Latvijas biznesa gada pārskats

Latvijas biznesa gada pārskats 2023

Piensaimnieki strādā ar lieliem mīnusiem

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Līdz ar zemajām piena iepirkumu cenām, piensaimniecībā krīze turpinās jau vairāk nekā pusgadu. Būtiskākais ir tas, ka pat ļoti labas, kvalitatīvi strādājošas un lielas saimniecības liek uzsvaru uz to, ka samazinās ganāmpulkus. Nevis likvidēsies pavisam, bet samazinās lopu skaitu. Galvenais iemesls ir tas, ka viņi nespēj savākt barību, lai visus lopus pabarotu. Ir arī dzirdēts, ka daļa saimniecību - lielākoties vidējās un mazās -, šobrīd lopbarību pat nemaz nevāc, jo piens ienes tik maz naudas, ka lopbarības savākšanu nemaz nevar nofinansēt. Tas nozīmē, ka tās vērsies ciet rudenī. Jācer, ka tas nebūs milzīgos apjomos, jo lielākā daļa piensaimnieku tomēr cenšas izdzīvot. Ir pat dzirdēts, ka lauksaimnieki pārdod savus mežus, lai varētu izdzīvot līdz brīdim, kamēr krīze beigsies. Mēs redzam, ka Latvijā un Lietuvā piena cena nokrita pirmā, bet tagad tā mazinās arī citur Eiropā. Tiesa, ne tik ļoti kā Latvijā, bet arī krītas. Nīderlande un Īrija pašlaik iet uz lopu skaita samazināšanu, tostarp CO2 izmešu dēļ. Ja tiešām tā būs - ja Īrija un Nīderlande samazinās lopu skaitu -, būs mazāk piena, lielāks pieprasījums un cena kāps. Tirgus ir svārstīgs. Latvijā situācija ir tāda, ka mums piena cena pēdējos 30 gados tikai vienu reizi ir bijusi Eiropas Savienības vidējā līmenī. Tas bija pagājušā gada rudenī. Visu laiku mums piena cena ir krietni zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Taču arī šādos apstākļos spējam strādāt un izdzīvot. Šobrīd cena ir dramatiski zema, vai tā ir liela vai maza saimniecība - visas strādā ar mīnusiem. Lielu daļu svaigpiena mēs izvedam pārstrādāt uz Lietuvu. Lietuvas pārstrādei ir domstarpības ar Āziju, un viņi vairs par tādu cenu piena produkciju vairs neiepērk. Tas savukārt rada lavīnas efektu un cena krīt. Runājot par cenas prognozēm, Latvijā notika liels pasaules zinātnes forums par piensaimniecību, un kopumā secināts, ka pieprasījums pēc piena produkcijas pasaulē vidējā un ilgākā termiņā palielinās. Taču mēs nevaram tagad dzīvot ar domu, ka pēc pieciem gadiem viss būs labi, mums ir tagad jāspēj īstermiņā tikt ar šo situāciju galā. Mūsu problēma ir tā, ka mēs daudz importējam. Ja mēs spētu importēto produkciju aizvietot ar vietējo saražoto, tad pārstrādātāji saka, ka varētu par apmēram 5 centiem pacelt piena cenu.