Ienākt

Autors: Andris Rāviņš (Jelgavas domes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Jelgavā ir visi priekšnoteikumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai

Gadu no gada Jelgavā uzņēmumu skaits pieaug, radot jaunas darbavietas. Jelgavā ir radīti priekšnoteikumi, lai atbalstītu investoru ienākšanu, uzņēmējdarbības attīstību. Starptautisko biznesa attīstības ekspertu vērtējumā, ņemot vērā 8 kritērijus, Jelgava ir biznesam perspektīvākā pilsēta visā Baltijas reģionā. Šobrīd pilsētā darbojas 7 lielie, 54 vidējie, 220 mazie un 3042 mikrouzņēmumi. Lepojamies ar uzņēmumiem, kuri gadu no gada ir minēti lielāko nodokļu maksātāju skaitā valstī, vēl papildus atbalsta izglītības, sporta un kultūras aktivitātes pilsētā. Mēs, jelgavnieki, esam valstī lielākie darbavietu radītāji.

Bijušajā RAF teritorijā atjaunoti 22 tūkstoši kvadrātmetru teritorijas, kas atdoti uzņēmējiem. Dzīvojam pārmaiņu laikā – mūsu uzņēmējiem savas pozīcijas jānostiprina gan vietējā tirgū, gan nopietni jāstrādā pie tirgu apgūšanas ārpus Latvijas. Mums ir svarīgi saprast, kādām nozarēm šobrīd ir lielākā iespēja iziet uz ārējiem tirgiem. Salīdzinot ar 2008. gadu, kad no kopējā pilsētā saražotās produkcijas apjoma uzņēmumi eksportēja tikai 35 procentus, tad šobrīd tie ir ap 60 procentiem. Līdz ar to var sacīt, ka uzņēmēji pārorientējas. Šajos apstākļos ir jāpalielina produktivitāte un ražošanas efektivitāte. Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā plānojam sakārtot rajonus nostāk no centra daļas. Vairāki projekti būs orientēti uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti. Mums ir gan dzelzceļa infrastruktūra, gan blakus liela automaģistrāle. Šobrīd speciālisti strādā pie projekta, kas paredz attīstīt upju transportu pa Lielupi. Ir iecere Lielupē veidot baržu piestātni, lai pa upi vestu graudus uz Rīgas ostu. Minētais projekts atdzīvinās arī Depo mikrorajonu – būs iespēja sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Tomēr lielāko uzsvaru turpmākajos gados liksim uz Ziemeļu tilta projektu, kam no ES fondiem rezervēti 10 miljoni eiro. Pēc šī projekta realizācijas daudz pievilcīgāka attīstībai kļūs arī Jelgavas lidlauka teritorija, kas aizņem 350 hektārus jeb 6 procentus no pilsētas kopējās platības. Jāapzinās, ka mēs sīvi konkurējam ar citām Latvijas un Baltijas reģiona pilsētām, starp kurām notiek cīņa par investīcijām un darbavietām. Apkopotie dati par bezdarba līmeni Jelgavā jūlijā liecina, ka bezdarba līmenis ir 6,3%. Jelgavai ir 4. zemākais reģistrētā bezdarba līmenis starp lielākajām pilsētām. Mūsu pilsētā bezdarba līmenis sarūk jau kopš februāra. Tendence bezdarba līmenim pilsētā samazināties skaidrojama gan ar jaunu uzņēmumu ienākšanu pilsētā, gan sezonāliem darbiem. 2015. gada sākumā Jelgavā dzīvoja 57 180 iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotāju skaitam samazinoties, nedaudz samazinājies arī Jelgavas pastāvīgo iedzīvotāju skaits – salīdzinājumā ar 2014. gada sākumu – par 152 iedzīvotājiem. 2014. gadā Jelgavā bija augstākā dzimstība starp republikas nozīmes pilsētām – 12,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Jelgavā šogad turpina pieaugt jaundzimušo pilsētnieku skaits. Pozitīvi, ka dzimstības līmenis Jelgavā pieaug, strādājam uz to, lai jaunieši šeit paliktu, nodrošinot viņiem arodizglītību, augstāko izglītību, prakses vietas un darbavietas uzņēmumos. Latvijas Lauksaimniecības universitātes klātbūtne pilsētā nodrošina augstākās izglītības programmu apgūšanu, zinātnes un ražošanas sasaisti. Protams, šajā jomā veicams vēl milzīgs darbs. Šobrīd pēc apgrozījuma lielākie uzņēmumi saistīti ar kokapstrādi, kravu pārvadājumiem, ceļu būvniecību, savukārt apstrādes rūpniecībā lielākie ir detaļu ražošana automašīnām, piena pārstrāde un ražošana, plastmasas izstrādājumu ražošana, iespieddarbi. Uzskatu, ka liels potenciāls ir kokapstrādes nozares pārstāvjiem. Jelgavā tam ir visi priekšnoteikumi – izglītības, zinātnes, praktiskā biznesa pieredzes un darbaspēka resursi. Pagājušajā gadā pabeidzām Jelgavas tehnikuma rekonstrukciju, kur viens no apmācību virzieniem ir kokapstrāde – galdniecība un mēbeļu dizains, protams, tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar Meža fakultāti. Tāpat Jelgavā darbojas Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts MeKA, kas veic zinātniskos pētījumus par produktu atbilstību ES noteiktajām prasībām. Kokapstrādes uzņēmumi nopietni domā, kā palielināt savu produktu pievienoto vērtību. Pašvaldība kā skolu īpašnieks savā teritorijā var attīstīt tādas izglītības programmas, kas apmāca konkrētiem uzņēmējiem nepieciešamos speciālistus. Mēs jau sen īstenojam tādu izglītības politiku, lai savās izglītības iestādēs apmācītu jauniešus, kuri pēc skolas pabeigšanas būtu pieprasīti darba tirgū, nodrošinātu uzņēmēju vajadzības un vienlaikus saņemtu adekvātu atalgojumu.