Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cenas ir "kosmiskas", tieši tāpēc daļa lauksaimnieku mēslojumu lietos mazāk vai pārskatīs iepriekšējo gadu mēslošanas stratēģijas, aģentūrai LETA sacīja "Zemnieku saeimas" (ZS) valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Ja pērn slāpeklis amonija nitrāta mēslojuma veidā maksāja ap 200 eiro par tonnu, tad šogad saimnieki to iegādājās pat par 960 eiro tonnā – gandrīz piecas reizes dārgāk. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies vai trīskāršojusies. Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka atsevišķas saimniecības ir iegādājušās tikai daļu no vajadzīgā mēslojuma, cerot, ka tas varētu palikt lētāks, bet pagaidām izskatās, ka straujš cenu kritums nenotiks. "Arī kaut ko prognozēt attiecībā uz cenām ir neiespējami - situācija ir neparedzama gan no energoresursu cenu viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas. Tādēļ esam iesaistījušies pārrunu veikšanā starp atsevišķu trešo valstu minerālmēslu ražotājiem un Latvijas tirgotājiem, tomēr pagaidām grūti prognozēt, kā šīs sarunas var beigties, un vai šoruden jau būs pieejami minerālmēsli no jauniem piegādātājiem," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Tāpat viņa norādīja, ka par nākamā gada minerālmēslu apjomiem un cenām vēl pāragri spriest, bet pamatmēslojumu ziemājiem lauksaimnieki jau iegādājās pērn ziemā vai šā gada pavasarī. Pavasarī slāpekļa mēslojumu saimniecības jau bija iepirkuši apmēram 80% no ikgadējā apjoma.