Ienākt

Autors: Kārlis Leiškalns (Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors) Avots: LBGP

Jāmeklē jaunas kravas

Apgrozījuma kritums Latvijas ostās patlaban atbilst prognozētajiem apmēriem. Krievijas plāni attiecībā uz energoresursu kravām ilgākā termiņā arī piepildīsies, un tas būtu sāpīgs trieciens Rīgas un Ventspils ostai, tāpēc jau patlaban notiek aktīvs darbs pie jaunu kravu piesaistes, tostarp no Ķīnas, iesaistoties jaunā Zīda ceļa projektā. Vienlaikus notiek sarunas par sadarbības attīstīšanu ar Kazahstānu. Latvijas lielākās ostas viena otru vairāk papildina nekā konkurē, tomēr Ventspils ostu un Rīgas ostu šķir teju 200 kilometru, kas ietekmē Ventspils ostas konkurētspēju. Jāmeklē jaunas kravas, kuru pārvadāšanā nebūtu tik izšķirīgs mērojamais attālums.

Latvijas ostās 2015. gadā bija kravu apgrozījuma samazinājums, kas turpinās arī 2016. gadā. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū un rezultējas mazākā kravu apmēra, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus. Lai gan Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifi nav palielināti, valūtas vērtības krituma dēļ Krievijas pusei jāatdod vairāk rubļu par Latvijas tranzīta koridora izmantošanu nekā iepriekš. Krievija jau ilgstoši plāno gan naftas produktu, gan ogļu kravas pārvirzīt uz savām ostām Baltijas reģionā, tāpēc būtiski tajās investējusi. Patlaban Krievijas ostas vēl netiek galā ar visu kravu apgrozījumu, tāpēc tiek izmantotas arī Baltijas valstu ostas, taču ir politisks lēmums, ka jāvirzās uz tikai savu ostu izmantošanu. Apgrozījuma kritums Latvijas ostās patlaban atbilst prognozētajiem apmēriem. Krievijas plāni attiecībā uz energoresursu kravām ilgākā termiņā arī piepildīsies, un tas būtu sāpīgs trieciens Rīgas un Ventspils ostai, tāpēc jau patlaban notiek aktīvs darbs pie jaunu kravu piesaistes, tostarp no Ķīnas, iesaistoties jaunā Zīda ceļa projektā. Vienlaikus notiek sarunas par sadarbības attīstīšanu ar Kazahstānu. Latvijas lielākās ostas viena otru vairāk papildina nekā konkurē, tomēr Ventspils ostu un Rīgas ostu šķir teju 200 kilometru, kas ietekmē Ventspils ostas konkurētspēju. Jāmeklē jaunas kravas, kuru pārvadāšanā nebūtu tik izšķirīgs mērojamais attālums. Svarīgi, lai jaunu kravu piesaistē politiskā ārlietu līmenī iesaistās arī valsts augstākās amatpersonas, savukārt ar konkrētu kravu piesaisti jānodarbojas uzņēmējiem. Vienlaikus valstiskā līmenī nedrīkst nepamatoti iejaukties tranzīta nozarē – ik pa laikam gribas taisīt politiku uz ostu rēķina, kā tas bija, ieviešot ostu nodevu. Vairākas pēdējās valdības darījušas visu, lai grautu ostu prestižu, kurām no šādas antitranzīta politikas ir tikai sliktums. Vienlaikus Eiropas Savienības līmenī lēnā garā savu ceļu iet ostu regula, bet ceru, ka ieinteresētās ostas panāks kaut cik draudzīgus nosacījumus, kas pārlieku neietekmēs ostu iespējas ar dažādiem instrumentiem veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Tostarp tās Eiropas valstīs, kurām nav nekādas saistības ar ostām, lemj par šīm lietām, kas mazinu uzticību Eiropas Savienībai. Pēc "Brexit" Eiropas birokrāti ir drusciņ nobijušies, tāpēc ceru, ka viss būs kārtībā.