Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma ne uz mirkli neapstājas attīstībā. Vēl samērā nesen digitālo transformāciju dēvējām par izaicinājumu, bet šobrīd augstāko digitālo briedumu redzam valstij tik nozīmīgās jomās kā aizsardzība un drošība, transports un mobilitāte, informācija un komunikācija, viedās pilsētas un citās. Tas apliecina, ka nākotnes potenciāla realizēšana nav iedomājama bez kvalitatīvas un konkurētspējīgas tehnoloģiju izglītības jebkurā dzīves posmā. IKT nozarē ar katru gadu vērojams progress, tomēr tas vēl nav pamats pašapmierinātībai. Digitālās desmitgades ziņojums par 2023. gadu liecina, ka Latvija e-pakalpojumu pieejamībā iedzīvotājiem un uzņēmējiem aizvien pārspēj Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ievērojami celts arī mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas līmenis, tomēr mēs varam un sasniegt vairāk. Nozare gadu no gada kļūst arvien spēcīgāka: aug mūsu peļņas un apgrozījuma rādītāji, aug IKT uzņēmumu un nozarē nodarbaināto skaits, palielinās IKT jomas īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Jau vairākus gadus eksporta īpatsvars ir lielāks par iekšējo tirgu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā darbojās 7060 IKT nozares uzņēmumu, kuros bija nodarbināti vairāk nekā 43 000 profesionāļu. Nozare 2023.gadā nodokļos samaksāja 976 miljonu eiro, veidoja 6,7% no IKP, turklāt bija viena no vadošajām eksporta nozarēm ar 1,64 miljardu eiro apjomu. Kopējais IKT uzņēmumu apgrozījums bija 5,6 miljardi eiro. Šie rādītāji ir labi, un tādēļ vēl jo vairāk mēs nedrīkstam zaudēt fokusu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.