Sajūtas ir bažīgas. Šobrīd izskatās cerīgi, bet, ņemot vērā iepriekšējos pāris gadus un notikumus šogad, nav skaidras pārliecības, ka kaut kādā brīdī kaut kas nevar būt slikti, pat nerunājot par laikapstākļiem, kas jebkurā brīdī var būtiski ietekmēt situāciju - no šī aspekta nekādi nevaram izvairīties - kā daba darīs, tā notiks un būs jāpielāgojas. Taču visa pārējā situācija pasaulē ir tik dīvaina, ka nav iespējams izteikt nekādas prognozes. Lauksaimniecībā nevar iztikt bez minerālmēsliem, skatāmies uz tām cenām un domājam -vienu gadu var lauku arī nemēslot, taču, ja no tā lauka kaut ko paņem, tam ir jādod atpakaļ, bet resursu cenas šobrīd ir ļoti augstas, un neatbildams jautājums ir - kas notiks pēc 1-2 mēnešiem, pat pēc nedēļas. Tādēļ lauksaimniekiem satraukums ir liels - no vienas puses darām visu, ko spējam un mākam, lai produktu saražotu un tas būtu kvalitatīvs, bet vienlaikus ir bažas, ka jebkurā brīdī var notikt jebkas, kas tirgu var apgriezt kājām gaisā, un tu šajā situācijā reāli neko nevari izdarīt, izņemot pielāgošanos apstākļiem. Ir lielākas saimniecības ar lielākiem resursiem - tie mēģina veidot kādus izejvielu uzkrājumus, lai nodrošinātos pret cenu tālāku pieaugumu. Bet no kopējo sajūtu viedokļa - gads šobrīd izskatās pagaidām puslīdz apmierinošs, ceram uz labām ražām un labu ražošanas apjomu, bet, kā tas būs rudenī, nav iespējams prognozēt. Taču ir vēl viena nianse, kas atkal tiešā mērā saistīta ar Latvijas iekšējo tirgu - graudi ir izejviela lielai daļai no tās produkcijas, ko lietojam uzturā. Respektīvi, mums ir nepieciešami lopkopības kvalitātes graudi, ko parasti esam importējuši, jo paši esam ražojuši pārtikas kvalitātes graudaugus, no kuriem daļu eksportējam. Tas vienmēr bijis loģiski, jo lopbarības kvalitātes graudaugus importēt bijis lētāk nekā audzēt pašiem. Kas notiek šobrīd? Patlaban domājam, kā pilnībā nodrošināt putnu un lopu pabarošanu, kas, iespējams, nozīmēs paturēt Latvijā vēl kādu daļu no saražotā, jo nezinām, vai būs iespēja ārējos tirgos iepirkt lopbarības graudus. Taču, ja vietējo ražotāju graudiem ir pārtikas kvalitāte, tie būs dārgāki, bet tas savukārt nozīmē, ka pieaugs cena pienam un gaļai. Šobrīd ir ārkārtīgi daudz nezināmo, lai varētu kaut cik droši prognozēt situācijas attīstību. Vienīgais, ko vēlreiz varu paust - ja nenotiks nekādi kardināli notikumi pasaulē un arī laikapstākļi būs labvēlīgi, pārtikas Latvijā būs pietiekami, taču tā maksās dārgāk, un daļai sabiedrības vajadzēs palīdzību vai nu pilnvērtīgas pārtikas iegādē, vai citu nepieciešamo izdevumu segšanai.