Ienākt
Autors: Ģirts Priede, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Kurās jomās uzņēmumiem šobrīd vērts investēt?

Pandēmijas laikā daudziem uzņēmumiem uzlabojusies situācija ar pašu kapitālu, kas nozīmē — izveidojusies auglīga augsne jaunām investīcijām. Kā izvērtēt savas investīcijas no nākotnes tendenču skatupunkta? 

Lai gan uzņēmumu riska apetīte pamazām atgriežas, zināma piesardzība joprojām saglabājas, ko apliecina jaunākie SEB bankas veiktās Baltijas uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas dati. Secināts, ka 61% Latvijas uzņēmumu tuvākā gada laikā plāno veikt investīcijas — no tiem 54% ieguldīs savā mītnes zemē, bet 6% nolēmuši investēt ārvalstīs. 

Raugoties no bankas perspektīvas, laika posmā no 2019. gada beigām līdz šodienai uzņēmumu kredītportfelis (lielo, vidējo un mazo uzņēmumu, neskaitot bankas un valsts uzņēmumus) sarucis par 3,6%, kas galvenokārt skaidrojams ar pandēmijas veicināto nenoteiktību un nogaidīšanas stratēģiju. Savukārt noguldījumu apjoms šajā pašā periodā audzis par 21% un šobrīd pārsniedz 1 miljardu eiro. Tādējādi secināms, ka uzņēmumiem uzlabojusies pašu kapitāla situācija un pieaugusi līdzdalības spēja investīciju projektos.

Zaļais kurss aizvien vairāk ietekmēs investīciju lēmumus

Pandēmija un tās sekas nav vienīgie apstākļi, kas šobrīd atstāj ietekmi uz uzņēmumu gatavību investēt. Aktuāla ir arī darbaspēka un Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība, bet daudziem riska apetīti piebremzē energoresursu un citu izejvielu cenu izmaiņas, kā arī piegāžu ķēžu pārtraukumi, kuru ietekmē vairākās nozarēs pieprasījums ir saglabājies, bet gluži vienkārši nav, ko pārdot. Paralēli jau tā sarežģītajai situācijai, uzņēmumiem aizvien vairāk jādomā arī par to, kā Eiropas zaļais kurss un tā ietvaros šobrīd aktuālā Taksonomijas regula ietekmēs viņu nozari un uzņēmumu un kādas pārmaiņas būs nepieciešams veikt, lai saglabātu savu konkurētspēju.

Uzņēmumiem jāapzinās, ka zaļais kurss nav vienkārši daļa no ES mārketinga, bet jaunā realitāte pilnīgi visiem uzņēmumiem, — ja kādam tā vēl nav pienākusi, tas notiks jau pavisam drīz. Vienlaikus jāapzinās, ka zaļais kurss nebūt nenozīmē tikai riskus un ieguldījumus, bet arī jaunas iespējas savas konkurētspējas palielināšanai. 

Banku sektoram jau šobrīd jāatbilst jaunajiem zaļā kursa regulējumiem, un tas nozīmē, ka no banku puses par šo tēmu būs aizvien vairāk jautājumu arī klientiem. Būtiski nav tikai tas, ko ietekmes uz vidi samazināšanai dara pats uzņēmums, bet arī viņa partneri un klienti — ikvienam uzņēmumam turpmāk būs jādomā, kā mazināt CO2 rašanos ikvienā no šiem posmiem. Lai uzņēmumi varētu sadarboties ar lieliem partneriem un brīvi strādāt tirgū, atbilstība klimata mērķiem ir svarīgs nosacījums, tāpēc nevajag gaidīt konkrētus ierobežojumus, bet pašiem jau savlaicīgi jāizpēta, kādiem nosacījumiem nākotnē būs jāatbilst, lai varētu pienācīgi sagatavoties nepieciešamo pārmaiņu veikšanai.

Kas jāņem vērā, lai pretendētu uz finansējumu?

Kā viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai izvērtētu konkrētu investīciju nepieciešamību, ir dati, — tieši datu pieejamība un spēja tos korekti analizēt spēlēs aizvien izšķirošāku lomu lēmumu pieņemšanā, kas savukārt ļaus uzņēmumiem izmantot atbalsta līdzekļus no ES fondiem un citiem avotiem. Ja uzņēmums pārāk kavēsies, tos izmantos konkurenti citās valstīs, un galvenais ir neizkrist no investīciju raunda. 

Aizvien aktuālāki kļūst zaļie aizdevumi projektiem, kuru mērķis ir samazināt izmešu daudzumu vai nodrošināt ilgtspējīgāku ražošanas procesu. Tas nozīmē, ka videi nedraudzīgiem biznesiem nākotnē būs ļoti limitētas iespējas saņemt finansējumu. Zaļie kredīti ienāk arī hipotekārajā jomā, kur galvenā uzmanība pievērsta ēku energoefektivitātei, savukārt līzingā izdevīgāki nosacījumi ir tiem auto, kas rada mazāk CO2 izmešu. 

Sekot zaļā kursa vadlīnijām

Izvērtējot visus šos faktorus no uzņēmuma investīciju skatupunkta, var secināt, ka viens no primārajiem investīciju virzieniem šobrīd ir sekošana zaļā kursa vadlīnijām, un tā aktualitāte saglabāsies vēl ilgu laiku, jo Eiropas lielais mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Joprojām uzmanības centrā ir automatizācija, kas daudziem uzņēmumiem šobrīd ir vienīgais veids, kā risināt trūkstošo darba roku un darbaspēka izmaksu problēmu. Tāpat nozīmīga joma ir digitalizācija, kura, lai gan pandēmijas laikā pavirzījusies uz priekšu, joprojām piedāvā daudz potenciāla izaugsmei. Turklāt automatizācija un digitalizācija vienlaikus ir arī veidi, kā uzņēmumi var panākt zaļajam kursam atbilstošu mērķu sasniegšanu. 

Šobrīd noteikti vērts investēt arī cilvēkresursos, kā arī pētniecībā un attīstībā, kas ļautu celt produktivitāti un produkta vērtību. Kā piemēru var minēt kokrūpniecības nozari — eksportējot koku kā vienkāršu izejmateriālu, uzņēmumi rada gan vairāk CO2 izmešu, gan arī zaudē iespēju piedāvāt tirgū produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību.