Pēdējā gada zāģmateriālu cenu svārstības ekonomikas augstskolām vajadzētu iekļaut kā uzskatāmu paraugu pieprasījuma–piedāvājuma teorijas izskaidrošanai dzīvē. Tomēr uzskatu, ka pašreizējās cenas dēļiem un plātnēm nav “jaunais normālais”, un tās samazināsies. No šī brīža skatu punkta: pasūtījumi ilgākam laikam uz priekšu, klientiem patukšas noliktavas, būvniecība “rūc”, vasarā skandināvi atpūšas – jūtamākai cenu korekcijai nav pamata notikt agrāk par šī gada nogali. Tāpat nav pamata domāt, ka cenas atgriezīsies, piemēram, 2019. gada līmenī. “Jaunais normālais” būs noteikti augstāks nekā vēsturiskais, jo jārēķinās, ka Eiropā mežizstrādes apjomi samazināsies, savukārt koksnes produktu izmantošana palielināsies, it īpaši būvniecībā. Piemēram, krusteniski līmētais zāģmateriāls (CLT) neaizstāj koka karkasu būvniecību, bet gan keramzītbloku un dzelzsbetona risinājumus. Šobrīd ir paziņojumi par vairākām jaunām CLT ražotnēm Eiropā, kas zāģmateriālu iepirks, rupji rēķinot, tikpat, cik Latvijas skujkoka zāģētavas kopā saražo pusgada laikā. Tādēļ konkurence par dēļiem būs krietni spraigāka nekā pēdējā desmitgadē. Tās, protams, nav labas ziņas esošajiem koksnes tālākapstrādes uzņēmumiem, piemēram, mēbeļu ražotājiem. Lai arī visa veida izejmateriālu – ne tikai koksnes, bet arī ķīmijas, plastmasas, metāla un citu – cenu kāpumu un deficītu ir viegli izskaidrot pircējiem, ne tik viegli klientus ir pārliecināt, ka tādēļ par gala produktu viņiem būtu jāmaksā krietni vairāk un prece jāgaida nedaudz ilgāk. Tādēļ šis gads Latvijas tālākapstrādātājiem ir bijis smags, un tāds tas saglabāsies līdz gada beigām. Spītējot tirgus situācijai, kopumā Latvijas meža nozare turpina attīstīties. Šovasar skaļi izskanēja vēstījums, ka Latvija nav sasniegusi šīs desmitgades industriālās politikas mērķus. Lai arī faktiski tas ir pareizs apgalvojums, tomēr līdzinās vidējās temperatūras konstatācijai slimnīcā. Tika izvirzīts mērķis, ka apstrādes rūpniecībai posmā starp 2011. un 2020. gadu bija jāaug par 60%. Mēbeļrūpniecības produkcijas izlaides vērtība šajā periodā ir augusi par aptuveni 80%, bet kokrūpniecība – par aptuveni 50%. Tomēr pelnus uz galvas negrasos kaisīt, jo šis 53% pieaugums naudas izteiksmē ir ap 900 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka meža nozarei ir ambīcijas strauji augt arī nākamajā desmitgadē.