Ienākt

Autors: Ivars Ruņģis (Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas (LNPVA) valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Jāveicina izpratne par projektu vadību

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot Latvija varētu izcelties vismaz Eiropas mērogā.

Viena no svarīgākajām problēmām projektu vadības nozarē patlaban ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju gan valsts pārvaldes, gan biznesa sektorā. Lai gan projektu vadība ir vajadzīga visās nozarēs un jomās, tomēr nozares, kurās projektu vadība ir nepieciešama visvairāk, ir būvniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un kultūra. Neskatoties uz izpratnes trūkumu, projektu vadības speciālisti uzskata, ka tieši projektu vadība varētu būt tā joma, kuru izkopjot Latvija varētu izcelties vismaz Eiropas mērogā. Latvijas mērogā sāpīgākā problēma ir izpratnes trūkums par projektu vadību un projektu vadītāja profesiju. Tam ir sava nesena priekšvēsture. Proti, ne pārāk labi projektu vadības nozari ietekmēja ekonomiskā krīze, kas sākās 2008. gadā un kuras pozitīvais efekts bija vajadzība saprast, cik daudz Latvija nopelna, cik iztērē, cik efektīva ir valsts pārvalde. Taču 2008., 2009. un 2010. gadā darba tirgū bija lielas grūtības ar darbinieku motivēšanu, jo tas bija laiks, kad nebija nekādas domas par prēmijām vai kādām citām piemaksām. Bet darbiniekus vajadzēja motivēt, tāpēc tajā periodā notika tas, ko varētu dēvēt par projektu vadītāja amata izdāļāšanu pa labi un pa kreisi, jo darbinieku CV vērtību paaugstina šāds profesijas ieraksts. Tādējādi šajā periodā par projektu vadītājiem aktīvi kļuva biroja administratori, klientu apkalpošanas speciālisti, pārdevēji. Tas, kas patlaban tirgū notiek ar projektu vadītāja atbildību, pienākumu un darba procesu izpratni, ir diezgan nelāgi. Tā ir problēma, ko cenšamies risināt, aktualizējot projektu vadības specifiku. Latvijā tipiskākās jomas, kurās projektu vadītājs patlaban ir visvajadzīgākais, ir būvniecība, IT un arī kultūra. Tiesa, jāatzīmē, ka būvniecības nozare šajā ziņā ir stagnējoša. Proti, Latvijā būvniecības nozarē projektu vadībā tiek izmantotas tādas metodes, kas citās valstīs šajā nozarē tika izmantotas pirms desmit vai divdesmit gadiem. Būvniecības nozarē Latvijā nav izpratnes par to, ka profesionāla projektu vadība pašam būvniecības uzņēmumam samazina izmaksas. Taču tā vietā šajā nozarē pastāv aizspriedumi, ka projektu vadība nozīmē uzņēmumam nevēlamu caurskatāmību. Arī kultūras nozares projektus var uzskatīt par biznesa projektiem, jo nauda "grozās" arī šīs nozares projektos. Būtībā jebkurš koncerts vai festivāls ir biznesa projekts kultūras jomā. Arī, piemēram, mārketinga un sabiedrisko attiecību industrijas pamatā ir projektu vadība. Šīs industrijas ikdiena notiek projektu orientētā veidā, jo katrs pasākums, katrs pasūtījums ir atsevišķs projekts.