Ienākt

Autors: Signe Bāliņa (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente) Avots: LBGP

Darbinieku trūkums – lielākā problēma nozares ātrākai attīstībai

Neskatoties uz to, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē ir vērojama stabila izaugsme, uzņēmumi saskaras ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu. Tieši darbinieku trūkums ir lielākā problēma nozares ātrākai attīstībai. Izjūtot speciālistu deficītu, tiek bremzēta uzņēmumu attīstība. Izaicinājums ir arī IKT izmantošana, īpaši mazo un mikro (MMU) uzņēmumu segmentā. Mums ir ļoti laba infrastruktūra, taču nepieciešams stimulēt dažādu IKT iespēju izmantošanu, kļūstot digitālākiem.

2015. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares attīstību pozitīvi ietekmēja vairāki notikumi. Pirmos sešus mēnešus Rīga bija Eiropas digitālā galvaspilsēta, un šajā laikā notika vairāk nekā 40 augsta līmeņa, ar IKT jomu saistīti pasākumi. Latvijas prezidentūras laikā izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju datu aizsardzības regulai, kā arī tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP) par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta interneta pieejamību. Prezidentūras laikā tika arī panākta vienošanās ar EP par pamata principiem tīklu un informācijas drošību direktīvai. Viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem 2015. gadā bija maijā Eiropas Komisijā (EK) pieņemtā Digitālā vienotā tirgus stratēģija, kura aktualizē patērētāju un uzņēmumu pieeju digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā. Stratēģijā galvenais uzsvars likts uz e-komerciju, efektīvu sūtījumu piegādi, ģeogrāfiskās bloķēšanas mazināšanu un pievienotās vērtības nodokļa administrēšanu. Šo jautājumu risināšana veicinās tiešsaistes iepirkšanos, kas savukārt var sniegt ekonomiskos ieguvumus vairāk nekā 11,7 miljardu eiro apjomā ik gadu. Starp mērķiem, kurus LIKTA 2016. gadā definējusi kā prioritārus, ir digitālās ekonomikas veicināšana, tostarp digitālo rēķinu ieviešanas, digitālās identitātes nodrošināšanas un digitālo prasmju attīstīšanas stimulēšana. Šobrīd nozare sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un citām atbildīgajām valsts institūcijām realizē dažādas aktivitātes, kas nākotnē varētu veicināt IKT speciālistu pieaugumu. Jaunā mācību priekšmeta "Datorika" ieviešana pamatskolas mācību programmā ir viens no sadarbības veiksmīgajiem piemēriem, kas palīdzēs skolēniem pilnveidot algoritmisko domāšanu, turklāt palīdzēs apgūt arī citus mācību priekšmetus, izmantojot IKT iespējas. Tāpat 2017. gadā vidusskolēniem būs obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā, kas sekmēs gan skolēnu eksakto priekšmetu apguvi, gan labāk sagatavos studijām augstskolās, tostarp IKT programmās. Neskatoties uz to, ka IKT nozarē ir vērojama stabila izaugsme, uzņēmumi saskaras ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu. Tieši darbinieku trūkums ir lielākā problēma nozares ātrākai attīstībai. Izjūtot speciālistu deficītu, tiek bremzēta uzņēmumu attīstība. Izaicinājums ir arī IKT izmantošana, īpaši mazo un mikro (MMU) uzņēmumu segmentā. Mums ir ļoti laba infrastruktūra, taču nepieciešams stimulēt dažādu IKT iespēju izmantošanu, kļūstot digitālākiem.