Skatoties uz 2022.gadu perspektīvā, tas līdz šim ir bijis ārkārtīgi netipisks vairāku iemeslu dēļ: no vienas puses, mēs esam redzējuši pēcpandēmijas atvieglojumu un, no otras puses, ir šoks par Krievijas iebrukumu Ukrainā un notiekošo karā. Kapitāla tirgi ir piedzīvojuši sliktāko gada sākumu 50 gadu laikā, un inflācija ir ne tikai atgriezusies, bet arī ir rekordaugstā līmenī. Pavīd runas par gaidāmo recesiju, un atlikušo 2022.gadu raksturos ilgstoša nenoteiktība. Pirmo reizi kopš 80-tajiem gadiem attīstītajās valstīs ir atgriezusies spēcīga inflācija, un pēdējā gada laikā cenas ir pieaugušas daudz straujāk, nekā gaidīts. Mēs redzam, ka inflācija ir galvenais virzītājspēks, un pašlaik centrālās bankas veic pasākumus, lai to ierobežotu. Eiropas Centrālā banka jūlijā spēra vēsturisku soli, pirmo reizi kopš 2011. gada paaugstinot bāzes likmes. Tas nozīmē, ka eirozonā kopumā aizņemšanās pakāpeniski kļūst dārgāka gan jauniem, gan esošiem aizņēmējiem, kuru aizdevumiem ir mainīgas likmes. Lai gan inflācija Baltijā ir pārsniegusi algu pieaugumu, Covid-19 laikā mājsaimniecību uzkrājumi ir palielinājušies un cilvēki šobrīd aktīvi tērē. Mēs redzam straujo izdevumu pieaugumu atpūtas un izklaides pakalpojumiem, kā arī ceļojumiem. Mazumtirdzniecība Baltijā ir atguvusies no Covid-19 ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā vēl nav būtiski ietekmējis iedzīvotāju tēriņus. Pieprasījums pēc aizdevumiem joprojām ir augsts visās nozarēs, un mēs sagaidām, ka šis noskaņojums turpināsies arī augustā un septembrī. Lielākā nenoteiktība var sākties oktobrī, kad sāksies apkures sezona, un pastāv būtisks risks, ka ne tikai paaugstināsies enerģijas cenas, bet būs ietekmēta arī energoapgāde. Pie pašreizējām enerģijas cenām pieaugs Baltijas enerģijas importa izmaksas, un pastāv ievērojams risks, ka uzņēmumi atliks investīcijas. Bez valsts atbalsta daudzām mājsaimniecībām būs grūti segt savas izmaksas, un IKP pieaugums, visticamāk, samazināsies. Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstu ekonomikas ir pietiekami stabilas - valdības, mājsaimniecību un uzņēmumu parāds ir zems, aizdevumi tiek finansēti no vietējiem resursiem un ārējā tirdzniecība ir līdzsvarota. Tāpēc recesija, visticamāk, nozīmēs zemāku ārējo pieprasījumu, lēnāku atveseļošanos pakalpojumu nozarē, zemākus reālos ienākumus un zemāku pirktspēju, kā arī nelielu bezdarba pieaugumu. Tomēr ekonomika turpinās augt, un šajā situācijā ir svarīgi ne tikai domāt par riskiem, bet arī valdībai meklēt iespējas - nedomāt tikai par subsīdijām, bet arī ieguldījumiem, jo īpaši enerģētikas nozarē. Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski Baltijas reģionam. Tomēr mums ir pārliecība, ka Baltijas valstis labi pārvaldīs šo ekonomisko ciklu, jo: pamatā esošā ekonomika ir stabila, piemēram, norēķinu kontu atlikumi privātpersonām; Baltijas valstis ir uzkrājušas pieredzi, darbojoties nenoteiktības laikos un ieviešot elastību savos biznesa modeļos un cilvēku domāšanā; ir spēcīgas atmiņas par finanšu krīzi un vēlme no tās izvairīties; kā arī salīdzinājumā ar 2008.gadu, mūsu finanšu sistēma ir stabilāka. Finanšu nozare ir uzticams valdības partneris, un tās mērķis ir nodrošināt visus nepieciešamos finanšu pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām, lai izvairītos no lielām svārstībām. Tomēr arī politiķiem pirmsvēlēšanu laikā jābūt īpaši uzmanīgiem un viediem, koncentrējoties uz reālām problēmām un ilgtspējīgiem risinājumiem.