Ienākt

Autors: Jānis Lāčplēsis (Daugavpils domes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Cerības uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi

Starptautiskā situācija, ekonomiskās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas ekonomisko situāciju arī Daugavpilī. Daugavpils vienmēr ir bijusi tranzīta centrs. Dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritums un pasūtījumu no Krievijas samazināšanās Lokomotīvju remonta rūpnīcā nav pārāk labas ziņas pilsētai. Arī šajā situācijā uzņēmēji meklē iespējas biznesa attīstībai, bet pašvaldība cenšas viņiem palīdzēt. Pēdējos divos gados Daugavpilī ir izveidoti vairāki jauni ražošanas uzņēmumi. Lielas cerības saistībā ar uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētas nākotnē saistītas ar lēmumu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi. Patlaban Daugavpils Latvijā ir atzīta par ceturto investīcijām pievilcīgāko vietu. To apsteidz vien Rīga, Liepāja un Rēzekne, kur jau sen darbojas speciālās ekonomiskās zonas ar nodokļu atlaidēm. Viens no nosacījumiem, kurus izvirza uzņēmēji, ir reģionālā lidosta. Arī šajā virzienā Daugavpilī pastiprināti tiek strādāts. Daugavpilī, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, nav pietiekams darbavietu nodrošinājums un darbaspēka piedāvājuma kvalitāte neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Tā, piemēram, augustā bezdarba līmenis Daugavpilī bija 10,8%. Tas nozīmē, ka ir brīvi pieejams darbaspēks, it sevišķi zemu kvalificētiem darbiem. Problēma ir tā, ka valstī kopumā, no vienas puses, nav nodrošinātas reālas pārkvalificēšanās programmas, no otras puses, ir iespēja nelegāli strādāt un skaitīties bezdarbniekam. Papildu problēma ir zemais atalgojums dažās sfērās. Daugavpilī ir arī visai daudz piemēru, kad ārzemēs strādājošie, guvuši jaunu pieredzi un zināšanas, atgriežas mājās. Ja šie cilvēki būs pieprasīti, ja būs darbavietas, vismaz daļa no viņiem šeit varētu arī palikt, jo dzīve ārpus dzimtenes nemaz nav tik salda. Tas savukārt sekmētu arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

Apstrādes rūpniecības uzņēmumi ir vienmērīgi izkliedēti pilsētas administratīvajā teritorijā, tomēr lielākais to skaits ir koncentrēts Ziemeļu, Malu ielas rūpnieciskajās zonās un Dzelzceļa apkalpes infrastruktūras objektu zonā. Lai atbalstītu jaunos uzņēmējus, pašvaldība sadarbībā ar "Swedbanka" organizē grantu konkursu "Impulss", kurā uzņēmēji savas idejas realizācijai var saņemt līdz pat 7000 eiro. Pēdējos divos gados Daugavpilī ir izveidoti vairāki jauni ražošanas uzņēmumi: SIA "Lumenix Fabrika" koka un plastmasas logu un durvju ražotne, SIA "Black Mamut East" darba apģērbu ražotne, SIA "Industryproof" materiālu pārkaušanas sistēmu ražotne – sarežģītas konveijeru sistēmas. Palielinās sintētiskās šķiedras ražošanas apjomi, savu saimniecisko darbību ir paplašinājusi SIA "Zieglera mašīnbūve", SIA "BM Industrial" un SIA "Centennial industries". Lielas cerības saistībā ar uzņēmējdarbības vides attīstību pilsētas nākotnē saistītas ar lēmumu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi. Patlaban Daugavpils Latvijā ir atzīta par ceturto investīcijām pievilcīgāko vietu. To apsteidz vien Rīga, Liepāja un Rēzekne, kur jau sen darbojas speciālās ekonomiskās zonas ar nodokļu atlaidēm. Jau daudzus gadus Daugavpilī veiksmīgi darbojas uzņēmums ar franču kapitālu "Axon Cable". Sākuma tajā strādāja 40, bet tagad jau 400 darbinieku. Uzņēmuma vadība apliecinājusi – ja būs nodokļu atvieglojumi, ražotne tūlīt tiks paplašināta. Viens no nosacījumiem, kurus izvirza uzņēmēji, ir reģionālā lidosta. Arī šajā virzienā Daugavpilī pastiprināti tiek strādāts. Kohēzijas fonds izveidots, lai sekmētu Eiropas Savienībā līdzsvarotu attīstību. Ja reģionā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no vidējā Eiropā, fonds iedala šim reģionam līdzekļus dažādiem projektiem. Rīgā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 95% no Eiropas vidējā rādītāja, Latvijas rajonos tas ir krietni zemāks. Taču, tā kā Latvija ir iezīmēta kā vienots reģions, rajoni nevien nesaņemam tiem pienākošos līdzekļus nepieciešamajā apjomā, bet arī daļa no tiem paliek Rīgā. Rezultātā tikai tramvaju satiksmes attīstībai galvaspilsētā līdzekļu ir iedalīts vairāk nekā uz visām Latgales programmām kopā. Darbam ar ES fondiem ir jāizdala atsevišķi valsts reģioni, tad rezultāts būs pamanāms. Daugavpilī, līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, nav pietiekams darbavietu nodrošinājums un darbaspēka piedāvājuma kvalitāte neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Tā, piemēram, augustā bezdarba līmenis Daugavpilī bija 10,8%. Tas nozīmē, ka ir brīvi pieejams darbaspēks, it sevišķi zemu kvalificētiem darbiem. Problēma ir tā, ka valstī kopumā, no vienas puses, nav nodrošinātas reālas pārkvalificēšanās programmas, no otras puses, ir iespēja nelegāli strādāt un skaitīties bezdarbniekam. Papildu problēma ir zemais atalgojums dažās sfērās. Daugavpilī strādājošo vidējais atalgojums ir 564 eiro, kas ir par 6,6% augstāks nekā vidēji Latgalē, taču būtiski zemāks nekā Latvijā kopumā – 883 eiro. Daugavpilī ir arī visai daudz piemēru, kad ārzemēs strādājošie, guvuši jaunu pieredzi un zināšanas, atgriežas mājās. Ja šie cilvēki būs pieprasīti, ja būs darbavietas, vismaz daļa no viņiem šeit varētu arī palikt, jo dzīve ārpus dzimtenes nemaz nav tik salda. Tas savukārt sekmētu arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.