Jūnija dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina par pieprasījuma mazināšanos. Ja aprīlī un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums vēl piedzīvoja izaugsmi, tad 2. ceturksnis mazumtirdzniecības apgrozījumam noslēdzās ar kritumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo par 0,7% vērtu samazinājumu gada laikā kalendāri koriģētos datos, neiekļaujot inflācijas ietekmi. Faktiskajās cenās apgrozījums ir audzis par 20%. Šis skaitlis atspoguļo būtisku cenu kāpumu. Jūnijā Latvijā fiksēta gadsimta augstākā inflācija, un tieši preču cenu kāpums sasniedza 23.4% gada laikā. Reaģējot uz dzīves dārdzību, patērētāji var sākt mainīt savus iepirkšanās ieradumus, izvēloties lētākas alternatīvas vai atsakoties no kādu preču iegādes. Piemēram, nepārtikas preču tirdzniecībā ir vērojamas pirmās melanholiskās notis. Nepārtikas preču pārdošanas apjomi, izņemot degvielu, ir samazinājušies par 0.2% pret iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā jūnijs ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad šajā sadāļā tiek reģistrēts kritums. Augstas nenoteiktības apstākļos ierasts, ka cilvēki izvēlas atlikt mazāk steidzamus, mazāk nepieciešamus un dārgākus pirkumus vēlākam laikam. Mājsaimniecību noskaņojuma aptaujas gan pagaidām neuzrāda, ka iedzīvotāji būtiski plānotu samazināt lielākus pirkumus. Tai pat laikā redzam, ka sākusi samazināties pulksteņu un citu juvelierizstrādājumu pārdošana. Komercbanku karšu dati par jūliju norāda uz jūnija tendenču turpināšanos mazumtirdzniecībā. Patērētāju pirktspēja gada otrajā pusē turpinās samazināties, saskaroties ar spēcīgu pretvēju, ko rada divciparu inflācija. Laiks ekonomikā kļūs drēgnāks, tādēļ iedzīvotājiem nāksies savilkt jostas.