Drošības pakalpojumu nozarē šogad bijis daudz pienākumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ievērošanu mazumtirdzniecības vietās. Apsargi bija pirmie, kuri izjuta cilvēku agresiju pret aizrādījumiem par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Šīs profesijas pārstāvjiem regulāri bija jāstrādā paaugstināta stresa apstākļos. Tieši apsargi bija tie darbinieki, kuri veikalos bija atbildīgi par apmeklētāju drošību, tāpēc viņu pienākums bija aicināt cilvēkus ievērot noteikumus un lūgt lietot sejas maskas. Savukārt šogad Saeimas galīgajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Apsardzes darbības likumā, lai ar nākamā gada 1. jūliju sāktu darboties Apsardzes darbības reģistrs, kuram vajadzētu kļūt par efektīvu mehānismu apsardzes biznesa vides pilnveidošanai. Šie grozījumi mainīs apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību, aizstājot esošo licencēšanas kārtību. Uzņēmums, ja tas atbildīs likumā noteiktajām prasībām, tiks iekļauts reģistrā ar norādi, kādus apsardzes pakalpojumus tas drīkst sniegt. Reģistrs veicinās informācijas apmaiņu starp Valsts policiju un citām apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu – nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai, kā arī Valsts darba inspekciju – darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei. Šo būtisko uzraudzības instrumentu apsardze nozare gaida jau no 2014. gada, kad pēc asociācijas iniciatīvas uzsākās diskusija par reģistra izveidi. Reģistrs nozari padarīs daudz caurspīdīgāku, un klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Pie panākumiem varētu minēt arī aizvadītajā gadā aktualizēto iepirkuma procesa norisi un kvalitatīvu apsardzes pakalpojumu iegādi. Kvalitatīvu apsardzes pakalpojumu publiskie iepirkumi aizvien ir izaicinājums, ņemot vērā joprojām augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, zemākās cenas kritērija dominēšanu, kā arī līgumu izpildes uzraudzības trūkumu. Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm paveikts būtisks darbs, lai pasūtītāji varētu konkretizēt tehnisko specifikāciju, palielinot pasūtītāju izpratni par pakalpojumu. Sagaidāms, ka tas mainīs situāciju, kad par uzvarētāju publiskajos iepirkumos tiek atzīts komersants, kurš spēj piedāvāt zemāko cenu, turklāt nereti uz darbaspēka izmaksu rēķina, nevis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.