Ienākt

Autors: Edgars Treibergs (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Zemniekiem būtiski noturēt konkurētspēju ar ES lauksaimniekiem

Lai mēs spētu konkurēt uz pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona un spētu kāpināt eksportu, piedāvājot konkurētspējīgu cenu, joprojām jāstrādā, lai panāktu darbaspēka nodokļa samazināšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu lauksaimniecības un pārtikas precēm. Tāpat nākotnē jāturpina darbs pie tā, lai arī turpmāk subsīdijas netiktu iekļautas ar nodokli apliekamajos ieņēmumos. Tāpēc galvenā uzmanība jāpievērš, lai vienkāršotu administratīvo sistēmu, kā arī panāktu prognozējamu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku. Tāpat vairāk jāorientējas uz to, lai saražotajai izejvielai radītu pievienoto vērtību un mazāk koncentrētos uz lauksaimniecības produktu izvešanu kā izejvielu uz citām valstīm.

Neskatoties uz to, ka graudu raža Latvijā ir laba, graudiem lielākoties ir lopbarības kvalitāte. Tā kā pēdējie gadi bijuši ļoti veiksmīgi, ceram, ka lielākā daļa zemnieku veidojuši rezerves, lai mazinātu šī gada neiegūstamos ieņēmumus. Ja salīdzina nozares, tomēr piena un cūkkopības nozarēs problēmas ir ieilgušas Krievijas embargo saistībā, kā arī Āfrikas cūku mēra dēļ. Tomēr cūkgaļas cenas ir pakāpušās līdz pašizmaksas līmenim, kas ļauj saimniecībām nosegt vismaz ikmēneša pastāvīgās izmaksas, bet nedod iespēju saimniecībām atkopties, jo šāds cenu līmenis turas tikai mēnesi. Ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs situācija piensaimniekiem joprojām ir problemātiska, jo īpaši saimniecībām, kurām ir kredītsaistības. Daudznozaru saimniecībām apstākļi ir mazliet elastīgāki, jo krīzes situācijā cita nozare var nākt palīgā, tikai jautājums – cik ilgstoši viena nozare var glābt citu. Tā kā lauksaimniecības bizness ir pakļauts daudziem riskiem, ļoti grūti prognozēt ienākumus no biznesa darbības. Līdz ar to ES mērogā aizvien biežām sāk runāt, ka nākotnes kopējās lauksaimniecības politikā jāparedz risinājumi. Ņemot vērā, ka pasaules graudu apjoma prognozes 2016. gadā sola pieaugumu līdz 2,5 miljardiem tonnu, arī Latvijas graudu eksports dos savu artavu, tomēr grūti paredzēt prognozes par Latvijas kopējo graudaugu apjomu un kvalitāti. Augļu un ogu platības 2015. gadā ir palielinājušās par 6,9 %, sasniedzot 6900 hektāru, tomēr, kā rāda statistika, tirdzniecības bilance ir negatīva un importēto produktu vērtība pārsniedz eksportēto vairāk nekā trīs reizes. Tomēr, ņemot vērā, ka platības ir palielinājušās un daļa stādījumu ir ilggadīgie, cerams, ka nākotnē eksporta un arī vietējā tirgus nodrošinājumā būs vērojama pozitīva bilance. Dārzeņu kopējās platības šogad samazinājušās un arī imports pārsniedz eksportu, ko arī var novērot vietējā tirgū. Lai mēs spētu konkurēt uz pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona un spētu kāpināt eksportu, piedāvājot konkurētspējīgu cenu, joprojām jāstrādā, lai panāktu darbaspēka nodokļa samazināšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu lauksaimniecības un pārtikas precēm. Tāpat nākotnē jāturpina darbs pie tā, lai arī turpmāk subsīdijas netiktu iekļautas ar nodokli apliekamajos ieņēmumos. Tāpēc galvenā uzmanība jāpievērš, lai vienkāršotu administratīvo sistēmu, kā arī panāktu prognozējamu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku. Tāpat vairāk jāorientējas uz to, lai saražotajai izejvielai radītu pievienoto vērtību un mazāk koncentrētos uz lauksaimniecības produktu izvešanu kā izejvielu uz citām valstīm.