Uz diviem gadiem pametot Lielo ģildi, LNSO uzstāsies koncertzālēs visā Latvijā

Rīga, 17.maijs, LETA. Uz diviem gadiem pametot Lielo ģildi, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris uzstāsies "Hanzas Peronā", Rīgas Latviešu biedrības namā, mūzikas namā "Daile", kā arī koncertzālēs visā Latvijā, aģentūru LETA informēja LNSO pārstāve Anna Babre.

Jaunajā sezonā orķestris ne tikai dosies pie klausītājiem arvien jaunās koncertzālēs. Gaidāmajos koncertos izskanēs gan simfoniskās mūzikas koncerti ar atzītu latviešu un ārvalstu mākslinieku dalību, gan publikas iecienītie LNSO kamermūzikas cikla koncerti. Par jaunāko paaudžu klausītāju muzikālajiem piedzīvojumiem rūpēsies orķestra draugi - lelle LeNeSOns un stāstnieks Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis.

Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā, ceturtdien, 19.septembrī, plkst.19 notiks koncerts "Vineta Sareika un Tarmo Peltokoski. Kamermūzika". LNSO sezonas rezidējošā mūziķe, Berlīnes filharmonijas orķestra koncertmeistare, latviešu vijolniece Sareika un LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Peltokoski, kuru šoreiz varēs redzēt pianista ampluā, klausītājiem piedāvās kameržanra darbu atskaņojumus.

2024./2025.gada sezonas atklāšanas koncerts notiks divās koncertzālēs: piektdien, 20.septembrī, plkst.19, LNSO uzstāsies Viļņas Kongresu zālē, Lietuvā, savukārt sestdien, 21.septembrī, plkst.17 Latgales vēstniecībā "Gors". LNSO mākslinieciskā vadītāja un galvenā Tarmo Peltokoski vadībā varēs baudīt Artura Maskata "Tango", Gustava Holsta "Planētas" un Ralfa Vona-Viljamsa "Sinfonia antartica".

Savukārt sestdien, 5.oktobrī, plkst.19 Rīgas Latviešu biedrības namā pie LNSO pults viesosies leģendārais maestro Jorma Panula. Koncertā skanēs Riharda Štrausa Obojas koncerts ar Egila Upatnieka solo, kā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonijā.

"Hanzas peronā" sestdien, 12.oktobrī, plkst.19 norisināsies koncerts "LNSO, Santa Vižine un maestro Sinaiskis". Programmā izskanēs Ādolfa Skultes simfoniskā poēma "Viļņi", Viljama Voltona Koncerts altam un orķestrim un Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija.

LNSO kamermūzikas koncerti turpmāk notiks mūzikas namā "Daile", kur ceturtdien, 17.oktobrī, plkst.19 notiks koncerts "LNSO kamermūzika. NYX Trio un Karīna Tatarinova. Čaks. Tēlojumi", kurā tiks atskaņoti Jāņa Lūsēna, Lolitas Ritmanis, Jēkaba Nīmaņa, Marinas Vidmontes un Viļņa Šmīdberga skaņdarbi. Tāpat tajā skanēs Aleksandra Čaka literāro darbu fragmentu lasījumi un tiks projicētas Rīgas parku vēsturiskās ainavas.

"Hanzas peronā" piektdien, 25.oktobrī, plkst.19 norisināsies koncerts "LNSO, Kristīna Poska, Brāmss un Mocarts" ar vijolnieka Georga Sarkisjana piedalīšanos. Programmā izskanēs Justes Janulītes "Confluere", Johannesa Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta 40.simfonija.

"Hanzas Peronā" piektdien, 1.novembrī, plkst.19 un koncertzālē "Cēsis" sestdien, 2.novembrī, plkst.17 interesenti varēs apmeklēt koncertu "LNSO, Tarmo Peltokoski un Štrausa "Salome"" ar lietuviešu soprāna Vidas Miknevičūtes piedalīšanos. Koncertā skanēs Olivjē Mesiāna, Kloda Debisī mūzika, kā arī fragmenti no Riharda Štrausa operas "Salome".

"Hanzas peronā" piektdien, 8.novembrī, plkst.19 diriģenta Andra Pogas vadībā būs iespēja dzirdēt akordeonistes Ksenijas Sidorovas sniegumu koncertā "LNSO, Ksenija Sidorova un Andris Poga". Programmā izskanēs Artura Maskata Koncerts akordeonam un orķestrim, Rolfa Vallina "Act" un Sergeja Rahmaņinova Otrā simfonija.

Mūzikas namā "Daile" ceturtdien, 28.novembrī, plkst.19 skanēs koncertprogramma "LNSO kamermūzika. Reiz Hārlemā", kurā iekļauti Marinas Vidmontes, Kloda Bollinga, Ērla Heigena, Maskata, Džīna Košinska un Jāņa Rubika darbi.

Dzintaru koncertzālē sestdien, 7.decembrī, plkst.18 diriģenta Jāņa Stafecka vadībā izskanēs koncerts "LNSO, Maskats un Mendelszons". LNSO 99.sezonas rezidējošā komponista Maskata Otrā čellkoncerta atskaņojumā orķestrim uz skatuves pievienosies solists Kristaps Bergs.

Diriģents Peltokoski pēdejos koncertus Latvijā 2024.gadā sniegs ceturtdien, 19.decembrī, plkst.19 "Hanzas peronā" un piektdien, 20.decembrī, plkst.19 Ventspils koncertzālē "Latvija". Viņa vadībā orķestris atskaņos Sergeja Prokofjeva Trešo klavierkoncertu un Dmitrija Šostakoviča Septīto simfoniju. Klavierkoncertā solo atskaņos daudzsološais somu-kubiešu izcelsmes pianists Antons Mehiass.

Šajā sezonā klausītājus vairākās Latvijas koncertzālēs iepriecinās arī LNSO Gadumijas koncerti - svētdien, 29.decembrī, plkst.17 koncertzālē "Cēsis", pirmdien, 30.decembrī, plkst.17 Latgales vēstniecībā "Gors", un 3.janvārī un 4.janvārī, plkst.19 "Hanzas peronā". Programmā iekļauta Bēlas Bartokas, Antonīna Dvoržāka, Morisa Ravela, Riharda Štrausa un Pablo Sarasates mūzika. Kopā ar orķestri uzstāsies ukraiņu vijolnieks Bohdans Lutss, savukārt pie diriģenta pults stāsies Aivis Greters.

"Hanzas peronā" sestdien, 19.oktobrī, divās izrādēs - plkst.11 un 14 - mazos klausītājus iepriecinās "LeNeSOna piedzīvojumi Dienvideiropā", bet sestdien, 30.novembrī, būs baudāms muzikāls notikums "LeNeSOns dodas uz ziemeļiem".

"Hanzas peronā" ceturtdien, 12.decembrī, plkst.19 notiks jauniešu un klasiskās mūzikas iesācēju iecienītā cikla "Simfoniskais hits ar Goran Gora" pasākums. Šoreiz vienuviet tiksies Antonio Vivaldi slavenie "Gadalaiki" un elektriskais čells.

Kā rakstīts, Lielās ģildes ēkas restaurācijas un pārbūves darbus veiks SIA "Rere meistari", aģentūru LETA iepriekš informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Gavrilova norāda, ka VNĪ ir pabeigusi iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu projektē-būvē iepirkumā par koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu un lēmusi slēgt līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju - "Rere meistari".

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci būvuzņēmēji ar piedāvātajām līgumcenām no 10,5 līdz 13,9 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka "Rere meistari" iepirkumā iesniedza finanšu piedāvājumu ar līgumcenu 10,766 miljoni eiro.

Būvdarbus veiks divās kārtās - pirmajā kārtā īstenos energoefektivitātes pasākumus, savukārt otrajā kārtā notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi, piemēram, Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi darbi. Tāpat projekta laikā plānots koncertzālē notiekošos pasākumus padarīt pieejamus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 14,5 miljoniem eiro (ar PVN), ko Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Lielā ģilde ir 14.gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis. Laika gaitā nams ticis vairākkārt paplašināts. Ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja barokālās fasādes izbūve 1697.gadā, bet iekštelpas pārveidotas vairākas reizes, piemērojoties nama dažādajām funkcijām.

Šodien Lielā ģilde ir LNSO mājvieta. Ņemot vērā ēkas īpašo statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, un tam jānotiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Rere meistari" 2022.gadā strādāja ar 18,003 miljonu eiro apgrozījumu un 315 466 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti. "Rere meistari" reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,794 miljoni eiro. Uzņēmums pieder AS "Rere grupa".