Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos. Saprotams, ka ir no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti. Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis.... Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze. Mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs pieejama, tomēr šis jautājums, iespējams, nav tik vienkāršs, jo uz mājsaimniecībām atsauksies arī lielo kompāniju, piemēram, "Latvenergo", "Rīgas siltuma", "Daugavpils siltumtīklu" vai "Rēzeknes siltumtīklu" lēmumi par dabasgāzes iegādi vai attiecīgi šo lēmumu atlikšana. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē komersanti izsolēs rezervējuši teju visas jeb 99% pieejamās dabasgāzes jaudas 2022. un 2023.gada krātuves ciklam. Tādēļ var teikt, ka visi, kas gribēja iegādāties garantētu vietu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, to ir izdarījuši. Tagad šo komersantu uzdevums ir atrast gāzi, ko šajā rezervētajā vietā iesūknēt. Savukārt tie, kuri šādā veidā negribēja organizēt savu gāzes apgādi, kas ir normāli vidējam un mazākam patēriņam, slēgs līgumus ar tirgotājiem, kuri ir rezervējuši vietu krātuvē. Gadījumā, ja uzņēmumi, kas rezervējuši jaudas Inčukalna krātuvē, no tām vēlas atteikties, darbojas arī neregulētais sekundārais tirgus. Proti, uzņēmumi savā starpā vienojās, ka viņam nevajadzēs, savukārt citam vajag un tad arī var jaudas viens otram pārdot. Tā arī vēsturiski diezgan bieži iepriekšējos gados ir noticis un tas nav nekas jauns vai īpašs.