Ienākt
Autors: Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

Fondu cunami pret vīrusa vilni – kas turpmāk diktēs Latvijas ekonomiku?

Foto: Freepik.com/ jcomp

Latvijas ekonomika atgriezās pirmskrīzes līmenī jau šī gada 2. ceturksnī, sagādājot nelielu pārsteigumu. Par to jāpateicas nozarēm, kuras prata ātri pielāgoties vai spēja pavisam izvairīties no vīrusa. Ņemot vērā gan jauno Covid-19 vilni, gan Eiropas Savienības fondu cunami, rodas jautājums – kā turpmāk attīstīsies Latvijas ekonomika?

Šī gada 2. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 11,1%. 

Izbaudot situācijas normalizēšanos, straujākais kāpums tika uzradīts izmitināšanā un ēdināšanā (+42,5%), kā arī veselības aprūpē (+39%). No otras puses, visai nīkulīga izaugsme valdīja nekustamo īpašumu sektorā (+0,3%) un būvniecībā (+1,1%), kur tuvākajā laikā draud pārkaršana ieplūstošo fondu dēļ. 

Vienīgā nozare, kas uzrādīja apjomu kritumu, bija lauksaimniecība (–3,1%). Savukārt no pozitīvajiem aspektiem izceļams kāpums apstrādes rūpniecības (+15%) un IKT (+13,2%) nozarēs.

Gaidīts pārsteigums

Atbrīvojoties no nospiestības, vērojamais atlēciens bija gaidīts, kaut spēks, ar kādu tas īstenojies, ir bijis pārsteidzošs. Līdzīgi scenāriji īstenojas arī citviet pasaulē, tai skaitā eirozonā. 

Tomēr eirozonas IKP pirmskrīzes pozīcijās varētu atgriezties tikai nākamā gada sākumā. Latvija to ir paveikusi jau 2. ceturksnī, nedaudz iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kas to iespēja jau gada pirmajos trijos mēnešos. 

Veiksmīgo atjaunošanos ir kaldinājuši labvēlīgie apstākļi ierobežojumu atcelšanai, kā arī masveidīgie atbalsta stimuli pasaulē, tai skaitā Latvijā. Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī palecās par 16%. Arī turpmāk patēriņš būs viens no galvenajiem virzītājspēkiem, neskatoties uz vērojamo noskaņojuma vājināšanos. 

Pirktspēja turpina uzlaboties un darba tirgus atgūstas, tādēļ primārais nosacījums būs epidemioloģiskā situācija, kas noteiks tēriņu iespējas un drošumu. Patēriņu atbalstīja arī apjomīgais eksporta pieaugums (+16%). 

Patīkami redzēt investīciju atjaunošanos (+11,2%), īpaši to, ka ieguldījumi mašīnās un iekārtās pieauga par 23,8%, bet intelektuālā īpašuma produktos par 22%. Papildus izaugsmi stimulēja valsts tēriņu atbalsts, kas šajā laikā palielinājušies par 7,1%.

Vai vīruss piebremzēs ekonomiku?

Vērtējot ekonomikas izredzes, joprojām nāksies rēķināties ar Covid-19. Gada otrajā pusē redzēsim tālāku ekonomikas sniegšanos pēc jaunām virsotnēm. Tomēr tempu varētu nedaudz koriģēt noskaņojuma vājināšanās – jo lielāka būs saslimstības izplatība, jo piesardzīgāks būs patēriņš. 

Tomēr sagaidāms, ka plaša slēgšana nenotiks. Apstrādes rūpniecības nozare saskarsies ar piegādes puses traucējumiem, tāpēc pakalpojumu nozare būs svarīgāks izaugsmes virzītājspēks. 

Atbalstu sniegs arī fiskālie stimuli, ko nākamgad aizstās Eiropas fondu cunami. Tas ļaus arī pastiprināti aktivizēties investīcijām. Vismaz tuvākajā gada laikā neremdējamais ārējais pieprasījums ļaus turpināties eksporta ekspansijai. 

Šim gadam IKP prognoze tiek pacelta līdz 4,3%, bet nākamgad sagaidāms pieaugums 5,2% apmērā. 

Jaunu revolūciju gaidot

Cerības uz vakcīnas spēju atrisināt “koviddrāmu” ir izrādījušās pārāk optimistiskas, tādēļ vīrusa ietekme uz pasauli un Latviju vēl turpmākos gadus saglabāsies, kas nozīmē arī lielākas sezonālās svārstības un laikapstākļu ietekmi uz ekonomiku. 

Atsevišķām nozarēm tas nozīmē kardinālu biznesa modeļa maiņu. Taču reizē tas ir radījis cerības, ka krīze palīdzēs atbrīvot digitalizācijas potenciālu, ko dēvē par ceturto rūpniecisko revolūciju. Ja patiešām panāksim krasu produktivitātes pieaugumu, tas būs ļoti labvēlīgi vidēja termiņa izaugsmei. 

Lai arī ekonomika ir nonākusi pirmskrīzes pozīcijā, ekonomika nav statiska, un uz to attiecas teiciens – divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi. Jebkura krīze atnes zināmas korekcijas. Jo īsāka ir krīze, jo lielāka iespēja pietuvoties pirmskrīzes situācijai. Jo ilgāka, jo agrāk situācija kļūst par jauno realitāti. 

Kontekstā to akurāti varam novērot saistībā ar Globālās finanšu krīzes ietekmi pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tās ietekmi joprojām šur tur var saskatīt.

Atkopšanās uz citu rēķina

Nedaudz negaidīti ekonomika atgriezās pirmskrīzes pozīcijā jau šā gada 2. ceturksnī. Taču tas noticis uz to nozaru rēķina, kuras vīruss nav ietekmējis, vai tās ir spējušas ātri pārkārtoties. 

Savukārt ar atpūtu, tūrismu, izklaidi un ēdināšanu saistītajās nozarēs situācijas normalizēšanās ir bijusi ierobežotā apjomā. Tā kā vīruss vēl turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, tur atgriešanās pirmskrīzes pozīcijās prasīs divus līdz trīs gadus, noteiktos aspektos pat ilgāk. Tas arī rada daudziem jautājumus – ko darīt ar savu profesiju, nodarbošanās vai biznesu.

Šogad ekonomika jaunajai situācijai būs jau pielāgojusies, atguvusi zaudēto un iezīmējusi jaunos attīstības virzienus. Tas ir pavēris darba iespējas nozarēs, kur attīstība kūsā, bet skartākajās nozarēs situācija joprojām būs nenoteikta. 

Sarežģītāk būs tiem, kam ir grūtības, nav iespējas vai vēlēšanās mainīties. Tādēļ šiem cilvēkiem krīze turpināsies, neskatoties uz to, ka ekonomika jau sen būs aizsteigusies garām savam pirmskrīzes līmenim. Būtiski ir spēt palīdzēt tiem, kuri vēlas iekļauties jaunajā realitātē.