriem un uzsākuši eksportu," stāsta Šure. Šim viedoklim pievienojas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura atzīst, ka uzņēmēji ekonomiskās krīzes laikā sevišķi novērtēja tās programmas, kas ļāva rast iespējas jaunu tirgu meklēšanai un saražoto produkciju pārdošanai jaunos tirgos, tādējādi mazinot gan ekonomiskās krīzes sekas, gan Krievijas embargo attiecībā uz ES precēm.

Dalītas jūtas pret ES fondu apgūšanu

Runājot par ES fondu ieguldījumiem atsevišķos projektos, kā arī to atdevi, nereti izskanējušas kritiskas piezīmes par naudas ieguldīšanu nerentablos vai neīstenotos projektos. Tomēr eksperti atzīst, ka ieguldījumi nav veikti lieki. LTRK pārstāve Zariņa uzskata, ka joprojām ir nepieciešamas diskusijas par efektivitāti gan plānošanas, gan vēlākā ieguldījumu posmā. "Šajā ES fondu plānošanas periodā plānošanas darbs ir efektīvāks nekā iepriekš, bet, ņemot vērā, ka ieviešana tikai sākas, grūti novērtēt tās efektivitāti. Tomēr jūtam, ka ir uzlabojušās diskusijas un plānošana, kurās tautsaimniecības nozarēs ieguldījumi un kādos apmēros nepieciešami un kādā secībā, ievērojot arī horizontālos principus," teica Zariņa. Savukārt LPUF padomes priekšsēdētāja Šure norāda, ka pavisam noteikti vajadzētu uzlabot ES fondu labāku apguvi. "Publiski ir zināmi ne viens vien projekts, kuram bija pieejams ES līdzfinansējums, bet kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav ticis apgūts. Par to arī ir visvairāk žēl - ka mums tika dota iespēja, bet mēs neesam spējuši to izmantot," atzīst Šure.

SIA "Jauda Koks" izpilddirektors Ēriks Eisaks ir kritisks vērtējumā par ES fondu apguvi tieši no negodprātīgo uzņēmēju viedokļa, kā rezultātā valstij nācies samazināt vai pat atcelt atbalstu atsevišķās programmās. Uzņēmējs iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu izmantojis iespēju doties uz izstādēm, tiešajām vizītēm, veicot tirgus izpēti. "Visdārgākie, protams, bija izstāžu projekti, bet ar katru gadu negodīgo uzņēmēju dēļ LIAA aizvien vairāk samazināja finansējumu dažām ļoti svarīgām lietām, piemēram, stenda konstrukcijas, bukleti u.tml. Bija uzņēmēji, kuri pamanījās mākslīgi dubultot vai pat trīskāršot izmaksas, lai visas izstāžu izmaksas segtu LIAA, vai pat mēģinātu ar izstādēm nopelnīt. 

Diemžēl gadījumos, kad nespējam vai nemākam cīnīties ar negodprātīgajiem uzņēmējiem, tiek izvēlēts vieglākais ceļš un tiek sodīti godīgie uzņēmēji, kuriem tagad pašiem simtprocentīgi jāmaksā par stenda konstrukcijām,  bukletiem u.c. lietām," atzīst Eisaks. Rezultātā atbalsts ir niecīgs, bet atskaišu daudzums ļoti liels, tādējādi daudzi uzņēmēji izlemj neizmantot atbalstu vispār. Pēc uzņēmēja domām, valstij būtu jārisina šāda tipa problēmas, lai negodprātīgu uzņēmēju dēļ neciestu godprātīgie, kam ES fondu atbalsts dažādām aktivitātēm ir nepieciešams.

Atlikusī ES nauda jāiegulda teju visās nozarēs

Vairs nav aiz kalniem 2020.gads, kad noslēgsies šis ES fondu plānošanas periods. Neskatoties uz to, ka pēdējos desmit gadus ar ES fondu palīdzību tika ieguldīts virknē tautsaimniecības nozaru, kā arī risinot virkni sociālu problēmu, tomēr eksperti norāda, ka finansējums nepieciešams teju visās nozarēs, lai stiprinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju. LPUAF vadītāja Šure ir pārliecināta, ka ES atvelētā nauda Latvijai jāiegulda jomās, kuras ir kritiski svarīgas Latvijas tautsaimniecībai un kas var nodrošināt Latvijas konkurētspēju pasaulē, proti, vietējās infrastruktūras sakārtošanā un eksportspējīgo nozaru atbalstīšanā. "Papildu līdzekļi ir nepieciešami tieši lielo vietējo eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, jo patlaban līdzekļi šiem uzņēmumiem no ES fondiem nav pieejami, lai gan tieši šie uzņēmumi ir tie, kar var veiksmīgi konkurēt ārvalstu tirgos," uzskata pārtikas uzņēmumu pārstāve.

Savukārt LTRK pārstāve Zariņa ir pārliecināta, ka ES fondi var būt pamats strukturālo reformu pabeigšanai, izmantojot šos līdzekļus jomās, kurās tās nepieciešamas visvairāk, proti, izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē. "Uzņēmējiem šīs nozares ir ne mazāk nozīmīgas, tomēr būtiski ir arī sakārtot inovāciju, tehnoloģiju pārneses vidi un mikrovidi jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi nākotnē vairojot nodokļu maksātāju masu," uzsvēra Zariņa. Arī LDDK ģenerāldirektore Meņģelsone uzskata, ka šajā ES fondu plānošanas periodā ir vitāli svarīgi ieguldīt tādā infrastruktūrā un objektos, kas ir vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

Nav plāna ekonomikas sekmēšanai pēc 2020.gada

Lai arī patlaban dzīvojam ar sajūtu, ka ES fondi būs līdzās vienmēr un uztraukties par papildu ieguldījumiem ekonomikā nav īsti pamata, tomēr realitāte ir daudz nepatīkamāka, jo pavisam drīz ES atbalsts var beigties un gan valstij, gan uzņēmējiem nāksies domāt pašiem, kā stimulēt izaugsmi. LDDK ģenerāldirektore Meņģelsone uzskata, ka uzņēmējdarbība ir jāplāno bez ES fondu atbalsta. "Nevar uzskatīt veiksmīgu tādu biznesu, kurš var izdzīvot un attīstīties tikai ar ilglaicīgu ES atbalstu. Līdz ar to uzņēmējiem jau šodien ir jāorganizē savi darbi, balstoties uz racionāliem aprēķiniem, veidojot tādus produktus un pakalpojumus, kuri būs konkurētspējīgi, kā arī jāmeklē jauni noieta tirgi," uzsver Meņģelsone.

Arī LTRK jau vairākkārtīgi ir vērsusi valdības un politiķu uzmanību uz faktu, ka 2020.gadā beigsies ES finansējums. "Gatavošanās ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Galvenokārt ir jāapzina, kur ES fondu nauda jau ieguldīta un kādas būs šo ieguldījumu tālākas uzturēšanas izmaksas. Jāsaprot, kuras valsts un pašvaldības funkcijas, kas būtu veicamas par pamatbudžeta līdzekļiem, šobrīd tiek šķērssubsidētas no ES fondu līdzekļiem. Ir jānofiksē esošā situācija un jādomā risinājumi, kā šos izdevumus segt pēc 2020.gada," uzsver Zariņa.

Tāpat jau tagad ir svarīgi veikt uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas. LTRK ieskatā arī jāveicina iekšējā pieprasījuma pieaugums, sakārtojot nodokļu sistēmu, izglītības un veselības sistēmu. Tāpat būtu jāveicina Latvijas uzņēmumu izaugsme, maksimāli atvieglojot to ikdienas operācijas - mazinot administratīvo un finanšu slogu. Valsts līmenī arī ieteicams domāt par uzņēmējdarbības uzsākšanas procesa sakārtošanu, radot īpašu sistēmu, kurā jaunajiem ir iespēja strauji augt un attīstīties.

Savukārt LPUF vadītāja Šure norāda, ka patlaban nevienam politiķim nav skaidras atbildes uz jautājumu, kā finansēsim tautsaimniecību pēc 2020.gada. Taču viņa ir pārliecināta, ka tagad būtu svarīgi investēt naudu konkurētspējīgās nozarēs, lai tās varētu turpināt savu attīstību arī bez ES līdzfinansējumu, piesaistot vēlāk banku vai citu finanšu institūciju līdzekļus. "Valstij ir jārada tādi apstākļi, kas radītu labvēlīgu augsni uzņēmējdarbības attīstībai - pārdomāta un prognozējama nodokļu politika, birokrātijas līmeņa samazināšanās, sakārtota infrastruktūra," uzsver Šure.

Iespējas augt bez ES fondiem

Neskatoties uz to, ka valstij patlaban nav plāna, kā veicināt ekonomiku pēc ES fondu līdzekļiem, uzņēmējiem nav jāgaida šādas vīzijas noformulēšana, bet pašiem jāsāk domāt, kā saviem spēkiem nodrošināt izaugsmi un konkurētspēju. LPUF vadītāja Šure atzīst, ka vienīgais, ko uzņēmēji var darīt, ir mēģināt sakārtot savu uzņēmumu darbību tā, lai saviem attīstības projektiem būtu iespējams piesaistīt finansējumu no citiem avotiem, kas, protams, nebūs viegls un lēts uzdevums. Savukārt LTRK pārstāve Zariņa iesaka uzņēmējiem, līdzīgi kā valstij, pārskatīt savus ienākumus un izdevumus, tirgus, kā arī veikt ieguldījumus jaunu noieta tirgu vai esošo paplašināšanā, kamēr tam ir pieejams finansējums. Būtiski arī ieguldīt cilvēkresursos un tehnoloģijās. "Ideālā variantā tam būtu jānotiek vienlaikus ar jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi. Uzņēmējiem ir jāgatavojas, ka kopējā valsts izaugsme, brīdī, kad beigsies ES fondu investīcijas, kļūs lēnāka," atzina LTRK pārstāve.

Taču "Eco Baltia grupas" pārstāvis Butkevičs nedomā, ka jāsāk domāt par dzīvi bez ES fondiem, jo esošā plānošanas perioda programmas tiks īstenotas vismaz līdz 2022.gadam, kas ir pietiekoši ilgs laiks. Bet, ja ierastie ES fondi vairs nebūs pieejami, Butkevičs ir pārliecināts, ka tiks meklētas alternatīvas ES līdzekļiem, kādu nav mazums, piemēram, pārrobežu sadarbības programmas vai publiskā un privātā partnerība. "Iespēju ir daudz, tikai jāmāk tās gudri izmantot," uzskata "Eco Baltia grupas" pārstāvis.

ES fondi pēc 2020.gada

Vairāki eksperti norādījuši, ka pēc 2020.gada ES fondi nebeigsies un tie būs pieejami, tiesa, daudz mazākā apjomā un ar pilnīgi jauniem nosacījumiem. Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027.gadam, saka, ka nevar sniegt atbildi, jo ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko patlaban varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu. "Pašlaik var saskatīt vairākus procesus, kas ietekmēs jauno daudzgadu budžetu. Pirmkārt, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES. Otrkārt, patlaban dominējošais viedoklis, ka ES budžets nav spējīgs risināt jaunos ES izaicinājumus, jo tas ir pārāk precīzi saplānots laika periodam uz priekšu. Treškārt, uzskats, ka ES primāri jāfinansē pasākumi, kam ir "ES kopējā pievienotā vērtība"," atzīst Sakss.

Ņemot vērā šos procesus un ES pamatlīgumu noteikumus, var mēģināt prognozēt, kādas varētu izskatīties jaunā budžeta aprises. FM eksperts atzīst - maz ticams, ka neto maksātāji piekristu kompensēt finansējuma zaudējumu no Apvienotās Karalistes izstāšanās, tāpēc ES kopējais budžets būs mazāks. Visticamāk, tā finansējuma daļa, kas pēc noteiktiem kritērijiem tiek sadalīta dalībvalstīm visam septiņu gadu periodam, būs proporcionāli zemāka par šajā periodā pieejamo.

"Iezīmētais" finansējums dalās divās daļās - finansējums kohēzijas politikai (ERAF, ESF, KF) un finansējums kopējai lauksaimniecības un zivsaimniecības politikai. Tas, kura no šīm daļām cietīs vairāk, atkarīgs no ES valstu sarunu prasmes. "Kohēzija ES iekšienē, lauksaimniecības subsidēšana un ES centralizētās rīcības finansēšana ir tie trīs galvenie jautājumu bloki, starp kuriem būs jāatrod jaunais līdzsvars," stāsta FM pārstāvis.

Katrā blokā no individuālo valstu interešu viedokļa svarīgi būs kritēriji, kā finansējums tiks sadalīts. Kohēzijas jomā var prognozēt, ka kritēriji tiks "precizēti", tomēr mazāk ticams, ka tie tiks būtiski mainīti. Tādā gadījumā Latvija joprojām kvalificēsies kā "mazāk attīstītais ES reģions" un saglabās pieeju finansējumam, kas iezīmēts šiem reģioniem un kas veido lielāko daļu no kohēzijas finansējuma. "Ņemot vērā, ka kopējais "iezīmētais" finansējums ar lielu varbūtību būs mazāks nekā šajā periodā, Latvijai būs svarīgāk nekā jebkad agrāk aktīvi piedalīties centralizētā finansējuma sadales kritēriju izstrādē, lai nodrošinātu, ka mēs spējam piedalīties un uzvarēt ES kopējos konkursos uz centralizēto finansējumu," uzsvēra Sakss.

Līga Meņģelsone

"Nevar uzskatīt veiksmīgu tādu biznesu, kurš var izdzīvot un attīstīties tikai ar ilglaicīgu ES atbalstu."

Ināra Šure

"Papildu līdzekļi ir nepieciešami tieši lielo vietējo eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, jo patlaban līdzekļi šiem uzņēmumiem no ES fondiem nav pieejami."

Ēriks Eisaks

"Bija uzņēmēji, kuri pamanījās mākslīgi dubultot vai pat trīskāršot izmaksas, lai visas izstāžu izmaksas segtu LIAA, vai pat mēģinātu ar izstādēm nopelnīt."

Jānis Butkevičs

"ES fondiem ir alternatīvas, piemēram, pārrobežu sadarbības programmas vai publiskā un privātā partnerība. Iespēju ir daudz, tikai jāmāk tās gudri izmantot."

Nils Sakss

"Nākamā ES daudzgadu budžetu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam Latvijai kopējais "iezīmētais" finansējums ar lielu varbūtību būs mazāks nekā šajā periodā."
Uz augšu